Jehova sirsnīgi rūpējas par saviem kalpiem, kas ir jau gados

”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebr. 6:10.)

1., 2. a) Kāds apraksts mums var nākt prātā, kad mēs redzam kādu sirmgalvi? b) Kā Jehova raugās uz kristiešiem, kas ir jau gados?

VAI tad, kad jūs redzat draudzē kādu sirmgalvi, jums nenāk prātā kāds apraksts, kas lasāms Bībelē, Daniēla grāmatā? Pievērsīsim uzmanību, kā Daniēlam dotajā redzējumā sevi attēloja Dievs Jehova. Daniēls rakstīja: ”Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam bija drēbes baltas kā sniegs, un galvas mati kā tīra vilna.” (Dan. 7:9.)

² Parasti vilnas dabiskā krāsa ir balta. Vārdi ”mati kā tīra vilna” un ”cienīgs sirmgalvis” liek domāt par to, cik ilgi Dievs dzīvo, un par viņa izcilo gudrību un ļauj saprast, kāpēc viņš ir pelnījis mūsu visdziļāko cieņu. Kā ”cienīgais sirmgalvis” Jehova raugās uz padzīvojušiem cilvēkiem, kas viņam uzticīgi kalpo? Viņa Rakstos ir teikts, ka ”sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu”. (Sal. Pam. 16:31.) Garīgi nobrieduši kristieši, kas līdz sirmam vecumam uzticīgi kalpo Dievam, ir skaisti viņa acīs un ir viņam ļoti dārgi. Vai mēs raugāmies uz saviem padzīvojušajiem ticības biedriem tāpat kā Jehova?

Kāpēc padzīvojuši kristieši ir pelnījuši mūsu cieņu

3. Kāpēc padzīvojušie ticības biedri mums ir tik dārgi?

³ Starp gados veciem kristiešiem ir Jehovas liecinieku Vadošās padomes locekļi, ceļojošie pārraugi — gan bijušie, gan esošie —, dedzīgi pionieri un daudzi citi garīgi stipri Valstības sludinātāji. Iespējams, mēs pazīstam brāļus un māsas, kuri gadu desmitiem ir dedzīgi sludinājuši labo vēsti un kuru labā priekšzīme ir ietekmējusi daudzus jaunus kristiešus un ir palīdzējusi viņiem tiekties pēc garīgiem mērķiem. Daudzi no mūsu padzīvojušajiem ticības biedriem ir veikuši svarīgus pienākumus kalpošanā un ir izturējuši vajāšanas labās vēsts dēļ. Jehova un ”uzticīgais un gudrais kalps” ļoti augstu vērtē visu, ko šie kristieši ir darījuši un dara Valstības labā. (Mat. 24:45.)

4. Kāpēc mums jāciena kristieši, kas ir gados, un jālūdz par viņiem?

⁴ Vecāka gadagājuma kristieši, kas uzticīgi kalpo Jehovam, ir pelnījuši savu ticības biedru pateicību un cieņu. Jau bauslībā, ko Dievs ar Mozus starpniecību bija devis savai tautai, uzmanība un cieņa pret veciem cilvēkiem bija saistīta ar bijību pret Dievu. (3. Moz. 19:32.) Mums būtu regulāri jālūdz par padzīvojušiem kristiešiem un jāpateicas Dievam par viņu pašaizliedzīgo kalpošanu. Apustulis Pāvils lūdza par visiem saviem ticības biedriem, gan jauniem, gan veciem. (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 1:2, 3.)

5. Ko mēs varam gūt, esot kopā ar padzīvojušiem ticības biedriem?

⁵ Turklāt itin visi draudzes locekļi var daudz ko gūt, esot kopā ar padzīvojušiem kristiešiem. Regulāri iedziļinoties Bībelē un ilgus gadus kalpojot Jehovam, viņi ir uzkrājuši nenovērtējamas zināšanas un pieredzi. Viņi ir iemācījušies būt pacietīgi un iejūtīgi, un viņiem lielu prieku sagādā iespēja  dalīties pieredzē ar jaunākajiem ticības biedriem. (Ps. 71:18.) Vai jūs izmantojat iespēju smelties gudrību no šī zināšanu un pieredzes avota? (Sal. Pam. 20:5.)

6. Kā mēs saviem sirmajiem ticības biedriem varam parādīt, ka viņus augstu vērtējam?

⁶ Vai mēs apliecinām padzīvojušiem kristiešiem, ka viņi mums ir tikpat dārgi kā Jehovam? Viens veids, kā to darīt, ir teikt viņiem, cik augstu mēs vērtējam viņu uzticību Dievam un cik svarīgs mums ir viņu viedoklis. Turklāt, rīkodamies saskaņā ar viņu padomiem un ieteikumiem, mēs parādām, ka mūsu cieņa pret viņiem ir patiesa. Ne mazums vecāka gadagājuma kristiešu atceras labos padomus, kādus viņi savulaik ir saņēmuši no padzīvojušiem ticības biedriem, un to, kā šo padomu ievērošana viņiem ir palīdzējusi daudzu gadu garumā. *

Rūpēsimies par tiem, kas ir gados

7. Kam Jehova galvenokārt ir uzticējis pienākumu rūpēties par padzīvojušiem cilvēkiem?

⁷ Pienākumu rūpēties par gados veciem cilvēkiem Dievs galvenokārt ir uzticējis viņu ģimenēm. (Nolasīt 1. Timotejam 5:4, 8.) Jehovam ir patīkami, ja ģimenes locekļi pilda savus pienākumus pret padzīvojušiem tuviniekiem, tā apliecinot, ka viņiem, tāpat kā Jehovam, rūp veci cilvēki. Dievs šādas ģimenes atbalsta un svētī par to pūlēm un uzupurēšanos. *

8. Kāpēc draudzei jārūpējas par vecāka gadagājuma kristiešiem?

⁸ Jehova priecājas arī par to, ka draudze rūpējas par gados veciem ticības biedriem, kuriem nav radinieku, kas varētu par tiem gādāt. (1. Tim. 5:3, 5, 9, 10.) Tādā veidā draudzes locekļi apliecina, ka viņi ir ”līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi” pret tiem, kas ir gados. (1. Pēt. 3:8.) Pāvils labi raksturoja draudzes attieksmi pret padzīvojušiem ticības biedriem, salīdzinādams draudzi ar miesu un rakstīdams, ka tad, kad ”viens loceklis cieš”, ”visi locekļi cieš  līdzi”. (1. Kor. 12:26.) Ar iejūtību un mīlestību palīdzot tiem, kas ir gados, mēs apliecinām, ka sekojam principam, kas ietverts Pāvila padomā: ”Nesiet cits cita nastas, tā jūs izpildīsit Kristus likumu.” (Gal. 6:2.)

9. Kādas grūtības izjūt padzīvojuši cilvēki?

⁹ Kādas ”nastas” nes padzīvojuši cilvēki? Daudzi no viņiem ātri nogurst. Reizēm viņiem šķiet, ka pat ikdienišķas lietas — piemēram, gājiens pie ārsta, dažādu maksājumu kārtošana, mājas uzkopšana un ēdiena gatavošana — ir pāri viņu spēkiem. Tā kā ar gadiem bieži vien mazinās ēstgriba un slāpju sajūta, daudzi padzīvojuši cilvēki ēd un dzer mazāk, nekā viņiem vajadzētu. Kaut kas līdzīgs var notikt arī garīgā ziņā. Varbūt pavājinātas redzes dēļ vecākam cilvēkam ir grūti lasīt, un pavājināta dzirde apgrūtina klausīšanos kristiešu sapulcēs, un pat tam, lai sapostos uz sapulci, jāpatērē daudz spēka. Kā citi var palīdzēt padzīvojušiem ticības biedriem?

Kā var palīdzēt citi

10. Ko var darīt draudzes vecākie, lai padzīvojušie draudzes locekļi saņemtu praktisku palīdzību?

¹⁰ Daudzas draudzes priekšzīmīgi rūpējas par padzīvojušiem draudzes locekļiem. Brāļi un māsas ar mīlestību palīdz viņiem iepirkties, pagatavot ēdienu un uzkopt māju, kā arī studēt Bībeli, sagatavoties sapulcēm un būt regulāriem kalpošanā. Gados jaunākie kristieši pavada padzīvojušos, kad tie kaut kur dodas, vai piedāvā tos aizvest ar mašīnu. Ja padzīvojis ticības biedrs nespēj iziet no mājām, draudze parūpējas, lai viņš varētu klausīties sapulces pa telefonu vai arī saņemt sapulču audioierakstus. Draudzes vecākie cenšas gādāt par to, lai padzīvojušajiem draudzes locekļiem tiktu sniegta nepieciešamā praktiskā palīdzība. *

11. Pastāstiet, kā kāda ģimene palīdzēja padzīvojušam brālim!

¹¹ Ne tikai draudze kopumā, bet arī atsevišķi kristieši var parādīt viesmīlību un būt dāsni. Kādam padzīvojušam brālim nomira sieva, un, palicis viens, viņš ar savu pensiju vairs nespēja samaksāt īri. Agrāk viņi ar sievu bija mācījuši Bībeli kādai ģimenei — vīram, sievai un viņu divām pusauga meitām. Šai ģimenei bija liela māja, un viņi uzaicināja padzīvojušo brāli pārcelties pie viņiem un atvēlēja tam divas istabas. 15 gadus viņi nodzīvoja kopā, un šajā laikā viņi pieredzēja daudz jauku brīžu. Viesmīlīgā ģimene daudz ko mācījās no padzīvojušā brāļa, kam bija stipra ticība un bagāta dzīves pieredze, un arī sirmais brālis jutās labi šīs ģimenes sabiedrībā. Viņš dzīvoja pie šiem kristiešiem līdz pat savai nāvei 89 gadu vecumā. Minētā ģimene joprojām ir pateicīga Dievam par daudzajām svētībām, ko tā guva, esot kopā ar savu padzīvojušo ticības biedru. Šīs ģimenes locekļi bija palīdzējuši Jēzus Kristus māceklim, un viņu ”alga” nav zudusi. (Mat. 10:42.) *

12. Ko ikviens var darīt, lai atbalstītu brāļus un māsas, kas ir gados?

¹² Ne visi no mums spēj palīdzēt kādam padzīvojušam ticības biedram tā, kā palīdzēja šī ģimene, taču varbūt mēs varam palīdzēt saviem sirmajiem brāļiem un māsām nokļūt uz sapulcēm un doties ar viņiem sludināt. Tāpat mēs varam uzaicināt viņus pie sevis ciemos vai arī piedāvāt iespēju pievienoties mums, kad dodamies nelielā izbraukumā. Mēs varam apciemot padzīvojušos ticības biedrus, it īpaši tad, kad viņi ir slimi un nespēj iziet no mājām. Turklāt mums jāpatur prātā, ka pret vecākiem cilvēkiem vienmēr jāizturas ar pienācīgu cieņu. Kamēr vien padzīvojis kristietis spēj pats spriest, ir jāņem vērā viņa viedoklis visos jautājumos, kas viņu skar. Pat tie, kuru prāta spējas  lielā mērā ir cietušas, spēj just to, vai tiek ņemtas vērā viņu goda jūtas.

Jehova neaizmirst savu kalpu veikumu

13. Kāpēc ir svarīgi interesēties par to, kā jūtas gados vecāki kristieši?

¹³ Ir ļoti svarīgi interesēties par to, kā jūtas padzīvojuši cilvēki. Bieži gadās, ka viņi jūtas nomākti, jo vairs nespēj paveikt tik daudz, cik viņi darīja, kad bija jaunāki un veselāki. Piemēram, kāda māsa, kas bija dedzīgi kalpojusi Jehovam aptuveni 50 gadus un bija bijusi arī pioniere, saslima un kļuva aizvien vājāka, tā ka viņai bija grūti pat apmeklēt sapulces. Kad šī māsa salīdzināja to, ko viņa bija darījusi kalpošanā agrāk, ar to, ko viņa spēja tagad, viņa sāka raudāt. Noliekusi galvu, viņa caur asarām šņukstēja: ”Es vairs neko nespēju.”

14. Kādu uzmundrinājumu padzīvojuši kristieši var smelties psalmos?

¹⁴ Ja jums plecos gulstas gadu nasta, iespējams, arī jums nav svešas šādas izjūtas. Varbūt jums reizēm šķiet, ka Jehova jūs ir atstājis. Psalmu sacerētājs mūža nogalē, pēc visa spriežot, tā jutās, jo viņš lūdza Jehovu: ”Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd! [..] Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani.” (Ps. 71:9, 18.) Jehova nebūt negrasījās pamest šī psalma sacerētāju, un viņš nepametīs arī jūs. Dāvids kādā psalmā pauda savu pārliecību par Dieva atbalstu. (Nolasīt Psalmu 68:20.) Padzīvojuši kristieši, kas uzticīgi kalpo Jehovam, var būt droši, ka Jehova būs ar viņiem un atbalstīs viņus dienu no dienas.

15. Kas padzīvojušiem kristiešiem var palīdzēt saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi?

¹⁵ Jehova neaizmirst neko no tā, ko jūs, viņa padzīvojušie kalpi, esat darījuši un joprojām darāt viņam par godu. ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā,” teikts Bībelē. (Ebr. 6:10.) Tāpēc nesāciet domāt, ka gadu nastas dēļ jūs vairs neesat noderīgi Jehovam, — tā nav tiesa. Centieties aizstāt šādas negatīvas, nomācošas domas ar pozitīvām un uzmundrinošām. Domājiet par jums piešķirtajām svētībām un par brīnišķīgo cerību uz nākotni! Mums ir droša cerība uz nākotni — uz vislabāko nākotni, kāda vien iespējama —, un to garantē mūsu Radītājs. (Jer. 29:11, 12; Ap. d. 17:31; 1. Tim. 6:19.) Domājiet par šo cerību, centieties būt pozitīvi un nekad neaizmirstiet, ka jūsu klātbūtne draudzes sapulcēs ir ļoti vērtīga! *

16. Kāpēc kāds brālis domāja, ka viņam vairs nevajadzētu kalpot par draudzes vecāko, un kā citi vecākie viņu uzmundrināja?

¹⁶ Nomācošas izjūtas ir iespējams pārvarēt, un par to liecina tas, ko pieredzēja brālis Johans *, kuram ir jau ap 80 gadiem. Viņš ir draudzes vecākais, un viņš aprūpē savu sievu Sanniju, jo tā ir kļuvusi par invalīdi. Kristīgās māsas pa kārtai paliek pie Sannijas, lai Johans varētu apmeklēt sapulces un sludināt. Tomēr kādā brīdī Johanam likās, ka viņš vairs nespēj tikt ar visu galā un tāpēc viņam būtu jāatsakās no draudzes vecākā pienākumiem. ”Kāda jēga no tā, ka es esmu draudzes vecākais?” viņš ar asarām acīs jautāja. ”Es vairs nespēju neko dot draudzei.” Citi vecākie apliecināja Johanam, ka augstu vērtē viņa bagāto pieredzi un vērtīgos spriedumus. Brāļi viņu mudināja neatteikties no vecākā pienākumiem, pat ja viņš  tiem nevar veltīt tik daudz spēka, kā gribētu. Guvis uzmundrinājumu, Johans turpina kalpot par vecāko, un tas nāk par labu visai draudzei.

Jehova gādā par saviem kalpiem

17. Kādu apliecinājumu padzīvojuši kristieši var atrast Bībelē?

¹⁷ No Bībeles ir skaidri redzams, ka padzīvojuši cilvēki var saglabāt garīgu spēku par spīti grūtībām, kas nāk līdz ar gadiem. Psalmu sacerētājs par tiem, kas ir ”dēstīti tā Kunga namā”, teica: ”Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi.” (Ps. 92:14, 15.) Apustulis Pāvils, kam, iespējams, daudz raižu sagādāja kāda slimība, nepadevās, kaut gan viņa ”ārīgais cilvēks sadila”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:16—18.)

18. Kāpēc padzīvojušiem kristiešiem un tiem, kas par viņiem rūpējas, ir vajadzīga citu palīdzība?

¹⁸ Daudzu kristiešu dzīve pierāda, ka padzīvojuši cilvēki var būt garīgā ziņā aktīvi un ”nest augļus”. Taču slimību un gadu nastas sagādātās grūtības var laupīt prieku pat tiem, kuriem ir tuvinieki, kas par viņiem ar mīlestību gādā. Turklāt arī tie, kas rūpējas par padzīvojušiem cilvēkiem, var palaikam just spēku izsīkumu. Draudzei ir godpilns pienākums paust mīlestību darbos un palīdzēt padzīvojušiem draudzes locekļiem un tiem, kas gādā par viņiem. (Gal. 6:10.) Ar savām rūpēm mēs apliecinām, ka neesam tādi, kas citiem tikai saka: ”Sildieties un baudiet barību,” — bet neko nedara, lai atvieglotu viņu situāciju. (Jēk. 2:15—17.)

19. Kāpēc padzīvojuši kristieši, kas uzticīgi kalpo Dievam, var raudzīties nākotnē ar paļāvību?

¹⁹ Vecums var ietekmēt to, cik daudz kristietis spēj darīt kalpošanā, taču, laikam ejot, Jehovas mīlestība pret viņa padzīvojušajiem kalpiem nemazinās. Gluži pretēji, visi šie uzticīgie kristieši ir dārgi viņa acīs, un viņš nekad tos neatstās. (Ps. 37:28; Jes. 46:4.) Jehova viņus atbalstīs un vadīs vienmēr. (Ps. 48:15.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc padzīvojuši kristieši mums ir ļoti dārgi?

• Kā mēs varam parādīt sirsnīgas rūpes par ticības biedriem, kas ir jau gados?

• Kas padzīvojušiem Jehovas kalpiem var palīdzēt saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 18. lpp.]

Draudzes locekļi augstu vērtē padzīvojušos ticības biedrus