Kas veicina laimi laulībā
Kas veicina laimi laulībā
”Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.” (SAL. PAM. 24:3.)
1. Kā pēc pirmā cilvēka radīšanas izpaudās Dieva gudrība?
MŪSU gudrais debesu Tēvs zina, kas mums nāk par labu. Piemēram, kad pirmais cilvēks dzīvoja Ēdenes dārzā, Dievs redzēja, ka ”nav labi cilvēkam būt vienam”. Lai Dieva nodoms īstenotos, bija būtiski, lai cilvēki precētos, radītu bērnus un ”piepildītu zemi”. (1. Moz. 1:28; 2:18.)
2. Kādu iekārtojumu Jehova izveidoja, un ko cilvēki no tā varēja gūt?
2 ”Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu [”atbilstu viņam”, LB-65r],” teica Dievs Jehova. Tad Dievs lika pār pirmo cilvēku nākt dziļam miegam, izņēma no viņa nevainojamā ķermeņa vienu ribu un izveidoja no tās sievieti. Kad Jehova pieveda sievieti, ko viņš bija radījis, pie Ādama, tas izsaucās: ”Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tai būs saukties par vīreni (sievu), tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.” Ieva patiesi bija Ādamam labs palīgs, kas viņam atbilda. Kaut arī viņi daudzējādā ziņā bija atšķirīgi, viņi abi bija nevainojami un radīti pēc Dieva tēla. Jehova bija izveidojis pirmo laulību. Ādams un Ieva labprāt pieņēma šo Dieva iekārtojumu, kas viņiem deva iespēju izjust savstarpēju atbalstu un palīdzību. (1. Moz. 1:27; 2:21—23.)
3. Kāda attieksme daudziem ir pret laulību, un kādi jautājumi tāpēc rodas?
3 Diemžēl mūsdienu pasauli ir pārņēmis nepakļāvības gars, taču problēmās, kas tāpēc rodas, nevar vainot Dievu. Daudzi nonievā laulību, kas ir dāvana no Dieva, uzskatīdami to par novecojušu iekārtojumu, kas sagādā tikai sarūgtinājumu un konfliktus. Laulības šķiršana ir kļuvusi par izplatītu parādību. Bieži gadās, ka bērni ģimenē nesaņem mīlestību un tiek izmantoti par ieročiem vecāku savstarpējo attiecību kārtošanā. Daudzi laulātie nevēlas piekāpties viens otram, pat ja tā viņi apdraud ģimenes mieru un vienotību. (2. Tim. 3:3.) Kā šajos grūtajos laikos ir iespējams saglabāt laimīgu laulību? Kā pakļaušanās Jehovas norādījumiem un piekāpība attiecībās ar dzīvesbiedru palīdz padarīt laulību noturīgu? Ko var mācīties no tiem pāriem, kuriem ir izdevies izveidot stipru un laimīgu laulību?
Pakļaušanās Jehovas norādījumiem
4. a) Kādu norādījumu par laulību deva Pāvils? b) Kā kristiešiem būtu jārīkojas, sekojot Pāvila norādījumam?
4 Kā norādīja kristiešu apustulis Pāvils, ja kāda atraitne vēlējās apprecēties vēlreiz, viņa to varēja darīt, bet ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Kor. 7:39.) Kristiešiem, kas agrāk bija piederējuši pie jūdaisma, šis Dieva iedvesmotais norādījums nebija nekas jauns. Izraēliešiem dotajā bauslībā bija skaidri noteikts, ka viņi nedrīkst izvēlēties par dzīvesbiedru cilvēku, kas piederēja pie kādas no apkārtējām pagānu tautām. Jehova bija arī paskaidrojis, cik bīstami ir ignorēt šo norādījumu. Viņš teica: ”Jo tās [neizraēlietes] novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.” (5. Moz. 7:3, 4.) Kādu nostāju šajā jautājumā Jehova gaida no saviem kalpotājiem mūsdienās? Dieva kalpotājiem būtu jāprecas, ”tikai turoties pie tā Kunga”, proti, par dzīvesbiedru jāizvēlas kristīts ticības biedrs. Ir gudri pakļauties šim Jehovas norādījumam.
5. Kāda ir Jehovas un precētu kristiešu attieksme pret laulību solījumu?
5 Laulību solījums Dieva acīs ir svēts. Runādams par pašu pirmo laulību, Dieva Dēls Jēzus sacīja: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mat. 19:6.) Psalmu sacerētājs atgādināja, cik svarīgi ir turēt solījumus: ”Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visaugstākajam savus solījumus!” (Ps. 50:14.) Kāzu diena, protams, ir priecīgs notikums, kas saistās ar gaišām cerībām, tomēr vienlaikus tā ir diena, kad jaunlaulātie dod nopietnu solījumu, kas ir saistīts ar lielu atbildību. (5. Moz. 23:22.)
6. Ko var mācīties no Jeftas piemēra?
6 Varam atcerēties, kā rīkojās Jefta, kas 12. gadsimtā pirms mūsu ēras kalpoja par soģi Izraēlā. Viņš Jehovam apsolīja: ”Ja Tu tiešām nodosi Amona bērnus manā rokā, tad lai notiek, ka tas, kas kā pirmais iznāks no mana nama durvīm man pretim, kad es vesels atgriezīšos no cīņas ar Amona bērniem, lai tad pieder tam Kungam, un es to upurēšu kā dedzināmo upuri!” Kā rīkojās Jefta, kad, atgriežoties savās mājās Micpā, viņš ieraudzīja, ka viņam pretī iznākusi meita, viņa vienīgais bērns? Vai Jefta gribēja lauzt savu solījumu? Nē, tā nebija. Viņš sacīja: ”Es esmu atvēris savu muti pret to Kungu, un es tagad vairs nespēju atkāpties!” (Soģu 11:30, 31, 35.) Jefta turēja Jehovam doto solījumu un atdeva meitu kalpošanai svētnīcā, kaut arī tas nozīmēja, ka viņam nebūs pēcnācēju, kas mantos viņa īpašumu un saglabās to viņa ciltī. Kaut arī šajā gadījumā nebija runa par laulību solījumu, tomēr kristīgi dzīvesbiedri no Jeftas var mācīties, kādai jābūt viņu attieksmei pret solījumu, ko viņi ir devuši kāzu dienā.
Kas padara laulību veiksmīgu?
7. Kādas izmaiņas jāveic tiem, kas ir apprecējušies?
7 Daudzi precēti pāri ar siltām jūtām atceras draudzēšanās laiku, kad viņi varēja labāk iepazīt viens otru. Jo vairāk laika viņi pavadīja kopā, jo ciešākas kļuva viņu attiecības. Taču neatkarīgi no tā, vai nākamajiem dzīvesbiedriem bija iespēja labi iepazīt vienam otru vai arī viņu laulība tika slēgta pēc radinieku vienošanās, kā tas ir pieņemts dažās kultūrās, pēc kāzām viņiem bija svarīgi kaut ko mainīt savā dzīvē. Kāds vīrs dalās savā pieredzē: ”Galvenais, kas mums pirmajā laikā pēc apprecēšanās bija jāsaprot, bija tas, ka mēs vairs neesam katrs par sevi. Pagāja kāds laiks, kamēr mēs iemācījāmies, kā turpmāk līdzsvaroti veidot attiecības ar draugiem un tuviniekiem.” Kāds cits kristietis, kas ir precējies aptuveni 30 gadus, drīz pēc kāzām saprata, ka viņam ir jāmācās ”domāt daudzskaitlī”, lai laulība būtu saskanīga. Pirms pieņemt kādu uzaicinājumu vai uzņemties kādu pienākumu, viņš aprunājas ar sievu un tad izlemj, kā rīkoties, ņemot vērā viņu kopīgās intereses. Šādās situācijās ļoti palīdz piekāpība. (Sal. Pam. 13:10.)
8., 9. a) Kāpēc laulībā ir svarīga laba domu apmaiņa? b) Kādās jomās varētu būt vajadzība kaut ko mainīt, un kāpēc?
8 Dažreiz laulība apvieno cilvēkus, kas nāk no dažādām kultūrām. Šādos gadījumos jo īpaši liela nozīme ir atklātai domu apmaiņai. Veids, kā katrs no laulātajiem izsaka domas, var atšķirties. Vērojot, kā dzīvesbiedrs sarunājas ar saviem radiniekiem, ir iespējams viņu labāk saprast. Reizēm cilvēka dziļākās domas atklāj nevis paši vārdi, bet veids, kā tie tiek pateikti. Turklāt nereti daudz ko var noprast no tā, kas nemaz netiek skaļi izteikts. (Sal. Pam. 16:24; Kol. 4:6.) Lai laulība būtu laimīga, dzīvesbiedriem ir nepieciešama gudrība un sapratne. (Nolasīt Salamana Pamācības 24:3.)
9 Daudzi pēc apprecēšanās atklāj, ka izmaiņas ir vajadzīgas arī jautājumos, kas saistīti ar vaļasprieku un atpūtu. Varbūt viens no laulātajiem agrāk diezgan daudz laika ir veltījis sportošanai vai kādiem citiem atpūtas veidiem. Vai tagad šajā jomā nenoderētu kādas izmaiņas? (1. Tim. 4:8.) Tāpat būtu labi apsvērt, vai kaut kas nav jāmaina tajā, cik daudz laika veltīt radiniekiem. Ir vērts domāt par šiem jautājumiem, jo laulātam pārim ir nepieciešams laiks, ko veltīt kopīgai garīgai darbībai un citiem ģimenes pasākumiem. (Mat. 6:33.)
10. Kā piekāpība sekmē labas attiecības starp vecākiem un viņu precētajiem bērniem?
10 Kad vīrietis apprecas, viņš ”atstāj tēvu un māti”, un to pašu var teikt arī par sievieti. (Nolasīt 1. Mozus 2:24.) Tomēr Dieva norādījums godāt tēvu un māti paliek spēkā. Tāpēc arī pēc tam, kad pāris ir apprecējies, viņi, visticamāk, centīsies pavadīt laiku gan ar viena, gan ar otra dzīvesbiedra vecākiem. Kāds kristietis, kas ir precējies 25 gadus, atzīmē: ”Palaikam ir grūti atrast līdzsvaru starp to, ko vēlas dzīvesbiedrs, un to, ko vēlas paša vecāki un radinieki un dzīvesbiedra tuvinieki. Lemjot, kā labāk rīkoties, man ir ļoti palīdzējis princips no 1. Mozus 2:24. Mums ir pienākumi pret ģimenes locekļiem, taču, kā liecina šis pants, pienākumi pret dzīvesbiedru ir svarīgāki.” Nav šaubu, ka kristīgi vecāki, kas ir piekāpīgi, respektēs faktu, ka viņu precētajiem bērniem tagad ir sava ģimene, par kuras vadību atbildīgs ir vīrs.
11., 12. Kāpēc precētiem pāriem ir svarīgi kopīgi studēt Bībeli un lūgt Dievu?
11 Ir būtiski, lai kristiešu ģimenei būtu paradums kopīgi pētīt Bībeli, un to apliecina daudzu ģimeņu pieredze. Tomēr izveidot šādu paradumu un laika gaitā no tā neatkāpties ne vienmēr ir viegli. Kāds vīrs stāsta: ”Ja mēs spētu atgriezties pagātnē un kaut ko mainīt, tad es gādātu, lai no paša sākuma mūsu ģimenē būtu paradums kopīgi iedziļināties Bībelē.” Viņš piebilst: ”Ir tik patīkami redzēt, kā sieva priecājas par garīgiem dārgakmeņiem, ko esam atraduši, kopīgi studējot Bībeli.”
12 Ģimenē ļoti svarīga nozīme ir arī kopīgām lūgšanām. (Rom. 12:12.) Kad vīrs un sieva vienoti kalpo Jehovam, viņu ciešās attiecības ar Jehovu stiprina arī viņu laulības saites. (Jēk. 4:8.) Kāds precēts kristietis paskaidro: ”Nekavējoties atvainodamies par savām kļūdām un pieminēdams tās kopīgās lūgšanās, es varu apliecināt patiesu nožēlu pat par sīkām kļūdām, kas ir sarūgtinājušas sievu.” (Efez. 6:18.)
Piekāpības nozīme
13. Kādu padomu Pāvils deva par intīmajām attiecībām laulībā?
13 Precētiem kristiešiem ir jāizvairās no tādas seksuālas uzvedības, kas ir izplatīta šajā ar seksu pārņemtajā pasaulē, bet kas degradē laulāto attiecības. Šajā jautājumā Pāvils deva padomu: ”Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.” Tad Pāvils izteica šādu skaidru norādījumu: ”Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātāns jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.” (1. Kor. 7:3—5.) Pieminēdams lūgšanas, Pāvils norādīja, kam kristiešu dzīvē ir jābūt galvenajam. Taču viņš arī paskaidroja, ka ikvienam precētam kristietim būtu jāņem vērā dzīvesbiedra fiziskās un emocionālās vajadzības.
14. Kādus Bībeles principus var attiecināt uz intīmajām attiecībām laulībā?
14 Vīram un sievai būtu jābūt atklātiem vienam pret otru un jāapzinās, ka maiguma trūkums intīmajās attiecībās var radīt problēmas. (Nolasīt Filipiešiem 2:3, 4; salīdzināt Mateja 7:12.) Tā tas dažkārt ir noticis reliģiski sašķeltās ģimenēs. Tomēr, pat ja laulāto starpā pastāv domstarpības, kristietis bieži vien var kaut ko darīt situācijas labā, ja cenšas izturēties laipni un pretimnākoši. (Nolasīt 1. Pētera 3:1, 2.) Mīlestība pret Jehovu un pret dzīvesbiedru, kā arī gatavība piekāpties otram var palīdzēt šajā laulības dzīves jomā.
15. Kāda nozīme laulībā ir cieņai?
15 Arī citās dzīves jomās labs vīrs izturas pret sievu ar cieņu. Piemēram, viņš ņem vērā sievas jūtas pat šķietami maznozīmīgos jautājumos. Kāds vīrs, kas ir precējies 47 gadus, atzīst: ”Šajā ziņā es joprojām mācos.” Kristīgām sievām ir dots padoms dziļi cienīt vīru. (Efez. 5:33.) Izsakoties kritiski par vīru un stāstot citiem par viņa kļūdām, sieva nekādā ziņā neparādītu cieņu pret viņu. Salamana Pamācībās 14:1 mums tiek atgādināts: ”Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.”
”Nedodiet vietu velnam”
16. Kā laulātie var izmantot padomu no Efeziešiem 4:26, 27?
16 ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.) Šī padoma ievērošana palīdz atrisināt nesaskaņas laulībā un pat izvairīties no tām. ”Kad mums ar vīru rodas nesaskaņas, mēs par tām runājam tikmēr, kamēr esam tās atrisinājuši, pat ja tas dažkārt prasa vairākas stundas. Es nevaru atcerēties nevienu reizi, kad mēs būtu rīkojušies citādi,” atceras kāda māsa. Jau no paša laulības dzīves sākuma viņa ar vīru apņēmās nekad neatlikt domstarpību risināšanu uz nākamo dienu. ”Mēs nolēmām: lai arī kāda būtu problēma, mēs piedosim viens otram, aizmirsīsim notikušo un sāksim jaunu dienu bez rūgtuma.” Tā viņi nepieļāva, ka viņi dotu ”vietu velnam”.
17. Ko savas laulības labā var darīt dzīvesbiedri, kuriem šķiet, ka viņi nav gluži saderīgi?
17 Bet ja nu šķiet, ka laulība nav izdevusies? Varbūt ir sajūta, ka attiecībās ar dzīvesbiedru nav tik daudz uzmanības un maiguma kā citās laulībās. Tādā gadījumā ir svarīgi paturēt prātā, kāds ir mūsu Radītāja viedoklis par laulības saitēm. Dieva iedvesmots, Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebr. 13:4.) Tāpat nedrīkst aizmirst vārdus: ”Trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.” (Sal. Māc. 4:12.) Ja abiem laulātajiem patiesi rūpēs Jehovas vārda svētīšana, viņi būs vienoti gan savā starpā, gan ar Jehovu. Dzīvesbiedriem ir jāpūlas, lai viņu laulība būtu sekmīga, un jāapzinās, ka ar to viņi sagādā godu Jehovam, laulības dibinātājam. (1. Pēt. 3:11.)
18. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja runa ir par laulību?
18 Nav šaubu, ka kristieši var izveidot laimīgu laulību. Lai to panāktu, ir jāpūlas un jāizpauž kristīgas īpašības, no kurām viena ir piekāpība. Jehovas liecinieku draudzēs visā pasaulē ir neskaitāmi daudz precētu pāru, kuru dzīve to apliecina.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc nav nereālistiski domāt, ka laulība var būt laimīga?
• Kas palīdz padarīt laulību sekmīgu?
• Kādas īpašības dzīvesbiedriem jāattīsta?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9. lpp.]
Dzīvesbiedri rīkojas gudri, ja apspriežas, pirms viņi pieņem kādu uzaicinājumu vai uzņemas kādu pienākumu
[Attēls 10. lpp.]
Centieties atrisināt domstarpības līdz vakaram un ”nedodiet vietu velnam”