”Jūras dziesma”. Rokraksts, kas pārmet tiltu pāri gadsimtiem

2007. gada 22. maijā Izraēlas muzejā Jeruzalemē tika izstādīts kāds senebreju rokraksta fragments, kas datējams ar mūsu ēras septīto vai astoto gadsimtu. Tas satur 2. Mozus grāmatas tekstu no 13. nodaļas 19. panta līdz 16. nodaļas 1. pantam, un daļa no šī teksta ir tā dēvētā ”Jūras dziesma” — uzvaras dziesma, ko izraēlieši dziedāja, kad brīnumainā kārtā bija izglābti pie Sarkanās jūras. Kāpēc minētais rokraksts ir ievērības cienīgs?

Atbilde ir saistīta ar tā datējumu. Nāves jūras rokraksti, kas tika atrasti aptuveni pirms 60 gadiem, ir tapuši laikā no trešā gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras pirmajam gadsimtam. Pirms to atklāšanas vecākais zināmais Bībeles senebreju teksta manuskripts bija Alepas kodekss, kas tiek datēts ar mūsu ēras 930. gadu. Izņemot dažus fragmentus, nav atrasti tikpat kā nekādi senebreju rokraksti no vairākus gadsimtus ilgā laikposma, kas šķir Nāves jūras rokrakstus un Alepas kodeksu.

Izraēlas muzeja direktors Džeimss Snaiders sacīja: ”[Jūras dziesmas rokraksts] pārmet tiltu pāri vēstures posmam no Nāves jūras rokrakstiem līdz Alepas kodeksam.” Pēc viņa vārdiem, aplūkojot šo rokrakstu kopā ar citiem seniem Bībeles tekstiem, mēs redzam unikālu piemēru tam, kā teksts ir saglabāts nesagrozīts.

Zinātnieki uzskata, ka Izraēlas muzejā izstādītais fragments ir viens no daudzajiem rokrakstiem, kas 19. gadsimta nogalē tika atrasti Ēģiptē kādā Kairas sinagogā. Tas bija nonācis privātā kolekcijā, kuras īpašnieks nenojauta, cik rokraksts ir nozīmīgs. Pagājušā gadsimta 70. gados viņš griezās pēc konsultācijas pie speciālista, un rokraksts tika datēts ar radioaktīvā oglekļa metodi un noglabāts kādas bibliotēkas arhīvā, kur tas atradās, līdz tika izstādīts Izraēlas muzejā.

Uzsverot fragmenta lielo nozīmi, Izraēlas muzeja Nāves jūras rokrakstu kurators Adolfo Roitmans norādīja: ”Jūras dziesmas rokraksts liecina par ārkārtīgo precizitāti, ar kādu Bībeles masoretu teksts tika saglabāts cauri gadsimtiem. Apbrīnojami, ka Jūras dziesmas valodas skaniskais veidojums šodien ir tāds pats kā septītajā, astotajā gadsimtā.”

Bībele ir Dieva iedvesmotie Raksti, un Dievs Jehova ir parūpējies, lai tie tiktu saglabāti. Senie pārrakstītāji ļoti rūpīgi ir pārrakstījuši Svēto Rakstu grāmatas, un mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Bībeles teksts, ko mēs lasām mūsdienās, nav sagrozīts.

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]

Courtesy of Israel Museum, Jerusalem