Kā Kristus klātbūtne ietekmē mūsu dzīvi?
Kā Kristus klātbūtne ietekmē mūsu dzīvi?
”Kāda būs tavas atnākšanas [”klātbūtnes”, NW] un pastara laika zīme?” (MAT. 24:3.)
1. Kādu jautājumu Jēzum uzdeva viņa apustuļi?
GANDRĪZ pirms diviem tūkstošiem gadu četri Jēzus apustuļi personīgā sarunā ar savu Kungu Eļļas kalnā uzdeva kādu jautājumu. Viņi vaicāja: ”Kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mat. 24:3.) Saskaņā ar Bībeles latviešu tulkojumu, apustuļi izmantoja vārdus ”tava atnākšana” un ”pastarais laiks” vai ”pasaules pastarais laiks” (LB-1882). Apskatīsim šos izteicienus sīkāk.
2. Uz ko norāda vārds ”nobeigums”?
2 Vispirms pievērsīsim uzmanību vārdiem ”pastarais laiks”. Kas ar to ir domāts? Grieķu valodā ir lietots vārds sinteleia, kas Jaunās pasaules tulkojumā vienmēr tulkots ”nobeigums”. Šis vārds ir atvasināts no vārda telos, kas nozīmē ”gals, beigas”. * Abu vārdu nozīmju atšķirību var paskaidrot ar piemēru: kad Valstības zālē tiek teikta runa, nobeigums ir tās beigu daļa, kurā orators klausītājiem atgādina galvenās domas un norāda, kā šī informācija attiecas uz viņiem. Bet tikai tad, kad viņš nokāpj no skatuves, runa ir galā. Tāpat bībeliskā lietojumā ”pasaules pastarais laiks” ir laikposms, kas beidzas ar pašreizējās sistēmas galu.
3. Kas notiek Jēzus klātbūtnes laikā?
3 Apustuļi uzdeva Jēzum jautājumu arī par viņa ”atnākšanu” (LB-65) jeb ”klātbūtni” (NW). Šādi ir tulkots grieķu vārds parūsia *. Kristus parūsia, tas ir, klātbūtne sākās ar viņa iecelšanu par Ķēniņu debesīs 1914. gadā, un tā vēl turpināsies ”lielo bēdu” laikā, kad viņš nāks iznīcināt ļaunos. (Mat. 24:21.) Jēzus klātbūtnes laikā notiek daudz kas svarīgs, piemēram, rit ļaunās pasaules pēdējās dienas, tiek pulcēti izredzētie un notiek viņu augšāmcelšana debesu dzīvei. (2. Tim. 3:1; 1. Kor. 15:23; 1. Tes. 4:15—17; 2. Tes. 2:1.) Var teikt, ka laikposms, kas ir saukts par ”pasaules pastaro laiku” (sinteleia), atbilst Kristus klātbūtnes laikam (parūsia).
Ilgs laikposms
4. Kādas paralēles pastāv starp Jēzus klātbūtni un notikumiem Noas laikā?
4 Tas, ka vārds parūsia attiecas uz ilgāku laikposmu, ir saskaņā ar Jēzus paša teikto. (Nolasīt Mateja 24:37—39.) Pievērsīsim uzmanību, ka Jēzus nesalīdzināja savu klātbūtni ar pašiem Noas laika plūdiem, kas turpinājās samērā neilgi. Viņš salīdzināja savu klātbūtni ar daudz ilgāku laikposmu, kas bija pirms plūdiem. Tas bija laiks, kad Noa būvēja šķirstu un sludināja, līdz pat brīdim, kad beidzot sākās plūdi. Šie notikumi risinājās daudzus gadu desmitus. Tāpat arī Jēzus klātbūtne ietver sevī notikumus, kas risinās pirms lielajām bēdām, kā arī pašas lielās bēdas. (2. Tes. 1:6—9.)
5. Kā no Atklāsmes grāmatas 6. nodaļas izriet, ka Jēzus klātbūtne ir ilgāks laikposms?
5 No citiem Bībeles pravietojumiem var skaidri redzēt, ka Kristus klātbūtne ir ilgāks laikposms, nevis tikai viņa atnākšana ar mērķi iznīcināt ļaunos. Atklāsmes grāmatā Jēzus ir attēlots izjājam baltā zirgā, un viņam tiek dots ”vainags” jeb kronis. (Nolasīt Atklāsmes 6:1—8.) Parādībā redzams, ka pēc savas kronēšanas par Ķēniņu 1914. gadā Jēzus ”iziet uzvarēdams un lai uzvarētu”. Jēzum seko jātnieki dažādu krāsu zirgos. Ar tiem pravietiski ir attēlots karš, pārtikas trūkums un slimības, un tas viss ir vērojams laikposmā, kas ir saukts par pēdējām dienām. Mūsdienās var redzēt šī pravietojuma piepildīšanos.
6. Ko no Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas var uzzināt par Kristus klātbūtni?
6 No Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas var uzzināt vairāk par Dieva Valstības nodibināšanu debesīs. Tur stāstīts par cīņu, kas nebija redzama cilvēku acīm. Mihaēls jeb Miķelis, tas ir, Jēzus Kristus savā debesu godībā, un viņa eņģeļi cīnījās ar Sātanu un dēmoniem. Cīņas iznākums bija tāds, ka Sātans Velns un viņa sekotāji tika nomesti uz zemes. Pēc šī notikuma Sātanu ir pārņēmušas lielas dusmas, jo viņš ”zina, ka tam maz laika atlicis”. (Nolasīt Atklāsmes 12:7—12.) Tātad pēc tam, kad debesīs tika nodibināta Kristus Valstība, sākās laiks, kad zemei un tās iedzīvotājiem jāpieredz nelaimes.
7. Par ko ir runāts otrajā psalmā, un uz kādu iespēju tajā ir norādīts?
7 Arī otrajā psalmā pravietiski ir runāts par to, ka Jēzus tiek iecelts par Ķēniņu debesu Ciānas kalnā. (Nolasīt Psalmu 2:5—9; 110:1, 2.) No šī psalma tāpat var secināt, ka pastāv kāds laikposms, kad zemes valdniekiem un visiem citiem cilvēkiem tiek dota iespēja pakļauties Kristus varai. Viņiem tiek izteikts aicinājums ”nākt pie prāta” un ”ņemt vērā” brīdinājumu. Šajā laikā ir ”svētīgi visi, kas pie Viņa [Dieva] tveras” — kas kalpo Dievam un viņa ieceltajam Ķēniņam. Tātad Jēzus klātbūtnes laikā, kad viņam ir ķēniņa vara, cilvēkiem tiek dota iespēja viņam pakļauties. (Ps. 2:10—12.)
Jāpievērš uzmanība zīmei
8., 9. Kas ir tie, kuri pazīs Kristus klātbūtnes zīmi un sapratīs tās nozīmi?
8 Kad farizeji uzdeva jautājumu par to, kad nāks Valstība, Jēzus atbildēja, ka no viņu viedokļa tā nenāks ”ārīgi redzamā veidā”. (Lūk. 17:20, 21.) Neticīgi cilvēki nesapratīs notikumu patieso nozīmi. Un kā gan viņi to varētu — viņi pat neatzina Jēzu par savu nākamo Ķēniņu! Kas ir tie, kuri pamanīs Kristus klātbūtnes zīmi un sapratīs tās nozīmi?
9 Tālāk Jēzus paskaidroja, ka viņa mācekļi saskatīs zīmi tikpat skaidri kā zibeni, kas ”zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai”. (Nolasīt Lūkas 17:24—29.) Interesanti, ka Mateja evaņģēlija 24. nodaļā, no 23. līdz 27. pantam, līdzīgi vārdi ir tieši saistīti ar Kristus ”atnākšanu” jeb klātbūtni.
Paaudze, kas redz zīmi
10., 11. a) Kā iepriekš tika skaidroti vārdi par ”paaudzi”, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 34. pantā? b) Ko Jēzus mācekļi varēja saprast, kad viņš runāja par ”paaudzi”?
10 Agrāk Sargtorņa lappusēs bija skaidrots, ka pirmajā gadsimtā ”šī paaudze”, kas minēta Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 34. pantā (”cilts”, LB-65; ”paaudze”, JD-07; NW), nozīmēja ”tā laika neticīgo jūdu paaudzi” *. Šāds skaidrojums šķita loģisks, jo visās pārējās Bībeles vietās, kur minēts, ka Jēzus lietoja vārdu ”paaudze”, lasāms, ka viņš par to runāja nosodoši un lielākoties pievienoja kādu negatīvu apzīmētāju, piemēram, ”ļaunā”. (Mat. 12:39; 17:17; Marka 8:38.) Tāpēc tika uzskatīts, ka mūsdienu piepildījumā Jēzus vārdi attiecas uz ļaunu ”paaudzi” — neticīgiem cilvēkiem, kas redz ”pasaules pastarā laika” (sinteleia) raksturīgās iezīmes un kas pieredzēs arī tagadējās sistēmas galu (telos).
11 Tiesa, vienmēr, kad Jēzus lietoja vārdu ”paaudze” negatīvā gaismā, viņš runāja ar tā laika bezdievīgajiem cilvēkiem vai par tiem. Bet vai to var teikt arī par viņa vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 34. pantā? Atcerēsimies, ka četri Jēzus mācekļi bija piegājuši pie viņa ”atsevišķi”. (Mat. 24:3.) Tā kā Jēzus neizmantoja nekādus negatīvus apzīmētājus, runādams ar viņiem par ”šo paaudzi”, apustuļi varēja saprast, ka viņi paši un citi mācekļi piederēs pie ”paaudzes”, kas nezudīs, ”tiekāms tas viss notiek”.
12. Kā no konteksta var secināt, par ko Jēzus runāja, lietodams vārdu ”paaudze”?
12 Uz ko ir pamatots šāds secinājums? To ļauj izdarīt rūpīga konteksta izpēte. Kā rakstīts Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 32. un 33. pantā, Jēzus sacīja: ”Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs, kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka viņš ir tuvu priekš durvīm.” (Salīdzināt Marka 13:28—30; Lūkas 21:30—32.) Nākamajā, 34. pantā ir teikts: ”Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.” (JD-07.)
13., 14. Kas ļauj apgalvot, ka ”paaudze”, par ko runāja Jēzus, bija viņa mācekļi?
13 Jēzus norādīja, ka viņa mācekļi, kam drīz bija jātiek svaidītiem ar svēto garu, varēs izdarīt noteiktus secinājumus, redzot ”to visu” notiekam. Tātad viņš acīmredzot runāja tieši par saviem mācekļiem, kad piebilda: ”Šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.”
14 Atšķirībā no neticīgajiem, Jēzus mācekļi ne tikai redzēja zīmi, bet arī saprata tās nozīmi. Viņi varēja kaut ko ”mācīties”, vērodami paredzētos notikumus, un ”zināt” to patieso jēgu. Mācekļi pilnā mērā saprata, ka ”viņš ir tuvu priekš durvīm”. Protams, pirmajā gadsimtā gan neticīgie ebreji, gan uzticīgie svaidītie kristieši redzēja, kā nelielā mērogā piepildās Jēzus vārdi, taču tikai viņa svaidītie sekotāji toreiz kaut ko varēja mācīties no šiem notikumiem, jo tikai viņi saprata to patieso nozīmi.
15. a) Kas mūsdienās ir ”paaudze”, par ko runāja Jēzus? b) Kāpēc nav iespējams aprēķināt, cik ilgi pastāvēs ”šī paaudze”? (Skat. ielogojumu 25. lpp.)
15 Cilvēki, kas neizprot garīgus jautājumus, uzskata, ka nekāda Jēzus klātbūtnes zīme mūsdienās nav ”ārīgi redzama”. Viņi spriež, ka viss rit tāpat, kā tas allaž ir bijis. (2. Pēt. 3:4.) Turpretī Kristus uzticīgie svaidītie brāļi ir pamanījuši šo zīmi, it kā tā būtu zibens uzliesmojums, un ir sapratuši tās patieso nozīmi. Mūsdienu piepildījumā viņi visi kopumā ir ”paaudze”, kas nezudīs, kamēr ”tas viss notiek”. * No tā var secināt, ka daļa Kristus svaidīto brāļu vēl būs uz zemes, sākoties lielajām bēdām.
”Esiet nomodā!”
16. Kā jārīkojas visiem Kristus mācekļiem?
16 Tomēr ar to vien, ka esam pamanījuši zīmi, nepietiek. Jēzus brīdināja: ”Ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!” (Marka 13:37.) Šie vārdi jāņem vērā mums visiem, vienalga, vai mēs piederam pie svaidītajiem, vai pie lielā pulka. Ir pagājis vairāk nekā 90 gadu, kopš Jēzus tika iecelts par Ķēniņu debesīs. Ir ļoti svarīgi būt gataviem un palikt nomodā, lai gan reizēm tas nebūt nav viegli. Mums palīdz apziņa, ka Ķēniņa Kristus neredzamā klātbūtne ir realitāte, kaut arī mēs viņu nevaram redzēt. Šī apziņa ļauj skaidri paturēt prātā arī to, ka drīz viņš nāks iznīcināt savus ienaidniekus — tas notiks ”tādā stundā, kad [mēs] to nedomājam”. (Lūk. 12:40.)
17. Uz ko mūs var pamudināt jaunā sapratne?
17 Sapratne par Kristus klātbūtni palīdz skaidrāk apzināties, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam. Mēs zinām, ka Jēzus jau tagad ir klāt un kopš 1914. gada, būdams neredzams cilvēku acīm, valda debesīs. Drīz viņš nāks iznīcināt ļaunos un pilnībā izmainīs to, kas notiek uz zemes. Tāpēc mums ar vēl lielāku apņēmību nekā līdz šim jāpiedalās darbā, par ko runāja Jēzus: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals [telos].” (Mat. 24:14.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 2. rk. Latviešu Bībelē abi šie vārdi lielākoties tulkoti ”gals”.
^ 3. rk. Vārda parūsia nozīmi var labāk saprast, pievēršot uzmanību pretstatam starp apustuļa Pāvila klātbūtni un prombūtni, par ko runāts 2. vēstulē korintiešiem, 10. nodaļas 10. un 11. pantā, un Vēstulē filipiešiem, 2. nodaļas 12. pantā. Sīkāku informāciju skat. izdevumā Insight on the Scriptures, 2. sējumā, 676.—679. lappusē, un Sargtorņa 1996. gada 15. augusta numurā, 9.—14. lappusē.
^ 10. rk. Skat. 1996. gada 1. februāra Sargtorni, 11.—15., 19., 30. un 31. lappusi.
^ 15. rk. ”Paaudzes” pastāvēšanas laiks acīmredzot atbilst laikposmam, kad piepildās pirmais redzējums no Atklāsmes grāmatas. (Atkl. 1:10—3:22.) Šī Kunga dienas daļa ilgst no 1914. gada līdz brīdim, kad mirst un tiek piecelts no nāves pēdējais no svaidītajiem. Skat. grāmatu Revelation—Its Grand Climax At Hand! (Atklāsme — tās varenā kulminācija ir tuvu!), 24. lappusi, 4. rindkopu.
Kā jūs atbildētu?
• Kā var zināt, ka Jēzus klātbūtne ir ilgs laikposms?
• Kuri cilvēki ir pamanījuši Jēzus klātbūtnes zīmi un sapratuši tās nozīmi?
• Kas mūsdienās veido Mateja 24:34 minēto paaudzi?
• Kāpēc nav iespējams aprēķināt, cik ilgi pastāvēs ”šī paaudze”?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 25. lpp.]
Vai var aprēķināt, cik ilgi pastāvēs ”šī paaudze”?
Bībelē vārds ”paaudze” parasti attiecas uz cilvēkiem, kuru vecums var atšķirties, bet kuri dzīvo vienā laikā un pieredz vienus un tos pašus notikumus. Piemēram, 2. Mozus grāmatas 1. nodaļas 6. pantā ir rakstīts: ”Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi un visa šī paaudze.” Jāzepa un viņa brāļu vecums atšķīrās, bet viņiem bija līdzīga pieredze, kas iegūta vienā laikā. Pie tās ”paaudzes” piederēja arī Jāzepa brāļi, kas bija dzimuši pirms viņa, un daži no tiem nodzīvoja ilgāk par Jāzepu. (1. Moz. 50:24.) Citi no tās ”paaudzes” bija dzimuši pēc Jāzepa (piemēram, Benjamīns) un, iespējams, dzīvoja ilgāk par viņu.
Tātad, kad ar vārdu ”paaudze” ir apzīmēti cilvēki, kas dzīvo kādā konkrētā laikā, precīzu šī laikposma ilgumu nav iespējams noteikt; var vienīgi apgalvot, ka šim laikam kādreiz pienāk gals un ka tas nav pārāk ilgs. Ar vārdiem ”šī paaudze”, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 34. pantā, Jēzus negribēja panākt, lai viņa mācekļi varētu izrēķināt, kad beigsies pēdējās dienas. Gluži otrādi, Jēzus uzsvēra, ka viņi nevar zināt ”dienu un stundu”. (2. Tim. 3:1; Mat. 24:36.)
[Attēls 22., 23. lpp.]
Pēc kļūšanas par Ķēniņu 1914. gadā Jēzus izjāj ”uzvarēdams”
[Attēls 24. lpp.]
”Šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks”