Mācīsimies no izraēliešu kļūdām

KAD izraēlieši iegāja Apsolītajā zemē, viņi zināja, ko Jehova no viņiem prasa. Dievs ar Mozus starpniecību viņiem bija norādījis: ”Jums jāizdzen visi zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svētnīcas.” (4. Moz. 33:52.)

Izraēlieši nedrīkstēja ”slēgt nekādu derību” ar vietējiem iedzīvotājiem un saradoties ar tiem. (5. Moz. 7:2, 3.) Dieva izredzētā tauta saņēma brīdinājumu: ”Sargies noslēgt derību ar zemes iedzīvotājiem, kuru zemē tu nāc, lai tas tev nebūtu par slazdu, ja tie dzīvo tavā vidū.” (2. Moz. 34:12.) Tomēr izraēlieši nepaklausīja Dievam, un attiecības ar sveštautiešiem tiem kļuva par slazdu. Kā viņi nonāca tik lielā postā? Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar izraēliešiem? (1. Kor. 10:11.)

Ciešas attiecības ar cittautiešiem un elku pielūgsme

Sākumā, kad izraēlieši iekaroja Apsolīto zemi, viņi guva uzvaras pār tās iedzīvotājiem. Taču izraēlieši nepaklausīja Dieva pavēlēm pilnībā un neizdzina savus ienaidniekus. (Soģu 1:1—2:10.) Tieši pretēji, viņi sāka dzīvot šīs zemes ”septiņu tautu” vidū un, bieži kontaktējoties, sadraudzējās ar tām. (5. Moz. 7:1.) Kā tas ietekmēja izraēliešus? Bībelē rakstīts: ”Tie sev ņēma viņu meitas par sievām, un deva savas meitas viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem. Un tā Israēla bērni darīja to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, un viņi aizmirsa to Kungu, savu Dievu, un kalpoja baāliem un aštartēm.” (Soģu 3:5—7.) Izraēliešiem izveidojās ciešas attiecības ar cittautiešiem, viņi precējās ar tiem un sāka pielūgt elkus. Kad viņi bija saradojušies ar pagānu tautām, iespējamība, ka viņi tās izdzīs no Apsolītās zemes,  samazinājās. Patiesā Dieva pielūgsme tika atmesta, un izraēlieši sāka kalpot viltus dieviem.

Kad Apsolītās zemes iedzīvotāji izraēliešiem bija kļuvuši par draugiem, garīgā ziņā no tiem draudēja vēl lielākas briesmas nekā tad, kad tie bija naidā ar izraēliešiem. Bija arī vēl kāds cits veids, kā izraēlieši pamazām novērsās no kalpošanas Jehovam.

Zemkopība un Baala kults

Pēc ieiešanas Apsolītajā zemē izraēlieši vairs nebija klejotāji — daudzi no viņiem kļuva par zemkopjiem. Acīmredzot viņi zemi kopa ar tādām pašām metodēm, kādas izmantoja kanaānieši. Pēc visa spriežot, līdz ar dzīves veida maiņu viņi pārņēma ne vien kanaāniešu lauksaimniecības metodes, bet arī ticējumus, kas saistījās ar zemes kopšanu.

Kanaānieši pielūdza daudzus Baalus — zemes auglības dievības. Izraēlieši, kas apstrādāja zemi un ievāca tās ražu, ar laiku sāka godāt kanaāniešu dievus un pateicās tiem par bagāto ražu. Liela daļa izraēliešu uzskatīja, ka viņi joprojām pielūdz Jehovu, bet patiesībā viņi no Jehovas bija pilnībā atkrituši.

Brīdinājums mums

Ir maz ticams, ka, pirmo reizi satiekot Apsolītās zemes iedzīvotājus, izraēlieši domāja, ka viņi arī sāks pielūgt Baalu un iesaistīsies izvirtīgos rituālos. Diemžēl tieši tādas sekas bija viņu draudzībai ar pagānu tautām. Vai mums nebūtu jādomā, ka tāpat tiks iedragāta mūsu ticība, ja mēs izveidosim ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas ir noskaņoti draudzīgi, bet kam ir citi uzskati, vērtības un principi? Protams, mums ir jātiekas ar neticīgiem cilvēkiem darba vietā, skolā un varbūt pat mājās. Taču no izraēliešu vēstures mēs mācāmies, ka tiekties pēc tuvām attiecībām ar šādiem cilvēkiem nozīmē pakļaut savu ticību briesmām. Bībelē ir rakstīta patiesa atziņa: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Kor. 15:33.)

Mums ir jātiek galā ar daudzām grūtībām, kas ir līdzīgas tām, ar kādām saskārās izraēlieši. Arī tagadējā sabiedrībā ir savi elki, piemēram, nauda, dziedātāji, aktieri, izcili sportisti, politiskās iekārtas un daži reliģiskie vadītāji, un gadās pat, ka ģimenes saites kādam kļūst svarīgākas par attiecībām ar Dievu. Ja nebūsim uzmanīgi, jebkas no tā var kļūt par galveno mūsu dzīvē. Tuva draudzība ar cilvēkiem, kas nemīl Jehovu, apdraud mūsu attiecības ar viņu.

Neatņemama Baala kulta sastāvdaļa bija netikumīgas dzimumattiecības, kas saistīja un vilināja daudzus izraēliešus. Tādās pašās lamatās arī tagad iekrīt daži Dieva kalpi. Piemēram, pietiek tikai ar vienu datora peles klikšķi, lai ziņkārīgs vai neapdomīgs cilvēks, sēdēdams vienatnē mājās, sagrautu savu tīro sirdsapziņu. Būtu ļoti bēdīgi, ja kristietis ļautos internetā atrodamās pornogrāfijas vilinājumam.

”Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības”

Katram pašam ir jāizlemj, vai viņš klausīs vai neklausīs Jehovam jautājumā par draugu izvēli. (5. Moz. 30:19, 20.) Mums ir jāpārdomā šādi jautājumi: ”Ar ko es pavadu kopā brīvo laiku? Ko šie cilvēki uzskata par vērtību un pēc kādiem morāles principiem dzīvo? Vai viņi kalpo Jehovam? Vai attiecības ar viņiem man palīdz būt labākam kristietim?”

Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc tā Kunga baušļiem! Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds.” (Ps. 119:1, 2.) Patiešām, laimīgs ir ikviens, ”kas to Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus”. (Ps. 128:1.) Kad ir runa par draugu izvēli, mācīsimies no izraēliešu kļūdām un būsim pilnībā paklausīgi Jehovam! (Sal. Pam. 13:20.)

[Attēls 26. lpp.]

Ciešas attiecības ar tiem, kas nemīl Jehovu, var kļūt par iemeslu, ka mēs iesaistāmies elku kalpībā