Kāpēc ir svarīgi sludināt pa mājām?

”Viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Ap. d. 5:42, LB-65r.)

1., 2. a) Kāda sludināšanas metode ir kļuvusi par Jehovas liecinieku pazīšanas zīmi? b) Kādi jautājumi tiks aplūkoti šajā rakstā?

GANDRĪZ visās zemēs tā ir ierasta aina: divi kārtīgi ģērbušies cilvēki zvana pie durvīm un cenšas īsi pastāstīt mājas iemītniekam Bībeles vēsti par Dieva Valstību. Ja cilvēks izrāda interesi, viņi piedāvā tam uz Bībeli balstītu literatūru un, iespējams, arī bezmaksas mājas Bībeles nodarbības. Pēc tam viņi dodas uz nākamo māju. Ja arī jūs piedalāties šajā darbā, varbūt bieži vien gadās, ka jūs vēl nemaz neesat sākuši runāt, kad cilvēki jau pazīst, ka jūs esat Jehovas liecinieki. Sludināšana pa mājām savā ziņā ir kļuvusi par mūsu pazīšanas zīmi.

² Lai pildītu Jēzus pavēli sludināt un gatavot mācekļus, mēs izmantojam dažādus paņēmienus. (Mat. 28:19, 20.) Mēs sludinām tirgus laukumos, ielās un citās sabiedriskās vietās. (Ap. d. 17:17.) Mēs zvanām cilvēkiem pa tālruni un sūtām viņiem vēstules, un mēs stāstām Bībeles patiesību tiem, ko sastopam ikdienā. Mums pat ir oficiāla interneta vietne, kur atrodama uz Bībeli balstīta informācija vairāk nekā 300 valodās. * Tās visas ir labas un produktīvas metodes, tomēr gandrīz visur, kur rit šis darbs, galvenais veids, kā mēs izplatām labo vēsti, ir sludināšana pa mājām. Kāds pamatojums ir tam, ka mēs izmantojam šo metodi? Kā Dieva kalpi mūsdienās ir sākuši tik plaši sludināt pa mājām? Un kāpēc ir svarīgi to darīt?

Apustuļu paraugs

3. Kādus norādījumus par sludināšanu Jēzus deva apustuļiem, un ko no šiem norādījumiem var spriest par veidu, kā apustuļiem bija jāsludina?

³ Pamatojums sludināšanai pa mājām ir atrodams Svētajos Rakstos. Kad Jēzus sūtīja apustuļus sludināt, viņš tiem norādīja: ”Kurā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts.” Kā apustuļiem bija jāmeklē tie, kas vēlētos uzklausīt labo vēsti? Jēzus viņiem lika iet pie cilvēkiem uz mājām, sacīdams: ”Namā ieiedami, sveicinait to. Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to.” Vai apustuļiem bija jāiet pie cilvēkiem bez iepriekšēja uzaicinājuma? Pievērsiet uzmanību nākamajiem Jēzus vārdiem: ”Ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tāda nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām.” (Mat. 10:11—14.) No šiem norādījumiem ir skaidri redzams, ka tad, kad apustuļi ”apstaigāja visus ciemus, sludinādami visur prieka vēsti”, viņiem bija jāiet pie cilvēkiem uz mājām, negaidot uzaicinājumu. (Lūk. 9:6.)

4. Kur Bībelē konkrēti ir pieminēta sludināšana pa mājām?

⁴ Bībelē ir konkrēti teikts, ka apustuļi sludināja pa mājām. Piemēram, Apustuļu darbos, 5. nodaļas 42. pantā (LB-65r), kur runa ir par laiku neilgi pēc kristiešu draudzes nodibināšanas, par viņiem ir teikts: ”Viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” Apmēram 20 gadu vēlāk apustulis Pāvils Efesas draudzes vecākajiem atgādināja: ”Neko, kas jums noderīgs,  neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām.” Vai Pāvils bija gājis pie šiem vecākajiem uz mājām jau tad, kad viņi vēl nebija kļuvuši par kristiešiem? Acīmredzot tā bija, jo viņš bija mācījis tiem arī ”atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum”. (Ap. d. 20:20, 21.) Komentējot Apustuļu darbu 20. nodaļas 20. pantu, Ārčibolda Robertsona darbā Word Pictures in the New Testament (Vārdu gleznas Jaunajā Derībā) rakstīts: ”Ievērības cienīgs ir fakts, ka šis izcilais sludinātājs sludināja pa mājām.”

Mūsdienu siseņu armija

5. Kā sludināšana ir attēlota Joēla pravietojumā?

⁵ Pirmajā gadsimtā sludināšana noritēja pavisam nelielā mērogā, ja salīdzina ar to vērienu, kādu šim darbam bija paredzēts sasniegt mūsu laikos. Pravietis Joēls svaidīto kristiešu sludināšanu salīdzināja ar siseņu un citu kukaiņu uzbrukumu, kas atstāj aiz sevis posta ainu. (Joēla 1:4.) Virzīdamies uz priekšu kā neapturama armija, siseņi pārvar visus šķēršļus, iekļūst namos un aprij visu savā ceļā. (Nolasīt Joēla 2:2, 7—9.) Šī pravietiskā aina spilgti attēlo, ar kādu neatlaidību un cītību Dieva kalpi mūsdienās sludina Bībeles vēsti. Pati galvenā metode, ko, piepildīdami šo pravietojumu, izmanto svaidītie kristieši un viņu palīgi, ”citas avis”, ir sludināšana pa mājām. (Jāņa 10:16.) Kā Jehovas liecinieki pēc apustuļu parauga sāka sludināt pa mājām?

6. Kāds pamudinājums izskanēja 1922. gadā, bet kā daži uz to reaģēja?

⁶ Kopš 1919. gada Jehovas organizācijā sevišķi tiek uzsvērts, ka ikvienam kristietim ir jāpiedalās sludināšanā. Piemēram, 1922. gada 15. augusta Sargtornī bija publicēts raksts ”Kalpošana ir būtiska”, kurā svaidītajiem kristiešiem tika atgādināts, cik svarīgi ir ”aktīvi nest cilvēkiem Bībeles vēsti iespiestā formā un runāt ar viņiem pie durvīm, lai liecinātu, ka debesu valstība ir tuvu”. Izdevumā Bulletin (Biļetens, tagad Valstības Kalpošana) tika publicēti detalizēti ieteikumi, kā uzrunāt cilvēkus sludināšanā. Sākumā to, kas  tiešām gāja un sludināja pa mājām, bija maz. Daļa kavējās piedalīties šajā darbā. Viņi cēla dažādus iebildumus, bet galvenais šķērslis daudziem bija tas, ka viņi turēja zem sava goda sludināt pa mājām. Tā kā vajadzība sludināt tika uzsvērta arvien vairāk, daudzi no viņiem pakāpeniski sarāva saites ar Jehovas organizāciju.

7. Kāda vajadzība kļuva acīmredzama 50. gadu sākumā?

⁷ Turpmākajos gadu desmitos sludināšana vērsās plašumā. Taču kļuva redzams, ka draudžu locekļiem ir vajadzīga papildu apmācība, lai sagatavotu viņus sludināšanai pa mājām. Lūk, piemēram, kāda situācija 50. gadu sākumā bija izveidojusies Amerikas Savienotajās Valstīs. 28 procenti Jehovas liecinieku šajā valstī sludināja, vienīgi izplatīdami informatīvās lapiņas un stāvēdami uz ielas ar žurnāliem, kurus viņi piedāvāja garāmgājējiem. Vairāk nekā 40 procenti sludināšanā piedalījās neregulāri un dažkārt vairākus mēnešus pēc kārtas nesludināja vispār. Kā bija iespējams palīdzēt visiem kristiešiem iesaistīties sludināšanā pa mājām?

8., 9. Kāda apmācības programma tika uzsākta 1953. gadā, un kādi ir bijuši rezultāti?

⁸ Starptautiskā kongresā, kas notika Ņujorkā (ASV) 1953. gadā, šim sludināšanas veidam tika pievērsta īpaša uzmanība. Brālis Neitans Nors, kas tajā laikā vadīja Jehovas organizācijas darbību, kongresā paziņoja, ka visiem kristiešiem, kam uzticēti pārraugu pienākumi, pats galvenais uzdevums ir palīdzēt katram Jehovas lieciniekam regulāri sludināt pa mājām. ”Ikvienam jābūt spējīgam sludināt labo vēsti pa mājām,” sacīja brālis N. Nors. Lai varētu sasniegt šo mērķi, visā pasaulē Jehovas liecinieku draudzēs tika organizēta īpaša apmācības programma. Tā visi, kas vēl nesludināja pa mājām, varēja mācīties, kā pie durvīm ievadīt un risināt ar cilvēkiem sarunas par Dieva Rakstiem un kā atbildēt uz viņu jautājumiem.

⁹ Šai apmācībai bija lieliski rezultāti. Desmit gadu laikā sludinātāju skaits pasaulē divkāršojās, atkārtotu apmeklējumu skaits palielinājās par 126 procentiem, bet cilvēku skaits, kuriem Jehovas liecinieki mācīja Bībeli, pieauga par 150 procentiem. Patlaban labo vēsti sludina gandrīz septiņi miljoni Valstības sludinātāju. Šis izcilais pieaugums nepārprotami liecina, ka Jehova ir svētījis savu kalpu pūles sludināt pa mājām. (Jes. 60:22.)

Cilvēki tiek atzīmēti glābšanai

10., 11. a) Kādu parādību redzēja Ecēhiēls, kā var lasīt Ecēhiēla grāmatas 9. nodaļā? b) Kā šī pravietiskā parādība piepildās mūsu dienās?

¹⁰ To, cik svarīgi ir sludināt pa mājām, palīdz saprast kāda parādība, kas bija dota pravietim Ecēhiēlam. Parādībā Ecēhiēls redzēja sešus vīrus ar ieročiem rokās un septīto vīru, kurš bija tērpies linu audeklā un kuram pie jostas bija rakstāmie rīki. Septītais vīrs saņēma pavēli šķērsot pilsētu un ”uzvilkt uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā”. Sešiem bruņotajiem vīriem tika pavēlēts, lai tad, kad iezīmēšana ir pabeigta, tie nonāvē visus, kuriem zīmes nav. (Nolasīt Ecēhiēla 9:1—6.)

¹¹ Linu audeklā tērptais vīrs šajā pravietojumā attēlo ar garu svaidīto kristiešu atlikumu. Sludinot un gatavojot mācekļus, svaidīto grupa uzvelk simbolisku zīmi uz to cilvēku pieres, kuri kļūst par Kristus ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Kas ir šī zīme? Tas ir skaidrs apstiprinājums, tik nepārprotams kā uz pieres uzvilkta zīme, ka šīs ”avis” ir kristīti Jēzus Kristus mācekļi, kas atdevuši sevi Dievam un attīstījuši kristīgas  īpašības. (Efez. 4:20—24.) ”Citas avis” kļūst par vienu ganāmo pulku ar svaidītajiem kristiešiem un palīdz viņiem svarīgajā iezīmēšanas darbā. (Atkl. 22:17.)

12. Kā Ecēhiēlam dotā parādība izceļ to, cik būtiski ir neatlaidīgi meklēt cilvēkus, kas ”sūdzas un skumst”?

¹² Ecēhiēlam dotā parādība spilgti izceļ vienu no iemesliem, kāpēc ir tik būtiski neatlaidīgi meklēt cilvēkus, kas ”sūdzas un skumst”. Runa ir par dzīvību un nāvi. Drīz Jehovas debesu spēki, ko attēlo seši vīri ar ieročiem rokās, nāks izpildīt sodu un iznīcinās tos, kas nav saņēmuši simbolisko zīmi. Par gaidāmo sprieduma izpildi apustulis Pāvils rakstīja, ka Kungs Jēzus ar ”savas varenības eņģeļiem.. turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tes. 1:7, 8.) Pievērsiet uzmanību, ka cilvēki tiks tiesāti pēc tā, kā viņi būs atsaukušies uz labo vēsti. Tātad Dieva vēsts neatslābstoši ir jāsludina līdz pašām beigām. (Atkl. 14:6, 7.) Tas nozīmē, ka uz visiem Jehovas kalpiem gulstas liela atbildība. (Nolasīt Ecēhiēla 3:17—19.)

13. a) Ko Pāvils uzskatīja par savu pienākumu, un kāpēc? b) Kāds ir mūsu pienākums pret cilvēkiem mūsu sludināšanas teritorijā?

¹³ Apustulis Pāvils uzskatīja par savu pienākumu sludināt citiem labo vēsti. Viņš rakstīja: ”Tiklab grieķiem kā negrieķiem, mācītiem kā nemācītiem esmu parādnieks. Tāpēc mana vēlēšanās sludināt evanģeliju arī jums, romiešiem.” (Rom. 1:14, 15.) Pateicībā par žēlastību, kas bija parādīta viņam pašam, Pāvils gribēja darīt visu iespējamo, lai arī citiem palīdzētu saņemt Dieva žēlastību, kā to bija saņēmis viņš. (1. Tim. 1:12—16.) Pāvils jutās parādā ikvienam cilvēkam, ko satika, un šo parādu bija iespējams nolīdzināt, vienīgi izstāstot cilvēkam labo vēsti. Vai arī mēs, tāpat kā Pāvils, jūtamies parādā tiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā? (Nolasīt Apustuļu darbus 20:26, 27.)

14. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs sludinām sabiedriskās vietās un pa mājām?

¹⁴ Glābt cilvēku dzīvību ir ārkārtīgi svarīgi, bet pastāv vēl svarīgāks iemesls, kāpēc ir jāsludina pa mājām. Pravietojumā, kas lasāms Maleahija grāmatas 1. nodaļas 11. pantā, Jehova paziņo: ”No saules lēkta līdz saules rietam manam vārdam jāstāv augstā lielā cieņā pagānu starpā, un visās malās mans vārds godināms ar kvēpināmo un šķīstu ēdamo upuri, jo manam vārdam jākļūst augstam un varenam pagānu starpā.” Piepildoties šim pravietojumam, Jehovas kalpi pa visu zemi ļaužu priekšā slavē viņa vārdu, pazemīgi veikdami savu kalpošanu. (Ps. 109:30; Mat. 24:14.) Galvenais iemesls, kāpēc mēs sludinām gan sabiedriskās vietās, gan pa mājām, ir tas, ka mēs vēlamies nest ”slavas upuri” Jehovam. (Ebr. 13:15.)

Ir gaidāmi ievērības cienīgi notikumi

15. a) Kā pieauga izraēliešu aktivitāte Jērikas aplenkuma septītajā dienā? b) Ko tas, iespējams, liecina par sludināšanas darba attīstību?

¹⁵ Kā tālāk attīstīsies sludināšanas darbs? Kaut kādā mērā mēs par to varam spriest, ja pārdomājam Jērikas aplenkumu, kas aprakstīts Jozuas grāmatā. Pirms Dievs sagrāva Jēriku, viņš izraēliešiem pavēlēja sešas dienas pēc kārtas reizi dienā apsoļot apkārt pilsētai, bet septītajā dienā izraēliešiem bija jādara ievērojami vairāk nekā iepriekšējās dienās. Jehova  Jozuam teica: ”Ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures. Un tiklīdz tie garāki pūtīs āža ragā.., tad lai visa tauta saceļ vareni lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis.” (Joz. 6:2—5.) Iespējams, arī mūsu sludināšanas darbs līdzīgā kārtā ievērojami paplašināsies. Jebkurā gadījumā nav nekādu šaubu, ka līdz tam brīdim, kad pienāks pašreizējās sistēmas gals, Dieva vārds un viņa Valstība būs pasludināti tik plašā mērogā, kāds pasaules vēsturē nekad vēl nav pieredzēts.

16., 17. a) Kas tiks paveikts, pirms būs beigušās ”lielās bēdas”? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁶ Ļoti iespējams, pienāks laiks, kad vēsts, ko mēs sludinām, izskanēs ar ”vareni lielu troksni”. Atklāsmes grāmatā iespaidīgas vēstis par Dieva spriedumu ir attēlotas kā ”liela krusa ar daudz mārciņu smagiem graudiem”. * Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 21. pantā par šo simbolisko krusu ir sacīts: ”Tās posts bija ļoti liels.” Laiks rādīs, kāda nozīme sludināšanai pa mājām būs tajā, lai paziņotu šīs izšķirīgās vēstis par sprieduma izpildi. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka, pirms būs beigušās ”lielās bēdas”, Jehovas vārds būs darīts zināms tik iespaidīgi kā vēl nekad. (Atkl. 7:14; Ecēh. 38:23.)

¹⁷ Gaidīdami nozīmīgos notikumus, kas vēl ir priekšā, turpināsim dedzīgi sludināt labo vēsti par Valstību. Ar kādām grūtībām mēs sastopamies, kad sludinām pa mājām, un kā mēs varam tās pārvarēt? Šie jautājumi ir aplūkoti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kāds pamatojums sludināšanai pa mājām ir atrodams Svētajos Rakstos?

• Kā mūsdienās ir tikusi uzsvērta vajadzība sludināt pa mājām?

• Kāpēc Jehovas kalpiem ir pienākums sludināt?

• Kādi ievērības cienīgi notikumi ir gaidāmi nākotnē?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 4. lpp.]

Vai mēs, tāpat kā apustulis Pāvils, uzskatām par savu pienākumu sludināt citiem?

[Attēls 5. lpp.]

Brālis Neitans Nors 1953. gadā