Nedzīsimies pēc nevērtīgā
Nedzīsimies pēc nevērtīgā
”Kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (SAL. PAM. 12:11.)
1. Kas vērtīgs mums pieder, un kāds ir vislabākais veids, kā to izmantot?
IKVIENAM no mums pieder kaut kas vērtīgs. Piemēram, mums visiem kaut kādā mērā ir spēks un veselība, mēs esam apveltīti ar prāta spējām, un mums ir arī materiālie līdzekļi. Tā kā mēs mīlam Dievu Jehovu, mēs ar prieku izmantojam to, kas mums ir, lai kalpotu viņam, un paklausām Dieva iedvesmotajam aicinājumam: ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas.” (Sal. Pam. 3:9.)
2. Kādi brīdinoši vārdi ir izteikti Bībelē, un kā tie īstenojas dzīvē?
2 Bībelē ir runāts arī par to, kas nav vērtīgs, un ir izteikts brīdinājums, lai mēs netērētu savus spēkus un līdzekļus, dzenoties pēc tā. Pievērsiet uzmanību vārdiem, kas lasāmi Salamana Pamācību 12. nodaļas 11. pantā: ”Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” Nav grūti iedomāties, kā šajā Bībeles sakāmvārdā teiktais īstenojas dzīvē. Ja cilvēks cītīgi strādā, gādājot par savu ģimeni, viņš, visticamāk, spēj parūpēties par sevi un saviem ģimenes locekļiem. (1. Tim. 5:8.) Taču, ja kāds izšķiež savu laiku un spēkus, dzenoties pēc nevajadzīgām un nevērtīgām lietām, viņš apliecina, ka ir ”neprātis”, proti, ka viņam trūkst apdomīguma un spriestspējas. Ir ļoti iespējams, ka šāds cilvēks piedzīvos trūkumu.
3. Kā Bībelē izteiktais brīdinājums par ”nevajadzīgām lietām” attiecas uz kalpošanu Dievam?
3 Kā minēto Bībeles sakāmvārdu var attiecināt uz kalpošanu Dievam? Ja kristietis centīgi un uzticīgi kalpo Jehovam, viņš var būt pārliecināts, ka Dievs viņu atbalsta, un viņam ir nesatricināma cerība uz nākotni. (Mat. 6:33; 1. Tim. 4:10.) Taču, ja kāds sāk dzīties pēc tā, kas ir nevērtīgs, viņa attiecības ar Jehovu un izredzes uz mūžīgu dzīvi ir apdraudētas. Kā no tā izvairīties? Mums jāsaprot, kas ir nevērtīgs, un ir jāstiprina apņēmība vairīties no tā. (Nolasīt Titam 2:11, 12.)
4. Kas plašākā nozīmē ir ”nevajadzīgas” jeb nevērtīgas lietas?
4 Kas ir ”nevajadzīgas” jeb nevērtīgas lietas? Plašākā nozīmē tas ir jebkas, kas mūs traucē kalpot Jehovam no visas sirds. Tā var būt, piemēram, atpūta un izklaide. Protams, mums laiku pa laikam ir jāatpūšas. Taču, ja mēs atpūtai un izklaidei veltām pārāk daudz laika, atstājot novārtā garīgo darbību, atpūta zaudē savu vērtību un slikti ietekmē mūsu garīgumu. (Sal. Māc. 2:24; 4:6.) Lai no tā izvairītos, mums jācenšas būt līdzsvarotiem un nopietni jādomā par to, kā mēs izmantojam savu vērtīgo laiku. (Nolasīt Kolosiešiem 4:5.) Taču starp nevērtīgām lietām ir arī tādas, kas ir daudz bīstamākas par pārmērīgu atpūtu. Piemēram, tie ir viltus dievi.
Nekalposim nevērtīgiem dieviem
5. Kā Bībelē ir raksturoti elku dievi?
5 Interesanti atzīmēt, ka Bībelē oriģinālvalodā vārds ”nevērtīgs” lielākoties ir attiecināts uz elku dieviem. Piemēram, oriģinālvalodā tas ir sastopams norādījumos, ko Jehova deva izraēliešiem: ”Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā pazemotos līdz zemei!” (3. Moz. 26:1.) Ķēniņš Dāvids pretstatīja Jehovu elkiem, kas ir pilnīgi nevērtīgi: ”Liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis.” (1. Laiku 16:25, 26.)
6. Kāpēc viltus dievi ir nevērtīgi?
6 Dāvids norādīja, ka cilvēki visapkārt var redzēt daudz Jehovas varenības pierādījumu. (Ps. 139:14; 148:1—10.) Izraēliešiem bija liels gods būt īpašās attiecībās ar Jehovu, kurām pamatā bija ar viņiem noslēgtā derība. Cik gan muļķīgi viņi rīkojās, novērsdamies no Jehovas un zemodamies izgrieztu tēlu un viltus dieviem uzslietu ”piemiņas akmeņu” priekšā! Izšķirīgos brīžos šie viltus dievi izrādījās pilnīgi nevērtīgi, nespējīgi glābt nedz paši sevi, nedz tos, kuri viņus pielūdza. (Soģu 10:14, 15; Jes. 46:5—7.)
7., 8. Kā manta var kļūt par dievu?
7 Arī mūsdienās daudzi cilvēki pielūdz dažādus darinātus tēlus, un tagad šādi dievi ir tikpat nederīgi kā senatnē. (1. Jāņa 5:21.) Taču, kā teikts Bībelē, par dieviem var kļūt ne tikai elku tēli. Padomāsim, piemēram, par šiem Jēzus vārdiem: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mat. 6:24.)
8 Kā ”manta” var kļūt par dievu? Iedomāsimies kādu piemēru. Akmeni, kas gulēja izraēlieša laukā, varēja izmantot mājas vai kāda mūra būvniecībā. Taču, ja to uzslietu par ”piemiņas akmeni” viltus dieviem, tas veicinātu izraēliešu novēršanos no Jehovas. (3. Moz. 26:1.) Līdzīgi arī naudai un mantai ir sava nozīme. Materiālie līdzekļi mums ir nepieciešami, lai dzīvotu, un mēs tos varam lietderīgi izmantot kalpošanā Jehovam. (Sal. Māc. 7:12.) Taču, ja tiekšanās pēc naudas un mantas mums kļūst svarīgāka par kristīgo kalpošanu, manta mums būtībā ir kļuvusi par dievu. (Nolasīt 1. Timotejam 6:9, 10.) Dzīvojot pasaulē, kur dzīšanās pēc bagātības ir kļuvusi par izplatītu parādību, mums jāraugās, lai mums būtu līdzsvarots viedoklis šajā jautājumā. (1. Tim. 6:17—19.)
9., 10. a) Kāds ir kristiešu viedoklis par izglītību? b) Kāds risks ir saistīts ar augstāko izglītību?
9 Vēl viens piemērs tam, kā kaut kas derīgs var kļūt par nevērtīgu, ir laicīgā izglītība. Kristīgi vecāki vēlas, lai viņu bērni iegūtu labu izglītību, kas tiem palīdzētu nopelnīt iztiku. Vēl svarīgāk ir tas, ka izglītots kristietis labāk spēj lasīt un saprast Bībeli, risināt problēmas saskaņā ar Bībeles principiem un mācīt citiem Bībeles patiesību skaidri un pārliecinoši. Izglītības iegūšana prasa laiku, bet tas ir vērtīgi izmantots laiks.
10 Bet ko var teikt par augstāko izglītību? Augstskolas izglītība plaši tiek uzskatīta par ļoti svarīgu soli ceļā uz veiksmīgu dzīvi. Taču daudziem, kuri ir ieguvuši šādu izglītību, prāts ir pildīts ar pasaules gudrību, kas viegli var novērst no ticības. Augstākās izglītības iegūšana prasa vērtīgos jaunības gadus, ko vislabāk var izmantot, kalpojot Jehovam. (Sal. Māc. 12:1.) Nav nekāds pārsteigums, ka tajās valstīs, kur lielai daļai iedzīvotāju ir augstākā izglītība, ir mazinājies to cilvēku skaits, kuri tic Dievam. Kristieši necenšas rast drošību, mēģinot iegūt arvien labāku pasaulīgu izglītību, bet gan paļaujas uz Jehovu. (Sal. Pam. 3:5.)
Neļausim miesīgām vēlmēm kļūt par dievu
11., 12. Kāpēc Pāvils par dažiem teica, ka ”viņu Dievs ir vēders”?
11 Savā vēstulē filipiešiem apustulis Pāvils pieminēja vēl kaut ko, kas var kļūt par dievu. Runādams par dažiem agrākajiem ticības biedriem, viņš sacīja: ”Daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, ..viņu prāts vērsts uz zemes lietām.” (Filip. 3:18, 19.) Kā vēders var kļūt par dievu?
12 Cik var spriest, šiem cilvēkiem izdabāšana miesas vēlmēm bija kļuvusi svarīgāka nekā kalpošana Jehovam. Daži no viņiem, iespējams, bija negausīgi ēšanā un dzeršanā un mēdza pārēsties vai piedzerties. (Sal. Pam. 23:20, 21; salīdzināt 5. Mozus 21:18—21.) Citi varbūt centās pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvāja pasaule, un tā novērsās no kalpošanas Jehovam. Centīsimies nekad nepieļaut, ka mēs sāktu tiekties pēc tā, ko piedāvā pasaule, un tāpēc pārstātu no visas sirds kalpot Jehovam. (Kol. 3:23, 24.)
13. a) Kas ir mantkārība, un kā Pāvils to raksturoja? b) Kā nepadoties nepareizām tieksmēm?
13 Pāvils pieminēja viltus pielūgsmi vēl citā kontekstā. Viņš rakstīja: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” (Kol. 3:5.) Mantkārība ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas un bagātības. Taču iekārot var ne tikai mantu. Cilvēks var kārot arī pēc neatļautām seksuālām attiecībām. (2. Moz. 20:17.) Fakts, ka šādas vēlmes var pielīdzināt elku kalpībai, vedina uz nopietnām pārdomām. Jēzus spilgtiem vārdiem aprakstīja, cik svarīgi ir visiem spēkiem apvaldīt šādas nepareizas tieksmes. (Nolasīt Marka 9:47; 1. Jāņa 2:16.)
Sargāsimies no nevērtīgiem vārdiem
14., 15. a) Kāda iemesla dēļ daudzi izraēlieši Jeremijas dienās pieredzēja postu? b) Kāpēc Mozus vārdi bija vērtīgi?
14 Pie tā, kas ir nevērtīgs, var piederēt arī vārdi. Piemēram, Jehova sacīja Jeremijam: ”Pravieši sludina melus manā vārdā, Es tos neesmu sūtījis, neesmu tiem pavēlējis nedz uz tiem runājis. Tie sludina jums melu parādības, izdomātus viltus pravietojumus un pašizdomātus savas sirds maldus!” (Jer. 14:14.) Viltus pravieši apgalvoja, ka runā Jehovas vārdā, taču viņi sludināja paši savas domas un savu gudrību. Tāpēc viņu vārdi bija tukši un nevērtīgi, un tajos klausīties bija pat bīstami. 607. gadā p.m.ē. daudzi izraēlieši, kas bija paklausījuši viltus praviešu vārdiem, gāja bojā no babiloniešu kareivju rokas.
15 Turpretī Mozus izraēliešiem pilnīgi pamatoti varēja teikt: ”Ņemiet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien svinīgi pasludinu un piekodinu. [..] Jo tas jums nav tukšs vārds, bet gan ir jūsu dzīvība, un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs, celdamies pāri Jardānai, ejat, lai to iemantotu.” (5. Moz. 32:46, 47.) Mozus vārdi bija Dieva iedvesmoti, tāpēc tie nebija tukši. Tie bija ļoti vērtīgi, jo nāca tautai par labu. Tie, kas ievēroja šos vārdus, pieredzēja ilgu mūžu un pārticību. Būsim apņēmības pilni neklausīties tukšos, nevērtīgos vārdos un ņemt vērā vērtīgos patiesības vārdus.
16. Kā būtu jāraugās uz tiem zinātnieku apgalvojumiem, kas ir pretrunā ar Dieva Rakstiem?
16 Vai arī mūsdienās var dzirdēt tukšus un nevērtīgus vārdus? Jā, var. Piemēram, pēc daudzu zinātnieku apgalvojumiem, evolūcijas teorija un zinātniskie atklājumi daudzās jomās pierādot, ka mūsdienās vairs nav nekādas vajadzības ticēt Dievam un ka visu var izskaidrot ar dabas procesiem. Vai mums būtu jāieklausās šādos augstprātīgos paziņojumos? Saprotams, mums tas nebūtu jādara. Cilvēku gudrība atšķiras no Dieva gudrības. (1. Kor. 2:6, 7.) Taču mēs zinām, ka visos gadījumos, kad cilvēku mācības ir pretrunā ar to, ko ir darījis zināmu Dievs, nepareizas ir tieši cilvēku mācības. (Nolasīt Romiešiem 3:4.) Neraugoties uz dažādu zinātnes nozaru attīstību, nemainīgi patiess paliek Bībelē izteiktais cilvēku gudrības vērtējums: ”Šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība.” Salīdzinājumā ar Dieva neierobežoto gudrību cilvēku spriedumi ir tukši. (1. Kor. 3:18—20.)
17. Kādi ir kristīgās baznīcas vadītāju un atkritēju teiktie vārdi?
17 Tukši un nevērtīgi vārdi atskan arī no kristīgās pasaules reliģisko vadītāju mutēm. Viņi apgalvo, ka runā Dieva vārdā, bet lielākā daļa viņu teiktā nav balstīta uz Dieva Rakstiem, un viņu vārdi būtībā ir nevērtīgi. Arī atkritēji runā tukšus vārdus, apgalvodami, ka viņiem piemīt dziļāka gudrība nekā ”uzticīgajam un gudrajam kalpam”. (Mat. 24:45—47.) Taču atkritēji klāsta paši savu gudrību, un viņu nevērtīgie vārdi var nodarīt garīgu postu ikvienam, kas tos uzklausa. (Lūk. 17:1, 2.) Kā nepieļaut, ka mūs maldinātu tukši vārdi?
Centīsimies, lai mūsu vārdi būtu vērtīgi
18. Kā mēs varam izmantot padomu, kas lasāms 1. Tesaloniķiešiem 5:21?
18 Apustulis Pāvils deva labu padomu, kā pasargāt sevi no nevērtīgiem vārdiem. (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Saskaņā ar šo Pāvila padomu, mēs vienmēr mudinām cilvēkus, kam sludinām, lai viņi pārbauda to, kam viņi tic, un salīdzina to ar Bībelē teikto. Šo principu ir labi ievērot arī mums pašiem. Ja mēs dzirdam kādu kritiski izsakāmies par patiesību, nomelnojam draudzi, vecākos vai kādu citu no mūsu ticības biedriem, mums nebūtu uzreiz jānotic teiktajam. Gluži pretēji, mums būtu jāpadomā: ”Vai, tā runādams, šis cilvēks rīkojas saskaņā ar Bībelē teikto? Vai šie apgalvojumi ir pieņemami Jehovam? Vai tie veicina mieru draudzē?” Jebkāds izteikums, kas šķeļ draudzi, nevis stiprina brāļu ticību, ir nevērtīgs un tukšs. (2. Kor. 13:10, 11.)
19. Kā jārīkojas draudzes vecākajiem, lai viņu vārdi nebūtu nevērtīgi?
19 Ja ir runa par nevērtīgiem vārdiem, arī draudzes vecākie ņem vērā kaut ko svarīgu. Kad viņiem kādam ir jādod padoms, viņi patur prātā, ka viņu zināšanas ir ierobežotas, un nedod padomu, balstoties vienīgi uz savu gudrību un pieredzi. Viņi vienmēr cenšas uzsvērt to, kas teikts Bībelē. Skaidrs norādījums ir atrodams apustuļa Pāvila vārdos, kurš brīdināja ”nepacelties pār to, kas ir rakstīts”. (1. Kor. 4:6.) Draudzes vecākie ”nepaceļas pār to, kas ir rakstīts” Bībelē un arī uzticīgā un gudrā kalpa publikācijās.
20. Kas mums palīdz sargāties no nevērtīgā?
20 Tas, kas ir nevērtīgs, — vai tie būtu ”dievi”, vārdi vai kaut kas cits — var būt ļoti bīstams. Tāpēc mums vienmēr jālūdz Jehovas palīdzība, lai mēs spētu saprast, kas ir nevērtīgs, un jāmeklē viņa vadība, lai mēs zinātu, kā izvairīties no nevērtīgā. Ja mēs tā rīkojamies, mēs pievienojamies psalmu sacerētāja vārdiem: ”Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” (Ps. 119:37.) Nākamajā rakstā būs plašāk runāts par to, cik vērtīgi ir sekot Jehovas vadībai.
Vai jūs varat paskaidrot?
• Kas ir ”nevajadzīgas” jeb nevērtīgas lietas, pēc kurām nav jādzenas?
• Kā mēs varam nepieļaut, ka nauda mums kļūtu par dievu?
• Kā miesīgas vēlmes var kļūt par dievu?
• Kā mēs varam sargāties no nevērtīgiem un tukšiem vārdiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 3. lpp.]
Izraēlieši tika mudināti kopt savu zemi un nedzīties pēc nevajadzīgām lietām
[Attēls 5. lpp.]
Nekad nepieļausim, ka tieksme pēc materiālām lietām mazinātu mūsu degsmi kalpošanā
[Attēls 6. lpp.]
Draudzes vecāko vārdi var būt ļoti vērtīgi