Raudzīsimies, lai mēs izpildītu savu kalpošanu

”Skaties, ka tu izpildītu kalpošanu, kuru saņēmi Tai Kungā.” (KOL. 4:17, LB-65r.)

1., 2. Kāds ir kristiešu pienākums pret visiem cilvēkiem?

MUMS ir atbildīgs pienākums pret cilvēkiem, kuru vidū mēs dzīvojam. Lēmumi, ko viņi pašlaik pieņem, noteiks, vai viņi izdzīvos ”lielo bēdu” laikā vai ne. (Atkl. 7:14.) Salamana Pamācībās mēs varam lasīt Dieva iedvesmotu mudinājumu: ”Izglāb tos, kurus ved nāvē, kas velkas uz kaušanu, izrauj tos!” Tie tik tiešām ir nopietni vārdi. Ja mēs nepildītu savu pienākumu un nebrīdinātu cilvēkus par to, cik svarīga izvēle viņiem jāizdara, mēs varētu kļūt vainīgi viņu nāvē. Nākamajā pantā ir turpināts: ”Ja teiksi: mēs nezinājām! — vai Tas, kurš vērtē sirdis, neko nemanīs? Tas, kurš uzrauga tavu dvēseli, — Viņš zinās, Viņš dos katram pēc nopelniem!” Jehovas kalpi nevar teikt, ka nezina, kas gaida cilvēkus. (Sal. Pam. 24:11, 12, VDP.)

² Jehova dzīvību uzskata par ļoti vērtīgu. Viņš savus kalpus aicina, lai viņi, nežēlojot pūles, palīdzētu izglābties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Ikvienam kristietim ir pienākums darīt zināmu Bībeles vēsti, kas var glābt cilvēku dzīvību. Mums jārīkojas līdzīgi sargam, kas ziņo trauksmi, līdzko pamana kādas briesmas. Mēs noteikti nevēlētos būt vainīgi to cilvēku nāvē, kuriem draud bojāeja. (Ecēh. 33:1—7.) Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs ar lielu neatlaidību ”pasludinātu Dieva vārdus”. (Nolasīt 2. Timotejam 4:1, 2, 5.)

3. Kas ir apskatīts šajā un nākamajos divos rakstos?

³ Šajā rakstā ir aplūkots, kā pārvarēt dažādus šķēršļus, kas traucē sludināt dzīvību glābjošo vēsti, un ko mēs varētu darīt, lai palīdzētu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā mēs varam pilnveidot savu mācītprasmi. Savukārt aiznākamajā rakstā ir lasāms, kādus panākumus Valstības sludinātāji gūst visā pasaulē. Bet vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc mūsu laiki ir tik grūti.

Kāpēc cilvēkiem nav patiesas cerības

4., 5. Kādi notikumi risinās pasaulē, un kā tas ietekmē daudzus cilvēkus?

⁴ Pasaules notikumi skaidri liecina, ka mēs dzīvojam ”pastarajā laikā” un gals ir pavisam tuvu. Cilvēki pieredz tādus notikumus un apstākļus, kas, saskaņā ar Jēzus un viņa mācekļu vārdiem, raksturo pēdējās dienas. Kari, bads, zemestrīces un citas nelaimes izraisa neaprakstāmas ciešanas. Cilvēki rīkojas patvaļīgi un savtīgi un neņem vērā Dieva gribu. Pat tiem, kas cenšas dzīvot pēc Bībeles principiem, šie ir ”grūti laiki”. (Mat. 24:3, 6, 7, 12; 2. Tim. 3:1—5.)

⁵ Vēl ļaunāk ir tas, ka lielākā daļa cilvēku nesaprot pasaules notikumu patieso nozīmi. Daudzi no viņiem raizējas par savu un savas ģimenes locekļu drošību, turklāt smagus pārdzīvojumus daudziem sagādā tuva cilvēka nāve un citas nelaimes. Tā kā viņiem trūkst zināšanu par to, kāpēc kaut kas tāds notiek un kāds ir visu šo problēmu risinājums, viņi ir ”bez cerības”. (Efez. 2:12, JD-07.)

6. Kāpēc ”lielā Bābele” nespēj palīdzēt saviem piekritējiem?

⁶ ”Lielā Bābele”, pasaules viltus reliģiju kopums, cilvēkiem nebūt nav palīdzējusi rast mierinājumu. Tieši otrādi, ”viņas netiklības  vīna” apreibināti, neskaitāmi cilvēki streipuļo garīgā tumsā. Turklāt viltus reliģijas, rīkodamās līdzīgi netiklei, ir savaldzinājušas ”pasaules ķēniņus” un ir ieguvušas varu pār tiem, jo ar viltus mācību un spiritisma palīdzību tur ļaužu masas pasīvā pakļautībā viņu valdībām. Viltus reliģijas ir kļuvušas ļoti ietekmīgas, bet Bībeles patiesību tās ir pilnībā atmetušas. (Atkl. 17:1, 2, 5; 18:23.)

7. Kurp ved platais ceļš, pa kuru iet lielākā daļa cilvēku, un kādu palīdzību daļa no viņiem labprāt pieņemtu?

⁷ Jēzus mācīja, ka lielākā daļa cilvēku iet pa platu ceļu, kas ved uz iznīcību. (Mat. 7:13, 14.) Tikai nedaudzi no tiem, kas iet pa plato ceļu, apzināti ir atteikušies no Bībelē atklātās patiesības, kurpretī vairākums ir maldināti jautājumā par to, ko no viņiem prasa patiesais Dievs Jehova. Varbūt daļa no viņiem labprāt mainītu savu dzīvi, ja precīzi saprastu Bībeles mācības. Tie, kas paliks lielajā Bābelē un atteiksies sekot Bībeles principiem, ”lielajās bēdās” netiks pasargāti. (Atkl. 7:14.)

Nepārstāsim sludināt

8., 9. Kā rīkojās pirmā gadsimta kristieši, kad sastapās ar pretestību, un kāpēc?

⁸ Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja sludināt labo vēsti par Dieva Valstību un gatavot mācekļus. (Mat. 28:19, 20.) Tāpēc patiesie kristieši vienmēr ir uzskatījuši sludināšanu par savas ticības neatņemamu sastāvdaļu un par iespēju apliecināt savu uzticību Dievam. Agrīnie Jēzus sekotāji nepārstāja sludināt pat tad, kad sastapās ar pretestību. Šie kristieši paļāvās uz Jehovas atbalstu un lūdza, lai viņš tiem dotu ”drosmi runāt [viņa] vārdu”. Atbildēdams uz lūgšanu, Jehova piepildīja viņus ar svēto garu, un viņi drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Ap. d. 4:18, 29, 31.)

⁹ Bet vai Jēzus sekotāju apņēmība sludināt labo vēsti mazinājās, kad pretestība kļuva vardarbīga? Nē, tā nenotika. Ebreju reliģiskie vadītāji, sadusmoti par apustuļu sludināšanu, pavēlēja viņus apcietināt, viņiem draudēja un lika viņus šaust. Taču apustuļi ”nemitējās.. ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu”. Viņi skaidri apzinājās, ka ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”. (Ap. d. 5:28, 29, 40—42.)

10. Kādas grūtības mēs pieredzam tāpēc, ka esam kristieši, un kādus augļus var nest mūsu labie darbi?

¹⁰ Mūsdienās vairākumam Dieva kalpu sludināšanas dēļ nav jāpacieš sitieni un ieslodzījums. Tomēr kaut kādas grūtības un pārbaudījumi ir jāpieredz visiem patiesajiem kristiešiem. Piemēram, ieklausīdamies savā pēc Bībeles mācītajā sirdsapziņā, mēs  varbūt rīkojamies citādi nekā lielākā daļa sabiedrības. Darba kolēģi, skolasbiedri un kaimiņi mūs, iespējams, uzskata par dīvainiem cilvēkiem, jo savos lēmumos mēs vadāmies pēc Bībeles principiem. Mēs nedrīkstētu pieļaut, ka apkārtējo negatīvā attieksme mūs kavētu kalpot Dievam. Pasaule ir grimusi garīgā tumsā, bet kristiešiem ir jācenšas ”mirdzēt kā spīdekļiem”. (Filip. 2:15.) Varbūt kāds no apkārtējiem, kam ir godīga sirds, ievēros mūsu labos darbus, tos atzinīgi novērtēs un beigu beigās godās Jehovu. (Nolasīt Mateja 5:16.)

11. a) Kā daži cilvēki reaģē uz mūsu sludināšanu? b) Ar kādu pretdarbību saskārās apustulis Pāvils, un kā tā viņu ietekmēja?

¹¹ Lai nelokāmi sludinātu vēsti par Valstību, mums ir vajadzīga drosme. Reizēm cilvēki — varbūt pat mūsu radinieki — mūs izsmej vai kā citādi mēģina mums atņemt drosmi. (Mat. 10:36.) Apustulis Pāvils savas neatlaidīgās sludināšanas dēļ vairākas reizes pieredzēja fizisku izrēķināšanos. Kā šāda pretestība viņu ietekmēja? Par vienu no šādām reizēm viņš rakstīja: ”Mēs, pazemoti un ciešanām pakļauti.., smēlāmies drosmi Dievā, lai, pārvarot milzu pretestību, sludinātu jums Dieva evaņģēliju.” (1. Tes. 2:2, JD-07.) Pāvilam noteikti vajadzēja lielu drosmi, lai sludinātu arī pēc tam, kad pretinieki viņu bija satvēruši, noplēsuši viņam drēbes, viņu šautuši ar rīkstēm un iemetuši cietumā. (Ap. d. 16:19—24.) Kāpēc viņš drosmīgi turpināja sludināt? Tāpēc, ka viņš ļoti vēlējās izpildīt uzdevumu, ko viņam bija uzticējis Dievs. (1. Kor. 9:16.)

12., 13. Ar kādiem šķēršļiem kristieši sastopas, un kā ir iespējams turpināt kalpošanu par spīti šādām grūtībām?

¹² Dedzību sludināšanā nav tik viegli saglabāt arī tad, ja cilvēki bieži nav mājās vai ja viņi ir vienaldzīgi pret Valstības vēsti. Ko mēs varētu darīt šādā situācijā? Mēs varētu saņemties un uzsākt sarunas ar cilvēkiem neformālos apstākļos. Tāpat mēs varētu mainīt ierasto sludināšanas laiku vai censties sludināt tādās vietās, kur ir lielāka iespēja satikt cilvēkus. (Salīdzināt Jāņa 4:7—15; Apustuļu darbus 16:13; 17:17.)

¹³ Daudzu sludinātāju dalību kalpošanā ierobežo tādi objektīvi apstākļi kā vecuma nespēks un veselības problēmas. Kristiešiem, kas atrodas šādā situācijā, nebūtu jānolaiž rokas. Jehova ļoti labi zina mūsu ierobežojumus un augstu vērtē to, ko mēs spējam darīt. (Nolasīt 2. Korintiešiem 8:12.) Lai kas mums būtu jāpieredz — vai tā būtu pretestība, cilvēku vienaldzība, slikta veselība vai kādas citas grūtības —, ”neliegsimies dot tam, kam vajag, ja vien [mūsu] roka to jaudā,” un centīsimies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai pastāstītu citiem labo vēsti. (Sal. Pam. 3:27, VDP; salīdzināt Marka 12:41—44.)

”Skaties, ka tu izpildītu kalpošanu”

14. Kādā ziņā apustulis Pāvils bija labs paraugs citiem kristiešiem, un kādu padomu viņš deva Arhipam?

¹⁴ Apustulis Pāvils pret sludināšanu izturējās ļoti nopietni un mudināja citus veidot līdzīgu attieksmi. (Ap. d. 20:20, 21; 1. Kor. 11:1.) Kā var lasīt Vēstulē kolosiešiem, īpašu pamudinājumu Pāvils izteica kādam kristietim, vārdā Arhips. Pāvils rakstīja: ”Arhipam es lieku sacīt: skaties, ka tu izpildītu kalpošanu, kuru saņēmi Tai Kungā.” (Kol. 4:17, LB-65r.) Nav īsti zināms, kas bija Arhips un kādi bija viņa dzīves apstākļi, taču viņš acīmredzot bija uzņēmies kādu īpašu kalpošanu. Kad mēs atdevām sevi Jehovam, mēs apņēmāmies viņam kalpot. Vai mēs joprojām cenšamies izpildīt savu kalpošanu?

15. Ko nozīmē tas, ka esam atdevuši sevi Jehovam, un kādi jautājumi tāpēc rodas?

¹⁵ Pirms kristīties, mēs sirsnīgā lūgšanā atdevām sevi Jehovam, un šis solis nozīmēja,  ka mēs apņemamies pildīt viņa gribu. Tāpēc mums būtu jāpārdomā jautājums: ”Vai Dieva gribas pildīšana tiešām ieņem svarīgāko vietu manā dzīvē?” Iespējams, liela daļa mūsu laika aiziet, pildot dažādus Jehovas noteiktus pienākumus, piemēram, pienākumu gādāt par savu ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Bet kam mēs veltām pārējo laiku un spēkus? Kam mēs savā dzīvē dodam priekšroku? (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:14, 15.)

16., 17. Kādas iespējas varētu pārdomāt gados jauni kristieši?

¹⁶ Varbūt tu esi jauns kristīts sludinātājs, kas tikko pabeidzis vai drīz pabeigs mācības skolā. Tev, visticamāk, vēl nav nopietnu ģimenes pienākumu. Kādi ir tavi nākotnes plāni? Kā tu varētu vislabāk īstenot savu solījumu pildīt Jehovas gribu? Daudzi jaunieši ir iekārtojuši savu dzīvi tā, lai varētu kalpot par pionieriem, un tādā veidā ir guvuši neizmērojamu prieku un gandarījumu. (Ps. 110:3; Sal. Māc. 12:1.)

¹⁷ Varbūt tu esi jauns cilvēks, kas strādā pilnu slodzi maizes darbā un kam jāuztur tikai sevi. Tu, bez šaubām, ar lielu prieku piedalies draudzes darbībā tik lielā mērā, cik ļauj tavi apstākļi. Bet vai tev nebūtu iespējams izjust vēl lielāku prieku? Vai tu esi domājis par iespēju kalpošanā darīt vairāk? (Ps. 34:9; Mal. 3:10.) Ir vietas, kur vēl daudz jāpaveic, lai visi cilvēki dzirdētu labo vēsti, kas var glābt viņu dzīvību. Vai tu varētu kaut ko mainīt savā dzīvē, piemēram, pārcelties uz vietu, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem? (Nolasīt 1. Timotejam 6:6—8.)

18. Ko savā dzīvē mainīja kāds jauns precēts pāris, un ko viņi pieredzēja?

¹⁸ Kevins un Elena *, kas dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, bija nesen apprecējušies. Vietā, kur viņi dzīvoja, bija parasts, ka jaunlaulātie iegādājas privātmāju, tāpēc arī Kevins un Elena nolēma to darīt. Viņi abi strādāja pilnu slodzi un spēja nodrošināt sev ērtu dzīvi. Taču laicīgais darbs un rūpes par māju prasīja diezgan daudz laika, un sludināt viņiem sanāca samērā maz. Viņi sāka apzināties, ka gandrīz visu savu laiku un spēkus velta mantai. Tuvāk iepazinuši  kādu laulātu pāri, kas dzīvoja ļoti vienkārši un kam lielu prieku sagādāja pionieru kalpošana, Kevins un Elena nolēma veltīt lielāku uzmanību garīgai darbībai. Viņi lūdza Jehovam vadību, pārdeva savu māju un apmetās daudzdzīvokļu namā. Elena sāka strādāt nepilnu slodzi un kļuva par pionieri. Redzēdams, cik daudz uzmundrinošu gadījumu pieredz viņa sieva, arī Kevins pārstāja strādāt pilnu slodzi un sāka kalpot par pionieri. Vēlāk viņi pārcēlās uz kādu Dienvidamerikas valsti, kur ir liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. ”Mūsu laulība jau no paša sākuma bija laimīga,” saka Kevins, ”taču, kopš mēs tiecamies pēc kopīgiem garīgiem mērķiem, mēs esam kļuvuši vēl laimīgāki.” (Nolasīt Mateja 6:19—22.)

19., 20. Kāpēc labās vēsts sludināšana ir pats svarīgākais darbs?

¹⁹ Labās vēsts sludināšana ir pats svarīgākais darbs, kas noris uz zemes. (Atkl. 14:6, 7.) Šim darbam ir liela nozīme Jehovas vārda svētīšanā. (Mat. 6:9.) Turklāt Bībeles vēsts ik gadus izmaina daudzu tūkstošu cilvēku dzīvi, kuri pieņem šo vēsti un iegūst cerību uz glābšanu. ”Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” jautāja apustulis Pāvils. (Rom. 10:14, 15.) Apņemsimies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai izpildītu savu kalpošanu.

²⁰ Lai mēs spētu cilvēkiem paskaidrot, cik nozīmīgā laikā mēs dzīvojam un cik būtiski lēmumi viņiem ir jāpieņem, mums ir jāpilnveido sava mācītprasme. Nākamajā rakstā ir aplūkots, kā mēs to varam darīt.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāds ir kristiešu pienākums pret visiem cilvēkiem?

• Ko ir iespējams darīt, sastopoties ar šķēršļiem, kas var kavēt sludināšanu?

• Kā mēs varam izpildīt kalpošanu, ko esam uzņēmušies?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 5. lpp.]

Lai sludinātu par spīti pretestībai, ir vajadzīga drosme

[Attēls 7. lpp.]

Ko mēs varam darīt, ja cilvēkus ir grūti sastapt mājās?