Vai jūs raugāties uz citiem tāpat kā Jehova?
Vai jūs raugāties uz citiem tāpat kā Jehova?
”Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.” (1. KOR. 12:25.)
1. Kā jūs jutāties, kad ienācāt garīgajā paradīzē?
KAD mēs iznācām no ļaunās pasaules un pievienojāmies Jehovas tautai, mēs droši vien ļoti priecājāmies par sirsnīgo mīlestību, ko izjutām Jehovas kalpu vidū. Mēs redzējām, cik krass pretstats pastāv starp Jehovas kalpiem un tiem cilvēkiem, kas mēdz būt nepieklājīgi, nesavaldīgi un ķildīgi, jo viņus ietekmē Sātans. Mēs ienācām garīgā paradīzē, kurā valda miers un vienotība. (Jes. 48:17, 18; 60:18; 65:25.)
2. a) Kas var iespaidot mūsu viedokli par citiem? b) Kas mums, iespējams, jādara?
2 Taču ar laiku mēs varbūt sākām raudzīties uz brāļiem un māsām caur nepilnības prizmu. Savas grēcīgās dabas dēļ mēs, iespējams, sākām pārspīlēt draudzes locekļu trūkumus un vairs neņēmām vērā visas viņu labās īpašības. Mēs vairs neraudzījāmies uz viņiem tā, kā uz viņiem skatās Jehova. Ja tā ir noticis, tad mums ir jālabo savs viedoklis un tas jāsaskaņo ar Jehovas viedokli. (2. Moz. 33:13.)
Kā Jehova raugās uz mūsu brāļiem
3. Ar ko Bībelē ir salīdzināta kristiešu draudze?
3 Kā lasāms 1. vēstulē korintiešiem, 12. nodaļā, no 2. līdz 26. pantam, apustulis Pāvils salīdzināja svaidīto kristiešu draudzi ar ”miesu”, kurai ir ”daudz locekļu”. Tāpat kā miesas locekļi atšķiras cits no cita, arī draudzes locekļi atšķiras cits no cita ar savām īpašībām un spējām. Tomēr Jehovam šī dažādība ir pieņemama. Viņš mīl visus savus kalpus un augstu vērtē ikvienu no viņiem. Tāpēc Pāvils uzsvēra, ka draudzes locekļiem ir saticīgi jāgādā citam par citu. Tas ne vienmēr ir viegli, jo citu personība var atšķirties no mūsējās.
4. Kāpēc mums varbūt ir jāmaina savs viedoklis par brāļiem un māsām?
4 Iespējams, mums ir tieksme pievērst pārlieku lielu uzmanību brāļu vājībām. Tādos gadījumos mūs varētu salīdzināt ar fotogrāfu, kas fokusē objektīvu uz kādu niecīgu detaļu. Taču fotogrāfs var lietot arī citu objektīvu — tādu, kam ir ļoti plašs skatu leņķis, — un ietvert attēlā gan objektu, gan tā apkārtni. Tieši tā uz cilvēkiem raugās Jehova. Mēs reizēm redzam tikai to, kas mums nepatīk, bet Jehova redz cilvēku pilnībā un saskata visas viņa labās īpašības. Jo vairāk mēs centīsimies pārņemt Jehovas viedokli, jo vairāk mēs veicināsim mīlestību un saskaņu draudzē. (Efez. 4:1—3; 5:1, 2.)
5. Kāpēc nav pareizi tiesāt citus?
5 Jēzus labi zināja, ka daudziem grēcīgiem cilvēkiem piemīt tieksme nosodīt citus, tāpēc viņš norādīja: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” (Mat. 7:1.) Interesanti, ka vārds ”netiesājiet” oriģinālvalodā ir lietots tādā gramatiskā formā, kas norāda, ka darbība patlaban tiek veikta un ir jāpārtrauc. Jēzus zināja, ka daudzi viņa klausītāji bija paraduši kritizēt citus. Vai arī mums nav izveidojies šāds paradums? Ja tā ir, mums ir jāpūlas mainīties, lai paši nesaņemtu nelabvēlīgu Dieva spriedumu. Kas gan mēs esam, lai kritizētu brāli, kam Jehova ir uzticējis noteiktus pienākumus, vai apgalvotu, ka viņam nemaz nav vietas draudzē? Varbūt brālim patiešām ir kādi trūkumi, bet, ja Jehova viņu nav noraidījis, arī mums nav pamata tā rīkoties. (Jāņa 6:44.) Vai mēs patiešām ticam, ka Jehova vada savu tautu un ka tad, ja ir nepieciešamas izmaiņas, viņš īstajā laikā rīkosies? (Nolasīt Romiešiem 14:1—4.)
6. Kā Jehova raugās uz saviem kalpiem?
6 Brīnišķīgi ir tas, ka Jehova var saskatīt, par kādu cilvēku var kļūt ikviens kristietis, kad jaunajā pasaulē būs sasniedzis pilnību. Jehova arī zina, cik daudz katrs jau ir sasniedzis, cenzdamies dzīvot pēc Bībeles principiem. Tāpēc viņš nepievērš lielu uzmanību katrai vājībai. 103. psalma 12. pantā mēs lasām: ”Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums.” Mēs par to esam bezgala pateicīgi. (Ps. 130:3.)
7. Ko var mācīties no tā, kā Jehova raudzījās uz Dāvidu?
7 Bībele skaidri liecina par Jehovas apbrīnojamo spēju pievērst uzmanību labajam, kas ir cilvēkā. Piemēram, par Dāvidu Jehova teica, ka viņš ”manus baušļus sargāja un man arī sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs”. (1. Ķēn. 14:8.) Protams, mēs zinām, ka Dāvids bija grēkojis, taču Jehova pievērsa uzmanību labajam Dāvidā, jo viņš zināja, ka Dāvids sirdī bija taisns. (1. Laiku 29:17.)
Raudzīsimies uz brāļiem tā, kā uz viņiem raugās Jehova
8., 9. a) Kā mēs varam līdzināties Jehovam? b) Ar kādu piemēru to var paskaidrot, un ko mēs varam mācīties no šī piemēra?
8 Jehova var ieskatīties cilvēka sirdī, bet mēs to nevaram, un tas vien jau ir pietiekams pamats netiesāt citus. Mēs nezinām visus iemeslus, kāpēc brālis vai māsa rīkojas kādā veidā. Mums ir jācenšas līdzināties Jehovam tādā ziņā, ka nav jāpievērš uzmanība cilvēciskajām vājībām, kas ar laiku izzudīs. Mēs varētu to izvirzīt sev par mērķi. Tā mēs veicināsim mieru attiecībās ar brāļiem un māsām. (Efez. 4:23, 24.)
9 Šo domu var paskaidrot ar kādu piemēru. Iztēlojieties māju, kas sen nav pieredzējusi remontu. Notekcaurules tai ir nokritušas, logi izsisti, un griesti noplūduši. Lielākā daļa garāmgājēju, redzot novārtā pamesto namu, nodomā: ”Kaut to ātrāk nojauktu! Tas tikai bojā skatu!” Bet kādam cilvēkam ir pilnīgi citāds viedoklis. Viņš ievēro, ka ārēji neizskatīgās mājas pamati, sienas un griestu pārsegumi nav bojāti un ka māju var rekonstruēt. Viņš to nopērk, izremontē un atjauno fasādi. Pēc tam garāmgājēji priecājas: ”Kas par glītu māju!” Padomāsim: vai arī mēs nevarētu līdzināties tam cilvēkam, kas atjaunoja māju? Mēs varētu pievērst uzmanību nevis brāļu trūkumiem, kas krīt acīs, bet gan viņu labajām īpašībām, paturot prātā, ka viņi spēj tās attīstīt vēl vairāk. Ja mēs tā darīsim, mēs iemīlēsim brāļus un māsas par viņu jaukajām īpašībām, jo tieši par to viņus mīl Jehova. (Nolasīt Ebrejiem 6:10.)
10. Kā var palīdzēt vārdi, kas lasāmi Filipiešiem 2:3, 4?
10 Apustulis Pāvils rakstīja par to, kas var uzlabot mūsu attiecības ar draudzes locekļiem. Viņš kristiešus aicināja, lai tie visu darītu, ”ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filip. 2:3, 4.) Pazemība mums palīdzēs izveidot pareizu viedokli par citiem. Ja mēs ņemsim vērā citu vajadzības un meklēsim viņos labo, mums būs vieglāk raudzīties uz viņiem tā, kā uz viņiem raugās Jehova.
11. Kādas pārmaiņas pasaulē ir ietekmējušas daudzas draudzes?
11 Pēdējā laikā, mainoties situācijai pasaulē, miljoniem cilvēku ir pārcēlušies dzīvot uz citām valstīm, un daudzās lielpilsētās tagad dzīvo iebraucēji no visdažādākajām zemēm. Daļa atbraucēju ir ieinteresējušies par Bībeles patiesību un sākuši pielūgt Jehovu kopā ar mums. Viņi ir ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atkl. 7:9.) Tāpēc tagad daudzās draudzēs ir cilvēki no visas pasaules.
12. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei citam pret citu, un kāpēc reizēm to ir grūti saglabāt?
12 Varbūt tāda situācija ir arī mūsu draudzē, un mums vēl vairāk nekā agrāk jādomā, vai saglabājam pareizu viedokli cits par citu. Lai to spētu, mums jāpatur prātā apustuļa Pētera padoms izrādīt ”neliekuļotu brāļu mīlestību” un ”mīlēt citam citu no visas sirds pastāvīgi”. (1. Pēt. 1:22.) Ja draudzē ir dažādu tautību pārstāvji, varbūt nav viegli just pret visiem sirsnīgu mīlestību. Varbūt viņu kultūra, izglītība vai ekonomiskais stāvoklis ļoti atšķiras no mūsējā. Vai mums reizēm nav grūti saprast kāda draudzes locekļa domāšanu vai rīcību? Iespējams, viņiem ir tikpat grūti saprast mūsējo. Bet pat tādā gadījumā mums ir jāseko Bībeles norādījumam: ”Mīliet brāļu saimi.” (1. Pēt. 2:17.)
13. Kas mums varbūt ir jāmaina savā domāšanā?
13 Varbūt mums kaut kas ir jāmaina savā domāšanā, lai atdarītu sirdi mīlestībā pret visiem brāļiem. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:12, 13.) Vai nav gadījies, ka mēs kādreiz sakām kaut ko tamlīdzīgu: ”Vispār jau man nav aizspriedumu, bet...” — un pēc tam pieminam dažas negatīvas iezīmes, ko uzskatām par tipiskām kādai tautībai? Tas liecina, ka mūsos joprojām dziļi iekšā mīt aizspriedumi, no kuriem ir jāatbrīvojas. Piemēram, varam padomāt, vai mēs bieži cenšamies iepazīt cilvēkus, kam ir cita kultūra. Šādi pārbaudot sevi, mēs varam iemācīties mīlēt starptautisko brāļu saimi.
14., 15. a) Kādi cilvēki mainīja savu viedokli par citiem? b) Kā mēs varam viņiem līdzināties?
14 Bībelē var lasīt par vairākiem cilvēkiem, kas mainīja savus uzskatus, un viens no tādiem bija apustulis Pēteris. Viņš bija ebrejs, un ebreji parasti negāja iekšā cittautiešu mājās. Mēs varam iztēloties, kā viņš jutās, kad Dievs viņam lika doties uz neapgraizītā cittautieša Kornēlija namu. Pēteris paklausīja, jo saprata, ka Dievs vēlas, lai kristiešu draudzei pievienotos visu tautību cilvēki. (Ap. d. 10:9—35.) Arī Saulam, kas vēlāk kļuva par apustuli Pāvilu, bija jāmainās un jāatbrīvojas no aizspriedumiem. Vēlāk viņš atzina, ka bija ienīdis kristiešus tik ļoti, ka ”pārlieku vajāja Dieva draudzi un to postīja”. Bet, kad Kungs Jēzus pamācīja Pāvilu, viņš pilnībā mainījās un pat sāka pakļauties to cilvēku norādījumiem, kurus agrāk bija vajājis. (Gal. 1:13—20.)
15 Bez šaubām, arī mēs ar Jehovas gara palīdzību spējam izmainīt savu attieksmi. Ja mēs sevī pamanām kaut niecīgākos aizspriedumus, mums visiem spēkiem jāpūlas tos izskaust, lai ”uzturētu gara vienību ar miera saiti”. (Efez. 4:3—6.) Bībelē mēs esam aicināti tērpties ”mīlestībā, kas ir pilnības saite”. (Kol. 3:14.)
Centīsimies līdzināties Jehovam, kad sludinām
16. Kāda ir Dieva griba, ja ir runa par dažādu tautību cilvēkiem?
16 ”Dievs nespriež pēc cilvēka stāvokļa,” rakstīja apustulis Pāvils. (Rom. 2:11.) Jehova vēlas, lai viņu pielūgtu cilvēki no visām tautām. (Nolasīt 1. Timotejam 2:3, 4.) Tāpēc viņš ir parūpējies, lai ”mūžīgs evanģelijs” tiktu sludināts ”visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. (Atkl. 14:6.) Jēzus teica: ”Tīrums ir pasaule.” (Mat. 13:38.) Ko šie vārdi nozīmē mums un mūsu ģimenes locekļiem?
17. Kā mēs varam palīdzēt visdažādākajiem cilvēkiem?
17 Ne visiem ir iespējams pārbraukt uz kādu tālu zemi, lai tur sludinātu vēsti par Dieva Valstību. Tomēr mums droši vien ir iespēja darīt zināmu šo vēsti cilvēkiem, kas ir atbraukuši no svešām zemēm un tagad dzīvo mūsu teritorijā. Vai mēs izmantojam iespējas sludināt visdažādākajiem cilvēkiem, nevis tikai tiem, kam sludinām jau gadiem? Mēs varētu apņemties sludināt arī tiem, kas tikai retu reizi ir dzirdējuši labo vēsti. (Rom. 15:20, 21.)
18. Kā izpaudās Jēzus rūpes par cilvēkiem?
18 Jēzus labi apzinājās, cik ļoti ir vajadzīgs palīdzēt visiem, un tāpēc viņš nesludināja tikai vienā apgabalā vien. Bībelē rakstīts, ka viņš ”apstaigāja visas pilsētas un sādžas” un tad, ”kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās”, un viņš uzsvēra, ka tiem ir jāpalīdz. (Mat. 9:35—37.)
19., 20. Kā mēs varam rūpēties par cilvēkiem tāpat, kā par viņiem rūpējas Jehova un Jēzus?
19 Kā mēs varam parādīt, ka mums ir līdzīga attieksme? Daļa sludinātāju cenšas darboties tajās savas teritorijas vietās, kur netiek bieži sludināts. Piemēram, viņi uzrunā cilvēkus biroju rajonos, parkos, dzelzceļa stacijās, autoostās un uz ielas pie daudzdzīvokļu mājām, kas parasti ir slēgtas. Daži ir iemācījušies kādu svešvalodu, lai varētu sludināt citu tautību cilvēkiem, kas tagad dzīvo viņu teritorijā, vai tādām cilvēku grupām, kam agrāk nav bieži sludināts. Pat ja mēs tikai iemācāmies sasveicināties ar šiem cilvēkiem viņu dzimtajā valodā, mēs apliecinām, ka viņi mums nav vienaldzīgi. Ja nav iespējams apgūt kādu citu valodu, mēs varam atbalstīt tos, kas to dara. Mūsu attieksmei pret viņiem jābūt pozitīvai, un mēs neapšaubām iemeslus, kāpēc viņi tā pūlas sludināt cilvēkiem, kas atbraukuši no citas valsts. Dievam ir dārga visu cilvēku dzīvība, un mums ir jādomā tāpat. (Kol. 3:10, 11.)
20 Ja raugāmies uz cilvēkiem tāpat, kā uz viņiem raugās Dievs, mēs sludinām visiem, lai kādi viņi būtu: bez pajumtes, ar nekoptu ārieni vai tādi, kas nepārprotami dzīvo netikumīgi. Ja kādas tautības cilvēki izturas pret mums nelaipni, mums nav jāizdara negatīvi secinājumi par visiem šīs tautības pārstāvjiem. Pāvilam cilvēki bija pat uzbrukuši, bet tas viņu nekavēja vēlāk atkal sludināt tās pašas izcelsmes cilvēkiem. (Ap. d. 14:5—7, 19—22.) Viņš ticēja, ka būs tādi, kas atsauksies uz labo vēsti.
21. Kā mums palīdzēs tas, ka mūsu viedoklis par citiem līdzināsies Jehovas viedoklim?
21 Ir skaidrs, ka tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs, lai mums būtu pareizs viedoklis — tāds, kāds ir Jehovam, — par brāļiem un māsām savā draudzē, par visu starptautisko brāļu saimi un par cilvēkiem, kam sludinām. Jo vairāk mūsu viedoklis līdzināsies Jehovas viedoklim, jo vairāk mēs veicināsim mieru un saskaņu draudzē. Turklāt mēs labāk palīdzēsim citiem iepazīt Jehovu — Dievu, kas ”neuzlūko.. vaigu”, bet kas ar mīlestību rūpējas par visiem cilvēkiem, jo ”tie visi ir Viņa roku darbs”. (Īj. 34:19.)
Vai varat atbildēt?
• Kāds nedrīkst būt mūsu viedoklis par brāļiem un māsām?
• Kā mēs raudzīsimies uz ticības biedriem, ja ņemsim vērā Jehovas viedokli?
• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret starptautisko brāļu saimi?
• Kā mēs sludināšanā varam apliecināt, ka mums pret cilvēkiem ir tāda pati attieksme kā Jehovam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Kā var iepazīt cilvēkus, kam ir cita kultūra?
[Attēli 28. lpp.]
Kā jūs varat plašāk darīt zināmu labo vēsti?