Palīdzēsim viņiem atgriezties bez kavēšanās!
Palīdzēsim viņiem atgriezties bez kavēšanās!
”Pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa 6:68.)
1. Ko teica Pēteris, kad daudzi mācekļi bija pārstājuši sekot Jēzum?
REIZ daudzi Jēzus Kristus mācekļi pārstāja sekot Jēzum, jo nepieņēma vienu no viņa mācībām. Tad viņš vaicāja saviem apustuļiem: ”Vai arī jūs gribat aiziet?” Pēteris viņam atbildēja: ”Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” (Jāņa 6:51—69.) Nebija citur, kur doties. Jūdaismā ”mūžīgās dzīvības vārdi” vairs nebija atrodami, un to noteikti nav arī lielajā Bābelē — pasaules viltus reliģijās. Ikvienam, kas ir nomaldījies no Dieva ganāmpulka, bet vēlas iepriecināt Dievu Jehovu, ir ”pienākusi stunda celties no miega” un atgriezties Dieva avju pulkā. (Rom. 13:11.)
2. Kas būtu jāpatur prātā, ja ir runa par konfidenciāliem jautājumiem?
2 Jehova apliecināja rūpes par Izraēla pazudušajām avīm. (Nolasīt Ecēhiēla 34:15, 16.) Līdzīgi arī kristiešu draudzes vecākajiem ir vēlēšanās un pienākums palīdzēt tiem ticības biedriem, kas ir attālinājušies no draudzes. Vecākie var palūgt, lai kāds sludinātājs studē Bībeli ar neaktīvu draudzes locekli, kas vēlas saņemt palīdzību. Taču kā šim sludinātājam būtu jārīkojas, ja viņš uzzina, ka brālis vai māsa, kam viņš palīdz, ir izdarījis nopietnu grēku? Jautājumā, kas ir saistīts ar nopietnu pārkāpumu, vai jebkādā citā konfidenciālā lietā viņam nebūtu jādod padoms, bet gan jāiesaka ticības biedram vērsties pie draudzes vecākajiem. Ja šis cilvēks tā nerīkojas, sludinātājam pašam būtu jāinformē vecākie. (3. Moz. 5:1; Gal. 6:1.)
3. Kā jutās cilvēks, kam piederēja 100 avis, kad viņš bija atradis vienu pazudušo?
3 Iepriekšējā rakstā bija pieminēta Jēzus līdzība par cilvēku, kam piederēja 100 avis. Kad viena no tām pazuda, viņš atstāja 99 avis, lai meklētu vienu pazudušo. Cik gan ļoti viņš priecājās, kad bija to atradis! (Lūk. 15:4—7.) Līdzīgs prieks valda, kad draudzē atgriežas kristietis, kas bija no tās attālinājies. Mīlestības mudināti, draudzes vecākie un citi draudzes locekļi droši vien bija apmeklējuši neaktīvo ticības biedru. Viņi vēlējās, lai šis cilvēks atgrieztos brāļu un māsu saimē un atkal izjustu Dieva atbalstu, aizsardzību un svētības. (5. Moz. 33:27; Ps. 91:14; Sal. Pam. 8:32.) Ja kādam rodas iespēja palīdzēt ticības biedram atgriezties draudzē, ko viņš var darīt?
4. Kāda doma ir uzsvērta Vēstulē galatiešiem 6:2, 5?
4 Varbūt cilvēku var pamudināt atgriezties draudzē, laipni viņam atgādinot, ka Jehova mīl savas avis un neprasa no tām vairāk, kā tās spēj. Viņš gaida, ka mēs iedziļināsimies Bībelē, apmeklēsim kristiešu sapulces un sludināsim labo vēsti par Valstību. Sarunā ar neaktīvu ticības biedru varētu būt noderīgi nolasīt Vēstuli galatiešiem, 6. nodaļas 2. un 5. pantu, un pieminēt, ka ir nastas, ko kristieši cits citam var palīdzēt nest, taču atbildība Dieva priekšā ir nasta, kas katram jānes pašam. Neviens mūsu vietā nevar būt uzticīgs Dievam.
Vai cilvēks ir iegrimis ”laicīgās rūpēs”?
5., 6. a) Kāpēc ir svarīgi uzmanīgi uzklausīt, ko stāsta ticības biedrs, kurš ir kļuvis neaktīvs? b) Kā neaktīviem kristiešiem varētu palīdzēt saprast, ka, attālinādamies no draudzes, viņi kaitē paši sev?
5 Kad draudzes vecākais vai kāds cits pieredzējis sludinātājs apmeklē ticības biedru, kas ir kļuvis neaktīvs, viņam šis cilvēks ir uzmanīgi jāuzklausa, lai saprastu, kā tam palīdzēt. Varam iedomāties situāciju, kad draudzes vecākais apmeklē precētu pāri, kas ir iegrimis ”laicīgās rūpēs” un zaudējis saikni ar draudzi. (Lūk. 21:34.) Iespējams, viņi ir pārstājuši piedalīties kristīgajā darbībā finansiālu problēmu vai jaunu ģimenes pienākumu dēļ. Viņi varbūt ir izjutuši nepieciešamību pēc atvieglojuma, bet vecākais viņiem varētu minēt, ka norobežošanās no draudzes nav risinājums. (Nolasīt Salamana Pamācības 18:1.) Vecākais viņiem varētu taktiski pajautāt: ”Vai tagad, kad jūs vairs neapmeklējat sapulces, jūs jūtaties laimīgāki? Vai jūsu ģimenē valda lielāka saskaņa? Vai jūs joprojām izjūtat prieku, ko dod paļaušanās uz Jehovu?” (Neh. 8:10.)
6 Pārdomas par šādiem jautājumiem var palīdzēt neaktīvajiem kristiešiem saprast, kādas sekas ir tam, ka viņi ir attālinājušies no draudzes, — viņu garīgums ir vājinājies un viņi vairs nejūtas tik laimīgi kā agrāk. (Ps. 23:5, 6; Ebr. 10:24, 25.) Varbūt viņiem var palīdzēt saprast arī to, ka, nepiedalīdamies labās vēsts sludināšanā, viņi negūst to prieku, ko dod šis darbs. (Mat. 28:19, 20.) Tad kā būtu jārīkojas tiem, kuri ir kļuvuši neaktīvi?
7. Uz ko var mudināt tos, kas ir nomaldījušies no Dieva ganāmpulka?
7 Jēzus teica: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm.. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk.” (Lūk. 21:34—36.) Tos, kas ir nomaldījušies no Dieva ganāmpulka, bet vēlas atkal izjust prieku, kādu viņi juta agrāk, varētu mudināt lūgt Dieva palīdzību un svēto garu un rīkoties saskaņā ar savām lūgšanām. (Lūk. 11:13.)
Vai viņiem kaut kas ir kļuvis par klupšanas akmeni?
8., 9. Kādas domas draudzes vecākais varētu minēt sludinātājam, kuru kaut kas ir paklupinājis?
8 Tā kā cilvēki ir nepilnīgi, viņu starpā laiku pa laikam rodas domstarpības, un tas kādam var kļūt par klupšanas iemeslu. Kādu varbūt ir negatīvi ietekmējis tas, ka cienīts draudzes loceklis ir rīkojies pretēji Bībeles principiem. Ja neaktīvo sludinātāju ir ietekmējis kaut kas tāds, draudzes vecākais, kas viņu apmeklē, varētu minēt, ka Jehova nav vainojams citu nepareizajā rīcībā. Tad kāpēc gan būtu jāsarauj attiecības ar Jehovu un viņa tautu? Vai gan nebūtu jārīkojas tieši pretēji — jāturpina kalpot Jehovam pārliecībā, ka ”tas, kas visu zemi tiesā,” labi zina, kas ir noticis, un atrisinās jautājumu pareizi un taisnīgi? (1. Moz. 18:25; Kol. 3:23—25.) Ja kāds cilvēks burtiskā ziņā pakluptu un nokristu, viņš noteikti nepaliktu guļam, bet mēģinātu piecelties.
9 Cenšoties garīgā ziņā palīdzēt sludinātājam, kuru kaut kas ir paklupinājis, draudzes vecākais varētu minēt, ka daudzi, kuriem ir bijusi līdzīga problēma, laika gaitā ir sapratuši, ka situācija, kas viņiem kādreiz ir bijusi par klupšanas akmeni, viņus vairs pārāk neuztrauc. Turklāt var būt, ka šī situācija pat vairs nepastāv. Ja sludinātājs ir sarāvis saites ar draudzi tāpēc, ka vecākie viņam ir devuši stingru padomu, lūgšanas un pārdomas viņam var palīdzēt saprast, ka viņš vismaz daļēji ir pelnījis saņemto aizrādījumu un ka tas nav iemesls, lai pārstātu sludināt un apmeklēt sapulces. (Ps. 119:165; Ebr. 12:5—13.)
Vai cilvēkam ir bijis grūti pieņemt kādu Bībeles mācību?
10., 11. Kādus argumentus būtu noderīgi izmantot, cenšoties palīdzēt tiem, kam ir bijis grūti pieņemt kādu Bībeles mācību?
10 Daži varbūt ir atstājuši Dieva ganāmpulku, jo nav piekrituši kādai Bībeles mācībai. Izraēlieši, kas bija atbrīvoti no ēģiptiešu jūga, ”aizmirsa [Dieva] darbus”, ko viņš bija paveicis to labā, un ”negaidīja Viņa padomu”. (Ps. 106:13, VDP.) Varētu būt noderīgi atgādināt neaktīvajam sludinātājam, ka ”uzticīgais un gudrais kalps” gādā brīnišķīgu garīgo barību un ka, pateicoties tai, viņš ir uzzinājis patiesību. (Mat. 24:45.) Kāpēc gan neapņemties atkal ”dzīvot patiesībā”? (2. Jāņa 4.)
11 Sarunā ar sludinātāju, kas ir nomaldījies no Dieva ganāmpulka, vecākais varētu pieminēt mācekļus, kas atstāja Jēzu, jo nepieņēma vienu no viņa mācībām. (Jāņa 6:53, 66.) Atsakoties no iespējas būt kopā ar Kristu un viņa uzticīgajiem sekotājiem, viņi zaudēja savu garīgumu un prieku. Vai tie, kas ir atstājuši kristiešu draudzi, ir atraduši citu vietu, kur būtu pieejams bagātīgs garīgais uzturs? Nē, jo tādas vietas nav!
Vai ir izdarīts nopietns grēks?
12., 13. Kā ir iespējams palīdzēt neaktīvam ticības biedram, kas atzīst, ka ir izdarījis nopietnu grēku?
12 Daži pārstāj sludināt un apmeklēt sapulces, jo ir izdarījuši nopietnu grēku. Viņi, iespējams, domā, ka tad, ja pastāstīs par savu nepareizo rīcību vecākajiem, viņi tiks izslēgti no draudzes. Taču cilvēks netiek izslēgts no draudzes, ja viņš ir pārtraucis rīcību, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem, un patiesi nožēlo izdarīto. (2. Kor. 7:10, 11.) Gluži pretēji, draudzes vecākie šādam cilvēkam ar prieku sniegs nepieciešamo garīgo palīdzību.
13 Ja kāds pieredzējis sludinātājs saņem uzdevumu palīdzēt neaktīvam ticības biedram, kā viņam būtu jārīkojas, ja cilvēks, kam viņš palīdz, pastāsta, ka ir izdarījis nopietnu grēku? Kā jau bija minēts iepriekš, šim sludinātājam būtu nevis pašam jāiesaistās situācijas risināšanā, bet gan jāiesaka neaktīvajam ticības biedram vērsties pie draudzes vecākajiem. Ja ticības biedrs nevēlas to darīt, sludinātājam būtu jāparāda cieņa pret Jehovas vārdu un rūpes par draudzes labklājību un jāklausa norādījumam, ko saistībā ar šādiem jautājumiem ir devis Dievs. (Nolasīt 3. Mozus 5:1.) Draudzes vecākie zinās, kā palīdzēt tam, kurš vēlas atgriezties draudzē un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Iespējams, būs vajadzīga mīlestības pilna pārmācība. (Ebr. 12:7—11.) Ja cilvēks atzīst, ka ir grēkojis pret Dievu, taču ir pārtraucis nepareizo rīcību un no tiesas nožēlo izdarīto, vecākie viņam palīdzēs un viņš varēs saņemt Jehovas piedošanu. (Jes. 1:18; 55:7; Jēk. 5:13—16.)
Prieks par pazudušā dēla atgriešanos
14. Kāda līdzība ir lasāma Lūkas 15:11—24?
14 Cenšoties palīdzēt garīgā ziņā atslābušam ticības biedram, varētu viņam pieminēt Jēzus līdzību, kas lasāma Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas 11. līdz 24. pantā. Šajā līdzībā ir stāstīts par jaunu vīrieti, kas, izlaidīgi dzīvodams, izšķērdē visu savu mantojumu, taču pienāk brīdis, kad viņš sajūt riebumu pret savu neapvaldīto dzīvesveidu. Viņš ir izsalcis, viņu māc ilgas pēc mājām, un viņš nolemj doties atpakaļ. Jaunais vīrietis vēl ir labu gabalu no mājām, kad tēvs viņu pamana, skrien dēlam pretī, krīt viņam ap kaklu, skūpsta viņu un neslēpj savu prieku. Pārdomas par šo līdzību var palīdzēt cilvēkam, kas ir attālinājies no draudzes, atgriezties tajā. Tā kā pašreizējā pasaules iekārta drīz tiks iznīcināta, viņam būtu ”jādodas mājup” bez kavēšanās.
15. Kādu iemeslu dēļ cilvēki atstāj draudzi?
15 Lielākā daļa no tiem, kas ir pametuši draudzi, nav gluži kā šis pazudušais dēls. Vieni ir attālinājušies no draudzes pamazām, līdzīgi laivai, ko viļņi pamazām aizskalo no krasta. Citus ir tik ļoti nomākušas dzīves raizes, ka viņi ir pametuši novārtā garīgās intereses. Vēl citi ir sarāvuši saikni ar draudzi, jo viņiem par klupšanas akmeni ir kļuvusi kāda draudzes locekļa rīcība vai arī viņi nav piekrituši kādai Bībeles mācībai. Daži ir izdarījuši kaut ko tādu, kas Bībelē ir nosodīts. Tomēr mēs varam izmantot domas, kas bija minētas sakarā ar katru no šiem iemesliem, lai mudinātu tos, kas šo vai citu iemeslu dēļ ir atstājuši draudzi, atgriezties tajā, kamēr nav par vēlu.
”Esi sveicināts mājās, dēls!”
16.—18. a) Kā kāds draudzes vecākais palīdzēja brālim, kas daudzus gadus bija bijis neaktīvs? b) Kāpēc šis brālis bija attālinājies no draudzes, kādu palīdzību viņš saņēma, un kā viņš tika sagaidīts draudzē?
16 Kāds kristiešu draudzes vecākais pastāstīja: ”Mūsu draudzes vecākie ļoti cenšas apmeklēt sludinātājus, kas ir kļuvuši neaktīvi. Es apmeklēju brāli, kuram kādreiz biju mācījis Bībeli un palīdzējis iepazīt patiesību. Viņš jau aptuveni 25 gadus bija bijis neaktīvs un tobrīd pieredzēja kādu ļoti grūtu situāciju, tāpēc es viņam paskaidroju, kā Bībeles principu izmantošana viņam var palīdzēt. Pēc kāda laika šis brālis sāka nākt uz sapulcēm Valstības zālē un piekrita studēt Bībeli, lai stiprinātu savu apņēmību atgriezties Dieva ganāmpulkā.”
17 Kāpēc šis brālis bija attālinājies no draudzes? Viņš atzina: ”Pasaulīgām lietām es biju sācis pievērst vairāk uzmanības nekā garīgiem jautājumiem. Es pārstāju studēt Bībeli, piedalīties kalpošanā un apmeklēt sapulces. Pats to īsti neapzinoties, es biju pārstājis būt kristiešu draudzes daļa. Taču draudzes vecākā personiskā un patiesā interese par mani palīdzēja man atgriezties pie Jehovas.” Pēc tam, kad brālis piekrita, ka ar viņu studē Bībeli, sāka mazināties grūtības, kādas viņš pieredzēja. Viņš teica: ”Es sapratu, cik ļoti man bija pietrūcis mīlestības un vadības, ko dāvā Jehova un viņa organizācija.”
18 Kā brālis tika sagaidīts draudzē? Viņš pastāstīja: ”Es jutos gluži kā pazudušais dēls no Jēzus Kristus stāstītās līdzības. Kāda padzīvojusi māsa, kas bija draudzē jau pirms 30 gadiem un joprojām apņēmīgi kalpoja Jehovam, man sacīja: ”Esi sveicināts mājās, dēls!” Šie vārdi mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Es patiešām sajutos kā mājās. Es no sirds vēlētos pateikties par mīlestību, sirsnību un pacietību, ko pret mani parādīja gan draudzes vecākais, gan visa draudze. Viņu mīlestība pret Jehovu un savu tuvāko patiešām man palīdzēja atgriezties Dieva ganāmpulkā.”
Mudināsim tos, kas ir attālinājušies no draudzes, rīkoties nekavējoties!
19., 20. Kā mēs varam mudināt neaktīvos sludinātājus, lai viņi atgriežas draudzē bez kavēšanās, un kā mēs viņiem varam palīdzēt saprast, ka Dievs negaida no mums pārāk daudz?
19 Mēs dzīvojam pēdējās dienās, un pašreizējās ļaunās iekārtas gals ir neizbēgams. Tāpēc aicināsim neaktīvos draudzes locekļus apmeklēt kristiešu sapulces. Mudināsim viņus to darīt nekavējoties. Atgādināsim viņiem, ka Sātans cenšas sagraut viņu attiecības ar Dievu un grib, lai viņi domātu, ka atvieglojumu no dzīves raizēm var iegūt, atstājot tīro pielūgsmi. Mēs varam apliecināt šiem ticības biedriem, ka, vienīgi uzticīgi sekojot Jēzum, viņi var izjust patiesu atvieglojumu. (Nolasīt Mateja 11:28—30.)
20 Pieminēsim neaktīvajiem ticības biedriem, ka Dievs gaida no mums tikai to, ko mēs varam. Kad Lācara māsa Marija tika pelta par to, ka neilgi pirms Jēzus nāves bija svaidījusi viņu ar dārgu smaržīgu eļļu, Jēzus sacīja: ”Lieciet viņu mierā! [..] Šī ir darījusi, ko spējusi.” (Marka 14:6—8.) Jēzus uzslavēja trūcīgo atraitni, kas templī bija ziedojusi pavisam niecīgu naudas summu. Arī viņa bija darījusi, ko spējusi. (Lūk. 21:1—4.) Lielākā daļa no mums spēj apmeklēt kristiešu sapulces un piedalīties Valstības sludināšanā. Ar Jehovas palīdzību to varēs arī daudzi no tiem, kas šobrīd ir atslābuši garīgā ziņā.
21., 22. Par ko var būt pārliecināti tie, kas atgriežas pie Jehovas?
21 Ja kristietis, kas ir atstājis draudzi, baidās atkal satikt ticības biedrus, mēs viņam varam atgādināt, ar kādu prieku mājās tika sagaidīts pazudušais dēls. Arī draudzē valda līdzīgs prieks par ticības biedra atgriešanos. Mudināsim neaktīvos sludinātājus rīkoties jau tagad, lai pretotos Sātanam un tuvotos Dievam. (Jēk. 4:7, 8.)
22 Mēs ļoti priecātos, ja tie, kas šobrīd ir neaktīvi, nolemtu atgriezties pie Jehovas. (Raudu Dz. 3:40.) Viņi agrāk noteikti ir izjutuši daudz prieka, kalpojot Dievam. Ja viņi bez kavēšanās atgriezīsies Dieva ganāmpulkā, viņi saņems neizsakāmas svētības arī nākotnē.
Kā jūs atbildētu?
• Kā varētu palīdzēt kristietim, kuram par klupšanas akmeni ir kļuvusi kāda draudzes locekļa rīcība?
• Kādas domas būtu noderīgi minēt cilvēkam, kas ir atstājis draudzi, jo nav varējis pieņemt kādu Bībeles mācību?
• Kā varētu palīdzēt ticības biedram, kas vilcinās atgriezties draudzē?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Uzmanīgi uzklausiet ticības biedru, kas ir kļuvis neaktīvs
[Attēls 15. lpp.]
Pārdomājot Jēzus līdzību par pazudušo dēlu, cilvēks var izjust pamudinājumu atgriezties draudzē