Sekojiet Pāvila piemēram, tiecoties pēc garīga brieduma
Sekojiet Pāvila piemēram, tiecoties pēc garīga brieduma
”Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2. Tim. 4:7.)
1., 2. Kādas izmaiņas savā dzīvē veica Sauls no Tarsas, un kādu svarīgu darbu viņš uzsāka?
SAULS no Tarsas bija izglītots un apņēmīgs cilvēks. Tomēr viņš dzīvoja, ”izpildīdams miesas un miesas prāta iegribas”. (Efez. 2:3.) Vēlāk viņš par sevi rakstīja, ka ir bijis ”zaimotājs, vajātājs un varmāka”. (1. Tim. 1:13.)
2 Laika gaitā Sauls pilnībā mainīja savu dzīvi. Viņš atteicās no tā, ko bija darījis agrāk, un cītīgi pūlējās, ”nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams”. (1. Kor. 10:33.) Viņš kļuva par laipnu un maigu cilvēku, kas sirsnīgi izturējās pret tiem, ko agrāk būtu ienīdis un vajājis. (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.) ”Par šī evanģelija kalpu es esmu kļuvis.. Man, vismazākajam starp visiem svētajiem, dota šī žēlastība pagānu tautām pasludināt Kristus neizdibināmo bagātību,” viņš rakstīja. (Efez. 3:7, 8.)
3. Kā mums var palīdzēt iedziļināšanās Pāvila vēstulēs un ziņās par viņa kalpošanu?
3 Sauls, ko sauca arī par Pāvilu, sasniedza ievērojamu garīgu briedumu. (Ap. d. 13:9.) Drošs veids, kā mēs varam paātrināt savu garīgo izaugsmi, ir iedziļināties Pāvila vēstulēs un ziņās par viņa kalpošanu un sekot viņa ticības paraugam. ”Pieminiet savus vadītājus, kas jums ir Dieva vārdu sludinājuši, un, rūpīgi vērodami viņu dzīves veidu, esiet tādā pašā ticībā!” teikts Bībelē. (Ebrejiem 13:7, JD-07; nolasīt 1. Korintiešiem 11:1.) Pievērsīsim uzmanību tam, kā, sekojot Pāvila paraugam, mēs varam attīstīt labus Bībeles studēšanas paradumus, veidot patiesu mīlestību pret cilvēkiem un saglabāt pareizu viedokli par sevi.
Regulāra iedziļināšanās Rakstos
4., 5. Ko Pāvilam deva regulāra iedziļināšanās Rakstos?
4 Tā kā Pāvils agrāk bija farizejs, kas bija ”izglītojies pie Gamaliēla kājām, pilnīgā saskaņā ar tēvu bauslību”, viņš diezgan labi zināja Rakstus. (Ap. d. 22:1—3; Filip. 3:4—6.) Tūlīt pēc savas kristīšanās viņš ”aizgāja uz Arabiju” — vai nu uz Sīrijas tuksnesi, vai kādu citu klusu vietu Arābijas pussalā, kas būtu piemērota dziļām pārdomām. (Gal. 1:17.) Acīmredzot Pāvils vēlējās pārdomāt tās Rakstu vietas, kas apliecināja, ka Jēzus ir Mesija. Turklāt Pāvils gribēja sagatavoties darbam, kas viņu nākotnē gaidīja. (Nolasīt Apustuļu darbus 9:15, 16, 20, 22.) Viņš atvēlēja laiku, lai pārdomātu garīgus jautājumus.
5 Zināšanas un izpratne, ko Pāvils bija ieguvis, iedziļinoties Rakstos, viņam ļāva sekmīgi mācīt citiem patiesību. Piemēram, uzrunādams cilvēkus Pizidijas Antiohijas sinagogā, Pāvils vismaz piecas reizes citēja Ebreju Rakstus, lai pierādītu, ka Jēzus bija Mesija. Turklāt viņš ne vien citēja Rakstus, bet arī vairākas reizes atsaucās uz tiem. Viņa argumenti bija tik pārliecinoši, ka ”daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Barnabam”, lai uzzinātu vairāk. (Ap. d. 13:14—44.) Vairākus gadus vēlāk, kad pie Pāvila viņa mājoklī Romā bija ieradušies šajā pilsētā dzīvojošo jūdu pārstāvji, viņš tiem paskaidroja daudzus jautājumus, ”apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams tos par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem”. (Ap. d. 28:17, 22, 23.)
6. Kas Pāvilam palīdzēja saglabāt garīgu spēku pārbaudījumos?
6 Arī tad, kad Pāvils pieredzēja vajāšanas, viņš nepārtrauca iedziļināties Dieva iedvesmotajos Rakstos, un tie viņam deva spēku. (Ebr. 4:12.) Kad viņš atradās ieslodzījumā Romā un gaidīja nāvessoda izpildi, viņš lūdza Timoteju, lai tas viņam atved ”grāmatas” un ”pergamentus”. (2. Tim. 4:13.) Pēc visa spriežot, Pāvils domāja Ebreju Rakstu daļas, kurās viņš vēlējās iedziļināties. Zināšanas, ko viņš ieguva, regulāri pētot Rakstus, viņam palīdzēja palikt nelokāmam ticībā.
7. Ko var gūt, regulāri iedziļinoties Bībelē?
7 Regulāra iedziļināšanās Bībelē un mērķtiecīgas pārdomas par izlasīto mums palīdz iegūt garīgu briedumu. (Ebr. 5:12—14.) Par to, cik vērtīgi ir Dieva vārdi, psalmu sacerētājs teica: ”Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu. [..] Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis. [..] Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu.” (Ps. 119:72, 98, 101.) Vai jūs regulāri studējat Bībeli? Vai jūs katru dienu lasāt Bībeli un pārdomājat izlasīto, tādā veidā gatavojoties pienākumiem, kas jums varētu tikt uzticēti kalpošanā?
Mīlestība pret cilvēkiem
8. Kā Pāvils agrāk bija izturējies pret cilvēkiem, kas nepiederēja pie jūdaisma?
8 Pirms Pāvils kļuva par kristieti, viņš bija dedzīgs jūdaisma piekritējs, un viņam maz rūpēja cilvēki, kas nepiederēja pie viņa reliģijas. (Ap. d. 26:4, 5.) Viņš ar atzinību bija noraudzījies, kā jūdaisma aizstāvji nomētā ar akmeņiem Stefanu. Iespējams, viņš toreiz uzskatīja Stefana sodīšanu par pamatotu, un tas viņu iedrošināja vajāt kristiešus. (Ap. d. 6:8—14; 7:54—8:1.) Bībelē rakstīts: ”Sauls postīja draudzi, gāja pa namiem, tverdams vīriešus un sievietes, un nodeva tos cietumā.” (Ap. d. 8:3.) Viņš ”vajāja tos pat svešās pilsētās”. (Ap. d. 26:11.)
9. Kāds notikums Pāvilam lika pārvērtēt attieksmi pret cilvēkiem?
9 Kad šis kristietības pretinieks bija ceļā uz Damasku, lai tur vajātu Kristus mācekļus, viņam parādījās Kungs Jēzus. Dieva Dēla pārdabiskais spožums padarīja Pāvilu aklu, un viņš kļuva atkarīgs no citiem. Līdz brīdim, kad Jehova sūtīja Ananiju atjaunot Pāvilam redzi, viņa attieksme pret cilvēkiem bija mainījusies uz visiem laikiem. (Ap. d. 9:1—30.) Kļuvis par Kristus sekotāju, viņš no sirds centās izturēties pret visiem tā, kā bija izturējies Jēzus. Tas nozīmēja, ka viņam bija jāatmet sava agrākā nežēlība un jācenšas ”turēt mieru ar visiem cilvēkiem”. (Nolasīt Romiešiem 12:17—21.)
10., 11. Kā Pāvils parādīja patiesu mīlestību pret cilvēkiem?
10 Pāvils neaprobežojās tikai ar to, ka saglabāja mierīgas attiecības ar citiem. Viņš vēlējās parādīt patiesu mīlestību pret cilvēkiem, un kristīgā kalpošana viņam deva šādu iespēju. Savā pirmajā misionāra ceļojumā viņš sludināja labo vēsti Mazāzijā. Par spīti niknajai pretestībai, ar kādu Pāvils un viņa biedri tur sastapās, viņi cītīgi pūlējās, lai palīdzētu pazemīgiem cilvēkiem pieņemt kristietību. Viņi atkārtoti apmeklēja Listru un Ikoniju, kaut arī kristietības pretinieki šajās pilsētās bija mēģinājuši nogalināt Pāvilu. (Ap. d. 13:1—3; 14:1—7, 19—23.)
11 Vēlāk Pāvils un viņa biedri devās uz Maķedonijas pilsētu Filipiem, lai tur meklētu pareizi noskaņotus cilvēkus. Kāda jūdaisma prozelīte, vārdā Lidija, uzklausīja viņu sludināto labo vēsti un kļuva par kristieti. Šīs pilsētas varas pārstāvji lika nopērt Pāvilu un Sīlu ar rīkstēm un iemest viņus cietumā. Tur Pāvils sludināja cietumsargam, un iznākumā šis cilvēks un visa viņa ģimene tika kristīti un kļuva par Jehovas kalpiem. (Ap. d. 16:11—34.)
12. Kas pamudināja Pāvilu mainīt savu personību un kļūt par iejūtīgu Jēzus Kristus apustuli?
12 Kāpēc Pāvils pieņēma to cilvēku ticību, kurus viņš agrāk bija vajājis? Kas pamudināja šo kādreiz varmācīgo cilvēku kļūt par laipnu un iejūtīgu apustuli, kurš ir gatavs riskēt ar savu dzīvību, lai palīdzētu citiem uzzināt patiesību par Dievu un Kristu? Pāvils pats paskaidroja: ”Tam [Dievam], kas mani.. savā žēlastībā aicinājis, labpatika savu Dēlu manī atklāt.” (Gal. 1:15, 16.) Timotejam Pāvils rakstīja: ”Es esmu atradis apžēlošanu, lai īpaši manī Kristus Jēzus parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas turpmāk, paļaudamies uz viņu, iegūs mūžīgu dzīvību.” (1. Tim. 1:16.) Jehova bija piedevis Pāvilam viņa agrāko rīcību, un šāda nepelnīta laipnība un žēlsirdība viņu mudināja parādīt mīlestību pret citiem un sludināt tiem labo vēsti.
13. Kas mūs mudina parādīt mīlestību pret citiem, un kā mēs to varam darīt?
13 Jehova piedod arī mūsu grēkus un kļūdas. (Ps. 103:8—14.) ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” jautāja psalmu sacerētājs. (Ps. 130:3.) Ja Dievs nebūtu žēlsirdīgs, nevienam no mums nebūtu ne brīnišķīgās iespējas viņam kalpot, ne arī cerības saņemt mūžīgu dzīvi. Dieva žēlastība pret mums patiešām ir apbrīnojami liela. Tāpēc mums, tāpat kā Pāvilam, būtu jāizjūt vēlēšanās parādīt mīlestību pret citiem, sludinot patiesību, kā arī stiprinot ticības biedrus. (Nolasīt Apustuļu darbus 14:21—23.)
14. Par ko var domāt ikviens sludinātājs?
14 Pāvils vēlējās darīt vairāk labās vēsts sludināšanā, un viņu dziļi ietekmēja Jēzus priekšzīme. Viens no veidiem, kā Dieva Dēls parādīja izcilu mīlestību pret cilvēkiem, bija sludināšana. Jēzus teica: ”Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mat. 9:35—38.) Arī Pāvilam bija šāda vēlēšanās, un viņš droši vien lūdza, lai būtu vairāk sludinātāju, bet, galvenais, viņš pats sāka dedzīgi izplatīt labo vēsti. Kā ir ar jums? Vai jūs varat pilnveidot savu sludināšanas prasmi? Vai jūs varat lielākā mērā piedalīties Valstības sludināšanā un varbūt pat kalpot par pionieri? Parādīsim patiesu mīlestību pret citiem, palīdzot viņiem iepazīt un ”turēt dzīvības vārdu”. (Filip. 2:16.)
Viedoklis par sevi
15. Kā Pāvils raudzījās uz sevi?
15 Pāvils mums ir rādījis izcilu priekšzīmi vēl kādā veidā. Kaut arī viņam bija uzticēts daudz priekšrocību kristiešu draudzē, viņš apzinājās, ka nav tās pelnījis un ir saņēmis tās ne jau tāpēc, ka viņam piemistu kādas īpašas spējas. Pāvils saprata, ka saņemtās svētības bija Dieva žēlastības apliecinājums. Viņš atzina, ka arī citi kristieši ir prasmīgi labās vēsts sludinātāji. Kaut gan viņam bija ievērojams stāvoklis draudzē, viņš saglabāja pazemību. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:9—11.)
16. Kā izpaudās Pāvila pazemība, kad draudzē bija radies jautājums par apgraizīšanu?
16 Pievērsīsim uzmanību tam, kā Pāvils rīkojās, kad kristiešu draudzē Sīrijas pilsētā Antiohijā bija radusies kāda problēma. Šajā draudzē šķelšanos bija izraisījis jautājums par apgraizīšanu. (Ap. d. 14:26—15:2.) Tā kā Pāvilam bija dots uzdevums organizēt sludināšanu neapgraizīto cittautiešu vidū, viņš varēja uzskatīt, ka vislabāk zina, kā risināt ar cittautiešiem saistītos jautājumus. (Nolasīt Galatiešiem 2:8, 9.) Viņš centās atrisināt problēmu Antiohijas draudzē, bet, kad tas neizdevās, viņš pazemīgi atbalstīja lēmumu vērsties pie vadošās padomes Jeruzalemē, lai jautājums par apgraizīšanu tiktu izskatīts tur. Pāvils pilnībā sadarbojās ar vadošās padomes locekļiem, kad tie uzklausīja jautājumu, pieņēma lēmumu un uzticēja Pāvilam būt par vienu no viņu vēstnešiem. (Ap. d. 15:22—31.) Pāvils centās parādīt citiem visdziļāko cieņu. (Rom. 12:10.)
17., 18. a) Kā Pāvils izturējās pret ticības biedriem? b) Ko par Pāvilu liecina tas, kā no viņa atvadījās Efesas draudzes vecākie?
17 Pāvils nenorobežojās no saviem kristīgajiem brāļiem un māsām. Gluži pretēji, viņš tiem bija ļoti pieķēries. Rakstīdams vēstuli ticības biedriem Romā, viņš vēstules nobeigumā sveicināja vairāk nekā 20 cilvēkus, minot viņus vārdā. Lielākā daļa no šiem kristiešiem nekur citur Bībelē nav minēti, un tikai dažiem no viņiem bija uzticēti kādi īpaši pienākumi kalpošanā. Taču viņi visi bija uzticīgi Jehovas kalpotāji, un Pāvils viņus sirsnīgi mīlēja. (Rom. 16:1—16.)
18 Pāvila pazemība un draudzīgā attieksme pret citiem stiprināja draudzes. Kad viņš pēdējo reizi tikās ar Efesas draudzes vecākajiem, tie ”metās Pāvilam ap kaklu un to skūpstīja, visvairāk noskumuši par vārdiem, ko viņš bija sacījis, ka tie vairs neredzēšot viņa vaigu”. Atvadīšanās no lepna un atturīga cilvēka nekādā ziņā nebūtu bijusi tik sirsnīga. (Ap. d. 20:37, 38.)
19. Kā mēs varam parādīt pazemību attiecībās ar ticības biedriem?
19 Visiem, kas vēlas sasniegt garīgu briedumu, būtu jāseko Pāvila pazemības paraugam. Viņš mudināja kristiešus, lai tie visu darītu ”ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi”. (Filip. 2:3.) Kā mēs varam sekot šim padomam? Viens no veidiem, kā to darīt, ir sadarboties ar draudzes vecākajiem, pakļauties viņu vadībai un atbalstīt viņu lēmumus jautājumos, kas ir saistīti ar nopietniem pārkāpumiem draudzē. (Nolasīt Ebrejiem 13:17.) Vēl viens veids, kā mēs varam parādīt pazemību, ir augstu vērtēt visus savus garīgos brāļus un māsas. Kristiešu draudzēs bieži vien ir apvienoti cilvēki, kas pieder pie dažādām tautībām un kultūrām. Vai mums nebūtu jāmācās izturēties pret visiem sirsnīgi un bez aizspriedumiem, kā to darīja Pāvils? (Ap. d. 17:26; Rom. 12:10.) Mēs tiekam mudināti, lai mēs ”neatstumjam cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam”. (Rom. 15:7.)
”Dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē”
20., 21. Kas mums palīdzēs sekmīgi veikt simbolisko skrējienu pēc mūžīgās dzīves?
20 Kristieša dzīvi var salīdzināt ar garu skrējienu. Pāvils rakstīja: ”Skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un netikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši viņa parādīšanos.” (2. Tim. 4:7, 8.)
21 Ja mēs sekojam Pāvila paraugam, tas mums palīdzēs sekmīgi veikt simbolisko skrējienu pēc mūžīgās dzīves. (Ebr. 12:1.) Tāpēc centīsimies visiem spēkiem tiekties pēc garīgā brieduma, veidojot labus Bībeles studēšanas paradumus, attīstot dziļu mīlestību pret cilvēkiem un saglabājot pazemību.
Kā jūs atbildētu?
• Ko Pāvilam deva regulāra iedziļināšanās Dieva Rakstos?
• Kāpēc patiesajiem kristiešiem ir svarīgi no sirds mīlēt citus?
• Kas palīdz izturēties pret citiem bez aizspriedumiem?
• Kā Pāvila priekšzīme mums palīdz sadarboties ar draudzes vecākajiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 23. lpp.]
Smelieties spēku Dieva Rakstos, tāpat kā to darīja Pāvils
[Attēls 24. lpp.]
Parādiet mīlestību pret citiem, sludinot viņiem labo vēsti
[Attēls 25. lpp.]
Vai jūs zināt, kāpēc ticības biedri tik ļoti mīlēja Pāvilu?