Jāņa vēstules un Jūdas vēstule
Jehovas vārdi ir dzīvi
Jāņa vēstules un Jūdas vēstule
TRĪS apustuļa Jāņa vēstules, kas varētu būt sarakstītas 98. gadā Efesā, ir vienas no visvēlāk tapušajām Dieva iedvesmoto Rakstu grāmatām. Pirmajās divās vēstulēs Jānis aicināja kristiešus arī turpmāk dzīvot gaismā un pretoties atkrišanai. Trešajā vēstulē viņš mudināja ticības biedrus dzīvot patiesībā un sadarboties savā starpā.
Jēzus pusbrāļa Jūdas vēstule ir sarakstīta Palestīnā, iespējams, 65. gadā. Tajā Jūda brīdināja ticības biedrus sargāties no ļauniem cilvēkiem, kas bija ielavījušies draudzē, un deva padomus, kā pretoties sliktai ietekmei. Pievēršot uzmanību tam, kas teikts trijās Jāņa vēstulēs un Jūdas vēstulē, mēs varam palikt stipri ticībā pat grūtos apstākļos. (Ebr. 4:12.)
DZĪVOSIM GAISMĀ, TICĪBĀ UN MĪLESTĪBĀ
Jāņa pirmajā vēstulē, kas ir adresēta visiem tiem, kuri paliek Kristū, ir doti skaidri padomi, kuriem bija jāpalīdz kristiešiem pretoties atkrišanai un nelokāmi aizstāvēt patiesību un taisnīgumu. Jānis uzsvēra, cik svarīgi ir dzīvot gaismā, ticībā un mīlestībā.
”Ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš [Dievs] ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā,” rakstīja Jānis. Viņš norādīja, ka Dievs ir mīlestības avots, un aicināja ”mīlēt citam citu”. Mīlestība pret Dievu mūs mudina ”turēt viņa baušļus”, savukārt ”mūsu ticība” Dievam Jehovam, viņa Rakstiem un viņa Dēlam ļauj mums gūt uzvaru pār pasauli. (1. Jāņa 1:7; 4:7; 5:3, 4.)
Bībeles pantu skaidrojums.
2:7, 8. Kuru bausli Jānis nosauca gan par ”vecu”, gan par ”jaunu”? Jānis runāja par bausli, kas prasīja pašaizliedzīgi mīlēt ticības biedrus. (Jāņa 13:34.) Viņš šo bausli nosauca par ”vecu”, jo Jēzus to bija devis vairāk nekā 60 gadus pirms tam, kad Jānis uzrakstīja savu pirmo Dieva iedvesmoto vēstuli. Tāpēc var teikt, ka kristiešiem tas bija ”no sākuma” — viņi to bija saņēmuši sava kristīgā ceļa sākumā. Šis bauslis ir arī ”jauns”, jo tas prasīja kaut ko vairāk nekā tikai ”savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” un noteica, ka kristiešiem ir jāparāda pašaizliedzīga mīlestība. (3. Moz. 19:18; Jāņa 15:12, 13.)
3:2. Kas svaidītajiem kristiešiem ”vēl nav atklājies”, un kuru viņi redzēs tādu, ”kāds viņš ir”? Ar garu svaidītajiem kristiešiem vēl nav atklājies, kādi viņi būs pēc augšāmcelšanas dzīvei debesīs, kad viņiem būs piešķirts garīgs ķermenis. (Filip. 3:20, 21.) Taču viņi zina, ka tad, ”kad tas atklāsies [”kad Viņš (Dievs) parādīsies”, Str], [tie] būs viņam līdzīgi, jo [tie] redzēs viņu, kāds viņš ir”, proti, kā garīgu būtni. (2. Kor. 3:17, 18.)
5:5—8. Kā ūdens, asinis un gars dod liecību, ka ”Jēzus ir Dieva Dēls”? Var teikt, ka ūdens deva liecību par to, ka Jēzus ir Dieva Dēls, jo tad, kad Jēzus tika kristīts ūdenī, Dievs izteica atzinību Jēzum un nosauca viņu par savu Dēlu. (Mat. 3:17.) Jēzus asinis, viņa dzīvība, kas tika dota kā ”atpirkuma maksa par visiem”, arī liecināja, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1. Tim. 2:5, 6.) Savukārt svētais gars deva liecību, nākdams pār Jēzu kristīšanās brīdī un dodams viņam spēju ”labu darīt un dziedināt visus velna nomāktos”. (Jāņa 1:29—34; Ap. d. 10:38.)
Ko mēs varam mācīties.
2:9—11; 3:15. Ja kristietis pieļauj, ka kaut kas vai kāds sagrauj viņa mīlestību pret ticības biedriem, viņš staigā garīgā tumsā, nesaprazdams, uz kurieni viņš iet.
”DZĪVOSIM PATIESĪBĀ”
Savu otro vēstuli Jānis iesāk ar vārdiem: ”Es, presbiteris, izredzētajai nama mātei un viņas bērniem.” Viņš izsaka prieku par to, ka ir ”atradis starp [viņas] bērniem tādus, kas dzīvo patiesībā”. (2. Jāņa 1, 4.)
Izteicis mudinājumus vairot mīlestību, Jānis rakstīja: ”Šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc viņa baušļiem.” Vēl Jānis brīdināja uzmanīties no ”maldinātāja un antikrista”. (2. Jāņa 5—7.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1, 13. Kas ir ”izredzētā nama māte”? Pastāv iespēja, ka Jānis vērsās pie konkrētas sievietes, kuru viņš uzrunāja grieķu vārdā kiria, kas ir tulkots ”nama māte”. Taču var būt arī tā, ka vēstule tika sūtīta noteiktai draudzei, un Jānis izmantoja šādu uzrunu, lai samulsinātu vajātājus. Tādā gadījumā ”nama mātes.. bērni” bija šīs draudzes locekļi, bet ”māsas bērni” — citas draudzes locekļi.
7. Ko nozīmē tas, ka maldinātāji ”neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu”? Maldinātāji neatzīst, ka Jēzus ir nācis miesā. Iespējams, viņi noliedz, ka Jēzus vispār ir dzīvojis, vai arī noraida to, ka viņš ir bijis svaidīts ar svēto garu.
Ko mēs varam mācīties.
2, 4. Lai mēs tiktu izglābti, mums ir svarīgi iepazīt ”patiesību” — kristīgās mācības, kas ir iekļautas Bībelē, — un turēties pie tās. (3. Jāņa 3, 4.)
8—11. Ja mēs nevēlamies zaudēt ”žēlastību, apžēlošanu, mieru no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus”, kā arī mīlošo ticības biedru saimi, mums jāraugās, lai mēs turētos pie patiesības, un jānoraida tie, kas ”aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī”. (2. Jāņa 3.)
BŪSIM ”PATIESĪBAI PAR LĪDZDARBINIEKIEM”
Trešo vēstuli Jānis ir adresējis savam draugam Gajam. ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā,” viņš rakstīja. (3. Jāņa 4.)
Jānis uzslavēja Gaju par to, ka viņš ”ar uzticību” bija palīdzējis brāļiem, kas apciemoja draudzi. ”Mums pienākas tādus uzņemt,” sacīja apustulis, ”lai mēs kļūtu patiesībai par līdzdarbiniekiem.” (3. Jāņa 5—8.)
Bībeles pantu skaidrojums.
11. Kāpēc daudzi cilvēki grēko? Tiem, kuriem trūkst intereses par garīgām vērtībām, Dievs nav reāls. Tā kā viņi neredz Dievu, viņi rīkojas tā, it kā arī Dievs viņus neredzētu. (Ecēh. 9:9.)
15. Kas šajā pantā ir saukti par ”draugiem”? Vārds ”draugi” šeit apzīmē kaut ko vairāk nekā tikai cilvēkus, kam ir ciešas savstarpējās attiecības. Jānis šo vārdu attiecināja uz ticības biedriem kopumā.
Ko mēs varam mācīties.
4. Pieredzējuši draudzes locekļi ļoti priecājas, redzot, ka jaunākie ticības biedri ”dzīvo patiesībā”. Arī kristīgi vecāki izjūt milzīgu prieku, ja viņiem izdodas palīdzēt saviem bērniem kļūt par Jehovas kalpiem.
5—8. Starp tiem, kas cītīgi pūlas savu ticības biedru labā aiz mīlestības pret viņiem un pret Jehovu, ir ceļojošie pārraugi, misionāri, Bēteles darbinieki un pionieri. Viņu ticība mums ir labs paraugs, un viņi ir pelnījuši mīlestības pilnu atbalstu.
9—12. Mums jāseko uzticīgā Demētrija priekšzīmei, bet mēs nedrīkstam līdzināties Diotrefam, kas bija aprunātājs un neslavas cēlējs.
”PASARGAIT SEVI DIEVA MĪLESTĪBĀ”
Jūda rakstīja, ka draudzē ir ielavījušies ”kurnētāji, kas sūdzas par likteni un dzīvo savās kārībās”. Viņi ”runāja lielus vārdus, glaimodami acu priekšā sava labuma dēļ”. (Jūd. 4, 16.)
Kā kristieši var sevi pasargāt no sliktas ietekmes? ”Mīļie, pieminiet vārdus, kurus jums mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi ir sacījuši savā laikā,” rakstīja Jūda. Viņš aicināja: ”Pasargait sevi Dieva mīlestībā.” (Jūd. 17—21.)
Bībeles pantu skaidrojums.
3, 4. Kāpēc Jūda kristiešus mudināja ”turpināt cīņu par.. ticību”? Tas bija tāpēc, ka draudzē bija ”iezagušies.. bezdievji”. Šie cilvēki ”nodevās kauna dzīvei” un savu rīcību attaisnoja ar Dieva žēlastību.
20, 21. Kā mēs varam ”pasargāt sevi Dieva mīlestībā”? Mēs to varam darīt trijos veidos: 1) nostiprinoties ”visusvētākajā ticībā”, proti, cītīgi studējot Bībeli un dedzīgi piedaloties sludināšanā; 2) lūdzot Dievu ”Svētajā Garā” jeb pakļaujoties tā ietekmei; 3) apliecinot ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim, kas dod cerību uz mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16, 36.)
Ko mēs varam mācīties.
5—7. Vai ļaunie var izbēgt no Jehovas soda? Kā liecina trīs brīdinošie piemēri, ko pieminēja Jūda, tas nav iespējams.
8—10. Mums būtu jāseko virseņģeļa Mihaēla paraugam un jāizturas ar cieņu pret tiem, kam Dievs ir piešķīris varu.
12. Atkritēji ar savu liekuļoto mīlestību, aiz kuras viņi slēpj savus patiesos nodomus, apdraud mūsu ticību. Viltus mācītāji var šķist dāsni, taču būtībā viņi ir kā ”bezūdens mākoņi” — garīgi tukši. Viņi ir kā miruši koki, kas rudenī nenes augļus. Tāpat kā nokaltušus kokus, kas tiek izrauti ar visām saknēm, arī viņus gaida iznīcība. Mēs rīkojamies gudri, ja vairāmies no atkritējiem.
22, 23. Patiesie kristieši ienīst to, kas ir ļauns. Cenzdamies izglābt no mūžīgās iznīcības uguns tos, ”kas šaubās”, pieredzējuši draudzes locekļi — jo īpaši draudzes vecākie — sniedz viņiem garīgu palīdzību.
[Attēli 28. lpp.]
Ūdens, gars un asinis liecina, ka ”Jēzus ir Dieva Dēls”