Saglabāsim ”savu pirmo mīlestību” pret Dievu

”Turi, kas tev ir.” (Atkl. 3:11.)

1., 2. Kā jūs jutāties, kad ieguvāt pārliecību, ka tas, ko jūs esat uzzinājuši par Jehovu, ir patiesība?

VAI atceraties, kā jūs jutāties, kad uzzinājāt par brīnišķīgajām izredzēm, kādas Dievs Jehova piedāvā paklausīgajiem cilvēkiem? Varbūt jūs agrāk piederējāt pie kādas citas reliģijas. Ko jūs izjutāt, kad Jehovas liecinieki, pamatojoties uz Bībeli, jums paskaidroja, kāds ir Dieva nodoms, vai arī kad jums tika izskaidrotas Bībeles mācības, kuras pirms tam likās grūti saprotamas? Iespējams, jūs aptvērāt, ka agrāk bijāt maldināti. Taču apziņa, ka tagad jūs zināt patiesību, jūs droši vien ļoti iepriecina. Ja jūs esat auguši kristīgā ģimenē, vai jūs atceraties, kā jutāties, kad ieguvāt pilnīgu pārliecību, ka tas, ko bijāt mācījušies par Jehovu, ir patiesība, un izlēmāt dzīvot saskaņā ar uzzināto? (Rom. 12:2.)

² Daudzi no ticības biedriem jums varētu pastāstīt, ka, uzzinot patiesību, viņi jutās ļoti priecīgi, tuvi Jehovam un pateicīgi par to, ka Jehova viņus ir vilcis pie sevis. (Jāņa 6:44.) Šīs jūtas viņus mudināja iesaistīties kristīgajā darbībā. Viņi bija tik sajūsmināti, ka vēlējās ar visiem dalīties savā priekā. Vai arī jūs izjutāt kaut ko līdzīgu?

3. Kāda situācija bija Efesas draudzē, kad Jēzus sūtīja viņiem vēstījumu?

 ³ Vērsdamies pie pirmā gadsimta kristiešu draudzes Efesā, Jēzus runāja par ”pirmo mīlestību”. Efesas kristiešiem bija daudz labu īpašību, taču mīlestība, kādu viņi reiz bija jutuši pret Jehovu, bija gājusi mazumā. Tāpēc Jēzus viņiem teica: ”Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus, un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis mana vārda dēļ un neesi piekusis. Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” (Atkl. 2:2—4.)

4. Kāpēc Jēzus vēstījums Efesas kristiešiem ir svarīgs mūsdienās?

⁴ Atklāsmes grāmatā ietvertie Jēzus padomi efesiešiem un citām draudzēm bija ļoti derīgi svaidītajiem kristiešiem pēc 1914. gada, jo viņu vidū zināmu laiku pastāvēja līdzīga situācija. (Atkl. 1:10.) Taču arī tagad ir iespējams, ka kristietis zaudē ”savu pirmo mīlestību” pret Jehovu un kristīgo patiesību. Tāpēc apskatīsim, kā, atceroties un pārdomājot pašu pieredzēto, mēs varam saglabāt, atjaunot un stiprināt savu sākotnējo dedzību un mīlestību pret Dievu un patiesību.

Kas jūs pārliecināja par to, ka esat atradis patiesību?

5., 6. a) Par ko jāpārliecinās katram kristietim? b) Kas jūs pārliecināja, ka Jehovas liecinieki māca patiesību? c) Kas cilvēkam var palīdzēt atjaunot viņa sākotnējo mīlestību pret Dievu?

⁵ Ja cilvēks vēlas kalpot Dievam Jehovam, vispirms ir vajadzīgs, lai viņš ”pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs,” un pārliecinātos, ka Bībelē ir atrodama patiesība. (Rom. 12:1, 2.) Lai tas būtu iespējams, sākumā jāapgūst Bībeles mācības. Kas vienu cilvēku pārliecina, ka Jehovas liecinieki māca patiesību, var atšķirties no tā, kas pārliecina citu. Vieniem pagrieziena punkts bija tas, ka viņi Bībelē izlasīja, kāds ir Dieva vārds, vai arī saprata, kādā stāvoklī atrodas mirušie. (2. Moz. 6:3, zemsv. piez.; Sal. Māc. 9:5, 10.) Savukārt citus dziļi iespaidoja mīlestība, kāda valda Jehovas tautā. (Jāņa 13:34, 35.) Vēl citus ietekmēja sapratne par to, ko nozīmē nebūt no pasaules, proti, ka patiesie kristieši neiesaistās nekādos politiskos strīdos un karos. (Jes. 2:4; Jāņa 6:15; 17:14—16.)

⁶ Šo un citu jautājumu sapratne daudzu cilvēku sirdīs iededza ”pirmo mīlestību” pret Dievu. Atvēliet kādu brīdi, lai atsauktu atmiņā, kas personiski jūs pārliecināja par to, ka jūs esat atradis patiesību. Cilvēku apstākļi un  personības atšķiras, tāpēc iemesli, kas jūs mudināja iemīlēt Jehovu un ticēt viņa solījumiem, iespējams, nav tie paši, kas citiem. Visticamāk, fakti, kas jūs kādreiz pārliecināja par to, ka ir atrasta patiesība, jums šodien ir tikpat pārliecinoši. Patiesība nav mainījusies. Tāpēc pārdomas par to, kā jūs jutāties un ko domājāt, uzzinot patiesību, jums var palīdzēt atjaunot savu sākotnējo mīlestību pret Dievu. (Nolasīt Psalmu 119:151, 152; 143:5.)

Stiprināsim savu mīlestību pret Dievu

7. Kāpēc mums ir jāpadziļina sava mīlestība pret patiesību, un kā mēs to varam darīt?

⁷ Iespējams, kopš brīža, kad mēs atdevām sevi Jehovam, mūsu dzīvē daudz kas ir mainījies. Mūsu sākotnējā mīlestība pret patiesību ir svarīga, taču laika gaitā mums šī mīlestība ir jāpadziļina, lai mēs spētu izturēt jaunas grūtības un ticības pārbaudījumus. Bet grūtībās mēs pieredzam, kā Jehova mūs atbalsta. (1. Kor. 10:13.) Šī gadu gaitā uzkrātā pieredze mums ir ļoti dārga. Tā ne tikai mums palīdz stiprināt savu sākotnējo mīlestību pret Dievu un patiesību, bet arī vairo mūsu paļāvību uz viņu. (Joz. 23:14; Ps. 34:9.)

8. Ko Jehova par sevi teica Mozum, un kā izraēlieši tuvāk iepazina Dievu?

⁸ Lai to labāk saprastu, padomāsim par to, kādā situācijā atradās izraēlieši, kad Jehova atklāja savu nodomu atbrīvot viņus no verdzības Ēģiptē. Dievs sarunā ar Mozu par sevi teica: ”ES BŪŠU, KAS ES BŪŠU.” (2. Moz. 3:7, 8, 13, 14, LB-1825.) Būtībā Jehova sacīja, ka viņš kļūs par jebko, kas nepieciešams, lai atbrīvotu savu tautu. Turpmākajos notikumos izraēlieši varēja vērot, kā Jehova atkarībā no apstākļiem atklāja dažādas savas personības šķautnes. Viņi iepazina Jehovu kā Visvareno Dievu, kā tiesnesi un karotāju, kā savu vadoni, atbrīvotāju un gādnieku. (2. Moz. 12:12; 13:21; 14:24—31; 16:4; Neh. 9:9—15.)

9., 10. Kādas situācijas mums palīdz iepazīt Dievu, un kāpēc ir labi tās paturēt prātā un pārdomāt?

⁹ Mūsu situācija atšķiras no tās, kādā atradās senie izraēlieši. Taču arī mēs, visticamāk, esam pieredzējuši kaut ko tādu, kas vairoja mūsu pārliecību, ka Dievs interesējas par mums personīgi, un stiprināja mūsu ticību. Iespējams, mēs esam iepazinuši Jehovu kā savu gādnieku, mierinātāju un skolotāju. (Nolasīt Jesajas 48:17.) Tāpat ir iespējams, ka mēs esam saņēmuši skaidru atbildi uz savām lūgšanām. Varbūt mēs esam pieredzējuši grūtības un kāds ticības biedrs mums ir palīdzējis. Vai arī, studējot Bībeli, mūsu uzmanību ir saistījis kāds Bībeles fragments, kas attiecās uz mūsu situāciju.

¹⁰ Ja mēs par šādiem gadījumiem pastāstītu citiem, kādam tie varbūt nešķistu nekas īpašs. Galu galā mēs taču neesam piedzīvojuši neko brīnumainu. Taču mums pašiem pieredzētais ir ļoti nozīmīgs, jo Jehova pierādīja, ka spēj būt par to, kas bija vajadzīgs tieši mums. Padomāsim par gadiem, ko esam pavadījuši, kalpojot Jehovam. Mēs droši vien varam atcerēties ne vienu vien gadījumu, kad esam izjutuši personiskas Jehovas rūpes par mums. Atmiņas par šādiem gadījumiem un to, kā mēs toreiz jutāmies, mūsu sirdī var raisīt tādu pašu mīlestību pret Jehovu, kādu mēs jutām toreiz. Paturēsim prātā šādus gadījumus un ar pateicību tos pārdomāsim. Tie pierāda, ka Jehova interesējas par mums personīgi, un neviens mums šo pārliecību nevar atņemt.

Pārbaudīsim sevi

11., 12. Kādu iemeslu dēļ var mazināties kristieša mīlestība pret patiesību, un kādu padomu deva Jēzus?

¹¹ Ja mēs vairs nejūtam tādu pašu mīlestību pret Dievu un patiesību kā agrāk, tas nav tāpēc, ka viņš būtu mainījies. Jehova nekad nemainās. (Mal. 3:6; Jēk. 1:17.) Viņš interesējās par mums agrāk, un viņš interesējas par  mums arī tagad. Kas tad varēja izmainīt mūsu attiecības ar Jehovu, ja tajās tomēr ir notikušas pārmaiņas? Varbūt mēs pēdējā laikā izjūtam lielāku spriedzi un vairāk raižu nekā agrāk? Varbūt mēs kādreiz dedzīgāk lūdzām Jehovu, cītīgāk iedziļinājāmies Bībelē un biežāk pārdomājām tajā lasīto. Vai varbūt mēs vairs neesam tik aktīvi kalpošanā un vairs neapmeklējam draudzes sapulces tik regulāri, kā tas bija senāk? (2. Kor. 13:5.)

¹² Iespējams, pašpārbaude neatklāj tādas tendences, taču, ja mēs tomēr tās sevī pamanām, domāsim, kas tās varēja izraisīt. Vai nevarētu būt tā, ka pamatotas raizes, piemēram, par to, kā nodrošināt ģimeni, saglabāt veselību, vai par kaut ko citu, liek mums lēnām aizmirst, cik tuvu ir Jehovas diena? Jēzus saviem apustuļiem teica: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk.” (Lūk. 21:34—36.)

13. Ar ko Jēkabs salīdzināja Dieva Rakstus?

¹³ Dieva iedvesmots, Jēkabs, viens no Bībeles sarakstītājiem, mudināja ticības biedrus godīgi pārbaudīt sevi Dieva Rakstu gaismā. Jēkabs rakstīja: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēk. 1:22—25.)

14., 15. a) Kā Bībele mums var palīdzēt uzlabot mūsu garīgo stāvokli? b) Kādus jautājumus mēs varētu pārdomāt?

¹⁴ Ielūkojoties spogulī, mēs varam pārbaudīt, vai mūsu ārienē viss ir kārtībā. Piemēram, ja vīrietis spogulī redz, ka viņa kaklasaite ir sašķiebusies, viņš var to sakārtot. Ja, ieskatījusies spogulī, sieviete pamana, ka viņas mati ir izspūruši, viņa tos var savest kārtībā. Līdzīgi arī Bībele mums palīdz pārbaudīt, kādi mēs esam. Kad mēs salīdzinām sevi ar to, kādiem mums saskaņā ar Bībeli būtu jābūt, mēs it kā ieskatāmies spogulī. Taču kāda jēga būtu raudzīties spogulī, ja mēs neizlabotu trūkumus, ko tas mums atklāj? Mēs darām gudri, ja rīkojamies saskaņā ar to, ko mēs redzam Dieva pilnīgajos likumos, un kļūstam par ”vārda darītājiem”. Ikvienam, kas saprot, ka viņa sākotnējā mīlestība pret Jehovu un pret patiesību ir mazinājusies, būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Ar kādām raizēm un grūtībām man jācīnās, un kā es uz tām reaģēju? Kā es uz tām reaģēju agrāk? Vai kaut kas ir mainījies?” Ja, pārbaudot sevi, atklājam kādus trūkumus, neignorēsim tos. Ja mums sevī kaut kas ir jāmaina, darīsim to bez kavēšanās. (Ebr. 12:12, 13.)

¹⁵ Šādas pārdomas mums var palīdzēt arī izvirzīt saprātīgus mērķus, kas sekmētu  mūsu garīgo izaugsmi. Apustulis Pāvils savam darba biedram Timotejam deva padomu, kā viņš varētu uzlabot savu kalpošanu. Pāvils šo jauno cilvēku mudināja: ”Par to gādā [”Par to pārdomā”, Str], pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.” Arī mums būtu noderīgi Dieva Rakstu gaismā pārdomāt, kā mēs varam veicināt savu garīgo briedumu. (1. Tim. 4:15.)

16. No kā mums jāuzmanās, kad pārbaudām sevi Dieva Rakstu gaismā?

¹⁶ Jebkura godīga pašpārbaude var atklāt kādus trūkumus. Tas var izraisīt nomāktību, taču neļausim, ka ar mums tā notiktu. Galu galā pašpārbaudes mērķis ir noteikt, ko mēs varētu sevī labot. Protams, Sātans ļoti priecātos, ja kristietis savu nepilnību dēļ justos nevērtīgs. Reiz tika izteikts apgalvojums, ka Dievam ir pilnīgi vienaldzīgi cilvēku centieni kalpot viņam. (Īj. 15:15, 16; 22:3.) Bet tie bija meli, kurus Jēzus dedzīgi atspēkoja. Dievs katru no mums uzskata par ļoti dārgu. (Nolasīt Mateja 10:29—31.) Ieraudzījuši sevī trūkumus, nevis ļausimies nomāktībai, bet pazemīgi centīsimies ar Jehovas palīdzību tos labot. (2. Kor. 12:7—10.) Ja slimības vai gadu nastas dēļ mēs nespējam darīt tik daudz, cik mēs vēlētos, izvirzīsim saprātīgus mērķus, bet nepadosimies un neļausim savai mīlestībai pret Dievu atdzist.

Daudz iemeslu pateicībai

17., 18. Ko labu mēs gūstam, ja stiprinām savu mīlestību pret Dievu?

¹⁷ Mēs ļoti daudz ko varam iegūt, ja stiprinām savu sākotnējo mīlestību pret Dievu. Mēs varam padziļināt savas zināšanas par viņu un pateicību par viņa mīlestības pilno vadību. (Nolasīt Salamana Pamācības 2:1—9; 3:5, 6.) Psalmu sacerētājs atzina, ka tam, kas ievēro Dieva likumus, ”jau ar to vien ir liela alga”. Viņš vēl rakstīja: ”Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.” Kādā citā psalmā teikts: ”Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc tā Kunga baušļiem!” (Ps. 19:8, 12; 119:1.)

¹⁸ Mēs visi droši vien piekritīsim, ka mums ir daudz iemeslu būt pateicīgiem. Mēs saprotam, kādi iemesli ir tam, kas šobrīd notiek pasaulē. Mēs gūstam labumu no visa, ko Dievs garīgā ziņā sagādā saviem kalpiem. Mēs, bez šaubām, esam pateicīgi arī par to, ka Jehova mūs ir ievedis savu kalpu saimē un ir piešķīris godpilno iespēju būt viņa lieciniekiem. Domāsim par svētībām, ko esam saņēmuši. Ja mēs tās mēģinātu pierakstīt, tas droši vien būtu garš saraksts. Regulāri domājot par visu labo, ko Dievs mums ir devis, mums būs vieglāk klausīt aicinājumam: ”Turi, kas tev ir.” (Atkl. 3:11.)

19. Kas vēl mums jādara, lai saglabātu tuvas attiecības ar Dievu?

¹⁹ Pārdomas par to, kā laika gaitā ir attīstījusies mūsu ticība, ir tikai viens veids, kā mēs varam ”turēt to, kas [mums] ir”. Žurnālā Sargtornis atkal un atkal ir pievērsta uzmanība arī citiem svarīgiem veidiem, kā mēs varam saglabāt tuvas attiecības ar Dievu. Starp tiem ir lūgšanas, draudzes sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās, kā arī dedzīga līdzdalība sludināšanā. Tas viss mums palīdz saglabāt un stiprināt ”savu pirmo mīlestību” pret Dievu un pret patiesību. (Efez. 5:10; 1. Pēt. 3:15; Jūd. 20, 21.)

Kā jūs atbildētu?

• Kā iemesli, kuru dēļ mēs iemīlējām Jehovu, var mūs stiprināt tagad?

• Kādu pārliecību mums var dot pārdomas par to, ko esam pieredzējuši agrāk?

• Kāpēc mums visiem būtu jāpārbauda, kāda ir mūsu mīlestība pret Dievu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Kas jūs pārliecināja par to, ka ir atrasta patiesība?

[Attēls 25. lpp.]

Vai jūs redzat sevī kaut ko tādu, kas būtu jāmaina?