Jehova redz un pārbauda visus

”Viņa [Jehovas] skati pārbauda cilvēku bērnus.” (Ps. 11:5.)

1. Ar kādiem cilvēkiem ir patīkami būt kopā?

KĀ JŪS jūtaties, esot kopā ar cilvēkiem, kas no sirds interesējas par jums? Kad jūs vaicājat viņu viedokli kādā jautājumā, viņi atbild godīgi un atklāti. Kad jums ir vajadzīga palīdzība, viņi labprāt jums palīdz. Kad jums nepieciešams padoms, viņi ar mīlestību jums to dod. (Ps. 141:5; Gal. 6:1.) Vai nav tā, ka šādi cilvēki visiem ļoti patīk? Arī Dievs Jehova un viņa Dēls interesējas par mums, tikai viņu interese un rūpes ir daudz lielākas. Viņi mums palīdz pilnīgi nesavtīgi un vēlas, lai mēs ”iegūtu īsto dzīvību”. (1. Tim. 6:19; Atkl. 3:19.)

2. Cik liela ir Jehovas interese par viņa kalpiem?

² Uzsvērdams, cik dziļa ir Jehovas interese par cilvēkiem, psalmu dziesminieks Dāvids teica: ”Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus.” (Ps. 11:5.) Dievs ne tikai skatās uz mums, bet arī mūs pārbauda. Kādā citā psalmā Dāvids izteicās: ”Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, ..Tu neatrodi manī nekā ļauna.” (Ps. 17:3.) Dāvids labi apzinājās, cik dziļa ir Jehovas interese par viņu. Viņš saprata, ka tad, ja viņš negainītu prom grēcīgas domas un pieļautu, ka viņa sirds kļūst ļauna, viņš sāpinātu Jehovu un izpelnītos viņa nelabvēlību. Vai mums Jehova ir tikpat reāls kā Dāvidam?

Jehova redz sirdi

3. Kāda ir Jehovas attieksme pret viņa kalpu trūkumiem?

³ Galvenais, kas interesē Jehovu, ir mūsu iekšējā būtība — tas, kādi mēs esam sirdī. (Ps. 19:15; 26:2.) Savā mīlestībā viņš nepievērš pārliecīgu uzmanību nelieliem cilvēku trūkumiem. Piemēram, kad Ābrahāma sieva Sāra sarunā ar materializējušos eņģeli neteica patiesību, eņģelis saprata, ka viņa ir nobijusies un viņai ir kauns, tāpēc, atspēkodams viņas teikto, runāja iecietīgi. (1. Moz. 18:12—15.) Kad patriarhs Ījabs apgalvoja, ka ir ”taisnīgāks par Dievu”, Dievs nepārtrauca viņu svētīt, jo zināja, cik ļoti Ījabs ir cietis Sātana dēļ. (Īj. 32:2; 42:12.) Tāpat Dievs Jehova nesadusmojās uz atraitni, kas teica skarbus vārdus pravietim Elijam. Jehova saprata, ka sieviete smagi pārdzīvoja sava vienīgā bērna nāvi. (1. Ķēn. 17:8—24.)

4., 5. Kā Jehovas žēlastība izpaudās gadījumā ar Abimelehu?

⁴ Jehova pārbauda sirdi, un tāpēc viņš izturas ar sapratni pat pret cilvēkiem, kas netic viņam, piemēram, tā viņš izturējās pret filistiešu pilsētas Gerāras valdnieku Abimelehu. Nezinādams, ka Sāra ir Ābrahāma sieva, Abimelehs paņēma Sāru uz savu namu, lai to apprecētu. Taču, pirms viņš bija tuvojies Sārai, Jehova viņam sapnī teica: ”Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki. Bet tagad: atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs.” (1. Moz. 20:1—7.)

⁵ Jehova būtu varējis izturēties bargi pret Abimelehu, kas pielūdza viltus dievības, bet viņš redzēja, ka šim valdniekam nebija ļaunu nolūku. Tāpēc viņš izrādīja žēlastību Abimeleham un paskaidroja, kas tam jādara, lai tas saņemtu piedošanu un ”paliktu dzīvs”. Vai Jehova nav brīnišķīgs Dievs?

6. Kāda bija Jēzus attieksme pret cilvēkiem?

⁶ Jēzus savā rīcībā pilnībā līdzinājās Tēvam,  un tāpēc viņš pievērsa uzmanību labajam savos mācekļos un labprāt piedeva viņu kļūdas. (Marka 10:35—45; 14:66—72; Lūk. 22:31, 32; Jāņa 15:15.) Jēzus izturēšanās bija pilnīgā saskaņā ar viņa vārdiem, ko varam lasīt Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 17. pantā: ”Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.” Mīlestība, kādu Jehova un Jēzus izjūt pret mums, ir dziļa un pastāvīga. Par viņu mīlestību liecina tas, ka viņi vēlas, lai mēs iemantotu dzīvību. (Īj. 14:15.) Jehova mūs pārbauda tieši tāpēc, ka viņš tik ļoti mūs mīl, un šī dziļā un pastāvīgā mīlestība nosaka, kā viņš uz mums skatās un kā rīkojas atkarībā no tā, ko redz. (Nolasīt 1. Jāņa 4:8, 19.)

Jehova mūs pārbauda ar mīlestību

7. Ar kādu attieksmi Jehova mūs pārbauda?

⁷ Būtu pilnīgi aplam iztēloties Jehovu kā bargu soģi, kas no debesīm mūs modri vēro, lai tikai pieķertu kādā grēkā. Tas, kas cilvēkus apsūdz un apgalvo, ka viņi visi ir savtīgi, ir Sātans. (Atkl. 12:10.) Viņš piedēvē sliktus rīcības motīvus tiem, kuriem tādu nav. (Īj. 1:9—11; 2:4, 5.) Psalmu dziesminieks, vēršoties pie Dieva, teica: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Ps. 130:3.) Protams, to nespētu neviens cilvēks. (Sal. Māc. 7:20.) Jehova mūs vēro ar mīlestību kā gādīgs tēvs, kas vēlas pasargāt savus bērnus no nelaimes. Viņš mūs bieži brīdina par mūsu trūkumiem un vājībām, lai mēs paši ar savu rīcību nenodarītu sev postu. (Ps. 103:10—14; Mat. 26:41.)

8. Kā Jehova māca savus kalpus?

⁸ Dieva mīlestība izpaužas pamācībās, ko mēs saņemam ar Bībeles un ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādātā garīgā uztura starpniecību. (Mat. 24:45; Ebr. 12:5, 6.) Jehova sniedz atbalstu arī ar kristiešu draudzes un tajā esošo ”dāvanu” palīdzību. (Efez. 4:8.) Turklāt Jehova skatās, kā mēs uztveram viņa tēvišķās pamācības, un meklē iespējas, kā mums vēl palīdzēt. 32. psalma 8. pantā teikts: ”Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es par tevi turēšu nomodā savu aci.” Ir ļoti svarīgi, lai mēs vienmēr klausītu Jehovu. Mums jābūt pazemīgiem viņa priekšā un jāapzinās, ka viņš ir mūsu labais Skolotājs un Tēvs. (Nolasīt Mateja 18:4.)

9. No kā mums jāuzmanās, un kāpēc?

⁹ Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirdi nocietina lepnība, ticības trūkums vai ”grēka viltība”. (Ebr. 3:13; Jēk. 4:6.) Šīs iezīmes bieži vien parādās tad, kad cilvēks lolo sliktas vēlmes un domas, un ar laiku viņš, iespējams, sāk pat noraidīt Bībeles padomus. Vēl sliktāk ir tad, ja cilvēks nevēlas mainīt savu slikto attieksmi un rīcību un kļūst par Dieva ienaidnieku. Tā patiešām ir bīstama situācija. (Sal. Pam. 1:22—31.) To ilustrē tas, kas notika ar Kainu — Ādama un Ievas pirmo dēlu.

 Jehova redz visu un attiecīgi rīkojas

10. Kāpēc Jehova noraidīja Kaina upuri, un kāda bija Kaina reakcija?

¹⁰ Kad Kains un Ābels nesa Jehovam upuri, Jehovam bija svarīgs ne tikai viņu ziedojums, bet arī tas, kāpēc viņi upurēja. Labi saskatīdams, kas ir katra brāļa sirdī, Jehova pieņēma Ābela upuri, kas bija ziedots ticībā, bet nepieņēma Kaina upuri, jo tajā kaut kādā veidā izpaudās Kaina ticības trūkums. (1. Moz. 4:4, 5; Ebr. 11:4.) Taču Kains neko nemācījās un nemainīja savu attieksmi — viņš tikai iekaisa dusmās pret savu brāli. (1. Moz. 4:6.)

11. Kā atklājās, cik ļauna bija kļuvusi Kaina sirds, un ko mēs varam mācīties no gadījuma ar Kainu?

¹¹ Jehova redzēja, ka šāda nostāja ir bīstama, un laipni norādīja Kainam, ka tad, ja viņš dara labu, viņam ir iemesls ”galvu.. pacelt”. Diemžēl Kains neņēma vērā Radītāja teikto un nogalināja savu brāli. Tas, cik ļauna bija kļuvusi Kaina sirds, vēl spilgtāk izpaudās, kad uz Dieva jautājumu: ”Kur ir Ābels, tavs brālis?”, viņš nekaunīgi atcirta: ”Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?” (1. Moz. 4:7—9.) Cilvēka sirds patiesi var kļūt tik ļaunprātīga, ka viņš noraida pat paša Dieva padomu. (Jer. 17:9.) Mums ir jāmācās no šādiem gadījumiem un, tiklīdz mūsos parādās nepareizas domas un vēlmes, tās nekavējoties jāizskauž. (Nolasīt Jēkaba 1:14, 15.) Kad mēs saņemam uz Bībeli balstītu padomu, uzklausīsim to un uzskatīsim par Jehovas mīlestības pierādījumu.

Neviens grēks nav apslēpts

12. Kāda ir Jehovas attieksme pret nepareizu rīcību?

¹² Dažiem varbūt liekas, ka tādā gadījumā, ja neviens neredzēs viņu slikto rīcību, viņiem izdosies izvairīties no soda. Taču no Dieva neko nav iespējams noslēpt. ”Viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebr. 4:13.) Jehova pārbauda un izvērtē mūsu dziļākos motīvus, un viņa izturēšanās pret tiem, kas ir rīkojušies nepareizi, ir absolūti taisnīga. Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā”, tomēr, ja kāds ”tīši grēko” un ir redzams, ka viņam ir viltīga un ļaunprātīga sirds, Jehova viņu ”neatstāj.. nesodītu”. (2. Moz. 34:6, 7; Ebr. 10:26.) Jehovas attieksme pret tīšu grēku skaidri izpaudās gadījumā ar Ahanu un gadījumā ar Ananiju un Sapfiru.

13. Kas acīmredzot bija Ahana rīcības pamatā?

¹³ Ahans bija pārkāpis Jehovas aizliegumu, piesavinādamies daļu no Jērikā iegūtā laupījuma, un acīmredzot ar ģimenes ziņu bija noslēpis sazagto savā teltī. Kad viņa grēks nāca gaismā, Ahans apliecināja, ka saprot nodarījuma smagumu, jo viņš teica: ”Es esmu grēkojis tā Kunga.. priekšā!” (Joz. 7:20.) Tāpat kā Kainam, arī Ahanam sirds bija kļuvusi ļauna. Ahans bija padevies alkatībai, un tieši alkatība viņu bija pamudinājusi slēpt savu grēku. Tā kā Jērikā gūtais laupījums piederēja Jehovam, Ahans patiesībā bija zadzis no Jehovas, un gan viņam, gan viņa ģimenei par to bija dārgi jāsamaksā. (Joz. 7:25.)

14., 15. Ar ko Ananija un Sapfira izpelnījās Dieva nelabvēlību, un ko mēs no tā mācāmies?

¹⁴ Ananija un Sapfira piederēja pie agrīno kristiešu Jeruzalemes draudzes. Pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem kristieši  labprātīgi ziedoja līdzekļus, lai materiāli atbalstītu jaunos ticības biedrus, jo šie cilvēki bija atbraukuši uz svētkiem no tālām zemēm un joprojām atradās Jeruzalemē. Ananija pārdeva savu tīrumu un daļu no iegūtās naudas ziedoja, bet citiem paziņoja, ka ir ziedojis pilnīgi visu naudu, un viņa sieva labi zināja par šo vīra soli. Ir skaidrs, ka šī ģimene gribēja iegūt īpašu cieņu starp draudzes locekļiem. Taču tā bija krāpšana, un Jehova brīnumainā veidā darīja to zināmu apustulim Pēterim. Pēteris atklāti vērsās pret Ananiju, sakot, ka tas ir rīkojies ļoti nosodāmi, un Ananija nokrita zemē un nomira. Drīz pēc tam nomira arī Sapfira. (Ap. d. 5:1—11.)

¹⁵ Ananijas un Sapfiras grēks nebija tikai īslaicīgā vājuma brīdī izdarīta kļūda. Viņi bija izplānojuši savu rīcību, un viņu nolūks bija piemānīt apustuļus, un tāpēc viņi meloja. Sliktākais bija tas, ka viņi ”meloja Svētajam Garam” un Dievam. Dievs Jehova sodīja Ananiju un Sapfiru, un tas neapšaubāmi pierāda, ka viņš ir gatavs pasargāt draudzi no liekuļiem. ”Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!” ir uzsvērts Bībelē. (Ebr. 10:31.)

Centīsimies vienmēr būt krietni Dieva acīs

16. a) Kā Sātans mēģina sagraut Dieva kalpu garīgumu? b) No kādām Sātana metodēm mums ir jāuzmanās?

¹⁶ Sātans dara visu iespējamo, lai mēs zaudētu savu garīgumu un Jehovas labvēlību. (Atkl. 12:12, 17.) Par viņa ļaunajiem nodomiem skaidri liecina tas, cik ļoti pasaule ir pārņemta ar netiklību un vardarbību. Ar dažādu mūsdienu tehnoloģiju palīdzību viegli ir pieejama pornogrāfija. Mums visiem spēkiem ir jāpretojas Sātana uzbrukumiem un jādomā līdzīgi Dāvidam, kas rakstīja: ”Es centīšos palikt uz nenoziedzības ceļa. [..] Es staigāšu ar skaidru sirdi tavā namā.” (Ps. 101:2.)

17. a) Kāpēc Jehova liek nākt gaismā slēptiem grēkiem? b) Kas ir jādara mums?

¹⁷ Mūsu laikos Jehova vairs brīnumainā veidā neatklāj draudzei, ka ir notikusi krāpšana vai pieļauti citi smagi grēki, kā viņš reizēm ir darījis pagātnē. Tomēr viņš redz visu un sevis paša noteiktā laikā un veidā liek atklāties tam, kas ir bijis rūpīgi slēpts. Pāvils rakstīja: ”Dažu cilvēku grēki ir redzami skaidri, tā ka tie saņem sodu uzreiz, bet citiem sods nāk vēlāk.” (1. Tim. 5:24, JD-07.) Galvenais iemesls, kāpēc Jehova liek nākt gaismā ļauniem darbiem, ir viņa mīlestība. Viņš mīl draudzi un vēlas to saglabāt tīru. Turklāt Jehova ir žēlsirdīgs pret tiem, kas bija padevušies grēkam, bet pēc tam no sirds ir nožēlojuši izdarīto. (Sal. Pam. 28:13.) Tāpēc gādāsim, lai mūsu sirds būtu pilnībā pievērsta  Dievam, un pretosimies visiem kārdinājumiem.

Lai mūsu sirds ir pilnībā pievērsta Dievam

18. Ko vēlējās ķēniņš Dāvids?

¹⁸ Ķēniņš Dāvids savu dēlu Salamanu aicināja: ”Atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus.” (1. Laiku 28:9.) Dāvids vēlējās, lai viņa dēls ne vien ticētu Dievam, bet arī izprastu, cik dziļi Dievs interesējas par saviem kalpiem, un būtu par to pateicīgs. Vai mēs esam pateicīgi Dievam par viņa dziļo interesi un rūpēm?

19., 20. Kas Dāvidam palīdzēja tuvoties Dievam, kā izriet no Psalma 19:8—12, un kas ir jādara mums, lai mēs tuvotos Dievam?

¹⁹ Jehova zina, ka pareizi noskaņoti cilvēki vēlēsies viņam tuvoties un ka to sirdi ietekmēs zināšanas par viņa brīnišķīgajām īpašībām. Tāpēc Jehova vēlas, lai mēs viņu iepazītu un uzzinātu, cik apbrīnojama ir viņa personība. To mēs varam darīt, studējot Bībeli un paši savā dzīvē izjūtot viņa svētību. (Mal. 3:10; Jāņa 14:9.)

²⁰ Vai mēs ik dienu lasām Bībeli un lūgšanās pārdomājam, cik vērtīgi ir Dieva likumi un norādījumi? Vai mēs saprotam, cik labi ir dzīvot pēc Bībeles principiem? (Nolasīt Psalmu 19:8—12.) Ja tā ir, mūsu ticība Jehovam un mīlestība pret viņu tikai padziļināsies, viņš aizvien vairāk tuvosies mums un, tēlaini izsakoties, ņems mūs pie rokas un staigās ar mums. (Jes. 42:6; Jēk. 4:8.) Ja mēs iesim pa šauro ceļu, kas ved uz dzīvību, Jehova pierādīs savu mīlestību pret mums, mūs svētīdams un garīgā ziņā aizsargādams. (Ps. 91:1, 2; Mat. 7:13, 14.)

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc Jehova mūs pārbauda?

• Kādu iemeslu dēļ daži cilvēki kļuva par Dieva ienaidniekiem?

• Kā mēs varam apliecināt, ka Jehova mums ir reāls?

• Kā mēs varam panākt, lai mūsu sirds būtu pilnībā pievērsta Dievam?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 4. lpp.]

Jehova mūs vēro kā mīlošs tēvs savus bērnus

[Attēls 5. lpp.]

Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Ananiju?

[Attēls 6. lpp.]

Kas mums palīdz no visas sirds kalpot Jehovam?