Kāpēc mums jāsaglabā nelokāma uzticība Dievam?
Kāpēc mums jāsaglabā nelokāma uzticība Dievam?
”Tiesā, Kungs, arī mani pēc manas taisnības un nevainības!” (Ps. 7:9.)
1., 2. Kādās ikdienišķās situācijās var tikt pārbaudīta kristieša uzticība Dievam?
IZTĒLOSIMIES trīs situācijas. Klasesbiedri kaitina kādu zēnu, lai viņš zaudētu savaldību un sāktu apsaukāties vai kauties. Ko zēns darīs: atbildēs uz izaicinājumu vai savaldīsies un aizies projām? Kāds kristietis sēž mājās viens pie sava datora un kaut ko meklē internetā. Pēkšņi ekrānā uznirst reklāmas logs, kas aicina apmeklēt kādu piedauzīgu tīmekļa vietni. Kā vīrietis rīkosies: ļausies kārdinājumam iemest aci šajā vietnē vai uzreiz aizvērs nepiedienīgo reklāmu? Kāda kristiete sarunājas ar dažām ticības biedrenēm, bet saruna ievirzās negatīvā gultnē, un sākas tenkošana par kādu māsu draudzē. Vai šī kristiete piedalīsies tenkošanā vai mēģinās mainīt sarunas tematu?
2 Situācijas ir dažādas, bet tām visām ir kaut kas kopīgs: kristietim, kas tajās nonācis, ir vajadzīgas pūles, lai saglabātu uzticību Dievam un rīkotos krietni un pareizi. Vai jūs turat prātā uzticību Dievam, kad domājat par savām ikdienas rūpēm un raizēm, par dienišķajām vajadzībām un saviem mērķiem dzīvē? Cilvēki regulāri mēdz domāt par daudziem jautājumiem: par savu izskatu un veselību, par iztikas pelnīšanu, par saviem draugiem, varbūt arī par romantiskām attiecībām. Tam visam mēs mēdzam veltīt daudz uzmanības. Bet kas ir svarīgi Jehovam, kad viņš pārbauda mūsu sirdi? (Ps. 139:23, 24.) Viņam ir svarīgi, vai mēs esam no visas sirds viņam uzticīgi.
3. Kādu izvēli Jehova mums dod, un ko mēs aplūkosim šajā rakstā?
3 Jehova, no kura nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”, ikvienam no mums ir devis daudz laba. (Jēk. 1:17.) Mums jāpateicas viņam par tādām dāvanām kā mūsu ķermenis un prāts, veselība un dažādas spējas. (1. Kor. 4:7.) Tomēr Jehova mūs nespiež būt viņam uzticīgiem un rīkoties pareizi. Viņš ļauj mums pašiem izvēlēties, vai mēs to gribam. (5. Moz. 30:19.) Noskaidrosim, ko nozīmē pilnīga uzticība Dievam, un aplūkosim trīs iemeslus, kāpēc šāda uzticība ir tik svarīga.
Ko nozīmē būt pilnībā uzticīgam Dievam un krietnam viņa acīs?
4. Ar ko ir saistīta pilnīga uzticība Dievam, un ko mēs varam mācīties no Dieva Jehovas prasībām, kas attiecās uz dzīvnieku upuriem?
4 Daudziem cilvēkiem doma par krietnumu un uzticību pirmām kārtām saistās ar godīgumu. Godīgums ir būtiska īpašība, bet pilnīga uzticība Dievam un viņa taisnīgajiem principiem nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai godīgumu. Tā ir saistīta ar morālu skaidrību, nelokāmu turēšanos pie augstām morāles normām. Bībeles oriģināltekstā, apzīmējot cilvēku, kas ir pilnībā uzticīgs Dievam un krietns viņa acīs, ir lietoti senebreju vārdi, kuru pamatā ir sakne ar nozīmi ”vesels, viengabalains, nevainojams”. * Viens no šiem vārdiem ir attiecināts uz upuriem, kas bija jānes Jehovam. Upurējamais dzīvnieks Jehovam bija pieņemams vienīgi tad, ja tas bija vesels, bez vainas. (Nolasīt 3. Mozus 22:19, 20.) Jehova stingri nosodīja tos, kas neņēma vērā viņa prasības un upurēja klibus, aklus un slimus dzīvniekus. (Mal. 1:6—8.)
5., 6. a) Kādi piemēri ilustrē, ka arī cilvēki mēdz augstu vērtēt to, kas ir vesels un nesabojāts? b) Vai mums ir jābūt pilnīgiem, lai mēs būtu pilnībā uzticīgi Dievam? Paskaidrojiet.
5 Arī cilvēki mēdz meklēt un augstu vērtēt to, kas ir vesels un nesabojāts. Piemēram, iedomāsimies grāmatu kolekcionāru, kas pēc ilgiem meklējumiem atrod kādu retu sējumu, bet tad atklāj, ka tam trūkst vairāku būtisku lappušu. Iespējams, viņš vīlies noliks grāmatu atpakaļ plauktā. Vai iztēlosimies sievieti, kas jūras krastā lasa gliemežvākus. To skaistuma un daudzveidības valdzināta, viņa ik pa laikam pieliecas un kādu paceļ, lai to tuvāk izpētītu. Kurus gliemežvākus viņa paturēs? Protams, tos, kas ir veseli, nevis saplīsuši. Tāpat arī Dievs meklē cilvēkus, kuru sirds ir skaidra, visā pilnībā uzticīga viņam. (2. Laiku 16:9.)
6 Tomēr var rasties jautājums: vai mums ir jābūt pilnīgiem, lai mēs būtu pilnībā uzticīgi Dievam? Mūs ir sabojājis grēks un nepilnība, tāpēc mēs paši savās acīs varbūt esam kā grāmata ar izrautām lapām vai ieplīsis gliemežvāks. Vai jūs kādreiz tā jūtaties? Atcerieties: Jehova negaida no mums pilnību. Viņš nekad neprasa no mums vairāk, kā mēs spējam. * (Ps. 103:14; Jēk. 3:2.) Taču viņš prasa, lai mēs būtu uzticīgi viņam no visas sirds. Lai ilustrētu starpību starp pilnību un pilnīgu uzticību, padomāsim par šādu piemēru: kāds vīrietis ir iemīlējis jaunu sievieti un grasās viņu precēt. Būtu ļoti nesaprātīgi, ja viņš gribētu, lai viņa iecerētā būtu pati pilnība. Tomēr viņam ir pamats vēlēties, lai līgava viņu mīlētu no visas sirds un lolotu romantiskas jūtas tikai un vienīgi pret viņu. Līdzīgi arī Jehova ir ”Dievs, kas pieprasa nedalītu padevību”. (2. Moz. 20:5, NW.) Viņš prasa, nevis lai mēs būtu pilnīgi, bet lai mēs mīlētu viņu no visas sirds un pielūgtu vienīgi viņu.
7., 8. a) Kādu paraugu rādīja Jēzus? b) Kā izpaužas mūsu uzticība Dievam?
7 Atcerēsimies, ko Jēzus atbildēja uz jautājumu, kurš ir augstākais bauslis. (Nolasīt Marka 12:28—30.) Jēzus ne tikai pateica atbildi, bet arī dzīvoja saskaņā ar to. Viņš rādīja nevainojamu paraugu, ko nozīmē mīlēt Jehovu no visa sava prāta, sirds, dvēseles un spēka. Viņš parādīja, ka uzticība izpaužas nevis tikai vārdos, bet krietnā un pareizā rīcībā, kuras pamatā ir tīri motīvi. Lai mēs būtu uzticīgi Jehovam un dzīvotu krietni, mums ir jāseko Jēzus pēdās. (1. Pēt. 2:21.)
8 Ja mēs esam pilnībā uzticīgi Jehovam, mēs no visas sirds pakļaujamies viņa gribai un cenšamies rīkoties saskaņā ar viņa nodomu. Savā ikdienas dzīvē mēs pirmām kārtām domājam par to, kā būt patīkamiem Dievam Jehovam. Nosakot dzīvē prioritātes, mēs vadāmies pēc Jehovas viedokļa. Aplūkosim trīs iemeslus, kāpēc tas ir tik svarīgi.
1. Mūsu uzticība un jautājums par augstāko varu
9. Kā mūsu uzticība Dievam ir saistīta ar jautājumu par augstāko varu?
9 Jehovas augstākā vara nav atkarīga no mūsu uzticības. Viņa vara ir taisnīga, mūžīga un neierobežota, un tāda tā būs vienmēr, vienalga, lai ko teiktu vai darītu jebkura no viņa radītajām būtnēm. Tomēr gan debesīs, gan uz zemes ir izplatīti ļaunprātīgi meli par Dievu un apšaubītas viņa tiesības uz augstāko varu. Tāpēc ir svarīgi visu saprātīgo būtņu priekšā apstiprināt, ka Dievam ir tiesības valdīt un ka viņš valda taisnīgi un ar mīlestību. Mēs, Jehovas liecinieki, labprāt runājam par Dieva augstāko varu ar visiem, kas vien ir gatavi klausīties. Bet kā mēs varam pierādīt, kāda ir mūsu nostāja šajā jautājumā? Mēs pierādām, ka atbalstām Jehovas augstāko varu, palikdami pilnībā uzticīgi Jehovam un nelokāmi turēdamies pie viņa taisnīgajiem principiem.
10. Kādu apsūdzību Sātans ir izteicis, un kā mēs varam uz to atbildēt?
10 Padomāsim, ko mēs varam panākt ar savu uzticību. Sātans būtībā ir apgalvojis, ka neviens cilvēks jautājumā par augstāko varu nepaliks Jehovas pusē un ka neviens nekalpos Jehovam aiz nesavtīgas mīlestības. Daudzu garīgu būtņu klātbūtnē Sātans Jehovam paziņoja: ”Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.” (Īj. 2:4.) Pievērsiet uzmanību, ka Sātans šo melīgo apsūdzību izteica nevis tikai par taisnīgo Ījabu, bet par cilvēkiem vispār. Bībelē Sātans pamatoti ir nosaukts par ”mūsu brāļu apsūdzētāju”. (Atkl. 12:10.) Viņš nievā Jehovu un apgalvo, ka kristieši nesaglabās uzticību Jehovam. Sātans to saka par katru no mums — viņš apgalvo, ka mēs būsim gatavi nodot Jehovu, lai glābtu savu ādu. Kā jūs jūtaties, domājot par šādiem apvainojumiem, kas vērsti arī pret jums? Vai gribat tos atspēkot un pierādīt, ka Sātans ir melis? Jūs varat to izdarīt, ja paliekat no sirds uzticīgi Jehovam.
11., 12. a) Kā mūsu lēmumi ikdienišķās situācijās ir saistīti ar mūsu uzticību Dievam? Miniet piemērus. b) Kāpēc var teikt, ka iespēja apliecināt uzticību Dievam ir liels gods?
11 Ņemot vērā, cik būtisks ir jautājums par mūsu uzticību Dievam, liela nozīme ir tam, kā mēs ikdienā rīkojamies un kādus lēmumus mēs pieņemam. Atgriezīsimies pie trim situācijām, kas bija minētas raksta sākumā. Kā kristieši tajās var pierādīt, ka no sirds ir uzticīgi Jehovam? Zēns, kuru kaitina klasesbiedri, jūt spēcīgu kārdinājumu kaut ko atcirst zobgaļiem vai pat mesties tiem virsū ar dūrēm, bet viņš atceras aicinājumu: ”Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Rom. 12:19.) Viņš savaldās un dodas prom. Vīrietis, kas lieto internetu, varētu paskatīties erotisku materiālu, bet viņš atsauc atmiņā principu, kas ietverts Ījaba vārdos: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu.” (Īj. 31:1.) Tāpat kā Ījabs, viņš neļauj savām acīm kavēties pie nepiedienīgām ainām un vairās no šāda materiāla kā no indes. Kristiete, kas ir pamanījusi, ka saruna draud pārvērsties par tenkošanu, savalda mēli, atcerēdamās padomu: ”Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu.” (Rom. 15:2.) Ja viņa klausītos vai izplatītu tenkas par savu kristīgo māsu, tas nevienam nenāktu par labu. Tas varētu kaitēt šai māsai, un tas noteikti nebūtu patīkami debesu Tēvam, tāpēc kristiete maina sarunas tematu.
12 Pieņemdami pareizu lēmumu, šie kristieši apliecina, ka atzīst Jehovu par savu valdnieku un no sirds cenšas darīt to, kas patīk viņam. Vai to pašu var teikt par mūsu lēmumiem? Ja tā ir, tas nozīmē, ka mēs paklausām sirsnīgajam aicinājumam, kas lasāms Salamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 11. pantā: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” Iespēja iepriecināt Dieva sirdi ir liels gods. Noteikti ir vērts saglabāt uzticību Dievam un rīkoties pareizi, lai kādas pūles tas prasītu.
2. Uzticība — kritērijs, pēc kura Dievs mūs tiesā
13. Kā Ījaba un Dāvida vārdi palīdz saprast, pēc kāda kritērija Jehova mūs tiesā?
13 Tātad, ja esam uzticīgi Jehovam un nelokāmi turamies pie viņa taisnīgajām normām, mēs atbalstām Jehovas augstāko varu. Tāpēc mūsu uzticība, ko mēs pierādām ar savu krietno un pareizo rīcību, ir tas kritērijs, pēc kura Dievs var mūs tiesāt. Ījabs to ļoti labi saprata. (Nolasīt Ījaba 31:6.) Viņš zināja, ka Dievs sver visus cilvēkus ”taisnīgā svaru kausā”, pēc savām pilnīgajām taisnīguma normām izvērtēdams, vai mēs esam krietni un uzticīgi. Arī Dāvids teica: ”Tas Kungs nes tiesu tautām! Tiesā, Kungs, arī mani pēc manas taisnības un nevainības! ..Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!” (Ps. 7:9, 10.) Mēs zinām, ka Dievs spēj ielūkoties pašos mūsu būtības dziļumos jeb, tēlaini runājot, pārbaudīt ”sirdis un īkstis”. Bet mums ir svarīgi paturēt prātā, ko īsti viņš mūsos meklē. Kā teica Dāvids, Jehova mūs tiesā pēc mūsu ”taisnības un nevainības” — pēc tā, vai mūsu sirds ir pilnībā uzticīga viņam.
14. Kāpēc mums nebūtu jādomā, ka savas grēcīgās dabas dēļ mēs nespējam palikt no visas sirds uzticīgi Jehovam?
14 Iztēlojieties, kā Dievs Jehova mūsdienās pārbauda miljardiem cilvēku sirdis. (1. Laiku 28:9.) Cik daudz ir to, kuru sirdīs Jehova atrod pilnīgu uzticību viņam? Tā ir tikai neliela daļa no visiem cilvēkiem. Tomēr mums nav pamata uzskatīt, ka esam pārāk nepilnīgi, lai mūsu sirds spētu būt pilnībā uzticīga Jehovam. Gluži otrādi, mēs tāpat kā Ījabs un Dāvids varam cerēt, ka, par spīti mūsu nepilnībai, Jehova atradīs mūsos nedalītu uzticību viņam. Neaizmirsīsim, ka pilnība negarantē pilnīgu uzticību Dievam. Uz zemes ir dzīvojuši tikai trīs pilnīgi cilvēki, un divi no viņiem, Ādams un Ieva, lauza uzticību Jehovam. Turpretī miljoniem nepilnīgu cilvēku ir palikuši no sirds viņam uzticīgi, un to spējam arī mēs.
3. Uzticība un mūsu nākotnes cerība
15. Kā no Dāvida vārdiem izriet, ka no mūsu krietnuma un uzticības Dievam ir atkarīga mūsu nākotne?
15 Tā kā Jehova mūs tiesā pēc tā, vai esam uzticīgi viņam un dzīvojam krietni, no mūsu uzticības ir atkarīga mūsu nākotne. Dāvids to labi apzinājās. (Nolasīt Psalmu 41:13.) * Viņš loloja cerību mūžīgi izjust Dieva labvēlību. Tāpat kā patiesie kristieši mūsu dienās, arī Dāvids cerēja dzīvot mūžīgi, aizvien vairāk tuvoties Dievam Jehovam un pastāvīgi viņam kalpot. Dāvids zināja, ka viņam jāsaglabā uzticība Jehovam un jāpierāda tā ar krietnu un dievbijīgu dzīvi, ja viņš vēlas, lai šī cerība piepildītos. Tāpat ir arī ar mums: ja mēs saglabāsim uzticību, Jehova mūs atbalstīs, mācīs, vadīs un svētīs.
16., 17. a) Kāpēc ir svarīgi saglabāt nelokāmu uzticību Jehovam? b) Kādi jautājumi tiks aplūkoti nākamajā rakstā?
16 Bez cerības mēs nevaram būt laimīgi. Cerība mums dod prieku, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu izturēt pašreizējās grūtības. Cerība var arī pasargāt mūsu prātu. Kā zināms, Bībelē cerība ir salīdzināta ar bruņu cepuri. (1. Tes. 5:8.) Kā bruņu cepure kaujā sargā karavīra galvu, cerība sargā mūsu prātu no negatīvās, pesimistiskās domāšanas, ko Sātans veicina šajā vecajā, bojāejai lemtajā pasaulē. Ja nav cerības, dzīve ir drūma. Mums ir godīgi jāpārbauda pašiem sevi un rūpīgi jāizsver, vai mūsu sirds ir pilnībā uzticīga Dievam, jo tikai tad mums ir droša nākotnes cerība. Neaizmirsīsim, ka ar savu nelokāmo uzticību mēs atbalstām Jehovas varu un saglabājam savu cerību. Nekad neatkāpsimies no uzticības Jehovam!
17 Tā kā uzticība ir tik svarīga, mums jāaplūko vēl vairāki jautājumi, kas ar to saistīti. Kā mēs varam mācīties būt pilnībā uzticīgi Dievam, un kādās situācijās ir īpaši svarīgi apliecināt šādu uzticību? Kā mēs varam to saglabāt? Ko var darīt, ja kāds ir atkāpies no uzticības Jehovam? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 4. rk. Latviešu valodas Bībeles izdevumos šie vārdi ir tulkoti dažādi, piemēram, ”nevainība”, ”nenoziedzība”, ”sirds skaidrība”, ”krietnums”, ”dievbijība”, ”tikls”.
^ 6. rk. Tiesa, Jēzus teica: ”Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mat. 5:48.) Viņš zināja, ka pat nepilnīgi cilvēki nosacīti var būt pilnīgi. Mēs varam pildīt pavēli no sirds mīlēt citus un tā būt patīkami Dievam. Turpretī Jehova ir pilnīgs absolūtā nozīmē. (Ps. 18:31.)
^ 15. rk. Psalms 41:13 (VDP): ”Lūk, es — mana krietnuma dēļ Tu turi mani un noliec mani Sev priekšā uz mūžiem!”
Kā jūs atbildētu?
• Kā izpaužas pilnīga uzticība Dievam?
• Kā mūsu uzticība ir saistīta ar jautājumu par augstāko varu?
• Kāpēc var teikt, ka no mūsu uzticības Dievam ir atkarīga mūsu nākotnes cerība?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 5. lpp.]
Mūsu uzticība Dievam tiek pārbaudīta daudzās ikdienišķās situācijās