Jāņa evaņģēlijs
Jehovas vārdi ir dzīvi
Jāņa evaņģēlijs
JĀNIS — ”māceklis, ko Jēzus mīlēja,” — bija pēdējais, kas, Dieva iedvesmots, aprakstīja Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu. (Jāņa 21:20.) Jāņa evaņģēlijā, kas pabeigts aptuveni mūsu ēras 98. gadā, atkārtojas pavisam nedaudz no tās informācijas, kas iekļauta pārējos trīs evaņģēlijos.
Apustulis Jānis rakstīja evaņģēliju ar noteiktu mērķi, kā redzams no viņa vārdiem: ”Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.” (Jāņa 20:31.) Evaņģēlijā ietvertā vēsts mums ir ļoti nozīmīga. (Ebr. 4:12.)
”REDZI, DIEVA JĒRS”
Ieraudzījis Jēzu, Jānis Kristītājs ar pārliecību paziņoja: ”Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jāņa 1:29.) Kad Jēzus, sludinādams, mācīdams un darīdams daudz brīnumu, pārstaigāja Samariju, Galileju, Jūdeju un apgabalu Jordānas austrumu krastā, ”daudzi nāca pie viņa” un ”sāka viņam ticēt”. (Jāņa 10:41, 42.)
Viens no iespaidīgākajiem Jēzus brīnumiem bija Lācara augšāmcelšana. Redzot cilvēku, kas četras dienas bija miris, atkal dzīvu, daudzi sāka Jēzum ticēt. Taču augstie priesteri un farizeji nolēma nogalināt Jēzu, tāpēc viņš devās prom no Betānijas ”uz apgabalu netālu no tuksneša, uz pilsētu vārdā Ēfraima”. (Jāņa 11:53, 54.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:35, 40. Kas bija otrs māceklis, kas kopā ar Andreju stāvēja blakus Jānim Kristītājam? Tā kā evaņģēlija sarakstītājs vienmēr sauc Jāni Kristītāju par ”Jāni”, bet savu vārdu nekad nemin, vārdā nenosauktais māceklis acīmredzot ir evaņģēlists Jānis.
2:20. Kurš templis tika celts ”četrdesmit sešus gadus”? Jūdi runāja par Zerubābela tempļa atjaunošanu, ko veica Jūdejas ķēniņš Hērods. Kā norādīja vēsturnieks Josefs Flāvijs, Hērods sāka atjaunot templi savas valdīšanas 18. gadā, tas ir, 18./17. gadā p.m.ē. Tempļa svētnīca un citas galvenās ēkas tika uzceltas astoņos gados. Taču mūsu ēras 30. gada Pasā svētkos, kad jūdi sacīja, ka templis ir celts 46 gadus, darbs pie tempļa kompleksa joprojām nebija pabeigts un turpinājās arī vēlāk.
5:14. Vai cilvēki saslimst tāpēc, ka ir grēkojuši? Nē, vienmēr tā nenotiek. Jēzus izdziedinātais vīrietis 38 gadus bija slimojis no Ādama mantotās nepilnības dēļ. (Jāņa 5:1—9.) Teikdams: ”Negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks,” — Jēzus piekodināja vīrietim, kas tikko bija izjutis lielu Dieva žēlastību, lai viņš turpmāk dzīvo tā, kā tas ir glābšanas cienīgi, un tīši negrēko, citādi viņš varētu pieredzēt kaut ko vēl ļaunāku nekā slimība, proti, kļūt vainīgs nepiedodamā grēkā, par kuru būtu pelnījis nāvi bez izredzēm uz augšāmcelšanu. (Mat. 12:31, 32; Lūk. 12:10; Ebr. 10:26, 27.)
5:24, 25. Kas ir tie, kas ”no nāves ir iegājuši dzīvē”? Jēzus runāja par cilvēkiem, kas reiz bija miruši garīgā ziņā, bet, dzirdējuši Jēzus vārdus, ir sākuši viņam ticēt un pārtraukuši dzīvot grēcīgi. Viņi ”no nāves ir iegājuši dzīvē” tajā ziņā, ka viņiem ir atcelts nāves spriedums un savas ticības dēļ viņi ir ieguvuši cerību uz mūžīgu dzīvi. (1. Pēt. 4:3—6.)
5:26; 6:53. Ko nozīmē ”dzīvība pašam sevī”? Attiecībā uz Jēzu Kristu šie vārdi nozīmē, ka Dievs ir devis Jēzum, pirmkārt, iespēju sagādāt cilvēkiem labu stāvokli Dieva priekšā un, otrkārt, spēku piešķirt dzīvību mirušajiem. Attiecībā uz Jēzus sekotājiem ”dzīvība.. sevī” nozīmē, ka viņi var iegūt dzīvību šī vārda pilnā nozīmē. Svaidītie kristieši to saņem, kad tiek celti augšā debesu dzīvei. Kristieši, kam ir cerība dzīvot uz zemes, saņems ”dzīvību.. sevī”, proti, mūžīgu dzīvi, tikai pēc tam, kad būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu, kas risināsies uzreiz pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām. (1. Kor. 15:52, 53; Atkl. 20:5, 7—10.)
6:64. Vai Jēzus jau no brīža, kad bija izraudzījies Jūdu Iskariotu, zināja, ka Jūda viņu nodos? Acīmredzot tā nebija. 32. gadā kādā situācijā Jēzus teica saviem apustuļiem: ”Viens no jums ir velns [tas ir, apmelotājs].” Iespējams, tajā brīdī Jēzus ievēroja Jūdā Iskariotā nepareizas rīcības iedīgļus jeb ”sākumu”. (Jāņa 6:66—71.)
Ko mēs varam mācīties.
2:4. Jēzus paskaidroja Marijai, ka viņam, kristītam Dieva Dēlam, kas ir saņēmis svētā gara svaidījumu, jāievēro debesu Tēva norādījumi. Kaut arī Jēzus kalpošana bija tikko sākusies, viņš labi apzinājās ”stundu” jeb laiku, kad viņam jāveic uzticētais darbs, arī jāmirst upura nāvē. Pat tik tuvs ģimenes loceklis kā Marija nedrīkstēja iejaukties tajā, kā viņš pilda Dieva gribu. Mums jākalpo Dievam Jehovam tikpat apņēmīgi.
3:1—9. No Nikodēma, jūdu valdības vīra, piemēra mēs varam gūt divas svarīgas atziņas. Pirmkārt, atzīdams vienkāršu namdara dēlu par Dieva sūtītu skolotāju, Nikodēms apliecināja, ka viņš ir pazemīgs cilvēks, kam piemīt dziļa izpratne un interese par garīgiem jautājumiem. Patiesajiem kristiešiem ir vajadzīga pazemība. Otrkārt, Nikodēms kavējās kļūt par Jēzus mācekli, kamēr Jēzus vēl bija uz zemes. Iespējams, viņš baidījās no cilvēkiem, nevēlējās zaudēt savu vietu sinedrijā vai arī raizējās par savu bagātību. No tā mēs varam mācīties kaut ko svarīgu: mēs nedrīkstam pieļaut, ka līdzīgu iemeslu dēļ mēs kavētos ”ņemt uz sevi savu krustu” un sekot Jēzum. (Lūk. 9:23.)
4:23, 24. Lai mūsu pielūgsme būtu Dievam patīkama, tai jāsaskan ar Bībelē atklāto patiesību un svētā gara vadību.
6:27. Vārdi ”Strādājiet.. tās barības dēļ, kas paliek mūžīgajai dzīvībai,” (JD-07) norāda, ka mums jāpūlas, lai apmierinātu savas garīgās vajadzības. Visi, kas to dara, izjūt dziļu gandarījumu. (Mat. 5:3.)
6:44. Jehova pats personiski gādā par mums. Viņš ”velk” mūs pie sava Dēla — viņš parūpējās, lai mums tiktu sludināta labā vēsts, un, izmantodams savu svēto garu, palīdz mums saprast Bībeles patiesību un dzīvot saskaņā ar to.
11:33—36. Atklāta jūtu izrādīšana nav vājuma pazīme.
”SEKO MAN!”
Kad tuvojās 33. gada Pasā svētki, Jēzus atgriezās Betānijā. 9. nīsānā viņš uz jauna ēzeļa iejāja Jeruzalemē. 10. nīsānā Jēzus atkal ieradās templī. Jēzus lūdza, lai Tēva vārds tiktu pagodināts, un par atbildi no debesīm atskanēja balss: ”Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!” (Jāņa 12:28.)
Pasā maltītes laikā Jēzus deva saviem sekotājiem pēdējos padomus un lūdza Dievu par viņiem. Pēc apcietināšanas, tiesas un nāvessoda izpildes Jēzus tika celts augšā.
Bībeles pantu skaidrojums.
14:2. Kā Jēzus sagatavoja vietu debesīs saviem uzticīgajiem sekotājiem? Jēzus ”parādījās Dieva vaiga priekšā” un nodeva viņam savu izlieto asiņu vērtību, līdz ar to varēja stāties spēkā jaunā derība. Tāpat pie sagatavošanas darbiem piederēja arī tas, ka Kristus saņēma ķēniņa varu. Drīz pēc tam sākās viņa svaidīto sekotāju augšāmcelšana debesu dzīvei. (Ebr. 9:12, 24—28; 1. Tes. 4:14—17; 1. Pēt. 1:19; Atkl. 11:15.)
19:11. Vai, minēdams to, kas viņu nodevis, Jēzus domāja Jūdu Iskariotu? Visticamāk, Jēzus domāja nevis vienu konkrētu cilvēku, piemēram, Jūdu, bet visus, kas kaut kādā mērā bija vainīgi viņa drīzajā nāvē, — Jūdu, ”augstos priesterus, vecajus un visu augsto tiesu”, un pat ļaužu pūļus, kas ļāvās pierunāties un pieprasīja Barabas atbrīvošanu. (Mat. 26:59—65; 27:1, 2, 20—22.)
20:17. Kāpēc Jēzus teica Marijai Magdalēnai, lai tā viņu neaizskar? Sengrieķu valodas darbības vārds, kas parasti tiek tulkots ”aizskart, pieskarties”, var nozīmēt arī ”pieķerties, satvert, turēties, neatlaisties”. Interesanti, ka izdevumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi Jēzus vārdi ir tulkoti: ”Neaizturi mani.” Acīmredzot Marija vēlējās aizturēt Jēzu, jo domāja, ka tas tūlīt pacelsies debesīs un viņa to vairs nekad neredzēs. Vēlēdamies apliecināt Marijai, ka viņš vēl nedodas prom, Jēzus teica, lai Marija viņu neaiztur, bet aiznes mācekļiem ziņu par viņa augšāmcelšanu.
Ko mēs varam mācīties.
12:36. Lai kļūtu par ”gaismas bērniem” un nestu gaismu citiem, mums jāiegūst precīzas Dieva Rakstu, Bībeles, zināšanas un tad tās jāizmanto, lai palīdzētu citiem no garīgās tumsas iznākt Dieva gaismā.
14:6. Dieva atzinību mēs varam iegūt tikai un vienīgi ar Jēzus Kristus starpniecību. Ticot Jēzum un sekojot viņa priekšzīmei, mēs varam tuvoties Jehovam. (1. Pēt. 2:21.)
14:15, 21, 23, 24; 15:10. Pildīdami Dieva gribu, mēs varam palikt Dieva un viņa Dēla mīlestībā. (1. Jāņa 5:3.)
14:26; 16:13. Jehovas svētais gars mūs māca, atgādina mums to, ko mēs jau zinām, un atklāj aizvien jaunas patiesības šķautnes. Tātad ar svētā gara palīdzību mēs varam pieaugt zināšanās, gudrībā, izpratnē un spriestspējā. Tāpēc būsim neatlaidīgi lūgšanās, kurās konkrēti lūgsim pēc svētā gara. (Lūk. 11:5—13.)
21:15, 19. Jēzus jautāja Pēterim, vai tas viņu mīl ”vairāk nekā šie”. Tā kā sengrieķu tekstā ir lietots norādāmais vietniekvārds daudzskaitļa ģenitīva formā un tā visām dzimtēm ir vienāda, šos vārdus var tulkot arī kā ”vairāk nekā šīs”, proti, vai Pēteris mīlēja Jēzu vairāk nekā zivis, kas gulēja turpat viņu priekšā. Ar šo jautājumu Jēzus uzsvēra, ka Pēterim izlēmīgi jāseko viņam, nevis atkal jāpievēršas zvejniecībai. Iedziļināšanās evaņģēlijos noteikti ir stiprinājusi mūsu apņēmību mīlēt Jēzu vairāk nekā jebko citu, kas varētu saistīt mūsu uzmanību. Arī turpmāk no visas sirds sekosim Jēzum.
[Attēls 31. lpp.]
Ko mēs varam mācīties no Nikodēma?