Pakļausimies Jehovas varai

”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.)

1., 2. a) Kāda attieksme pret pakļaušanos ir daudziem cilvēkiem? b) Vai tie, kas nevēlas nevienam pakļauties, patiešām ir neatkarīgi? Paskaidrojiet.

DOMA par pakļaušanos lielai daļai cilvēku mūsdienās šķiet nepatīkama. ”Neviens man nenorādīs, kas man jādara!” Šādu attieksmi pauž tie, kas nevēlas nevienam pakļauties. Taču vai šie cilvēki patiešām ir neatkarīgi? Nepavisam ne. Lielākā daļa no viņiem pielāgojas tām normām, pie kurām turas neskaitāmi citi, kas kļuvuši ”šai pasaulei līdzīgi”. (Rom. 12:2.) Viņi nebūt nav neatkarīgi — kristiešu apustuļa Pētera vārdiem runājot, viņi ”kalpo postam”. (2. Pēt. 2:19.) Viņi ”dzīvo, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam,” Sātanam. (Efez. 2:2.)

² Kāds ievērojams jurists reiz lepni izteicās: ”Ne saviem vecākiem, ne mācītājam, ne guru, ne arī Bībelei es neļaušu noteikt, kas man būtu jāuzskata par pareizu.” Tiesa, daudzi nepareizi izmanto viņiem piešķirto varu un, iespējams, nav pelnījuši paklausību. Bet vai šo problēmu var atrisināt, noliedzot jebkādu vajadzību pēc vadības? Atliek vien ielūkoties avīžu virsrakstos, lai saprastu, ka tas nav nekāds risinājums. Ir traģiski, ka laikā, kad cilvēkiem tik ļoti ir nepieciešama vadība, gatavība to pieņemt ir mazāka nekā jebkad agrāk.

Mūsu viedoklis par pakļaušanos

3. Kā pirmā gadsimta kristieši apliecināja, ka viņi akli nepakļaujas cilvēkiem, kam ir piešķirta vara?

³ Tā kā mēs esam kristieši, mūsu nostāja atšķiras no tās, kāda ir izplatīta pasaulē. Nav tā, ka mēs akli paklausītu it visam, kas mums tiek teikts. Gluži pretēji, reizēm mums ir jāatsakās pakļauties citu gribai, pat ja viņiem pieder vara. Tā rīkojās arī kristieši pirmajā  gadsimtā. Piemēram, kad augstais priesteris un citi sinedrija locekļi pavēlēja apustuļiem, lai viņi pārstāj sludināt, viņi nepakļāvās šai prasībai. Viņi nebija ar mieru atteikties no pareizas rīcības, pat ja to prasīja varas pārstāvji. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:27—29.)

4. Kādi Ebreju rakstos minēti gadījumi liecina, ka daudzi Dieva kalpi nav baidījušies rīkoties pareizi arī tad, kad tas varēja izraisīt nelabvēlīgu attieksmi?

⁴ Līdzīgi bija rīkojušies daudzi Dieva kalpi arī iepriekšējos gadsimtos. Piemēram, Mozus ”liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu”, kaut arī viņš ar to izraisīja ”valdnieka dusmas”. (Ebr. 11:24, 25, 27.) Jāzeps nepadevās Potifara sievas uzstājīgajiem piedāvājumiem, kaut gan viņai bija pietiekami liela vara, lai atriebtos Jāzepam. (1. Moz. 39:7—9.) Daniēls ”cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda”, lai gan Babilonijas ķēniņa galminieku priekšniekam Daniēla nostāju nebija viegli pieņemt. (Dan. 1:8—14.) Šādi piemēri liecina, ka patiesie Dieva kalpi aizvien ir stingri turējušies pie tā, kas ir pareizs, lai arī kas viņiem par to draudētu. Viņi nav baidījušies savas rīcības dēļ zaudēt citu cilvēku labvēlību, un šāda drosme ir vajadzīga arī mums.

5. Kā mūsu viedoklis par varu atšķiras no tā, kāds ir izplatīts pasaulē?

⁵ Mūsu drosmīgā nostāja nebūtu jājauc ar ietiepību, un mēs arī nelīdzināmies tiem, kas dumpojas, lai paustu politisku protestu. Mūsu rīcības pamatā ir apņēmība pakļauties Jehovas varai un klausīt viņam vairāk nekā cilvēku varām. Gadījumos, kad cilvēku izdotie likumi ir pretrunā ar Dieva likumiem, mums nav ilgi jādomā, lai saprastu, kā rīkoties. Tāpat kā apustuļi pirmajā gadsimtā, arī mēs vēlamies Dievam vairāk klausīt nekā cilvēkiem.

6. Kāpēc vienmēr ir labi klausīt Jehovas pavēlēm?

⁶ Kas mums palīdz pakļauties Dievam? Mēs piekrītam vārdiem, kas lasāmi Salamana Pamācībās, 3. nodaļas 5. un 6. pantā: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Mēs ticam, ka viss, ko Dievs no mums prasa, galu galā nāk mums par labu. (Nolasīt 5. Mozus 10:12, 13.) Vērsdamies pie izraēliešiem, Jehova par sevi teica: ”Es.. mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuru tev jāstaigā.” Viņš vēl piebilda: ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!” (Jes. 48:17, 18.) Mēs uzticamies šiem vārdiem. Mēs esam pārliecināti, ka paklausība Dieva pavēlēm vienmēr nāk mums par labu.

7. Kā mums būtu jārīkojas pat tad, ja mēs pilnībā nesaprotam pamatojumu kādai Dieva Rakstos minētai prasībai?

⁷ Mēs pakļaujamies Jehovas varai un paklausām viņam pat tad, ja mēs pilnībā nesaprotam pamatojumu kādai viņa Rakstos minētai prasībai. Tā ir nevis lētticība, bet gan paļāvība. Tā atspoguļo mūsu dziļo pārliecību, ka Jehova zina, kas mums nāk par labu. Ar savu paklausību mēs arī apliecinām mīlestību, kā to parāda apustuļa Jāņa vārdi: ”Šī ir Dieva mīlestība [”mīlestība uz Dievu”, JD-07], ka turam viņa baušļus.” (1. Jāņa 5:3.) Taču ir vēl kāds paklausības aspekts, ko mēs nedrīkstētu atstāt neievērotu.

”Kam prāti vingrināti”

8. Kā tas, ka mēs cenšamies, lai mūsu prāts būtu ”vingrināts izšķirt labu un ļaunu”, ir saistīts ar pakļaušanos Jehovam?

⁸ Bībelē ir teikts, ka mums jācenšas, lai mūsu prāts būtu ”vingrināts izšķirt labu un ļaunu”. (Ebr. 5:14.) Tas nozīmē, ka mēs negribam paklausīt Dievam automātiski. Gluži pretēji, mēs vēlamies attīstīt spēju ”izšķirt labu un ļaunu” saskaņā ar Jehovas normām. Mēs gribam saskatīt, cik gudri ir Jehovas padomi, lai mēs varētu teikt to pašu, ko  Jehovam teica psalmu sacerētājs: ”Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Ps. 40:9.)

9. Kā mēs varam saskaņot savu sirdsapziņu ar Jehovas normām, un kāpēc ir svarīgi to darīt?

⁹ Lai mēs, tāpat kā psalmu sacerētājs, saprastu, cik vērtīgi ir Dieva likumi, mums jāpārdomā tas, ko mēs lasām Bībelē. Piemēram, kad mēs lasām par kādu noteiktu Jehovas prasību, mēs varētu padomāt: ”Kāpēc ir gudri klausīt šim norādījumam? Kā paklausība tam var nākt man par labu? Kādas nevēlamas sekas ir pieredzējuši tie, kas ir ignorējuši Dieva viedokli šajā jautājumā?” Ja mēs būsim šādi saskaņojuši savu sirdsapziņu ar Jehovas normām, būs lielāka iespēja, ka mūsu lēmumi būs saskaņā ar viņa gribu. Mēs spēsim ”saprast, kāds ir.. Kunga prāts,” un klausīt viņam. (Efez. 5:17.) Taču tas ne vienmēr ir viegli.

Sātana centieni graut atbalstu Dieva varai

10. Kāda ir viena no jomām, kurā Sātans ir centies graut atbalstu Dieva varai?

¹⁰ Sātans jau ilgi ir centies graut atbalstu Dieva varai. Viņa veicinātais neatkarības gars izpaužas daudzās jomās. Viens piemērs ir necieņa pret laulības institūciju, ko ir iedibinājis Dievs. Daudzi pāri dzīvo kopā neprecējušies, savukārt daudzi citi meklē iespējas atbrīvoties no laulības saitēm. Gan vieni, gan otri, iespējams, piekristu kādai populārai aktrisei, kura izteicās: ”Ne vīrieši, ne sievietes nespēj būt monogāmi.” Viņa vēl piebilda: ”Es nepazīstu nevienu, kurš būtu uzticīgs savam dzīvesbiedram vai vēlētos tāds būt.” Runādams par savām izjukušajām attiecībām, kāds slavens aktieris teica: ”Es nezinu, vai cilvēki maz ir spējīgi būt kopā ar kādu visu dzīvi.” Mums būtu jāpadomā: ”Vai es paklausu Jehovas noteiktajām normām, kas attiecas uz laulību, vai arī manu domāšanu ir ietekmējuši vaļīgie uzskati, kādi ir izplatīti pasaulē?”

11., 12. a) Kāpēc jauniešiem var būt grūti pakļauties Jehovam? b) Pastāstiet gadījumu, kas liecina, cik nesaprātīgi ir pārkāpt Jehovas likumus un principus!

¹¹ Jo īpaši Sātans pūlas panākt, lai Jehovas varai nevēlētos pakļauties jaunieši, kas pieder pie Jehovas organizācijas. Jaunībai raksturīgās vēlmes un vienaudžu spiediens var jauniešus mudināt uz domām, ka Dieva likumi ir apgrūtinoši. (2. Tim. 2:22.) Taču nepieļaujiet, ka tā notiktu ar jums. Centieties saskatīt Dieva normu gudrību. Piemēram, Bībelē ir dots norādījums ”sargāties no netiklības”. (1. Kor. 6:18.) Padomājiet: ”Kāpēc ir gudri klausīt šai pavēlei? Kā paklausība šajā jautājumā nāk man par labu?” Iespējams, jūs pazīstat cilvēkus, kas ir ignorējuši šo Dieva padomu un ir dārgi samaksājuši par savu kļūdu. Vai viņi tagad ir patiesi laimīgi? Vai viņi tagad dzīvo labāk nekā tad, kad viņi piederēja pie Jehovas organizācijas? Vai viņi tiešām ir atklājuši kādu laimes noslēpumu, kas ir palicis apslēpts pārējiem Dieva kalpotājiem? (Nolasīt Jesajas 65:14.)

¹² Pievērsiet uzmanību tam, ko rakstīja kāda kristiete, vārdā Šārona: ”Es neklausīju Jehovas likumiem, un iznākumā es saslimu ar AIDS. Es bieži atskatos uz tiem daudzajiem laimīgajiem gadiem, ko biju pavadījusi, kalpojot  Jehovam.” Viņa atzina, ka bija muļķīgi pārkāpt Jehovas likumus un ka viņai pret tiem bija jāizturas ar vislielāko cieņu. Jehovas likumi mūs aizsargā. Šārona nomira tikai pusotru mēnesi pēc tam, kad bija uzrakstījusi iepriekšminētos vārdus. Šis traģiskais gadījums parāda, ka Sātanam nav nekā laba, ko piedāvāt tiem, kas kļūst par viņa ļaunās sistēmas daļu. Būdams ”melu tēvs”, viņš dod daudz solījumu, taču tie visi izrādās tukši, tāpat kā solījums, ko viņš reiz deva Ievai. (Jāņa 8:44.) Nav šaubu, ka vienmēr vislabākais ir pakļauties Jehovam.

Sargāsimies no neatkarības gara

13. Kāda ir viena no jomām, kurā mums jāsargās no neatkarības gara?

¹³ Lai pakļautos Jehovas varai, mums jāsargās no tieksmes būt neatkarīgiem. Augstprātīga nostāja var radīt sajūtu, ka mums nav vajadzīga nekāda vadība. Piemēram, mēs varam noraidīt padomu, ko mums ir devis kāds, kam ir uzticēta vadība Dieva tautā. Dievs ir iedibinājis kārtību, ka uzticīgais un gudrais kalps gādā garīgo barību īstajā laikā. (Mat. 24:45—47.) Mums pazemīgi jāatzīst, ka tas ir veids, kā Jehova mūsdienās rūpējas par savu tautu. Centīsimies līdzināties uzticīgajiem apustuļiem. Kad daudzi Jēzus mācekļi pārstāja viņam sekot, viņš jautāja apustuļiem: ”Vai arī jūs gribat aiziet?” Pēteris viņam atbildēja: ”Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa 6:66—68.)

14., 15. Kāpēc mums pazemīgi jāklausa Bībeles padomiem?

¹⁴ Pakļauties Jehovas varai nozīmē arī rīkoties saskaņā ar viņa Rakstos dotajiem padomiem. Piemēram, uzticīgā un gudrā kalpa grupa ir mudinājusi mūs ”būt nomodā un skaidrā prātā”. (1. Tes. 5:6.) Šis padoms ir ļoti svarīgs tagad, pēdējās dienās, kad daudzi ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi”. (2. Tim. 3:1, 2.) Vai šāda bieži sastopama attieksme var mūs ietekmēt? Jā, tā var notikt. Tiekšanās pēc laicīgiem mērķiem mūs var ieaijāt garīgā miegā, un mēs varam ieslīgt materiālismā. (Lūk. 12:16—21.) Tāpēc ir gudri paklausīt minētajam Bībeles padomam un vairīties no egoistiska dzīvesveida, kas ir tik ļoti izplatīts Sātana pasaulē. (1. Jāņa 2:16.)

¹⁵ Katrā draudzē ir vecākie, kas rūpējas par to, lai draudzes locekļi saņemtu garīgo barību, kas nāk no uzticīgā un gudrā kalpa grupas. Bībelē var lasīt: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebr. 13:17.) Vai tas nozīmē, ka draudzes vecākie nepieļauj kļūdas? Nē, protams, tā nav. Dievs redz viņu nepilnības skaidrāk par jebkuru cilvēku. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs pakļautos draudzes vecākajiem. Kaut arī viņi ir nepilnīgi cilvēki, sadarbojoties ar viņiem, mēs apliecinām, ka pakļaujamies Jehovas varai.

Pazemības svarīgums

16. Kā mēs varam parādīt cieņu pret kristiešu draudzes galvu Jēzu?

¹⁶ Mums allaž jāpatur prātā, ka draudzes galva ir Jēzus. (Kol. 1:18.) Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs pazemīgi pakļaujamies  draudzes vecāko norādījumiem un ”turam viņus.. augstā cieņā”. (1. Tes. 5:12, 13.) Protams, arī draudzes vecākie var apliecināt, ka viņi pakļaujas Dievam, ja viņi vienmēr rūpīgi māca draudzei to, kas ir saskaņā ar Dieva gribu, nevis savus uzskatus. Viņi ”nepaceļas pār to, kas ir rakstīts,” un neuzspiež citiem savu personisko viedokli. (1. Kor. 4:6.)

17. Kāpēc godkāre ir bīstama?

¹⁷ Visiem draudzes locekļiem ir jāsargās, lai viņi nesāktu meklēt sev godu. (Sal. Pam. 25:27.) Acīmredzot šādu kļūdu pieļāva kāds māceklis, par kuru apustulis Jānis rakstīja: ”Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs. Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs.” (3. Jāņa 9, 10.) No šī gadījuma mēs varam kaut ko mācīties. Mums ir pamatots iemesls izskaust jebkādu godkāri, ko mēs sevī pamanām. Bībelē ir sacīts: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” Tiem, kas pakļaujas Jehovas varai, jāvairās no lepnības slazda, pretējā gadījumā viņi piedzīvos negodu. (Sal. Pam. 11:2; 16:18.)

18. Kas mums palīdz pakļauties Jehovas varai?

¹⁸ Pretosimies pasaulē valdošajam neatkarības garam un pakļausimies Jehovas varai. Laiku pa laikam ar pateicību pārdomāsim, cik liels gods ir kalpot Jehovam. Fakts, ka mēs piederam pie Dieva tautas, ir pierādījums tam, ka viņš ar sava svētā gara palīdzību mūs ir vilcis pie sevis. (Jāņa 6:44.) Nekad neuzskatīsim savas attiecības ar Dievu par kaut ko pašsaprotamu. Visās dzīves jomās centīsimies parādīt, ka mēs noraidām neatkarības garu un pakļaujamies Jehovas varai.

Vai jūs atceraties?

• Ko sevī ietver pakļaušanās Jehovas varai?

• Kā tas, ka mēs cenšamies, lai mūsu prāts būtu ”vingrināts izšķirt labu un ļaunu”, ir saistīts ar pakļaušanos Jehovam?

• Kādās jomās Sātans cenšas graut atbalstu Jehovas varai?

• Kāpēc, lai pakļautos Jehovas varai, ir vajadzīga pazemība?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”

[Attēls 20. lpp.]

Vienmēr ir gudri ievērot Dieva normas