Atzīti par cienīgiem iemantot Dieva valstību

”Tā ir Dieva taisnās tiesas zīme, ka jūs reiz būsit cienīgi iemantot Dieva valstību.” (2. TES. 1:5.)

1., 2. Ko Dievs ir nodomājis darīt nākotnē, un ar kā starpniecību viņš šo nodomu īstenos?

AP MŪSU ēras 50. gadu apustulis Pāvils bija ieradies Atēnās. Pilsētā plaši izplatītā elkdievība viņā izraisīja sašutumu, un viņš juta pamudinājumu sludināt atēniešiem. Savu runu viņš beidza ar vārdiem, kas, jādomā, piesaistīja viņa klausītāju uzmanību. Viņš sacīja: ”Dievs.. tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo viņš nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem.” (Ap. d. 17:30, 31.)

² Fakts, ka Dievs ir noteicis dienu, kad tiks tiesāta cilvēce, mudina uz nopietnām pārdomām. Runā, ko Pāvils teica Atēnās, viņš nenosauca Dieva izraudzītā tiesneša vārdu, taču mēs zinām, ka tas ir augšāmceltais Jēzus Kristus. Viņa spriedums nozīmēs vai nu dzīvību, vai nāvi.

3. Kāpēc Jehova noslēdza derību ar Ābrahāmu, un kam bija paredzēta īpaša nozīme šīs derības īstenošanā?

³ Dieva noteiktā tiesas diena ilgs 1000 gadus. Jēzus, būdams Dieva Valstības Ķēniņš, Jehovas vārdā vadīs tās norisi, taču viņš to nedarīs viens pats. Jehova no cilvēku vidus izraugās tos, kas tūkstoš gadu ilgajā tiesas dienā kopā ar Jēzu valdīs un spriedīs tiesu. (Salīdzināt Lūkas 22:29, 30.) Aptuveni pirms 4000 gadiem Jehova lika pamatu šai tiesas dienai, noslēgdams derību ar savu uzticamo kalpu Ābrahāmu. (Nolasīt 1. Mozus 22:17, 18.) Minētā derība, pēc visa spriežot, stājās spēkā 1943. gadā pirms mūsu ēras. Ir skaidrs, ka Ābrahāms nevarēja pilnībā izprast, ko šī derība nozīmēs cilvēcei. Taču, kā mēs tagad zinām, ar Ābrahāmu noslēgtā derība paredzēja, ka viņa pēcnācējiem jeb dzimumam būs īpaša nozīme Dieva nodomā tiesāt cilvēci.

4., 5. a) Kas ir Ābrahāma dzimuma galvenā daļa, un ko Jēzus teica par Valstību? b) Kad visā pilnībā kļuva iespējama cerība iemantot Valstību?

⁴ Ābrahāma dzimuma galvenā daļa izrādījās Jēzus, kas mūsu ēras 29. gadā tika svaidīts ar svēto garu un kļuva par apsolīto Mesiju jeb Kristu. (Gal. 3:16.) Nākamos  trīsarpus gadus Jēzus sludināja ebreju tautai labo vēsti par Valstību. Viņš atklāja, ka arī citiem ir cerība būt kopā ar viņu Valstībā. Kad bija apcietināts Jānis Kristītājs, Jēzus sacīja: ”No Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (Mat. 11:12.)

⁵ Interesanti atzīmēt, ka tieši pirms tam Jēzus bija teicis: ”Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.” (Mat. 11:11.) Kāpēc Jēzus tā teica? Tas bija tāpēc, ka cerība iemantot Valstību visā pilnībā kļuva iespējama tikai pēc tam, kad 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos pār uzticīgajiem Jēzus sekotājiem tika izliets svētais gars. Līdz tam laikam Jānis Kristītājs jau bija miris. (Ap. d. 2:1—4.)

Ābrahāma dzimums tiek atzīts par taisnīgu

6., 7. a) Kādā ziņā Ābrahāma dzimumam bija jākļūst ”kā debesu zvaigznēm”? b) Ko īpašu pieredzēja Ābrahāms, un ko līdzīgu pieredz viņa dzimums?

⁶ Dievs Ābrahāmam pavēstīja, ka viņa dzimums pieaugs skaitā un būs ”kā debesu zvaigznes” un ”kā smiltis, kas jūras krastmalē”. (1. Moz. 13:16; 22:17.) Citiem vārdiem sakot, Ābrahāma laikā cilvēkiem nebija iespējams zināt, cik daudzi piederēs pie minētā dzimuma. Taču galu galā šis skaits tika atklāts. Kopā ar Jēzu dzimumā ietilpst vēl 144 tūkstoši cilvēku. (Atkl. 7:4; 14:1.)

⁷ Par Ābrahāmu Bībelē ir teikts: ”Ābrāms paļāvās uz to Kungu, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Moz. 15:5, 6.) Protams, neviens cilvēks nav pilnīgi taisnīgs. (Jēk. 3:2.) Tomēr Ābrahāma stiprās ticības un paļāvības dēļ Jehova uzskatīja viņu par taisnīgu un pat nosauca par savu draugu. (Jēk. 2:23.) Tie, kas kopā ar Jēzu veido Ābrahāma garīgo dzimumu, arī tiek atzīti par taisnīgiem, un tas viņiem nes vēl lielākas svētības par tām, kādas saņēma Ābrahāms.

8. Kādas svētības ir iespējams saņemt tiem, kas pieder pie Ābrahāma dzimuma?

⁸ Svaidītie kristieši ir pasludināti par taisnīgiem, jo viņi tic Jēzus izpirkuma upurim. (Rom. 3:24, 28.) Jehovas acīs viņi ir atbrīvoti no grēka, un viņi var tikt svaidīti ar svēto garu, lai kļūtu par Dieva garīgajiem dēliem un Jēzus Kristus brāļiem. (Jāņa 1:12, 13.) Viņi kļūst par jaunās derības dalībniekiem un veido jaunu tautu, ”Dieva Israēlu”. (Gal. 6:16; Lūk. 22:20.) Tas tiešām ir liels gods. Tā kā Dievs viņiem ir piešķīris tādas svētības, svaidītie kristieši nelolo cerību mūžīgi dzīvot uz zemes. Viņi ziedo šīs izredzes, lai iegūtu brīnišķīgo iespēju tiesas dienā būt kopā ar Jēzu un valdīt kopā ar viņu debesīs. (Nolasīt Romiešiem 8:17.)

9., 10. a) Kad pirmo reizi kristieši tika svaidīti ar svēto garu, un kā viņiem pēc tam bija jārīkojas? b) Kādu palīdzību saņēma svaidītie kristieši?

⁹ 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos grupai Dievam uzticīgu cilvēku tika dota  iespēja būt starp tiem, kas tiesas dienā valdīs kopā ar Jēzu. Aptuveni 120 Jēzus mācekļi tika kristīti ar svēto garu un kļuva par pirmajiem svaidītajiem kristiešiem. Taču viņi bija tikai pašā ceļa sākumā — turpmāk viņiem bija jāapliecina sava uzticība Jehovam, lai arī kādus pārbaudījumus Sātans viņiem sagādātu. Tikai paliekot uzticīgi līdz nāvei, viņi varēja saņemt ”dzīvības vainagu”. (Atkl. 2:10.)

¹⁰ Lai atbalstītu svaidītos kristiešus, Jehova ar savu Rakstu un kristiešu draudzes starpniecību sniedza svaidītajiem nepieciešamās pamācības un uzmundrinājumu. Piemēram, apustulis Pāvils svaidītajiem kristiešiem Tesalonikā rakstīja: ”Mēs ikvienu no jums.. kā tēvs savus bērnus uzmudinājām, pamācījām un pārliecinājām dzīvot tā, lai jūs būtu sava Dieva cienīgi, kas jūs aicina savā valstībā un godībā.” (1. Tes. 2:11, 12.)

11. Ko Jehova sagādāja ”Dieva Israēla” locekļiem?

¹¹ Pēc tam, kad tika izraudzīti pirmie svaidīto kristiešu draudzes locekļi, Jehova vairāku gadu desmitu ilgā laika posmā rūpējās par to, lai tiktu pierakstītas ziņas par Jēzus kalpošanu uz zemes. Tāpat Jehova lika aprakstīt to, kā viņš bija izturējies pret pirmā gadsimta svaidītajiem kristiešiem, un pierakstīt tiem domātos padomus. Tā ar Jehovas gādību jau esošajiem Ebreju rakstiem tika pievienoti Kristiešu grieķu raksti. Ebreju raksti sākotnēji bija domāti miesīgajiem izraēliešiem, kuriem tad bija īpašas attiecības ar Dievu. Kristiešu grieķu raksti galvenokārt bija rakstīti ”Dieva Israēlam” — Kristus svaidītajiem brāļiem un Dieva garīgajiem dēliem. Protams, tas nekādā ziņā nenozīmēja, ka tiem, kas nepiederēja pie ebreju tautas, iedziļināšanās Ebreju rakstos nevarēja sniegt lielu labumu. Līdzīgi arī kristieši, kas nav svaidīti ar svēto garu, gūst nenovērtējamu labumu, pētot Kristiešu grieķu rakstus un dzīvojot saskaņā ar tajos atrodamajiem padomiem. (Nolasīt 2. Timotejam 3:15—17.)

12. Ko Pāvils rakstīja svaidītajiem kristiešiem?

¹² Pirmā gadsimta kristieši tika atzīti par taisnīgiem un svaidīti ar svēto garu tādēļ, lai viņi varētu saņemt savu debesu mantojumu. Svētā gara svaidījums viņiem nedeva tiesības valdīt pār citiem svaidītajiem. Acīmredzot daži no agrīnajiem kristiešiem to aizmirsa un sāka draudzē meklēt iespējas izcelties starp saviem garīgajiem brāļiem. Tas pamudināja Pāvilu viņiem aizrādīt: ”Jūs jau esat pārsātinājušies, kļuvuši bagāti un bez mums tapuši par valdniekiem; un kaut jūs patiešām būtu kļuvuši valdnieki, lai kopā ar jums arī mēs varētu valdīt.” (1. Kor. 4:8, JD-07.) Pāvils sava laika svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku.” (2. Kor. 1:24.)

Pravietotā skaita sapulcināšana

13. Kā noritēja svaidīto izraudzīšana pēc 33. gada?

¹³ Ne visi 144 tūkstoši svaidīto kristiešu tika sapulcēti pirmajā gadsimtā. Svaidīto izraudzīšana aktīvi noritēja apustuļu laikā un tad acīmredzot palēninājās. Tomēr tā neapstājās arī visos turpmākajos gadsimtos līdz pat mūsu dienām. (Mat. 28:20.) Kopš 1914. gada, kad Jēzus sāka valdīt, svaidīto pulcēšana sāka ritēt ļoti strauji.

14., 15. Kā mūsdienās norit svaidīto izraudzīšana?

¹⁴ Vispirms Jēzus attīrīja debesis no visiem, kas pretojās Dieva valdīšanai. (Nolasīt Atklāsmes 12:10, 12.) Tad viņš pievērsās atlikušo debesu valdības locekļu sapulcināšanai, lai tiktu sasniegts nepieciešamais skaits — 144 tūkstoši. Līdz 20. gadsimta 30. gadu vidum šis uzdevums, pēc visa spriežot, bija gandrīz paveikts, un daudzi no tiem, kas tolaik labvēlīgi reaģēja  uz Valstības vēsti, neilgojās doties uz debesīm. Gars viņiem neliecināja, ka viņi būtu Dieva dēli. (Salīdzināt Romiešiem 8:16.) Viņi atzina, ka pieder pie ”citām avīm”, kam ir cerība mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 10:16.) Tādēļ pēc 1935. gada sludināšanas darba galvenais mērķis bija savākt ”lielu pulku” — tos, kurus apustulis Jānis bija skatījis pravietiskā redzējumā un kuri pārdzīvos ”lielās bēdas”. (Atkl. 7:9, 10, 14.)

¹⁵ Tomēr kopš 20. gadsimta 30. gadiem neliela daļa cilvēku ir izraudzīti dzīvei debesīs. Ar ko tas ir izskaidrojams? Dažos gadījumos, iespējams, viņi ir stājušies to vietā, kuriem bija dota cerība dzīvot debesīs, bet kuri bija kļuvuši neuzticīgi Dievam. (Salīdzināt Atklāsmes 3:16.) Pāvils pat ir pieminējis vairākus personiski pazīstamus ticības biedrus, kas bija atstājuši patiesību. (Filip. 3:17—19.) Kādus cilvēkus Jehova izrauga, lai tie stātos neuzticīgo vietā? Protams, to izlemj viņš pats. Taču šķiet saprātīgi domāt, ka Jehova izrauga nevis tos, kas ir tikko pieņēmuši patiesību, bet gan tos, kas — tāpat kā mācekļi, pie kuriem vērsās Jēzus, kad iedibināja savas nāves atceres vakaru, — jau kaut kādā mērā ir pierādījuši savu uzticību. * (Lūk. 22:28.)

16. Par ko mēs esam pateicīgi, ja ir runa par svaidītajiem kristiešiem, un par ko mēs varam būt pārliecināti?

¹⁶ Tomēr ir pamats domāt, ka ne visi, kas kopš 1930. gada ir aicināti debesu dzīvei, ir stājušies to vietā, kas atkrituši no ticības. Acīmredzot Jehova ir parūpējies, lai pašreizējās sistēmas pēdējās dienās līdz pat ”lielās Bābeles” iznīcināšanai mūsu vidū būtu svaidītie kristieši. * (Atkl. 17:5.) Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas noteiktā laikā visi 144 tūkstoši svaidīto būs sapulcināti un galu galā ieņems savu vietu Dieva Valstībā. Tāpat mēs varam ticēt pravietiskajiem vārdiem, ka aizvien pieaugošais lielais pulks kā grupa būs uzticīgi Dievam. Drīzumā tie iznāks ”no lielām bēdām”, kas sagaida Sātana pasauli, un ar prieku ieies Dieva jaunajā pasaulē.

Dieva debesu valdība drīz darbosies pilnā sastāvā

17. Kas, saskaņā ar 1. Tesaloniķiešiem 4:15—17 un Atklāsmes 6:9—11, ir noticis ar svaidītajiem kristiešiem, kuri ir saglabājuši uzticību Dievam līdz nāvei?

¹⁷ Kopš 33. gada tūkstošiem svaidīto kristiešu ir apliecinājuši stipru ticību un ir saglabājuši uzticību Dievam līdz nāvei. Šie kristieši jau ir atzīti par cienīgiem iemantot Valstību un, acīmredzot sākot ar Kristus klātbūtnes pirmajiem gadiem,  saņem savu debesu mantojumu. (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 4:15—17; Atklāsmes 6:9—11.)

18. a) Par ko ir pārliecināti tie svaidītie, kas vēl ir uz zemes? b) Ko par saviem svaidītajiem ticības biedriem domā citas avis?

¹⁸ Tie svaidītie kristieši, kas vēl atrodas uz zemes, ir pilnīgi pārliecināti, ka tad, ja viņi paliks uzticīgi Dievam, viņi drīz tiks atalgoti par savu uzticību. Vairāki miljoni citu avju, domājot par savu svaidīto brāļu stipro ticību, piekrīt apustuļa Pāvila vārdiem, kurus viņš teica svaidītajiem brāļiem Tesalonikā: ”Mēs.. lepojamies ar jums citās Dieva draudzēs, vērā ņemot jūsu izturību un ticību visās jūsu vajāšanās un spaidos, kas jums jāpanes. Tā ir Dieva taisnās tiesas zīme, ka jūs reiz būsit cienīgi iemantot Dieva valstību, kuras dēļ tagad ciešat.” (2. Tes. 1:3—5.) Kad savas zemes gaitas būs beidzis pēdējais no svaidītajiem — lai arī kad tas notiktu —, Dieva debesu valdība būs pilnā sastāvā. Tas kļūs par iemeslu lielam priekam gan debesīs, gan uz zemes.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kādu ar tiesas dienu saistītu informāciju Dievs atklāja Ābrahāmam?

• Kāpēc Ābrahāms tika atzīts par taisnīgu?

• Kādas svētības saņem tie, kas pieder pie Ābrahāma dzimuma, tāpēc, ka viņi tiek atzīti par taisnīgiem?

• Par ko var būt pārliecināti visi kristieši?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 20. lpp.]

Jēzus mudināja savus sekotājus tiekties pēc Valstības

[Attēls 21. lpp.]

Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos Jehova sāka izraudzīt tos, kas pievienosies Ābrahāma dzimuma galvenajai daļai

[Attēli 23. lpp.]

Citas avis ir pateicīgas, ka pēdējās dienās svaidītie kristieši ir kopā ar tām