Dievs ir tas, kas audzē

”Nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.” (1. Kor. 3:7.)

1. Kādā ziņā mēs esam ”Dieva darba biedri”?

”DIEVA darba biedri.” Šādiem vārdiem apustulis Pāvils aprakstīja godpilno iespēju, kāda ir ikvienam kristietim. (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:5—9.) Darbs, par ko Pāvils runāja, ir mācekļu gatavošana, un viņš to salīdzināja ar dēstīšanu un laistīšanu. Ja mēs vēlamies gūt sekmes šajā svarīgajā darbā, mums ir vajadzīga Jehovas palīdzība. Pāvils atgādināja, ka Dievs ir tas, kas audzē.

2. Kā fakts, ka Dievs ir tas, kas audzē, mums palīdz saglabāt pareizu viedokli par kalpošanu?

² Šis fakts mums palīdz saglabāt pareizu viedokli par savu kalpošanu. Mēs cītīgi veicam uzdevumu sludināt, bet, ja mūsu iesētā sēkla ir izaugusi, slava par to pienākas Jehovam. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka neviens no mums, lai kā viņš censtos, nespēj pilnībā izprast, kā norit cilvēka garīgā izaugsme, un nav arī mūsu varā to vadīt. Šo situāciju labi raksturo ķēniņa Salamana vārdi: ”Maz tu pazīsti Dieva rīcību, kā Viņš visas lietas veic.” (Sal. Māc. 11:5.)

3. Kas līdzīgs ir sēšanā un mācekļu gatavošanā?

³ Vai tas, ka mēs nespējam pilnībā izprast, kā cilvēks top par mācekli, laupa mums kalpošanā prieku? Nē, tā nav. Gluži pretēji — tas padara mūsu kalpošanu interesantu un aizraujošu. Ķēniņš Salamans aicināja: ”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Sal. Māc. 11:6.) Ja mēs iesējam zemē sēklas, mēs nevaram precīzi zināt, kur tās uzdīgs un vai vispār uzdīgs. Ir daudz faktoru, kas nav mūsu varā. Kaut ko līdzīgu var teikt par mācekļu gatavošanu. Jēzus to uzsvēra divās līdzībās, kas ir rakstītas Marka evaņģēlija 4. nodaļā. Uzzināsim, ko mēs varam mācīties no šīm divām līdzībām.

Dažādas augsnes

4., 5. Pārstāstiet Jēzus līdzību par sējēju, kas sēj sēklu!

⁴ Kā var lasīt Marka evaņģēlija 4. nodaļas pirmajos deviņos pantos, Jēzus stāstīja par sējēju, kas sēj sēklu, kura nokrīt dažādās vietās. ”Klausaities: Raugi, sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtskārtīgi.”

⁵ Bībeles laikos bieži varēja redzēt, kā sējējs, iedams pa lauku, ar plašiem vēzieniem izkaisa sēklu, ko viņš nes savu drēbju ielokā vai somā. Tātad Jēzus stāstītajā līdzībā sējējs nav speciāli sējis sēklu dažādās augsnēs — sēkla pati ir nokritusi dažādās vietās.

6. Kā Jēzus paskaidroja līdzību par sējēju?

 ⁶ Jēzus arī izskaidroja, ko nozīmē viņa stāstītā līdzība, un to var lasīt Marka evaņģēlija 4. nodaļas 14. līdz 20. pantā. ”Sējējs sēj vārdu. Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātāns un noņem viņu sirdīs sēto vārdu. Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas. Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird, un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtskārtīgus.”

7. Kas ir domāts ar sēklu un dažādajām augsnēm?

⁷ Ievērosim: Jēzus neteica, ka tiek sēta dažāda sēkla. Viņš minēja, ka viena un tā paša veida sēkla nokrita dažādās vietās un tāpēc iznākums bija atšķirīgs. Pirmajā vietā zeme ir nomīdīta un cieta, otrajā vietā augsnes kārtiņa ir ļoti plāna, trešajā vietā zeme ir aizaugusi ar ērkšķiem, bet ceturtajā vietā ir laba, auglīga zeme. (Lūk. 8:8.) Kas ir sēkla? Sēkla ir Bībelē ietvertā vēsts par Dieva Valstību. (Mat. 13:19.) Kas ir domāts ar dažādajām augsnēm? Ar tām ir domāti cilvēki, kuriem ir dažādi noskaņota sirds. (Nolasīt Lūkas 8:12, 15.)

8. a) Kas ir domāts ar sējēju? b) Kāpēc cilvēki dažādi atsaucas uz vēsti par Dieva Valstību?

⁸ Kas ir domāts ar sējēju? Ar to ir domāti Dieva darba biedri, kas sludina labo vēsti par Valstību. Tāpat kā Pāvils un Apolls, arī viņi dēsta un laista. Bet, kaut arī viņi dara visu, kas ir viņu spēkos, iznākums ne vienmēr ir viens un tas pats. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkiem, kas dzird sludināto vēsti, ir dažādi noskaņota sirds. Līdzībā minētais sējējs nespēj ietekmēt sava darba iznākumu. Šī doma var iepriecināt mūs visus, īpaši tos brāļus un māsas, kuri sludina daudzus gadus, pat gadu desmitus, bet kuru sludināšanai ir šķietami mazi panākumi. *

9. Kādu iepriecinošu domu uzsvēra apustulis Pāvils un Jēzus?

 ⁹ Sējēja darbs netiek vērtēts pēc tā, kas ir izaudzis. Pāvils par to rakstīja: ”Katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Kor. 3:8.) Alga ir atkarīga no ieguldītā darba, nevis no darba rezultātiem. Šo domu uzsvēra arī Jēzus, kad viņa mācekļi atgriezās no sludināšanas. Mācekļi priecājās, ka Jēzus vārdā viņiem ir pakļāvušies ļaunie gari. Tomēr Jēzus mācekļiem sacīja: ”Nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” (Lūk. 10:17—20.) Tas, ka sējējs vietā, kur viņš ir sējis, neredz izaugam kaut ko lielu, vēl nenozīmē, ka viņš ir darbojies mazāk uzcītīgi nekā citi sludinātāji. Iznākums lielā mērā ir atkarīgs no klausītāja sirds. Bet Dievs ir tas, kas dod spēku augšanai.

Kas jādara tiem, kas dzird vārdu

10. No kā ir atkarīgs, vai cilvēks, kas dzird vārdu, līdzināsies labai zemei?

¹⁰ Vai Dievs jau iepriekš ir noteicis, kuri cilvēki atsauksies uz sludināšanu? Nē, tā nav. No cilvēkiem pašiem ir atkarīgs, vai viņi līdzināsies labai zemei. Cilvēka sirds var mainīties — vai nu uz vienu, vai uz otru pusi. (Rom. 6:17.) Jēzus savā līdzībā par dažiem teica, ka tad, ”kad tie to [sludināto vārdu] ir dzirdējuši, tūdaļ” nāk Sātans un paņem iesēto vārdu. Bet tā var arī nenotikt. Jēkaba vēstules 4. nodaļas 7. pantā var lasīt, ka kristiešiem ir jāstājas pretim Velnam un tad viņš no tiem bēgs. Jēzus pieminēja arī citus, kas sākumā vārdu uzņem ar prieku, bet pēc tam apgrēkojas, jo viņiem ”nav saknes sevī”. Taču Dieva kalpiem ir ”jāiesakņojas un stipri jāstāv”, lai viņi ”spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. (Efez. 3:17—19; Kol. 2:6, 7.)

11. Kā cilvēks var nepieļaut, ka rūpes un bagātība apslāpē vārdu?

¹¹ Citi, kas dzird vārdu, pieļauj, ka ”šīs pasaules rūpes un bagātības viltība.. iemetas un noslāpē vārdu”. (1. Tim. 6:9, 10.) Kā no tā izvairīties? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” (Ebr. 13:5.)

12. Kāpēc tie, kas ir domāti ar labo zemi, nes augļus dažādā daudzumā?

¹² Bet ”labā zemē sētie ir tie, kas.. augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtskārtīgus”. Lai arī šiem cilvēkiem, kas atsaucas uz sludināto vārdu, ir laba sirds un viņi nes augļus, tas, cik daudz viņi var darīt labās vēsts sludināšanā, ir atkarīgs no viņu apstākļiem. Piemēram, vecums vai nopietna slimība var ierobežot to, cik daudz kāds var sludināt. (Salīdzināt Marka 12:43, 44.) Sējējs to nekādi nevar ietekmēt, taču viņš priecājas, redzot, ka Jehova ir licis sēklai augt. (Nolasīt Psalmu 126:5, 6.)

Sējējs, kas guļ

13., 14. a) Pārstāstiet Jēzus līdzību, kas lasāma Marka 4:26—29! b) Kas ir domāts ar sējēju, un kas ir sēkla?

¹³ Marka evaņģēlija 4. nodaļas 26. līdz 29. pantā ir lasāma vēl viena līdzība par sējēju: ”Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus  vārpā. Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.”

¹⁴ Kas ir šis sējējs? Daļa teologu uzskata, ka tas ir pats Jēzus. Bet vai par Jēzu var teikt, ka viņš guļ un nemana, kā sēkla uzaug? Nē, tā nevar teikt, jo Jēzus skaidri redz un zina, kā notiek augšana. Šajā līdzībā, tāpat kā iepriekš apskatītajā, ar sējēju ir domāti Valstības sludinātāji, kas, dedzīgi sludinādami, sēj Valstības sēklu. Zemē iemestā sēkla ir viņu sludinātais vārds. *

15., 16. Kādu faktu par augšanu Jēzus uzsvēra savā līdzībā?

¹⁵ Jēzus teica, ka sējējs ”guļ un ceļas”. Tas nenozīmē, ka sējējs ir nolaidīgs. Ar šiem vārdiem ir aprakstīts parasts dienas režīms, kāds ir lielākajai daļai cilvēku, — viņi pa nakti guļ un, pienākot dienai, ceļas. Kā var redzēt pantā, tā notiek kādu laika posmu. Jēzus tālāk paskaidroja, kas pa to laiku norisinās. ”Sēkla uzdīgst un uzaug,” Jēzus teica, ”tā ka viņš [sējējs] pats to nenomana.” Kā redzams, Jēzus uzsvēra, ka sēkla aug ”pati no sevis” *.

¹⁶ Ko Jēzus gribēja iemācīt ar šo līdzību? Viņš pievērsa uzmanību augšanai un tās pakāpeniskumam. ”Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.” (Marka 4:28.) Augšana notiek pakāpeniski, soli pa solim, un to nav iespējams pasteidzināt ar varu. To pašu var teikt par garīgo izaugsmi. Tā notiek pakāpeniski, kad Jehova ļauj patiesībai augt pareizi noskaņotu cilvēku sirdī. (Ebr. 6:1.)

17. Kas priecājas, kad patiesības sēkla ir nesusi augļus?

¹⁷ Kā sējējs piedalās ražas novākšanā, kad ”augļi ienākušies”? Kad Jehova ir licis patiesībai par Valstību augt jauno mācekļu sirdī, mīlestība pret Jehovu viņus mudina veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. Brāļi, kas tiecas pretī briedumam, pakāpeniski ir gatavi uzņemties  draudzē arvien vairāk pienākumu. Par jaunu mācekli priecājas gan pirmais sējējs, gan citi Valstības sludinātāji, kas ir palīdzējuši konkrētajam cilvēkam kļūt par mācekli, kaut arī viņi nav personiski iesējuši šo sēklu. (Nolasīt Jāņa 4:36—38.) Pamatoti var teikt, ka ”kopā priecājas sējējs un pļāvējs”.

Ko mēs varam mācīties

18., 19. a) Ko jums personiski ir devis Jēzus līdzību apskats? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Ko mēs esam uzzinājuši no divām Jēzus stāstītajām līdzībām, kas rakstītas Marka evaņģēlija 4. nodaļā? Mēs nepārprotami secinām, ka mums ir veicams svarīgs darbs, proti, mums ir jāsēj. Mēs nedrīkstam meklēt aizbildinājumus un pieļaut, ka iespējamās problēmas un grūtības mūs atturētu no šī darba. (Sal. Māc. 11:4.) Mēs labi apzināmies, cik liels gods ir būt Dieva darba biedriem. Dievs Jehova ir tas, kas audzē, — viņš svētī gan mūsu pūles, gan to cilvēku pūles, kuri uzklausa sludināto vēsti. Mēs saprotam, ka nav mūsu spēkos panākt, lai kāds kļūtu par mācekli. Mums nebūtu jākļūst nomāktiem, ja kāda cilvēka garīgā izaugsme ir lēna vai arī tās nav vispār. Mūsu sekmju mēraukla ir mūsu uzticība Jehovam un tas, kā mēs pildām uzdevumu sludināt ”valstības evanģeliju.. par liecību visām tautām”. (Mat. 24:14.)

¹⁹ Ko vēl Jēzus mācīja par garīgo izaugsmi un Valstības sludināšanu? To var uzzināt no citām viņa stāstītajām līdzībām, kas rakstītas evaņģēlijos. Dažas no tām ir apskatītas nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Ar ko sēšana līdzinās labās vēsts sludināšanai?

• Pēc kā Jehova vērtē Valstības sludinātāja darbu?

• Kādā ziņā sēklas izdīgšana un augšana līdzinās cilvēka garīgajai izaugsmei, kā izriet no Jēzus līdzībām?

• Kā ”kopā priecājas sējējs un pļāvējs”?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 13. lpp.]

Kāpēc Jēzus salīdzināja Dieva Valstības sludinātāju ar sējēju?

[Attēli 15. lpp.]

Tie, kas ir salīdzināti ar labo zemi, no visas sirds sludina Valstību, cik vien viņu apstākļi ļauj

[Attēli 16. lpp.]

Dievs ir tas, kas audzē