Viņu dzīve ir kļuvusi daudz bagātāka. Ko mēs no viņiem varam mācīties?

KANĀDĀ kāds brālis, vārdā Marks, strādāja nepilnu slodzi uzņēmumā, kas kosmosa aģentūru vajadzībām izgatavo sarežģītus robotus, un vienlaikus viņš arī kalpoja par pionieri. Bet tad priekšnieks viņam piedāvāja paaugstinājumu — ļoti labi apmaksātu pilnas slodzes darbu. Kādu lēmumu Marks pieņēma?

Eimija, kāda māsa, kas dzīvo Filipīnās, skolas pēdējos gados bija pioniere. Pēc skolas beigšanas viņai piedāvāja pilnas slodzes darbu, kas prasītu daudz laika, bet būtu labi atalgots. Vai Eimija piekrita šim piedāvājumam?

Marks un Eimija pieņēma atšķirīgus lēmumus. Tas, ko viņi vēlāk pieredzēja, skaidri parāda, cik gudrs ir padoms, kas tika dots kristiešiem senajā Korintā, — apustulis Pāvils tos, ”kas šo pasauli lieto,” aicināja būt ”kā tādiem, kas to nelieto”. (1. Kor. 7:29—31, LB-65r.)

Neizmantot šo pasauli pilnībā

Pirms mēs uzzinām, kā izvērtās Marka dzīve un ko pieredzēja Eimija, īsi apskatīsim, kādā nozīmē, rakstīdams vēstuli korintiešiem, Pāvils lietoja vārdu ”pasaule” (grieķu valodā kosmos). Šajā Bībeles fragmentā vārds kosmos attiecas uz sistēmu, kurā mēs dzīvojam, — uz to, kā ir organizēta cilvēku sabiedrība kopumā. Šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir rūpes par tādām ikdienišķām lietām kā pajumte, pārtika un apģērbs. * Lai šīs vajadzības apmierinātu, lielākajai daļai no mums ir jāstrādā algots darbs. Mums nav izvēles — mums jāizmanto pasaule, lai pildītu Bībelē noteikto pienākumu gādāt par sevi un savu  ģimeni materiālā ziņā. (1. Tim. 5:8.) Bet tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka ”pasaule iznīkst”. (1. Jāņa 2:17.) Tāpēc mēs esam ”kā tādi, kas to nelieto,” — mēs izmantojam pasauli tikai tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams. (1. Kor. 7:31, LB-65r.)

Ņemdami vērā Bībeles padomu izmantot pasauli pēc iespējas mazāk, daudzi brāļi un māsas ir izvērtējuši savus apstākļus un nolēmuši atvēlēt mazāk laika darbam un vienkāršot savu dzīvi. Īstenojuši šo lēmumu, viņi drīz vien saprot, ka viņu dzīve ir kļuvusi daudz bagātāka, jo viņiem ir vairāk laika, ko veltīt ģimenei un kalpošanai Jehovam. Tā kā viņi dzīvo vienkārši, viņi ir mazāk atkarīgi no pasaules un viņiem vairāk jāpaļaujas uz Jehovu. Vai arī jūs varat sekot viņu piemēram — vienkāršot savu dzīvi, lai vairāk darbotos Dieva Valstības labā? (Mat. 6:19—24, 33.)

”Mēs vēl nekad neesam jutušies tik tuvi Jehovam kā tagad”

Marks, par kuru bija stāstīts raksta sākumā, rīkojās saskaņā ar Bībeles ieteikumu pēc iespējas mazāk izmantot pasauli un noraidīja izdevīgo darba piedāvājumu. Lai pārliecinātu Marku pieņemt paaugstinājumu, dažas dienas vēlāk priekšnieks viņam piedāvāja vēl lielāku algu. ”Tas bija īsts pārbaudījums,” atzīst Marks, ”bet es atkal atteicos.” Kāpēc viņam bija šāda nostāja? Viņš paskaidro: ”Mēs ar sievu vēlējāmies darīt kalpošanā Jehovam tik daudz, cik vien spējam. Tāpēc mēs bijām apņēmušies vienkāršot savu dzīvi. Mēs bijām lūguši Jehovam gudrību, lai varētu sasniegt savu mērķi, un noteikuši konkrētu dienu, kad sāksim kalpot Jehovam lielākā mērā.”

Ko šis lēmums nozīmēja Marka sievai Polai? Viņa dalās savā pieredzē: ”Es trīs dienas nedēļā strādāju slimnīcā par sekretāri un saņēmu labu algu. Es biju arī pioniere, tomēr, tāpat kā Marks, vēlējos kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. Taču tad, kad es iesniedzu atlūgumu, mana priekšniece pavēstīja, ka ir atbrīvojusies atbildīgās sekretāres vieta un ka es atbilstu izvirzītajām prasībām. Kaut arī slimnīcā tas bija vislabāk apmaksātais sekretāres darbs, savu lēmumu aiziet no darba es nemainīju. Kad es priekšniecei paskaidroju, kāpēc es atsakos no šī amata, viņa uzslavēja mani par to, ka man ir tik stipra ticība.”

Drīz pēc tam Marks un Pola tika iecelti par speciālajiem pionieriem un norīkoti uz kādu nelielu draudzi attālā Kanādas nostūrī. Kā viņiem tur klājās? Marks stāsta: ”Kad es aizgāju no stabila, labi apmaksāta darba, kam biju veltījis gandrīz pusi sava mūža, es bažījos par to, kas mūs gaida, taču Jehova svētīja mūsu kalpošanu. Iespēja dalīties garīgajās bagātībās ar citiem dod mums neizsakāmu prieku. Pilnas slodzes kalpošana ir arī stiprinājusi mūsu laulību, un mūsu sarunas ir kļuvušas saturīgākas, jo mēs daudz runājam par garīgiem jautājumiem. Mēs vēl nekad neesam jutušies tik tuvi Jehovam kā tagad.” (Ap. d. 20:35.)  Pola piebilst: ”Kad tiek atstāts darbs un ierastā vide, nākas pilnībā paļauties uz Jehovu. Mēs tā arī darījām, un Jehova mūs bagātīgi svētīja. Jaunajā draudzē mēs jūtamies mīlēti un vajadzīgi. Agrāk daļu savu spēku es ieguldīju darbā, bet tagad, kalpojot par speciālo pionieri, es visus savus spēkus varu veltīt tam, lai palīdzētu citiem garīgā ziņā, un tas mani dara bezgala laimīgu.”

”Es nebiju laimīga”

Pavisam citādi rīkojās raksta ievadā minētā Eimija — viņa pieņēma izdevīgo darba piedāvājumu. Atcerēdamās šo laiku, Eimija stāsta: ”Pirmajā gadā es vēl aktīvi sludināju, tomēr es manīju, ka pamazām Valstības vietā par svarīgāko manā dzīvē kļūst karjera. Darbā man pavērās vilinošas izaugsmes iespējas, un es sāku veltīt savus spēkus tam, lai kāptu pa karjeras kāpnēm. Tā kā pienākumu apjoms nemitīgi auga, es sludināju arvien mazāk un mazāk. Galu galā es vispār pārtraucu to darīt.”

Eimija ar nožēlu atzīst: ”Materiālā ziņā man nekā netrūka. Es daudz ceļoju un baudīju sava darba prestižu, tomēr es nebiju laimīga. Lai gan naudas man bija pārpilnām, arī problēmu man bija daudz. Es nevarēju saprast, ko es daru nepareizi, līdz beidzot atskārtu, ka, tiecoties pēc karjeras šajā pasaulē, es biju gandrīz ”nomaldījusies no ticības”. Gluži kā rakstīts Bībelē, es pieredzēju ”daudz sāpju”.” (1. Tim. 6:10.)

Ko Eimija iesāka? ”Es lūdzu draudzes vecākajiem, lai viņi man palīdz atjaunot labas attiecības ar Jehovu, un atsāku apmeklēt sapulces. Kādas dziesmas laikā es sāku raudāt, jo atcerējos, cik priecīga es biju tos piecus gadus, kad dzīvoju trūcīgi un kalpoju par pionieri. Es sapratu, ka vairs nedrīkstu izniekot savu laiku, dzenoties pēc naudas, un ka galvenajam manā dzīvē jābūt Dieva Valstībai. Es sāku strādāt zemākā amatā un saņēmu divreiz mazāku algu, un atkal piedalījos sludināšanā.” Eimija ir gandarīta par savu izvēli: ”Man atkal bija iespēja dažus gadus kalpot par pionieri, un es tagad izjūtu tādu piepildījuma sajūtu, kādas man nebija tad, kad es lielāko daļu sava laika veltīju pasaulīgam darbam.”

Vai arī jūs varat kaut ko mainīt savā dzīvē, lai to vienkāršotu? Ja iegūto laiku jūs izmantosiet, lai lielākā mērā darbotos Valstības labā, arī jūsu dzīve kļūs daudz bagātāka. (Mal. 3:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 19. lpp.]

Vai arī jūs varat kaut ko mainīt savā dzīvē, lai to vienkāršotu?

[Papildmateriāls/Attēls 19. lpp.]

”Es jau tagad nevaru iedomāties savu dzīvi bez tās”

Deivids, kristiešu draudzes vecākais, kas dzīvo ASV, vēlējās kalpot pilnu slodzi kopā ar sievu un bērniem. Deividam izdevās vienoties par pusslodzes darbu uzņēmumā, kurā viņš strādāja, un viņš sāka kalpot par pionieri. Vai pēc šīm izmaiņām viņa dzīve kļuva bagātāka? Dažus mēnešus vēlāk Deivids draugam rakstīja: ”Nav nekā tāda, kas varētu dot tik lielu gandarījumu, kā iespēja pilnā mērā kalpot Jehovam kopā ar ģimeni. Es biju pārliecināts, ka paies kāds laiks, līdz es pieradīšu pie pioniera kalpošanas, taču es jau tagad nevaru iedomāties savu dzīvi bez tās. Tā ir tik atspirdzinoša!”

[Attēls 18. lpp.]

Marks un Pola kalpošanā