Tieksimies būt ”svēti Dieva bijībā”

BĪBELĒ ir uzsvērts, ka Dievs ir svēts visaugstākajā mērā. Tajā ir teikts: ”Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs!” (Jes. 6:3; Atkl. 4:8.) Senebreju un grieķu valodas vārdi, kas tulkoti ”svēts”, norāda uz skaidrību un reliģisku tīrību, nošķirtību no visa, kas ir netīrs. Tas, ka Dievs ir svēts, nozīmē, ka viņš ir absolūti pilnīgs morālā ziņā.

Vai gan svētajam Dievam Jehovam nebūtu pamats prasīt, lai visi, kas viņu pielūdz, būtu fiziski, garīgi un morāli tīri? Bībelē ir skaidri pateikts, ka Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu svēti. Pirmās Pētera vēstules 1. nodaļas 16. pantā var lasīt: ”Esiet svēti, jo es esmu svēts.” Vai nepilnīgi cilvēki tiešām var kļūt svēti? Jā, viņi to var, taču ne absolūtā nozīmē. Dievs mūs var uzskatīt par svētiem, ja mēs viņu pielūdzam, būdami viņam tuvi un garīgā ziņā tīri.

Bet kā palikt tīriem pasaulē, kas morālā ziņā ir netīra? No kādas rīcības mums jāvairās? Kas mums, iespējams, ir jāmaina savā runas veidā? Uzzināsim, ko mēs varam mācīties no prasībām, kādas bija izvirzītas ebrejiem, kas 537. gadā p.m.ē. no Babilonijas atgriezās savā dzimtenē.

”Svētais ceļš”

Jehova bija paredzējis, ka viņa tauta atgriezīsies tēvzemē no Babilonijas trimdas. Pravietojumā bija ietverts šāds solījums: ”Tur būs līdzens ceļš, — ceļš, ko sauks par svēto ceļu.” (Jes. 35:8.) Kā liecina šie vārdi, Jehova ne tikai sagādāja iespēju ebrejiem atgriezties savā zemē, bet arī aizsargāja viņus šajā tālajā ceļā.

Jehova arī mūsu dienās saviem kalpiem ir darījis pieejamu ”svētu ceļu”, kas tos ir aizvedis projām no lielās Bābeles — pasaules viltus reliģiju kopuma. 1919. gadā viņš atbrīvoja svaidītos kristiešus no simboliska gūsta, kādā tos turēja viltus reliģijas, un svaidītie kristieši pakāpeniski atbrīvojās no visām viltus mācībām. Mums, Jehovas kalpiem, ir brīnišķīga iespēja pielūgt Jehovu draudzē, kura ir garīgi tīra, kurā valda miers un kurā mēs varam saglabāt labas attiecības kā ar Jehovu, tā ar cilvēkiem.

Gan svaidītie kristieši — ”mazais ganāmais pulciņš” —, gan ”liels pulks” ”citu avju” ir izvēlējušies svētu dzīves ceļu, un viņi aicina arī citus darīt to pašu. (Lūk. 12:32; Atkl. 7:9; Jāņa 10:16.) Pa ”svēto ceļu”  var iet ikviens, kas ir gatavs ”nodot sevi pašu par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri”. (Rom. 12:1.)

”Nešķīstie tur nespers savu kāju”

Ebrejiem, kas 537. gadā p.m.ē. devās atpakaļ uz tēvzemi, bija jāatbilst noteiktām prasībām. Jesajas grāmatas 35. nodaļas 8. pantā par svēto ceļu ir teikts: ”Nešķīstie tur nespers savu kāju.” Tā kā ebrejiem bija jāatgriežas Jeruzalemē, lai atjaunotu tīro pielūgsmi, viņi nedrīkstēja būt savtīgi, garīgā ziņā aptraipīti, nedz arī izturēties ar necieņu pret svētumu. Viņiem bija jāievēro Jehovas augstās morāles normas. Visiem, kas mūsdienās vēlas iegūt Dieva labvēlību, ir jāatbilst tādām pašām prasībām — viņiem ir jātiecas būt ”svētiem Dieva bijībā”. (2. Kor. 7:1.) No kādas rīcības mums ir jāvairās?

”Zināmi ir miesas darbi,” rakstīja apustulis Pāvils, ”tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība.” (Gal. 5:19.) Netiklība sevī ietver jebkādus seksuālus kontaktus ārpus laulības, savukārt izlaidība ir skaidrota kā ”izvirtība; baudkāre; bezkaunīga rīcība; neķītrums”. Gan netiklība, gan izlaidība ir pilnīgi nesavienojamas ar Jehovas svētumu. Tāpēc nevienam, kas nevēlas pārtraukt šādu rīcību, nav ļauts kļūt par kristiešu draudzes locekli, bet, ja tā ir sācis rīkoties kāds kristietis un viņš to neizbeidz, viņu izslēdz no draudzes. To pašu var teikt arī par tiem, kas ”nepiesātināmi ļaujas visādai nešķīstībai”. (Efez. 4:19, JD-07.)

”Nešķīstība” jeb netīrība ir plašs jēdziens, kas apzīmē dažādus grēkus. Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”nešķīstība”, nozīmē netīrību, kas var izpausties gan rīcībā, gan runas veidā, gan garīgos jautājumos. Tas attiecas arī uz tādu rīcību, kas nav jāizskata īpašai vecāko komitejai. * Bet vai var teikt, ka kristietis, kas ir rīkojies netīri, tiecas būt svēts?

Piemēram, varbūt kāds kristietis ir sācis slepus skatīties pornogrāfiskus materiālus. Netīrām vēlmēm pieaugot, mazinās viņa apņēmība palikt tīram Jehovas priekšā. Varbūt viņa rīcība vēl nav uzskatāma par nopietnu netīrību, taču šāds kristietis vairs nedomā vienīgi par to, ”kas šķīsts, ..kam laba slava”, par to, kas ir ”tikums un.. kas cildināms”. (Filip. 4:8.) Pornogrāfijas skatīšanās ir netīra rīcība, un tā grauj attiecības ar Dievu. ”Visāda nešķīstība” mūsu vidū nav pat jāpiemin. (Efez. 5:3, JD-07.)

Vēl kāds piemērs. Pieņemsim, ka kristietim ir izveidojies paradums masturbēt — apzināti sev izraisīt seksuālu apmierinājumu, stimulējot dzimumorgānus — un, iespējams, viņš pat vienlaicīgi skatās pornogrāfiju. Lai arī Bībelē nav minēts vārds  ”masturbācija”, tomēr ir skaidrs, ka šāda rīcība aptraipa cilvēka domas un jūtas. Vai gan varētu domāt, ka šāda sevis aptraipīšana nekaitēs cilvēka attiecībām ar Jehovu un ka viņš ar laiku nekļūs netīrs Jehovas acīs? Sekosim apustuļa Pāvila padomam ”šķīstīties no visiem miesas un gara traipiem”, kā arī ”nonāvēt sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību”! (2. Kor. 7:1; Kol. 3:5.)

Pasaulē, pār kuru valda Sātans, netīru rīcību nenosoda un bieži cilvēkus uz to pat mudina, tāpēc reizēm kārdinājums rīkoties netīri var būt ārkārtīgi spēcīgs. Taču patiesie kristieši nedrīkst sākt dzīvot ”tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā”. (Efez. 4:17.) Jehova mums ļaus palikt uz ”svētā ceļa” tikai tad, ja mēs nedarīsim neko netīru ne vienatnē, ne tad, kad esam kopā ar citiem.

”Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru”

Var gadīties, ka mums ir krasi jāmaina sava uzvedība vai runas veids, lai svētais Dievs Jehova pret mums būtu noskaņots labvēlīgi. Jesajas grāmatas 35. nodaļas 9. pantā par ”svēto ceļu” ir teikts: ”Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru.” Ja cilvēki izturas vai runā agresīvi, tad, tēlaini runājot, viņi ir līdzīgi plēsīgiem zvēriem. Jaunajā, taisnīgajā pasaulē, ko nodibinās Dievs, šādu cilvēku nebūs. (Jes. 11:6; 65:25.) Tāpēc visiem, kas vēlas iegūt Dieva labvēlību, ir jāatmet ”plēsīgā” daba un jātiecas būt svētiem.

Bībelē ir rakstīts: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.” (Efez. 4:31.) Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 8. pantā, ir lasāms: ”Visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē.” Šajos pantos minētie ”zaimi” nozīmē pulgojošu un nievīgu runu.

Mūsdienās aizskarošus un nepieklājīgus vārdus var dzirdēt ik uz soļa, bieži vien arī ģimenēs. Laulātie apveltī viens otru ar dzēlīgām, cietsirdīgām un nicīgām piezīmēm un izsaka tādas arī bērniem. Šādam runas veidam nav vietas kristiešu ģimenēs. (1. Kor. 5:11.)

Kāda nākotne gaida tos, kas tiecas būt svēti

Ir liels gods kalpot svētajam Dievam Jehovam. (Joz. 24:19.) Viņš mūs ir ievedis garīgā paradīzē, kas ir īsts dārgums. Dzīvot tā, lai Jehova uzskatītu mūsu rīcību par svētu, katrā ziņā ir pats labākais, ko mēs varam darīt.

Pavisam drīz piepildīsies Dieva nodoms padarīt zemi par paradīzi. (Jes. 35:1, 2, 5—7.) Visiem, kas to gaida un cenšas rīkoties patīkami Dievam, viņš dāvās iespēju dzīvot paradīzē. (Jes. 65:17, 21.) Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai mēs paliktu tīri Dieva priekšā un saglabātu ar viņu tuvas attiecības.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Kas tika prasīts no ebrejiem, lai viņi varētu iet pa ”svēto ceļu”?

[Attēls 27. lpp.]

Pornogrāfijas skatīšanās grauj cilvēka attiecības ar Jehovu

[Attēls 28. lpp.]

”Bāršanās un zaimi.. lai ir tālu no jums”