Jēzus Kristus — visizcilākais misionārs
Jēzus Kristus — visizcilākais misionārs
”No viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.” (JĀŅA 7:29.)
1., 2. Kas ir misionārs, un ko var saukt par visizcilāko misionāru?
AR KO jums saistās vārds ”misionārs”? Daudziem cilvēkiem nāk prātā baznīcu misionāri, kas bieži vien jaucas valstu politikā un ekonomikā. Taču Jehovas liecinieki parasti iedomājas tos misionārus, ko Vadošā padome sūta uz dažādām zemēm, lai viņi tur sludinātu labo vēsti. (Mat. 24:14.) Jehovas liecinieku misionāri nesavtīgi veltī savu laiku un spēkus cēlam mērķim — viņi palīdz cilvēkiem tuvoties Dievam Jehovam. (Jēk. 4:8.)
2 Latviešu Bībelē vārds ”misionārs” nav sastopams. Tomēr grieķu vārdu, kas Efeziešiem 4:11 tulkots ”evanģelisti”, var tulkot arī ”misionāri”. Jehova ir tas, kurš ir darījis zināmu labo vēsti jeb evaņģēliju, tāpēc viņu var saukt par visizcilāko evaņģēlistu, taču ne par visizcilāko misionāru, jo misionārus parasti kāds sūta. Jēzus Kristus par savu debesu Tēvu teica: ”No viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.” (Jāņa 7:29.) Apliecinādams neizsakāmi dziļu mīlestību pret cilvēci, Jehova sūtīja uz zemi savu vienpiedzimušo Dēlu. (Jāņa 3:16.) Jēzu patiešām var saukt par misionāru, jo viens no iemesliem, kāpēc Jēzus bija sūtīts uz zemi, bija tāds, lai viņš ”apliecinātu patiesību”, un Jēzus noteikti bija visizcilākais, vislabākais misionārs, kāds jebkad ir bijis. (Jāņa 18:37.) Jēzus ļoti prasmīgi sludināja labo vēsti par Valstību, un mēs joprojām gūstam labumu no viņa kalpošanas. Piemēram, mēs varam savā kalpošanā izmantot Jēzus mācību metodes, un to var darīt gan misionāri, gan visi pārējie sludinātāji.
3. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?
3 Ņemot vērā, ka Jēzus bija Dieva Valstības sludinātājs, mēs varam pārdomāt vairākus jautājumus, piemēram: ko Jēzus pieredzēja savā kalpošanā? Kāpēc viņš bija tik prasmīgs skolotājs? Kāpēc Jēzus sludināšanai bija labas sekmes?
Gatavība pielāgoties jauniem apstākļiem
4.—6. Kādas pārmaiņas bija jāpiedzīvo Jēzum?
4 Misionāriem un citiem kristiešiem, kas pārceļas uz vietām, kur ļoti ir vajadzīgi Valstības sludinātāji, bieži vien ir jāpierod pie jauniem apstākļiem, kas nav tik labi kā tajā zemē, no kuras viņi ir atbraukuši. Taču mēs nevaram pat iztēloties, cik lielas pārmaiņas bija jāpiedzīvo Jēzum. Debesīs viņš bija dzīvojis kopā ar savu Tēvu un eņģeļiem, kas uzticīgi kalpoja Jehovam. (Īj. 38:7.) Nonācis uz zemes, viņš atradās starp grēcīgiem cilvēkiem un dzīvoja pasaulē, kurā valda netaisnība. (Marka 7:20—23.) Jēzum pat bija jāpieredz sāncensība starp viņa tuvākajiem mācekļiem. (Lūk. 20:46; 22:24.) Protams, viņš ar visu tika galā vislabākajā veidā.
5 Runāt cilvēku valodā Jēzus nesāka pēkšņi, brīnumainā veidā — viņam bērnībā tā bija jāmācās. Tā bija milzīga pārmaiņa, ja atceramies, ka debesīs viņš bija devis norādījumus eņģeļiem. Uz zemes Jēzus runāja vismaz vienā no ”cilvēku.. mēlēm”, un tā ļoti atšķīrās no ”eņģeļu mēlēm”. (1. Kor. 13:1.) Taču neviens cilvēks nerunāja tādus ”žēlastības vārdus”, kādus runāja Jēzus. (Lūk. 4:22.)
6 Pievērsīsim uzmanību vēl citām jomām, kurās Dieva Dēla dzīve pēc atnākšanas uz zemi krasi mainījās. Lai gan Jēzus nebija mantojis no Ādama grēku, viņš kļuva par cilvēku, tādu pašu kā tie, kas vēlāk kļuva par viņa ”brāļiem” — ar garu svaidītajiem sekotājiem. (Nolasīt Ebrejiem 2:17, 18.) Savas cilvēka dzīves pēdējā naktī Jēzus nelūdza Tēvam ”vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu”, lai gan agrāk debesīs, būdams virseņģelis Mihaēls (jeb Miķelis), pats bija pavēlējis šīm varenajām būtnēm. (Mat. 26:53; Jūd. 9.) Jēzus uz zemes darīja brīnumus, taču tos nevar pat salīdzināt ar visu, ko viņam bija iespējams darīt, dzīvojot debesīs.
7. Kāda bija ebreju attieksme pret bauslību?
7 Kad Jēzus vēl debesīs bija ”Vārds”, ļoti iespējams, viņš bija tas, kas darīja izraēliešiem zināmu Dieva gribu un tos vadīja cauri tuksnesim. (Jāņa 1:1; 2. Moz. 23:20—23.) Taču izraēlieši, kas bija saņēmuši ”bauslību no eņģeļu rokām”, to neievēroja. (Ap. d. 7:53; Ebr. 2:2, 3.) Reliģiskie vadītāji, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, pat nesaprata bauslības īsto nozīmi — spilgts piemērs ir likums par sabatu. (Nolasīt Marka 3:4—6.) Rakstu mācītāji un farizeji ”atstāja bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību”. (Mat. 23:23.) Tomēr tas neatturēja Jēzu no patiesības sludināšanas.
8. Kāpēc Jēzus mums var palīdzēt?
8 Jēzus bija ļoti atsaucīgs. Viņš mīlēja cilvēkus un no sirds gribēja tiem palīdzēt, un viņš nekad nezaudēja evaņģēlista garu. Tā kā Jēzus līdz galam palika uzticīgs Jehovam, viņš ir kļuvis ”visiem, kas viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku”. Turklāt ”tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti”, — tātad arī mums. (Ebr. 2:18; 5:8, 9.)
Vislabāk mācītais skolotājs
9., 10. Kā pirms nākšanas uz zemi bija mācījies Jēzus?
9 Mūsu laikos, pirms Vadošā padome nosūta kādus kristiešus par misionāriem, viņi iegūst attiecīgu izglītību. Kādu izglītību bija ieguvis Jēzus? Pirms tam, kad Jēzus tika svaidīts par Mesiju, viņš nebija apmeklējis rabīnu skolas, nedz arī mācījies pie ievērojamu reliģisku vadītāju kājām. (Jāņa 7:15; salīdzināt Apustuļu darbus 22:3.) Bet kāpēc Jēzus tik prasmīgi mācīja cilvēkus?
10 Protams, Jēzu bija mācījusi viņa māte Marija un audžutēvs Jāzeps, taču vissvarīgāko, kas viņam bija vajadzīgs kalpošanā, viņam bija iemācījis Jehova. Jēzus uzsvēra: ”Es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtījis, tas man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.” (Jāņa 12:49.) Kā redzams no šī panta, Dēlam bija konkrēti norādīts, kas viņam jāmāca. Pirms nākšanas uz zemi Jēzus, bez šaubām, bija pavadījis daudz laika, uzklausot, ko viņam māca Tēvs. Tā bija pati labākā izglītība, kāda vien var būt.
11. Cik lielā mērā Jēzus atspoguļoja sava Tēva attieksmi pret cilvēkiem?
11 Dēlam jau no paša sākuma ir bijušas ciešas attiecības ar savu Tēvu. Dzīvodams debesīs, Jēzus vēroja, kā Dievs Jehova izturas pret cilvēkiem. Dēls tik labi atspoguļoja Dieva mīlestību pret cilvēkiem, ka viņš kā personificēta gudrība varēja teikt: ”Mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.” (Sal. Pam. 8:22, 31.)
12., 13. a) Ko Jēzus mācījās, vērodams, kā viņa Tēvs izturējās pret izraēliešiem? b) Kā Jēzus lika lietā visu, ko bija iemācījies?
12 Tāpat Dēls mācījās no tā, kā viņa Tēvs risināja grūtas situācijas. Piemēram, par Jehovas izturēšanos pret viņam nepaklausīgajiem izraēliešiem Nehemijas grāmatas 9. nodaļas 28. pantā rakstīts: ”Tiklīdz viņiem bija miers, viņi darīja atkal ļaunu tavā priekšā, un Tu pameti viņus viņu ienaidnieku rokā tā, ka tie valdīja pār viņiem; tomēr, kad viņi atkal raidīja savus saucienus pēc Tevis, Tu paklausīji no debesīm, un daudzas reizes Tu viņus izglābi savā lielajā žēlastībā.” Darbojoties kopā ar Jehovu un vērojot viņu, Jēzus iemācījās būt līdzjūtīgs pret cilvēkiem, kam viņš vēlāk sludināja. (Jāņa 5:19.)
13 Līdzjūtība, ko Jēzus bija iemācījies no Jehovas, izpaudās viņa attiecībās ar mācekļiem. Pēdējā naktī pirms viņa nāves visi apustuļi, ko viņš tik dziļi mīlēja, ”atstāja viņu un bēga”. (Mat. 26:56; Jāņa 13:1.) Apustulis Pēteris pat trīs reizes noliedza Kristu. Tomēr Jēzus bija darījis visu, lai apustuļi pēc tam varētu pie viņa atgriezties, — viņš bija teicis Pēterim: ”Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” (Lūk. 22:32.) Garīgais Izraēls ir sekmīgi balstīts uz ”apustuļiem un praviešiem”, un divpadsmit uzticīgo Jēra (Jēzus Kristus) apustuļu vārdi ir rakstīti uz akmeņiem, kas ir jaunās Jeruzalemes mūra pamatā. Līdz pat mūsu dienām svaidītie kristieši kopā ar saviem uzticīgajiem biedriem — citām avīm — sekmīgi sludina Valstību, veidodami organizāciju, kas ir pakļauta varenajam Dievam un ko vada viņa mīļotais Dēls. (Efez. 2:20; Jāņa 10:16; Atkl. 21:14.)
Kā Jēzus mācīja
14., 15. Ar ko Jēzus atšķīrās no rakstu mācītājiem un farizejiem?
14 Kā Jēzus mācīja savus sekotājus? Ja salīdzinām Jēzus mācības ar ebreju reliģisko vadītāju mācībām, mēs skaidri saskatām, ka Jēzus mācības bija daudz pārākas. Rakstu mācītāji un farizeji ”atcēla Dieva vārdus savu likumu dēļ”. Bet Jēzus, pilnīgi pretēji, nerunāja no sevis — viņš sludināja Dieva vārdus. (Mat. 15:6; Jāņa 14:10.) Tas ir jādara arī mums.
15 Bija vēl kaut kas, ar ko Jēzus ļoti atšķīrās no reliģiskajiem vadītājiem. Reiz par rakstu mācītājiem un farizejiem viņš teica šādus vārdus: ”Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.” (Mat. 23:3.) Jēzus dzīvoja saskaņā ar to, ko mācīja. Apskatīsim kādu piemēru.
16. Kāpēc var teikt, ka Jēzus dzīvoja saskaņā ar saviem vārdiem, kas rakstīti Mateja 6:19—21?
16 Jēzus aicināja: ”Krājiet sev mantas debesīs.” (Nolasi Mateja 6:19—21.) Vai Jēzus pats tā darīja? Viņš par sevi pilnīgi pamatoti varēja teikt: ”Lapsām ir alas un putniem apakš debess — ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt savu galvu.” (Lūk. 9:58.) Jēzus dzīvoja vienkārši. Galvenais viņam bija sludināt labo vēsti par Valstību, un visa viņa dzīve skaidri liecināja, ko nozīmē būt brīvam no raizēm, kuras sagādā mantas krāšana uz zemes. Viņš norādīja, ka daudz labāk ir krāt mantas debesīs, ”kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog”. Vai jūs atsaucaties uz Jēzus aicinājumu krāt mantas debesīs?
Īpašības, kuru dēļ cilvēki tiecās pie Jēzus
17. Kādas īpašības padarīja Jēzu par tik izcilu labās vēsts sludinātāju?
17 Kādas īpašības padarīja Jēzu par tik izcilu labās vēsts sludinātāju? Liela nozīme bija viņa attieksmei pret cilvēkiem, kam viņš palīdzēja. Jēzum bija tādas pašas īpašības kā Jehovam, un sevišķi jāpiemin viņa pazemība, viņa mīlestība pret cilvēkiem un līdzjūtība pret tiem.
18. Kāpēc var teikt, ka Jēzus bija pazemīgs?
18 Kad Jēzus apņēmās nākt uz zemi, viņš ”sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs”. (Filip. 2:7.) Tāds solis liecināja par pazemību. Turklāt Jēzus nebija augstprātīgs pret cilvēkiem — viņš nekad neizturējās tā, it kā teiktu: ”Es esmu nācis no pašām debesīm, tāpēc jums mani jāklausa!” Pretēji tiem, kas paši sevi pasludināja par mesiju, Jēzus nelielījās ar to, ka ir īstais Mesija. Bieži vien viņš pat piekodināja, lai nestāsta citiem, kas viņš ir un ko viņš ir paveicis. (Mat. 12:15—21.) Jēzus gribēja, lai cilvēki pieņemtu lēmumu viņam sekot, balstoties uz to, ko paši ir redzējuši. Viņa mācekļus noteikti iepriecināja tas, ka Jēzus, viņu Kungs, neprasīja, lai viņi būtu kā nevainojamie eņģeļi, ar kuriem Jēzus bija dzīvojis kopā debesīs.
19., 20. Kāpēc Jēzus palīdzēja cilvēkiem?
19 Jēzus Kristus arī apliecināja mīlestību pret cilvēkiem, un mīlestība ir viena no galvenajām viņa debesu Tēva īpašībām. (1. Jāņa 4:8.) Jēzus sludināja cilvēkiem aiz mīlestības. Piemēram, varam atcerēties gadījumu ar kādu augstas kārtas jaunekli. (Nolasīt Marka 10:17—22.) Jēzus ”viņu iemīlēja” un gribēja viņam palīdzēt, bet jauneklis nebija ar mieru atteikties no savas bagātības, lai kļūtu par Jēzus sekotāju.
20 Pie Jēzus brīnišķīgajām īpašībām pieder arī viņa līdzjūtība pret cilvēkiem. Tāpat kā visus grēcīgos cilvēkus, arī tos, kas atsaucās uz Jēzus mācībām, nomāca grūtības. Jēzus to labi zināja un mācīja viņus iejūtīgi un līdzjūtīgi. Lūk, tikai viens piemērs. Reiz Jēzus un apustuļi bija tik ļoti aizņemti, ka viņiem neatlika pat laika, lai paēstu. Bet kā Jēzus rīkojās, kad redzēja, ka ir sapulcējušies daudz ļaužu? ”Sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un viņš sāka tos daudz mācīt.” (Marka 6:34.) Jēzus redzēja, kādā stāvoklī atrodas cilvēki, un nežēloja spēkus, lai viņus mācītu un darītu viņu labā brīnumus. Daļu no tiem ļoti piesaistīja Jēzus īpašības, dziļi iespaidoja Jēzus vārdi, un viņi kļuva par Jēzus mācekļiem.
21. Par ko ir runa nākamajā rakstā?
21 No Jēzus kalpošanas uz zemes mēs varam mācīties vēl ļoti daudz ko, un par to ir runa arī nākamajā rakstā. Mēs varēsim uzzināt, kā vēl mēs varam līdzināties Jēzum Kristum — visizcilākajam misionāram.
Kā jūs atbildētu?
• Ko Jēzus mācījās pirms nākšanas uz zemi?
• Ar ko Jēzus mācības bija daudz pārākas par rakstu mācītāju un farizeju mācībām?
• Kādas Jēzus īpašības piesaistīja cilvēkus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Kā Jēzus mācīja cilvēkus?