Atjautīgs risinājums

TRĪS kristieši, kas dzīvo kādā Centrālās Āfrikas valstī, gribēja apmeklēt apgabala kongresu. Lai nokļūtu līdz kongresa norises vietai, viņiem bija jāveic aptuveni 90 kilometri pa putekļainiem zemes ceļiem, bet viņiem nebija, ar ko braukt. Kā lai šie brāļi tiek uz kongresu? Viņi izlēma aizņemties no paziņām trīs velosipēdus, taču viņiem neizdevās atrast tādus, kas izturētu šādu braucienu.

Kāds draudzes vecākais, uzzinājis par brāļu neapskaužamo situāciju, piedāvāja tiem savu divriteni, kas bija vecs, bet labā stāvoklī. Viņš pastāstīja, kā viņš pats un citi šādās reizēs bija mērojuši ceļu uz kongresu, un ieteica izmantot velosipēdu visiem trim pa kārtai. Ideja izklausījās vienkārša, bet kā to īstenot?

Jaunie brāļi satikās jau agri no rīta, lai dotos ceļā, kamēr saule vēl nekveldēja. Viņi sakrāva mantas uz velosipēda, un tad pirmais kāpa tam virsū un devās ceļā, bet abi pārējie naskā solī viņam sekoja kājām. Aptuveni pēc puskilometra braucējs apstājās un apkrauto divriteni atslēja ceļmalā pret kādu koku. Lai kāds garāmgājējs nevarētu to nepamanīts ”aizņemties”, brālis velosipēdu nolika tādā vietā, kur abi pārējie nākdami to varētu redzēt, bet pats turpināja ceļu kājām.

Kad abi pārējie brāļi nonāca līdz divritenim, viens sēdās tam virsū un minās uz priekšu, bet otrs gāja kājām vēl kādu puskilometru, līdz pienāca viņa kārta braukt. Šādi sadarbojoties, viņiem izdevās saīsināt ceļa gabalu, kas viņiem būtu jāveic kājām, no 90 kilometriem līdz aptuveni 60. Pūlēties noteikti bija vērts. Kongresā viņi satika savus kristīgos brāļus un māsas un daudz ieguva no bagātīgā garīgā mielasta. (5. Moz. 31:12.) Vai arī jūs esat gatavi darīt visu iespējamo, lai šogad apmeklētu apgabala kongresu?