Cilvēki, kam ir pareizi noskaņota sirds, atsaucas uz labo vēsti

”Visi, kas bija pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei, kļuva ticīgi.” (AP. D. 13:48, NW.)

1., 2. Kā rīkojās pirmā gadsimta kristieši, zinot Jēzus pravietojumu, ka labajai vēstij par Valstību jātiek sludinātai visā pasaulē?

BĪBELĒ, Apustuļu darbu grāmatā, ir lasāms aizraujošs vēstījums par to, kā rīkojās agrīnie kristieši, zinot, ka, saskaņā ar Jēzus pravietojumu, labajai vēstij par Valstību jātiek sludinātai visā pasaulē. (Mat. 24:14.) Šo pirmo sludinātāju piemērs iedvesmo Kristus sekotājus līdz pat mūsu dienām. Tā kā Jēzus mācekļi Jeruzalemē sludināja ar lielu dedzību, pirmā gadsimta kristiešu draudzei pievienojās tūkstošiem cilvēku, starp kuriem bija arī ”liels pulks priesteru”. (Ap. d. 2:41; 4:4; 6:7.)

² Daudziem cilvēkiem kļūt par kristiešiem palīdzēja pirmie misionāri. Piemēram, Filips devās uz Samariju, kur ļaudis pulkiem uzklausīja viņa vārdus. (Ap. d. 8:5—8.) Pāvils savos tālajos ceļojumos kopā ar citiem sludinātājiem izplatīja labo vēsti Kiprā, Mazāzijā, Maķedonijā, Grieķijā un Itālijā. Pilsētās, kur viņš sludināja, ”liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi”. (Ap. d. 14:1; 16:5; 17:4.) Titam bija uzticēts kalpot Krētas salā. (Tit. 1:5.) Savukārt Pēteris darbojās Babilonā, un ap 62.—64. gadu, kad tapa viņa pirmā vēstule, kristiešu sludināšana bija plaši pazīstama Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā. (1. Pēt. 1:1; 5:13.) Tas noteikti bija ļoti aizraujošs laiks. Tā kā pirmā gadsimta kristieši bija tik dedzīgi sludinātāji, viņu pretinieki pat apgalvoja, ka viņi rada nemieru ”visā pasaulē”. (Ap. d. 17:6; 28:22.)

3. Kādus panākumus mūsdienās gūst Valstības sludinātāji, un ko jūs par to domājat?

³ Arī mūsdienās kristiešu draudze ir ievērojami augusi. Vai nav uzmundrinoši ik gadus pētīt Jehovas liecinieku darbības pārskatu un vērot, kādi panākumi tiek gūti visā pasaulē? Vai gan mūs neiepriecina tas, ka 2006./2007. kalpošanas gadā Valstības sludinātāji ir mācījuši Bībeli vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku? Turklāt Jēzus Kristus nāves atceres vakara lielais apmeklētāju skaits liecina, ka aptuveni 10 miljonus cilvēku, kas nav Jehovas liecinieki, bija pietiekami dziļi ieinteresējusi labā vēsts, lai viņi atnāktu uz šo svarīgo pasākumu. Tas viss parāda, ka darāmā joprojām ir daudz.

4. Kādi cilvēki atsaucas uz labo vēsti?

⁴ Mūsu laikos, tāpat kā pirmajā gadsimtā, uz labo vēsti atsaucas visi, kas ir ”pareizi  noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Ap. d. 13:48, NW.) Šādus cilvēkus Jehova pulcē savā organizācijā. (Nolasīt Hagaja 2:7.) Kādu attieksmi pret kristīgo kalpošanu mums jācenšas saglabāt, lai pilnā mērā sadarbotos ar Jehovu šajā pulcēšanas darbā?

Nešķirosim cilvēkus

5. Pret kādiem cilvēkiem Jehova ir labvēlīgs?

⁵ Pirmā gadsimta kristieši saprata, ka ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo”. (Ap. d. 10:34, 35.) Labas attiecības ar Jehovu var izveidot ikviens, kas apliecina ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Jāņa 3:16, 36.) Jehova vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:3, 4.)

6. Ko Valstības sludinātāji nedrīkst darīt, un kāpēc?

⁶ Nebūtu pareizi, ja labās vēsts sludinātāji šķirotu cilvēkus pēc viņu tautības, sociālā statusa, izskata, reliģijas vai jebkā cita. Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka kristietim, kas pirmoreiz mums stāstīja Bībeles patiesību, nebija aizspriedumu pret mums? Stāstīsim vēsti, kas var glābt dzīvību, ikvienam, kurš ir gatavs klausīties. (Nolasīt Mateja 7:12.)

7. Kāpēc mēs nedrīkstētu pārsteidzīgi spriest par cilvēkiem, kam sludinām?

⁷ Jehova par tiesnesi ir iecēlis Jēzu, tāpēc mēs nedrīkstam nevienu tiesāt. Tas ir labi, jo mēs, pretēji Jēzum, varam spriest tikai pēc tā, ko mūsu acis redz un mūsu ausis dzird, bet Jēzus spēj saskatīt cilvēka dziļākās domas un motīvus. (Jes. 11:1—5; 2. Tim. 4:1.)

8., 9. a) Kāds cilvēks bija Sauls, pirms viņš kļuva par kristieti? b) Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar apustuli Pāvilu?

⁸ Par Jehovas kalpiem ir kļuvuši visdažādākie cilvēki. Spilgts piemērs ir tarsietis Sauls, kas vēlāk kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils. Sauls, būdams farizejs, sīvi pretojās kristiešiem. Viņš no visas sirds bija pārliecināts, ka kristiešu uzskati ir aplami, un tāpēc vajāja kristiešu draudzi. (Gal. 1:13.) Raugoties no cilvēku viedokļa, varēja likties, ka viņš nekādā gadījumā nekļūs par kristieti. Taču Jēzus saskatīja kaut ko labu Saula sirdī un izvēlējās viņu īpašam uzdevumam. Galu galā Sauls kļuva par vienu no aktīvākajiem un dedzīgākajiem pirmā gadsimta kristiešu draudzes locekļiem.

⁹ Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar apustuli Pāvilu? Mūsu apkaimē, iespējams, dzīvo cilvēki, kas, mūsuprāt, ir naidīgi noskaņoti pret mūsu sludināto vēsti. Lai gan mums varētu likties neiespējami, ka kaut viens no viņiem jebkad kļūs par patieso kristieti, mums nebūtu jāpārstāj viņiem sludināt. Dažreiz tieši tie cilvēki, kas mums liekas visneatsaucīgākie, labprāt mūs uzklausa. Mūsu uzdevums ir turpināt sludināt visiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:42.)

Svētības, kas gaida neatlaidīgus sludinātājus

10. Pastāstiet jums zināmus gadījumus, no kuriem ir redzams, ka nebūtu jāvilcinās sludināt arī tiem, kas varbūt izskatās biedējoši.

¹⁰ Pirmais iespaids var izrādīties maldīgs. Piemēram, Ignasio * sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, atrazdamies cietumā kādā no Dienvidamerikas valstīm. Visi ieslodzītie no viņa baidījās, jo viņš pēc dabas bija ārkārtīgi agresīvs. Šī iemesla dēļ daži ar Ignasio palīdzību pat piedzina parādus no ieslodzītajiem, kas kavējās ar to atdošanu. Bet, kad Ignasio sāka garīgi augt un izmantot savā dzīvē to, ko mācījās, viņš atmeta savu varmācīgo dabu un kļuva laipns un pieklājīgs. Tagad Ignasio vairs nenodarbojas ar parādu piedzīšanu un ir gandarīts, ka Bībeles patiesības un Dieva gara ietekmē viņa personība ir mainījusies. Turklāt viņš ir pateicīgs, ka Valstības sludinātāji, kas mācīja viņam Bībeli, neizturējās pret viņu ar aizspriedumiem.

11. Kāpēc mēs cilvēkus apmeklējam atkal un atkal?

 ¹¹ Viens no iemesliem, kāpēc mēs atkal un atkal apmeklējam cilvēkus, kuriem jau ir sludināta labā vēsts, ir tas, ka viņu apstākļi un attieksme mēdz mainīties. Laikā, kas pagājis kopš iepriekšējās reizes, kad cilvēku apmeklēja Jehovas liecinieki, viņš varbūt ir saskāries ar sāpēm, ko rada nopietna slimība, darba zaudējums vai tuva cilvēka nāve. (Nolasīt Salamana Mācītāja 9:11.) Arī pasaules notikumi var likt cilvēkam nopietni domāt par nākotni. Šādu pārmaiņu iespaidā tie, kas iepriekš bijuši vienaldzīgi vai pat naidīgi, varētu labvēlīgi atsaukties uz sludināšanu. Tāpēc centīsimies stāstīt citiem labo vēsti ikreiz, kad paveras tāda iespēja.

12. Kā mums būtu jāraugās uz cilvēkiem, kam mēs sludinām, un kāpēc?

¹² Cilvēkiem ir raksturīgi citus šķirot un iedalīt dažādās grupās. Taču Jehova uzlūko katru cilvēku atsevišķi un saskata ikviena labās īpašības. (Nolasīt 1. Samuēla 16:7.) Sludinot mums būtu jācenšas darīt tāpat. Daudzi gadījumi parāda, ka var gūt ļoti labus panākumus, ja sludinātājiem ir pozitīva attieksme pret cilvēkiem.

13., 14. a) Kāpēc kāda pioniere nolēma neapmeklēt sludināšanā sastapto sievieti? b) Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

¹³ Pioniere, vārdā Sandra, sludinot pa mājām kādā no Karību jūras salām, satika Ruti, kuras dzīvē svarīgu vietu ieņēma karnevāli. Rute divas reizes bija kronēta par valsts mēroga karnevāla karalieni. Viņa ar dziļu interesi uzklausīja Sandras teikto, un viņas norunāja sākt Bībeles nodarbības. Sandra atceras: ”Kad iegāju viņas istabā, manam skatienam pavērās viņas balvas un milzīga fotogrāfija, kurā bija redzama Rute karnevāla tērpā. Es maldīgi nospriedu, ka cilvēks, kas ir tik slavens un tā aizrāvies ar karnevālu svinībām, nevar nopietni interesēties par patiesību, un tāpēc es pārstāju viņu apmeklēt.”

¹⁴ Pēc kāda laika Rute atnāca uz Valstības zāli un pēc sapulces jautāja Sandrai: ”Kāpēc jūs vairs nenākat pie manis un nemācāt man Bībeli?” Sandra viņai atvainojās, un viņas sarunāja, ka turpinās iesāktās nodarbības. Rute strauji garīgi auga, noņēma no sienām karnevāla fotogrāfijas, sāka apmeklēt visas sapulces, kļuva par sludinātāju un kristījās. Sandrai bija jāatzīst, ka viņas sākotnējais iespaids ir bijis nepareizs.

15., 16. a) Kāds rezultāts bija kādas kristietes centieniem sludināt radiniekam? b) Kāpēc mūsu radinieku dzīvesveidam nevajadzētu mūs kavēt viņiem sludināt?

¹⁵ Daudz ir sasnieguši arī kristieši, kas ir sludinājuši saviem neticīgajiem radiniekiem pat tad, ja šķita, ka tie nebūs atsaucīgi. To pieredzēja, piemēram, kāda māsa, vārdā Džoisa, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas svainis jau kopš pusaudža gadiem regulāri nonāca ieslodzījumā. ”Visi viņu norakstīja kā nekam nederīgu cilvēku,” stāsta Džoisa. ”Viņš zaga, tirgoja narkotikas un darīja neskaitāmas citas sliktas lietas.  Neskatoties uz visu, 37 gadu garumā es daudzkārt centos viņam sludināt.” Džoisas pacietība un pūles vainagojās ar panākumiem, kad viņas radinieks sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un krasi izmainīja savu dzīvi. Nesen, 50 gadu vecumā, Džoisas svainis kristījās kādā apgabala kongresā, kas notika Kalifornijas štatā (ASV). Džoisa saka: ”Es aiz prieka raudāju. Es esmu tik priecīga, ka nekad neatmetu cerības!”

¹⁶ Varbūt radinieku dzīvesveida dēļ ne vienmēr ir viegli runāt ar viņiem par Bībeli. Bet Džoisu svaiņa dzīvesveids neatturēja no sludināšanas viņam. Jāatceras, ka neviens no mums nezina, kas īsti ir otra sirdī. Var gadīties, ka cilvēks no sirds meklē patiesību. Tāpēc neliegsim citiem iespēju uzzināt šo patiesību. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:27.)

Efektīvs Bībeles mācību līdzeklis

17., 18. a) Kādi gadījumi no dažādām pasaules malām apliecina, ka grāmata Ko patiesībā māca Bībele? ir ļoti noderīga? b) Kādus uzmundrinošus gadījumus jūs esat pieredzējuši, izmantojot šo grāmatu?

¹⁷ Atsauksmes, kas ir saņemtas no dažādām pasaules malām, liecina, ka Bībeles mācību līdzeklis — grāmata Ko patiesībā māca Bībele? — ir labi ietekmējis daudzus godprātīgus cilvēkus. Penija, kāda pioniere Amerikas Savienotajās Valstīs, ar šīs grāmatas palīdzību ir uzsākusi Bībeles nodarbības ar vairākiem cilvēkiem. Divas no viņas Bībeles skolniecēm bija padzīvojušas sievietes, kas bija ļoti uzticīgas savai baznīcai. Sākumā Penija ar bažām domāja, kā viņas uztvers Bībeles mācības, kas izklāstītas grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, taču šīm bažām nebija pamata. Viņa raksta: ”Grāmatā domas ir pasniegtas skaidri, loģiski un kodolīgi, tāpēc manas skolnieces uzreiz pieņēma visu, par ko mācījāmies, un nemaz nestrīdējās, un nejutās aizvainotas.”

¹⁸ Lielbritānijā sludinātāja, vārdā Peta, uzsāka Bībeles nodarbības ar sievieti, kas bija atbraukusi no kādas Āzijas valsts. Šīs sievietes vīru un dēlus dumpinieku karavīri bija aizveduši sev līdzi, un viņa tos nekad vairs neredzēja. Viņu pašu draudēja nogalināt un izvaroja, bet viņas māju nodedzināja, tāpēc viņa bija spiesta pamest savu zemi. Pārdzīvoto šausmu dēļ viņa vairs neredzēja savai dzīvei jēgu un vairākas reizes bija domājusi izdarīt pašnāvību. Taču ar Bībeles nodarbību palīdzību viņa pārvarēja bezcerību. ”Vienkāršie paskaidrojumi un viegli uztveramās ilustrācijas, kas ir atrodamas grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, viņu ļoti dziļi iespaidoja,” raksta Peta. Viņas skolniece strauji apguva Bībeles  mācības, kļuva par nekristītu sludinātāju un ir izteikusi vēlēšanos kristīties tuvākajā kongresā. Cik gan lielu gandarījumu sagādā iespēja palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem rast Bībelē patiesu cerību uz nākotni!

”Nepiekusīsim, labu darīdami”

19. Kāpēc sludināšana ir steidzams darbs?

¹⁹ Uzdevums sludināt un gatavot mācekļus ar katru dienu kļūst aizvien steidzamāks. Uz mūsu sludināšanu ik gadu atsaucas tūkstošiem cilvēku, kam ir pareizi noskaņota sirds. Tomēr mums jāturpina ar dedzību sludināt, jo Jehovas ”lielā diena ir tuvu” un daudzi joprojām staigā garīgā tumsā. (Cef. 1:14; Sal. Pam. 24:11, VDP.)

20. Ko ikvienam no mums būtu jāapņemas darīt?

²⁰ Tomēr cilvēkiem vēl ir iespējams palīdzēt. Šinī nolūkā mums ir jārīkojas tāpat kā pirmā gadsimta kristiešiem, kas ”nemitējās.. mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. (Ap. d. 5:42.) Sekosim viņu piemēram — paliksim neatlaidīgi, kad saskaramies ar šķēršļiem, aizvien attīstīsim mācītprasmi un sludināsim visiem cilvēkiem, tos nešķirojot. ”Nepiekusīsim, labu darīdami”, jo tad, ja izturēsim, mēs iegūsim bagātīgas svētības un Dieva labvēlību. (2. Tim. 4:2; nolasīt Galatiešiem 6:9.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kādi cilvēki atsaucas uz labo vēsti?

• Kāpēc mums nebūtu jāšķiro cilvēki, kam sludinām?

• Kādi panākumi, izmantojot grāmatu Ko patiesībā māca Bībele?, ir gūti visā pasaulē?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 13. lpp.]

Uz sludināšanu atsaucas daudzi tūkstoši godprātīgu cilvēku

[Attēli 15. lpp.]

Ko mēs varam mācīties, domājot par to, kādas pārmaiņas notika ar apustuli Pāvilu?

[Attēls 16. lpp.]

Labās vēsts sludinātāji nešķiro cilvēkus