Darīsim labu
Darīsim labu
”Darait labu.” (Lūk. 6:35.)
1., 2. Kāpēc ne vienmēr ir viegli darīt labu citiem?
DARĪT labu citiem ne vienmēr ir viegli. Iespējams, tie, kam mēs izrādām mīlestību, to nenovērtē. Cilvēki, kam mēs cenšamies darīt labu, sludinot labo vēsti par Dievu un viņa Dēlu, bieži vien pret to ir vienaldzīgi vai pat vispār nevēlas to dzirdēt. (1. Tim. 1:11.) Citi pat kļūst par ”Kristus krusta ienaidniekiem”. (Filip. 3:18.) Kā mums, kristiešiem, jāizturas pret šiem cilvēkiem?
2 Jēzus Kristus mācekļiem teica: ”Mīliet savus ienaidniekus un darait labu.” (Lūk. 6:35.) Izskatīsim sīkāk šo Jēzus aicinājumu un pievērsīsim uzmanību arī citiem Jēzus vārdiem par to, kā darīt labu.
”Mīliet savus ienaidniekus”
3. a) Pārstāstiet saviem vārdiem Mateja 5:43—45! b) Kāds viedoklis par ebrejiem un cittautiešiem bija ebreju reliģiskajiem vadītājiem pirmajā gadsimtā?
3 Kalna runā Jēzus uzsvēra, ka viņa klausītājiem ir jāmīl ienaidnieki un jālūdz Dievs par tiem, kas viņus vajā. (Nolasīt Mateja 5:43—45.) Tie, kas klausījās Jēzu, bija ebreji, kas labi zināja Dieva likumu: ”Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu!” (3. Moz. 19:18.) Pirmajā gadsimtā reliģiskie vadītāji mācīja, ka vārdi ”savas tautas bērni” un ”savs tuvākais” attiecas tikai uz ebrejiem. Mozus bauslība gan prasīja, lai izraēlieši neveidotu ciešas attiecības ar cittautiešiem, taču ar laiku bija izveidojies viedoklis, ka visi cittautieši ir ienaidnieki un ikviens no viņiem ir jānīst.
4. Kā Jēzus mācekļiem ir jāizturas pret ienaidniekiem?
4 Jēzus mācīja kaut ko pilnīgi pretēju reliģisko vadītāju uzskatiem. Viņš aicināja: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mat. 5:44.) Viņa mācekļiem bija jāizturas ar mīlestību pret visiem, kas pret viņiem izturējās naidīgi. Lūkas evaņģēlijā Jēzus vārdi rakstīti šādi: ”Jums, saviem klausītājiem, es saku: Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina [”apvaino”, JD-07].” (Lūk. 6:27, 28.) Tāpat kā tie Jēzus klausītāji, kas ņēma vērā viņa pamācības, arī mēs darām labu tiem, kas mūs ienīst, un atbildam uz naidīgumu ar laipnību. Ko nozīmē tas, ka mēs ”svētījam tos, kas [mūs] nolād”? Tas nozīmē, ka mēs runājam ar viņiem laipni. Mēs arī lūdzam Dievu par tiem, kas mūs vajā, nepamatoti mūs apvainojot vai vēršoties pret mums fiziski, — mēs lūdzam, lai vajātāju sirds mainītos un lai viņi sāktu rīkoties tā, ka iemantotu Jehovas labvēlību.
5., 6. Kāpēc mums jāmīl ienaidnieki?
5 Kāpēc mums jāmīl savi ienaidnieki? ”Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni,” paskaidroja Jēzus. (Mat. 5:45.) Ja mēs sekojam Jēzus padomam, mēs kļūstam par Dieva Jehovas ”bērniem” tajā ziņā, ka mēs rīkojamies līdzīgi Jehovam, kas ”liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem”. Kā rakstīja Lūka, Dievs ”ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem”. (Lūk. 6:35.)
6 Uzsvērdams, cik svarīgi ir ”mīlēt savus ienaidniekus”, Jēzus vaicāja: ”Ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitinieki nedara tāpat? Un kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitinieki [”pagāni”, JD-07] nedara tāpat?” (Mat. 5:46, 47.) Ja mēs mīlētu tikai tos cilvēkus, kas mums atbild ar pretmīlestību, mums nepienāktos nekāda ”alga” no Dieva, proti, mēs negūtu viņa labvēlību. Pat ”muitinieki” jeb nodokļu ievācēji, ko ebreji parasti nicināja, mīlēja tos cilvēkus, kas mīlēja viņus. (Lūk. 5:30; 7:34.)
7. Kāpēc nebūtu nekas sevišķs, ja mēs sveicinātu tikai savus ”brāļus”?
7 Ebreji sasveicinoties vēlēja mieru, un tas nozīmēja, ka cilvēkam vēlēja veselību un labklājību. (Soģu 19:20; Jāņa 20:19.) Nebūtu nekas sevišķs, ja mēs sveicinātu tikai tos, ko uzskatām par saviem ”brāļiem”. Kā atzina Jēzus, tāpat dara arī ”pagāni”.
8. Uz ko Jēzus mudināja savus klausītājus, mudinādams viņus būt pilnīgiem?
8 Iedzimtā grēka dēļ Jēzus Kristus mācekļi nespēj būt nevainojami. (Rom. 5:12.) Taču Jēzus šo savu runas daļu beidza ar vārdiem: ”Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mat. 5:48.) Šādi Jēzus aicināja savus klausītājus līdzināties ”debesu Tēvam” Jehovam mīlestībā — censties, lai viņi būtu pilnīgi mīlestībā, mīlēdami arī savus ienaidniekus. Tas pats tiek prasīts arī no mums.
Kāpēc jāpiedod?
9. Ko nozīmē vārdi: ”Piedodi mums mūsu parādus.”?
9 Mēs darām labu, ja piedodam tiem, kas grēko pret mums. Kad Jēzus mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu, viņš savā lūgšanā iekļāva arī šādus vārdus: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mat. 6:12.) Protams, Jēzus nerunāja par naudas parādiem. Kā var redzēt Lūkas evaņģēlijā, ar ”parādiem” bija domāti grēki, jo tur teikts: ”Piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā.” (Lūk. 11:4.)
10. Kā mums jārīkojas, ja mēs vēlamies sekot Dievam?
10 Mums jārīkojas līdzīgi Dievam, kas žēlsirdīgi piedod tiem, kuri nožēlo savus grēkus. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efez. 4:32.) Dāvids kādā psalmā rakstīja: ”Žēlīgs un lēnīgs ir tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. [..] Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem.. Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums; kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Ps. 103:8—14.)
11. Kam Dievs piedod?
11 Cilvēks var saņemt Dieva piedošanu tikai tad, ja viņš pats jau ir piedevis tiem, kas ir grēkojuši pret viņu. (Marka 11:25.) To atgādinādams, Jēzus piebilda: ”Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mat. 6:14, 15.) Tātad Dievs piedod vienīgi tiem, kas no sirds piedod citiem. Viens no veidiem, kā var darīt labu, ir sekot Pāvila padomam: ”Tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kol. 3:13.)
”Netiesājiet”
12. Ko Jēzus teica par citu tiesāšanu?
12 Jēzus savā Kalna runā minēja arī citus veidus, kā darīt labu. Piemēram, viņš sacīja, ka viņa klausītāji nedrīkst tiesāt citus, un paskaidroja šo domu ar spilgtu piemēru. (Nolasīt Mateja 7:1—5.) Padomāsim vairāk par šiem Jēzus vārdiem.
13. Kā bija jārīkojas Jēzus klausītājiem?
13 Mateja evaņģēlijā var lasīt: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” (Mat. 7:1.) Lūkas evaņģēlijā rakstīts: ”Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” (Lūk. 6:37.) Farizeji bija paraduši citus bargi tiesāt, balstoties uz tradīcijām, kurām nebija pamata Svētajos Rakstos. Ja tā darīja kādi no Jēzus klausītājiem, viņiem bija jāizbeidz tiesāt un jāiemācās piedot citu kļūdas. Līdzīgu padomu par piedošanu deva arī apustulis Pāvils, kā bija minēts iepriekš.
14. Uz ko Jēzus mācekļi varētu pamudināt cilvēkus, piedodot viņiem?
14 Ja Jēzus mācekļi piedotu, arī tie cilvēki, kam viņi piedotu, droši vien justu vēlēšanos darīt tāpat. ”Ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti,” teica Jēzus, ”un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.” (Mat. 7:2.) Attiecībās ar citiem cilvēkiem mēs pļaujam to, ko sējam. (Gal. 6:7.)
15. Kā Jēzus paskaidroja, ka ir slikti nosodīt citus?
15 Atcerēsimies Jēzus vārdus, ko viņš teica, lai uzsvērtu, cik slikti ir nosodīt citus. Jēzus vaicāja: ”Ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un redzi, baļķis tavā paša acī?” (Mat. 7:3, 4.) Cilvēks, kam ir tieksme kritizēt citus, ievēro sīku trūkumu brāļa ”acī” un liek saprast, ka brālim ir nepareiza izpratne par lietām un ka viņš spriež kļūdaini. Lai gan trūkums ir pavisam mazs — tik niecīgs kā skabarga —, kritizētājs piedāvā ”izvilkt skabargu”, proti, palīdzēt brālim redzēt visu skaidrāk.
16. Kāpēc var teikt, ka farizejiem acī bija ”baļķis”?
16 Ar savu kritisko attieksmi pret citiem īpaši izcēlās ebreju reliģiskie vadītāji. Lūk, kāds piemērs. Kad Jēzus bija izdziedinājis kādu aklu cilvēku, šis cilvēks farizejiem sacīja, ka Jēzus, pēc visa spriežot, ir no Dieva, bet farizeji atcirta: ”Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs gribi mācīt?” (Jāņa 9:30—34.) Runājot par spēju skatīties uz visu no Dieva viedokļa un pareizi spriest, ir pilnīgi skaidrs, ka farizejiem pašiem bija ”baļķis” acī un viņi bija pilnīgi akli. Tāpēc Jēzus izsaucās: ”Liekuli, izvelc papriekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mat. 7:5; Lūk. 6:42.) Ja mēs esam apņēmušies darīt labu un labi izturēties pret citiem, mēs neesam bargi soģi, kas to vien dara kā meklē kādu skabargu brāļa acī. Mēs atzīstam, ka neesam pilnīgi cilvēki un tāpēc nedrīkstam tiesāt savus ticības biedrus.
Kā jāizturas pret citiem
17. Kā, saskaņā ar Mateja 7:12, mums jāizturas pret citiem?
17 Jēzus Kalna runā atgādināja, ka Dievs izturas pret saviem kalpiem tāpat kā mīlošs tēvs pret dēlu un atbild uz viņu lūgšanām. (Nolasīt Mateja 7:7—12.) Varam pievērst uzmanību likumam, kurā Jēzus kodolīgi izteica, kā jāizturas pret citiem: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mat. 7:12.) Tikai tad, ja ievērojam šo likumu, mēs pierādām, ka patiešām esam Jēzus Kristus sekotāji.
18. Kā bauslība parādīja, ka pret citiem jāizturas tāpat, kā mēs gribam, lai izturētos pret mums?
18 Pateicis, ka pret citiem jāizturas tāpat, kā mēs gribam, lai izturētos pret mums, Jēzus piebilda: ”Jo tā ir bauslība un pravieši.” Ko tas nozīmē? Par ”bauslību” mēdza saukt piecas Mozus grāmatas, un, ja mēs izturamies pret citiem tā, kā lika Jēzus, mēs rīkojamies saskaņā ar ”bauslības” būtību. Mozus grāmatās ir ne vien atklāts Jehovas nodoms par ”dzimumu”, kas darīs galu ļaunumam, bet arī iekļauti likumi, ko 1513. gadā p.m.ē. Dievs ar Mozus starpniecību deva izraēliešiem. (1. Moz. 3:15.) Šajos likumos jeb Mozus bauslībā bija skaidri teikts, ka izraēliešiem jābūt taisnīgiem un objektīviem un labi jāizturas pret trūcīgajiem un svešiniekiem. (3. Moz. 19:9, 10, 15, 34.)
19. Kas praviešu grāmatās teikts par to, kā jāizturas pret citiem?
19 Ar ”praviešiem”, ko pieminēja Jēzus, bija domātas Ebreju rakstos ietvertos praviešu grāmatas. Tajās bija daudz pravietojumu par Mesiju, kuri piepildījās Jēzus dzīvē. Praviešu grāmatās var arī lasīt, ka Dievs svētī savus kalpus, kad viņi dara to, ko Dievs uzskata par pareizu, un izturas labi pret citiem. Piemēram, Jesajas grāmatā ir ietverts šāds norādījums izraēliešu tautai: ”Tā saka tas Kungs: ”Sargiet tiesu un uzturiet taisnību! [..] Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, ..kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!”” (Jes. 56:1, 2.) Kā var redzēt, Dievs prasa, lai viņa kalpi darītu labu.
Vienmēr darīsim labu citiem
20., 21. Kā cilvēkus iespaidoja Jēzus Kalna runa, un kāpēc mums tā jāpārdomā?
20 Mēs esam izskatījuši tikai dažas svarīgas domas no Jēzus Kalna runas, taču jau tas vien mums palīdz saprast Jēzus klausītāju reakciju, par ko Bībelē teikts: ”Kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par viņa mācību. Jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.” (Mat. 7:28, 29.)
21 Jēzus Kristus neapšaubāmi bija pravietotais ”Brīnišķais padoma devējs”. (Jes. 9:5.) Kalna runa lieliski apliecina, cik labi Jēzus zināja, kā uz visu raugās viņa debesu Tēvs. Šajā runā ir arī paskaidrots, kas sniedz īstu laimi, kā izvairīties no netiklības, kā izpaust patiesu taisnīgumu un kas jādara, lai mums būtu droša un laimīga nākotne, kā arī minēti daudzi citi jautājumi. Būtu ļoti labi, ja mēs vēlreiz uzmanīgi pārlasītu Mateja evaņģēlija 5., 6. un 7. nodaļu un lūgšanās pārdomātu izcilo Jēzus runu. Iedziļināsimies brīnišķīgajos Jēzus padomos un sekosim tiem! Tad mēs varēsim iepriecināt Jehovu, izturēties pareizi pret citiem un darīt labu.
Kā jūs atbildētu?
• Kā mums jāizturas pret saviem ienaidniekiem?
• Kāpēc ir jāpiedod?
• Ko Jēzus teica par tiesāšanu?
• Kā, saskaņā ar Mateja 7:12, mums jāizturas pret citiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Izceltais teksts 10. lpp.]
Kāpēc Jēzus teica, ka mēs nedrīkstam tiesāt citus?
[Attēls 8. lpp.]
Kāpēc mums jālūdz par tiem, kas mūs vajā?
[Attēls 10. lpp.]
Vai jūs vienmēr izturaties pret citiem tā, kā gribētu, lai izturas pret jums?