Kā pārvarēt grūtības sludināšanā pa mājām
Kā pārvarēt grūtības sludināšanā pa mājām
”Mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evanģeliju.” (1. Tes. 2:2.)
1. Kādas grūtības pieredzēja Jeremija, un kā viņš spēja tās pārvarēt?
JEREMIJA bija tāds pats cilvēks kā mēs visi. Kad Jehova viņam paziņoja, ka viņam būs jābūt ”par pravieti tautām”, Jeremija izsaucās: ”Ak Kungs, mans Dievs, redzi, — es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” Tomēr Jeremija paļāvās uz Jehovu un uzņēmās šo uzdevumu. (Jer. 1:4—10.) Vairāk nekā 40 gadus viņš to uzticīgi pildīja, kaut gan viņam bija jāpieredz ļaužu vienaldzība, naids un izsmiekls un pat jāpacieš fiziska vardarbība. (Jer. 20:1, 2.) Brīžiem Jeremijam gandrīz nolaidās rokas. Taču viņš nepadevās un cītīgi sludināja vēsti, kas daudziem nepatika un ko lielākā daļa cilvēku negribēja uzklausīt. Dieva spēkā Jeremija paveica to, ko saviem spēkiem viņš nekad nebūtu varējis izdarīt. (Nolasīt Jeremijas 20:7—9.)
2., 3. Kā grūtības, kas jāpārvar Jehovas kalpiem mūsu laikos, līdzinās tām, kuras piedzīvoja Jeremija?
2 Mūsdienās daudziem Dieva kalpiem ir pazīstamas tādas izjūtas, kādas savulaik bija Jeremijam. Iedomājoties, ka būtu jāiet sludināt pa mājām, daudzi no mums sākumā teica: ”Nē, to nu gan es nekad nespēšu!” Bet, kad mēs sapratām, ka Jehova vēlas, lai mēs sludinātu labo vēsti, mēs uzveicām savas bailes un šaubas un sākām sludināt. Tomēr lielākā daļa no mums ir piedzīvojuši apstākļus un situācijas, kad esam jutuši, ka mums ir grūti turpināt šo darbu. Sākt sludināt pa mājām un neatlaidīgi darīt to līdz galam nenoliedzami nav viegls uzdevums. (Mat. 24:13.)
3 Varbūt jūs jau kādu laiku mācāties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un apmeklējat draudzes sapulces, bet pagaidām vēl neesat sācis sludināt pa mājām. Vai arī varbūt jūs esat kristīts Jehovas liecinieks, bet jums ir grūti iet pie cilvēkiem uz mājām un stāstīt viņiem labo vēsti, lai gan fiziski jūs nekas nekavē to darīt. Ja tā ir, nezaudējiet drosmi — visdažādākie cilvēki ir spējuši pārvarēt grūtības, kas saistītas ar sludināšanu pa mājām, un ar Jehovas palīdzību to varat arī jūs.
Smelsimies drosmi
4. Kā apustulis Pāvils spēja bez bailēm sludināt labo vēsti?
4 Mēs labi saprotam, ka sludināšana, kas rit visā pasaulē, tiek veikta nevis ar cilvēku spēku, bet ar Dieva garu. (Cak. 4:6.) Tas attiecas arī uz katra atsevišķa kristieša kalpošanu. (2. Kor. 4:7.) Padomāsim par apustuļa Pāvila piemēru. Pieminēdams gadījumu, kad pretinieki nežēlīgi bija izturējušies pret viņu un viņa biedru, Pāvils rakstīja: ”Pēc mūsu iepriekšējām ciešanām un apvainojumiem Filipos.. mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evanģeliju.” (1. Tes. 2:2; Ap. d. 16:22—24.) Varbūt ir grūti iedomāties, ka arī tādam dedzīgam sludinātājam kā Pāvilam reizēm nebija viegli saņemties, lai turpinātu stāstīt cilvēkiem labo vēsti. Taču viņam, tāpat kā mums visiem, bija jāpaļaujas uz Jehovu, lai spētu sludināt bez bailēm. (Nolasīt Efeziešiem 6:18—20.) Kā mēs varam sekot Pāvila paraugam?
5. Kāds ir viens veids, kā smelties drosmi sludināt?
5 Viens veids, kā smelties drosmi sludināt, ir lūgt Dievu. Kāda pioniere stāstīja: ”Es lūdzu Dievu, lai viņš man palīdz runāt ar pārliecību, ietekmēt cilvēku sirdi un gūt kalpošanā prieku. Tas ir Jehovas, nevis mūsu pašu darbs, tāpēc mēs neko nevaram izdarīt bez viņa atbalsta.” (1. Tes. 5:17.) Lai spētu bezbailīgi sludināt, mums pastāvīgi ir jālūdz Dieva svētā gara palīdzība. (Lūk. 11:9—13.)
6., 7. a) Ko parādībā redzēja Ecēhiēls, un ko šī parādība nozīmēja? b) Ko mēs varam mācīties no Ecēhiēlam dotās parādības?
6 No Ecēhiēla grāmatas var uzzināt, kas vēl palīdz drosmīgi runāt ar cilvēkiem. Ecēhiēls redzēja parādību, kurā Jehova viņam deva rakstu rituli, kas no abām pusēm bija aprakstīts ar ”raudu dziesmām, nopūtām un vaimanām”, un sacīja: ”Cilvēka bērns, apēd šo rakstu rituli, ko Es tev dodu, un pildi ar to savas iekšas.” Ko šī parādība nozīmēja? Vēstij, kuru Ecēhiēlam bija uzdots sludināt, bija jākļūst it kā par daļu no viņa paša, jāietekmē viņa dziļākā būtība. Pravietis rakstīja, kas notika tālāk: ”Tad es to [rakstu rituli] apēdu, un tas bija manā mutē tik salds kā medus.” Iespēja publiski paziņot Dieva vēsti Ecēhiēlam bija tik patīkama kā salda medus garša. Ecēhiēls jutās pagodināts, ka var pārstāvēt Jehovu un pildīt Jehovas uzdevumu, lai gan tas nozīmēja, ka viņam bija jārunā ar cilvēkiem, kas negribēja viņā klausīties, un jāsaka tiem stingri vārdi. (Nolasīt Ecēhiēla 2:8—3:4, 7—9.)
7 No šīs parādības mēs daudz ko varam mācīties. Arī mums ir jāsludina vēsts, ko daudzi negrib klausīties, un cilvēku attieksme pret mūsu sludināšanu bieži vien ir nelabvēlīga. Lai iespēju pildīt kristīgo kalpošanu joprojām uzskatītu par lielu godu, ko mums piešķīris Dievs, mums cītīgi ir jāiedziļinās Dieva Rakstos un jāstiprina savs garīgums. Ja mēs lasīsim un pētīsim Bībeli pavirši un neregulāri, ar to nepietiks, lai Dieva vārdi nonāktu dziļi mūsu sirdī un kļūtu it kā par daļu no mums pašiem. Vai mēs varam uzlabot savus Bībeles lasīšanas un studēšanas paradumus? Varbūt mēs varam biežāk pārdomāt izlasīto? (Ps. 1:2, 3.)
Kā sākt sarunas par Bībeli
8. Kāds paņēmiens daļai sludinātāju palīdz drošāk uzsākt sarunas, kad viņi sludina pa mājām?
8 Daudziem sludinātājiem, kad viņi sludina pa mājām, pats grūtākais ir tas brīdis, kad jāiesāk saruna. Ir vietas, kur uzsākt sarunas ar cilvēkiem tiešām nav viegli. Daļa sludinātāju jūtas drošāk, ja viņi uzrunā cilvēku ar dažiem rūpīgi pārdomātiem vārdiem un tad piedāvā tam bukletu, kā izklāstīts lappuses apakšā. Bukleta nosaukums un krāsainās ilustrācijas var piesaistīt mājas iemītnieka uzmanību, dodot mums iespēju īsi paskaidrot sava apmeklējuma mērķi un uzdot jautājumu. Var rīkoties arī nedaudz citādi: piemēram, var parādīt mājas iemītniekam trīs četrus dažādus bukletus un lūgt izvēlēties to, kurš viņam liekas interesants. Protams, mūsu mērķis nav tikai izplatīt bukletus vai obligāti piedāvāt tos pie katrām durvīm, mēs gribam risināt ar cilvēkiem sarunas par Bībeli, kuras varētu pāraugt Bībeles nodarbībās.
9. Kāpēc ir svarīgi labi sagatavoties?
9 Lai kādu ievadu mēs izmantotu sludināšanā, ir svarīgi labi sagatavoties, jo tad mums ir vieglāk sludinot runāt gan nosvērti, gan arī ar entuziasmu. Kāds pionieris atzina: ”Es gūstu lielāku prieku, ja esmu kārtīgi sagatavojies. Tad man gribas izmantot sagatavoto piedāvājumu.” Cits pionieris sacīja: ”Kad esmu rūpīgi izlasījis publikācijas, kuras grasos piedāvāt, man rodas liela vēlēšanās dot tās cilvēkiem.” Ir noderīgi klusībā pie sevis atkārtot ievadu, ko esam iecerējuši lietot, bet daudzi ir pārliecinājušies, ka vēl noderīgāk ir izmēģināt ievadu skaļi, jo tas viņiem palīdz pildīt Jehovas uzdoto darbu tik labi, cik vien iespējams. (Kol. 3:23; 2. Tim. 2:15.)
10. Kā panākt, lai sludināšanas sapulces dotu praktisku labumu?
10 Sludināt pa mājām efektīvi un ar prieku palīdz arī sludināšanas sapulces, kurās sludinātāji var saņemt praktiskus padomus. Ja dienas pantam ir tieša saistība ar sludināšanu, to var nolasīt un īsi apspriest sludināšanas sapulcē. Taču brālim, kas vada sapulci, ir jāatvēl pietiekami daudz laika tam, lai aplūkotu vai nodemonstrētu vienkāršu, vietējiem apstākļiem piemērotu ievadu vai apskatītu citu praktisku informāciju, kas sludinātājiem todien var noderēt kalpošanā. Tā viņi saņem papildu palīdzību, lai varētu sekmīgi sludināt. Ja brālis, kuram uzticēts vadīt sludināšanas sapulci, būs labi sagatavojies, viņš spēs to visu paveikt, nepārsniedzot sapulcei paredzēto laiku. (Rom. 12:8.)
Būsim labi klausītāji
11., 12. Kāpēc, sludinot labo vēsti, ir svarīgi iejūtīgi uzklausīt cilvēkus? Miniet piemērus, kas to ilustrē.
11 Lai sekmīgi sāktu sarunas par Bībeli un ietekmētu cilvēku sirdi, būtiska ir ne tikai laba sagatavošanās, bet arī dziļa personiska interese par cilvēkiem. Šī interese var izpausties tajā, kā mēs viņos klausāmies. Kāds ceļojošais pārraugs uzsvēra: ”Pacietība un gatavība klausīties ārkārtīgi pievelk un liecina par sirsnīgu interesi.” Ja mēs iejūtīgi uzklausīsim, kas cilvēkam ir sakāms, varbūt tas atdarīs viņa sirdi un viņš labprātāk uzklausīs Bībeles vēsti. Aplūkosim kādu gadījumu, kas to ilustrē.
12 Francijā Senetjēnas laikrakstā Le Progrès bija publicēta vēstule no kādas sievietes, kas bija zaudējusi savu trīs mēnešus veco meitiņu. Vēstulē viņa stāstīja, ka neilgi pēc šīs traģēdijas pie viņas durvīm pieklauvēja divi cilvēki. ”Es uzreiz sapratu, ka tie ir Jehovas liecinieki,” viņa rakstīja, ”un jau grasījos pieklājīgi pateikt, ka neko nevēlos, bet tad ieraudzīju brošūru, ko viņi gribēja man piedāvāt. Šī brošūra bija par to, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Es viņus ieaicināju iekšā, jo gribēju atspēkot viņu argumentus.. [..] Liecinieki palika pie manis nedaudz vairāk par stundu. Viņi klausījās manī ar dziļu līdzjūtību, un, kad viņi gāja prom, es jutos daudz labāk un pat biju ar mieru satikties vēlreiz.” (Rom. 12:15.) Vēlāk šī sieviete piekrita mācīties Bībeli. Zīmīgi, ka no pirmās reizes, kad liecinieki viņu apmeklēja, sievietei prātā bija iespiedies nevis tas, ko sludinātāji teica, bet gan tas, kā viņi klausījās.
13. Kā mēs, sludinot labo vēsti, varam pielāgoties cilvēkiem?
13 Ar līdzcietību uzklausīdami cilvēkus, mēs būtībā ļaujam viņiem izstāstīt, kāpēc viņiem ir vajadzīga Dieva Valstība, un tad mums ir daudz vieglāk runāt ar viņiem tā, lai labā vēsts viņus ieinteresētu. Jūs droši vien esat pamanījuši, ka prasmīgi labās vēsts sludinātāji parasti ir arī labi klausītāji. (Sal. Pam. 20:5.) Viņi no sirds interesējas par cilvēkiem, kurus sastop sludinot, un ne tikai pieraksta vārdus un adreses, bet arī atzīmē, kādas ir cilvēku intereses un vajadzības. Ja cilvēku uztrauc kāds konkrēts jautājums, viņi izpēta informāciju un drīz atgriežas pie šī cilvēka, lai tam izstāstītu, ko ir noskaidrojuši. Tāpat kā apustulis Pāvils, viņi pielāgojas tiem, kuriem viņi sludina vēsti par Valstību. (Nolasīt 1. Korintiešiem 9:19—23.) Šāda attieksme mudina cilvēkus atsaucīgāk uzklausīt labo vēsti un atspoguļo ”mūsu Dieva sirsnīgo žēlastību”. (Lūk. 1:78.)
Saglabāsim pozitīvu attieksmi
14. Kā mēs kalpošanā varam atspoguļot Jehovas īpašības?
14 Jehova mūs ir apveltījis ar gribas brīvību. Kaut arī viņš ir Visvarenais Dievs, viņš nevienu nespiež viņam kalpot, bet sirsnīgi aicina cilvēkus atsaukties uz viņa mīlestību un svētī visus, kas ar pateicību pieņem to, ko viņš ir sagādājis. (Rom. 2:4.) Mēs esam viņa kalpi, tāpēc mums jābūt gataviem vienmēr, kad sludinām labo vēsti, darīt to tā, lai godam pārstāvētu mūsu žēlsirdīgo Dievu. (2. Kor. 5:20, 21; 6:3—6.) Lai tas būtu iespējams, mums jāsaglabā pozitīva attieksme pret cilvēkiem mūsu sludināšanas teritorijā. Kā to panākt?
15. a) Kā Jēzus mācīja reaģēt situācijās, kad cilvēki atsakās uzklausīt labo vēsti? b) Kas palīdz galveno uzmanību veltīt tam, lai meklētu atsaucīgus cilvēkus?
15 Jēzus mācīja savus sekotājus pārlieku neraizēties, ja kāds atsakās viņus uzklausīt, un galvenos spēkus veltīt tam, lai meklētu cilvēkus, kas vēlas dzirdēt labo vēsti. (Nolasīt Mateja 10:11—15.) To būs vieglāk darīt, ja izvirzīsim sev nelielus, sasniedzamus mērķus. Piemēram, kāds brālis salīdzina sevi ar zelta meklētāju. Attieksmi, ar kādu viņš iet sludināt, šis brālis raksturo tā: ”Redzēsim, kur šodien es atradīšu zeltu!” Citam brālim ir mērķis katru nedēļu atrast vismaz vienu atsaucīgu cilvēku un dažu dienu laikā apmeklēt to atkārtoti, lai attīstītu interesi. Daži sludinātāji cenšas katram cilvēkam, kuram viņi sludina, ja iespējams, nolasīt vismaz vienu Bībeles pantu. Padomāsim: kādu mērķi mēs varētu izvirzīt sev?
16. Kādu iemeslu dēļ mums ir neatlaidīgi jāsludina?
16 Cilvēku reakcija nav vienīgais kritērijs, kas nosaka, cik sekmīga ir mūsu sludināšana pa mājām. Protams, sludināšanai ir liela nozīme cilvēku glābšanā, bet ir arī citi svarīgi iemesli, kāpēc mums jādara šis darbs. Kristīgā kalpošana mums ļauj pierādīt savu mīlestību pret Jehovu. (1. Jāņa 5:3.) Mēs sludinām arī tāpēc, ka nevēlamies būt vainīgi neviena cilvēka nāvē. (Ap. d. 20:26, 27.) Ar sludināšanas palīdzību Dieva pretinieki tiek brīdināti, ka ”ir atnākusi viņa [Dieva] tiesas stunda”. (Atkl. 14:6, 7.) Pats galvenais, tā pa visu zemi tiek slavēts Jehovas vārds. (Ps. 113:3.) Tāpēc mums jāturpina sludināt vēsti par Valstību, vienalga, vai cilvēki mūs klausās vai ne. Jehovam ir prieks par visām pūlēm, ko mēs ieguldām šajā darbā. (Rom. 10:13—15.)
17. Ko cilvēki drīz būs spiesti atzīt?
17 Patlaban daudzi izturas ar necieņu pret mūsu sludināšanu, taču drīzumā viņiem nāksies to ieraudzīt pavisam citā gaismā. (Mat. 24:37—39.) Pravietim Ecēhiēlam Jehova apliecināja, ka tad, kad piepildīsies viņa pasludinātie spriedumi, dumpīgie izraēlieši sapratīs, ka ”pravietis viņu vidū ir bijis”. (Ecēh. 2:5, LB-1825.) Tāpat arī tad, kad Dievs izpildīs savu spriedumu šai sistēmai, cilvēki būs spiesti atzīt, ka vēsts, ko Jehovas liecinieki ir sludinājuši gan sabiedriskās vietās, gan pa mājām, ir bijusi vēsts no vienīgā patiesā Dieva Jehovas un ka liecinieki tiešām ir bijuši viņa pārstāvji. Mums ir gods saukties Jehovas vārdā un paziņot viņa vēsti šajā izšķirīgajā laikā. Nepadosimies grūtībām un ar Jehovas palīdzību neatlaidīgi turpināsim sludināt pa mājām.
Kā jūs atbildētu?
• Kā mēs varam smelties drosmi sludināt?
• Kas palīdz sekmīgi sākt sarunas par Bībeli, kad sludinām pa mājām?
• Kā mēs varam apliecināt patiesu interesi par cilvēkiem?
• Kas palīdz saglabāt pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, kuriem mēs sludinām?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]
Kā iesākt sarunu par Bībeli
Pirmie vārdi
▪ Sasveicinājies ar mājas iemītnieku, tu varētu pasniegt viņam bukletu un teikt: ”Es vēlētos pastāstīt kādu uzmundrinošu domu par šo svarīgo jautājumu.”
▪ Vai arī tu vari piedāvāt bukletu un sacīt: ”Es labprāt uzzinātu, kādas ir jūsu domas par šo jautājumu.”
Ja cilvēks paņem bukletu
▪ Bez garas pauzes vienkāršiem vārdiem pavaicā cilvēkam, ko viņš domā par jautājumu, kas izvirzīts bukleta nosaukumā.
▪ Uzmanīgi uzklausi atbildi, centies saprast viņa viedokli. Apliecini, ka tev bija patīkami dzirdēt viņa domas.
Kā turpināt sarunu
▪ Izlasi un pārrunā ar mājas iemītnieku kādu Bībeles pantu, pielāgojoties viņa interesēm un vajadzībām.
▪ Ja cilvēks izrāda interesi, piedāvā literatūru un, ja iespējams, parādi, kā notiek Bībeles nodarbības. Norunā, kad tu varētu atnākt atkal.