Nekad neatteiksimies no savas uzticības Dievam!

”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību [”savu nenoziedzību no manīm neatstādināšu”, LB-1825]!” (Īj. 27:5.)

1., 2. Kam mums ir jāveltī pūles, un kādus jautājumus mēs aplūkosim?

IEDOMĀJIETIES, ka jūs pētāt dzīvojamās mājas projektu. Jūs redzat, cik tas ir veiksmīgs un praktisks, un kavējaties patīkamās pārdomās, cik jauki jūsu ģimene varētu dzīvot šādā mājā. Bet jums nebūtu nekāda labuma ne no projekta, ne no pārdomām par to, ja jūs neuzceltu māju, neapmestos tajā uz dzīvi un neuzturētu to kārtībā.

² Līdzīgi ir ar uzticību Dievam. Mēs varam augstu vērtēt šo īpašību un ar atzinību pārdomāt, cik ļoti tā nāktu par labu mums un mūsu tuviniekiem. Bet, ja mēs neieguldīsim pūles un necentīsimies būt uzticīgi, no mūsu pārdomām nebūs nekāda labuma. Lai īstenotu celtniecības projektus, bieži vien ir jāiegulda liels darbs un līdzekļi. (Lūk. 14:28, 29.) Lai mūsu sirds būtu pilnībā uzticīga Dievam, arī ir vajadzīgs laiks un pūles, bet pūlēties noteikti ir vērts. Aplūkosim šādus jautājumus: kas mums palīdz būt no sirds uzticīgiem Dievam, un kādās jomās ir īpaši svarīgi apliecināt savu uzticību viņam? Kā mēs varam saglabāt savu uzticību? Ko ir iespējams darīt, ja kāds kristietis ir atkāpies no uzticības Dievam?

Kādās jomās ir svarīgi apliecināt uzticību Dievam

3., 4. a) Kā Jehova mums palīdz būt viņam uzticīgiem? b) Ko mēs varam mācīties par uzticību no Jēzus parauga?

³ Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Jehova mums ir piešķīris godpilnu iespēju pašiem izlemt, vai mēs vēlamies būt no sirds viņam uzticīgi. Tomēr viņš nav atstājis mūs bez atbalsta. Viņš māca mūs, kā veidot savā sirdī šo brīnišķīgo īpašību, un labprāt dod mums savu svēto garu, lai palīdzētu mums izmantot dzīvē to, ko mēs no viņa mācāmies. (Lūk. 11:13.) Turklāt Jehova sniedz garīgu aizsardzību tiem, kas pūlas būt viņam uzticīgi un dzīvot krietni. (Sal. Pam. 2:7.)

⁴ Pats galvenais, ko Jehova ir darījis, lai mācītu mums uzticību, ir tas, ka viņš ir sūtījis uz zemi savu Dēlu Jēzu. Jēzus bija pilnībā paklausīgs Dievam. Viņš ”kļuva paklausīgs līdz nāvei”. (Filip. 2:8.) Lai ko Jēzus darīja, viņš vienmēr paklausīja savam debesu Tēvam, pat ja tas bija ārkārtīgi grūti. ”Ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” viņš teica Jehovam. (Lūk. 22:42.) Vai arī mums ir tāds pats paklausības gars? Ja mēs, pareizu motīvu vadīti, centīsimies allaž paklausīt Dievam, mēs  saglabāsim pilnīgu uzticību viņam. Pievērsīsim uzmanību dažām jomām, kurās paklausība ir īpaši svarīga.

5., 6. a) Kā Dāvids uzsvēra, cik svarīgi ir būt uzticīgam un rīkoties pareizi, pat ja citi cilvēki mūs neredz? b) Ar kādu uzticības pārbaudījumu mēs varam saskarties, palikuši vieni?

⁵ Ir būtiski paklausīt Jehovam, kad esam vienatnē. Dāvids par to runāja vienā no saviem psalmiem. (Nolasīt Psalmu 101:2.) * Tā kā Dāvids bija ķēniņš, viņš bieži atradās cilvēkos. Noteikti bija daudzi gadījumi, kad viņu vēroja simtiem un pat tūkstošiem acu pāru. (Salīdzināt Psalmu 26:12.) Tādos brīžos bija ļoti svarīgi saglabāt nelokāmu uzticību Dievam, jo ķēniņam bija jārāda labs paraugs savai tautai. (5. Moz. 17:18, 19.) Taču Dāvids bija sapratis, ka pat tad, kad viņš bija viens ”savā namā”, viņam tik un tā bija jāpaliek uzticīgam un jārīkojas pareizi. Vai arī mēs esam to iemācījušies?

⁶ 101. psalma 3. pantā Dāvids rakstīja: ”Es neraudzīšos uz ļaunām un kauna pilnām lietām.” Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju ”raudzīties uz ļaunām un kauna pilnām lietām”, it īpaši, ja esam vieni paši. Daudziem par pārbaudījumu šajā ziņā kļūst internets. Ir viegli ļauties kārdinājumam paskatīties erotisku vai pat pornogrāfisku materiālu. Bet, ja kāds tā rīkojas, vai viņš paklausa Dievam, kurš iedvesmoja Dāvidu uzrakstīt tikko citētos vārdus? Pornogrāfija ir kaitīga, jo tā uzkurina nepareizas tieksmes, notrulina sirdsapziņu, grauj laulības saites un degradē ikvienu, kas ar to ir saistīts. (Sal. Pam. 4:23; 2. Kor. 7:1; 1. Tes. 4:3—5.)

7. Kāds fakts, kas minēts Bībelē, mums palīdz saglabāt uzticību Dievam un rīkoties pareizi arī tad, kad esam vieni?

⁷ Protams, īstenībā neviens Jehovas kalps nekad nav pilnīgi viens. Mūsu Tēvs ar mīlestību pastāvīgi raugās uz mums. (Nolasīt Psalmu 11:5.) Jehova noteikti jūtas ļoti iepriecināts, kad viņš redz, ka mēs pretojamies kārdinājumiem. Ja mēs to darām, mēs parādām, ka ņemam vērā Jēzus brīdinošos vārdus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 28. pantā. Cieši apņemsimies nekādā gadījumā neskatīties ainas, kas varētu mūs pamudināt uz nepareizu rīcību. Neatkāpsimies no uzticības Dievam, skatīdamies vai lasīdami pornogrāfisku materiālu!

8., 9. a) Kādu uzticības pārbaudījumu pieredzēja četri ebreju jaunieši? b) Kā jaunie kristieši iepriecina Jehovu un savus ticības biedrus?

⁸ Mēs apliecinām savu uzticību Jehovam arī tad, kad paklausām viņam, atrazdamies starp cilvēkiem, kas viņam nekalpo. Atcerēsimies Daniēlu un trīs viņa biedrus, kas bija aizvesti gūstā uz Babilonu, kur viņi atradās starp sveštautiešiem, kas nekalpoja Jehovam un varbūt pat neko par viņu nezināja. Tur šiem četriem ebreju jauniešiem lika ēst ēdienus, starp kuriem bija arī tādi, ko Dieva bauslība aizliedza ēst. Viņi viegli būtu varējuši izdomāt sev attaisnojumu un padoties spiedienam. Ne viņu vecāki, ne tautas vecākie,  ne priesteri taču neredzēja, ko viņi dara. Kurš gan to uzzinātu? Tomēr Jehova to redzētu. Tāpēc viņi palika nelokāmi un paklausīja Jehovam, par spīti spiedienam un riskam. (Dan. 1:3—9.)

⁹ Mūsdienās neskaitāmi jaunieši, kas kalpo Jehovam, ir tikpat nelokāmi — viņi cieši turas pie kristīgajām normām un nepadodas vienaudžu spiedienam. Atteikdamies lietot narkotikas, rīkoties varmācīgi vai netikumīgi, lamāties vai kā citādi pārkāpt Jehovas normas, jūs, jaunieši, apliecināt, ka esat paklausīgi Jehovam, un tā jūs saglabājat savu uzticību viņam. Tas nāk par labu jums pašiem un iepriecina gan Jehovu, gan jūsu ticības biedrus. (Ps. 110:3.)

10. a) Kādi aplami priekšstati par netiklību dažus jauniešus ir pamudinājuši lauzt uzticību Dievam? b) Kāda ir mūsu attieksme pret netiklību, ja mūsu sirds ir pilnībā uzticīga Jehovam?

¹⁰ Mums jābūt paklausīgiem Dievam arī tādā jomā kā attiecības ar pretējo dzimumu. Mēs zinām, ka Bībelē ir nosodīta netiklība, bet mums ir jābūt uzmanīgiem, jo plaši izplatītā visatļautība mūs viegli var ietekmēt. Piemēram, daži jaunieši nodarbojas ar orālo vai anālo seksu vai savstarpēju masturbāciju, paši sev iegalvodami, ka tās nav ”īstas dzimumattiecības” un tātad viņi nedara neko īpaši sliktu. Viņi aizmirst vai apzināti ignorē faktu, ka vārds, kas Bībelē lietots, lai apzīmētu netiklību, attiecas uz visām šīm darbībām, kas ir tik nopietni grēki, ka to dēļ kristieti var izslēgt no draudzes. * Pats ļaunākais ir tas, ka jaunieši, kas tā rīkojas, atkāpjas no uzticības Jehovam. Ja mēs pūlamies būt viņam pilnībā uzticīgi, mēs nemeklējam aizbildinājumus, lai attaisnotu nepareizu rīcību. Mēs necenšamies izmēģināt, cik tālu varam aiziet, palikdami nesodīti. Iespējamais sods par izdarīto pārkāpumu nav galvenais, kas mums rūp. Mums galvenais ir darīt to, kas ir patīkams Jehovam, un izvairīties no tādas rīcības, kas viņu sāpina. Mēs nevis mēģinām pieiet aizvien tuvāk grēkam, bet turamies no tā pēc iespējas tālāk un ”bēgam no netiklības”. (1. Kor. 6:18, JD-07.) Tā mēs pierādām, ka patiesi esam uzticīgi Jehovam.

Kā mēs varam saglabāt pilnīgu uzticību Dievam

11. Kāpēc ir svarīgi paklausīt Dievam ikvienā situācijā? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹¹ Tā kā mūsu uzticība Dievam izpaužas paklausībā viņam, mēs varam saglabāt pilnīgu uzticību, ja pastāvīgi, diendienā esam no sirds viņam paklausīgi. Paklausība katrā atsevišķā situācijā varbūt arī nešķiet īpaši nozīmīga, bet no šīm situācijām veidojas mūsu dzīves ceļš. To var ilustrēt ar piemēru: katrs atsevišķs ķieģelis varbūt šķiet diezgan nenozīmīgs, bet, ja rūpīgi mūrējam ķieģeli pie ķieģeļa, mēs galu galā varam uzcelt skaistu māju. Tāpat arī tad, ja mēs atkal un atkal paklausām Dievam gan lielās, gan mazās lietās, mēs saglabājam pilnīgu uzticību viņam. (Lūk. 16:10.)

12. Kādu priekšzīmi rādīja Dāvids, kad viņš pieredzēja sliktu izturēšanos un netaisnību?

¹² Savu uzticību Dievam mēs īpaši skaidri pierādām tad, kad izturam grūtības, sliktu attieksmi un netaisnību. Padomāsim par Dāvida  piemēru. Jaunībā Dāvids pieredzēja, ka viņu vajā Sauls — ķēniņš, kuram bija jābūt Jehovas varas pārstāvim. Sauls bija zaudējis Jehovas labvēlību un apskauda Dāvidu, kas bija izpelnījies Dieva atzinību. Tomēr Sauls kādu laiku vēl palika pie varas, un viņš izmantoja izraēliešu karaspēku, lai vajātu Dāvidu. Jehova pieļāva, ka šī netaisnība turpinās gadiem ilgi. Vai Dāvidu pārņēma rūgtums pret Dievu? Vai viņš nosprieda, ka nav vērts uzticīgi panest grūtības? Nē, Dāvida attieksme bija tieši pretēja. Viņš saglabāja dziļu cieņu pret Saula stāvokli, apzinādamies, ka Sauls ir Jehovas svaidītais, un, kad Dāvidam radās iespēja atmaksāt Saulam, viņš atteicās to izmantot. (1. Sam. 24:3—8.)

13. Kā mēs varam saglabāt uzticību Dievam, ja kāds mūs sāpina vai aizvaino?

¹³ Dāvids ir lielisks paraugs Dieva kalpiem mūsdienās. Mēs piederam pie pasaules mēroga brāļu saimes, ko veido nepilnīgi cilvēki, un jebkurš no tiem var nodarīt mums kādu pārestību vai pat vispār atstāt patiesību. Tiesa, mēs dzīvojam laikā, kad Jehovas tauta kopumā neatkritīs no patiesā Dieva. (Jes. 54:17.) Bet kā mēs reaģējam, ja kāds mūs sāpina vai aizvaino? Ja mēs ļausim, lai mūsu sirdi saindē rūgtums pret kādu ticības biedru, mūsu uzticība Dievam būs apdraudēta. Citu cilvēku rīcība nekādā gadījumā nav attaisnojums tam, lai mēs apvainotos uz Dievu vai pārtrauktu uzticīgi viņam kalpot. (Ps. 119:165.) Ja būsim izturīgi grūtībās, mēs paliksim viņam pilnībā uzticīgi.

14. Kā mēs apliecinām uzticību Dievam, kad tiek uzlabota Bībeles sapratne vai ieviestas organizatoriskas izmaiņas?

¹⁴ Lai saglabātu uzticību Jehovam, mums arī ir jāvairās būt tādiem, kas vienmēr visu kritizē un visur meklē trūkumus. Tas nozīmē, ka mums jābūt uzticīgiem Jehovas organizācijai. Viņš tagad svētī savus kalpus tik lielā mērā kā vēl nekad. Tīrā pielūgsme nekad vēl nav bijusi tik ļoti paaugstināta uz zemes. (Jes. 2:2—4.) Kad tiek labots kādas Bībeles vietas skaidrojums vai ieviestas organizatoriskas izmaiņas, būsim atsaucīgi un labprāt pieņemsim pārmaiņas. Mums ir prieks redzēt pierādījumus, ka garīgā gaisma joprojām pieaug. (Sal. Pam. 4:18.) Ja mums ir grūti saprast kādu jaunu skaidrojumu vai citu izmaiņu, lūgsim, lai Jehova mums palīdz to izprast, un turpināsim paklausīgi viņam kalpot, neatkāpdamies no uzticības viņam.

Ko var darīt, ja kāds ir atkāpies no uzticības Dievam

15. Vai kāds var atņemt mums uzticību Dievam? Paskaidrojiet.

¹⁵ Ja kāds ir atkāpies no uzticības Dievam, situācija ir ļoti nopietna. Kā noskaidrojām iepriekšējā rakstā, ja mēs neesam no visas sirds uzticīgi Jehovam, mums nevar būt labas attiecības ar viņu un tad mums nav arī īstas nākotnes cerības. Ir svarīgi atcerēties, ka neviens nevar mums atņemt mūsu uzticību Dievam — vienīgi mēs paši varam no tās atteikties. Ījabs to labi saprata. Viņš teica: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību [”savu nenoziedzību no manīm neatstādināšu”, LB-1825]!”  (Īj. 27:5.) Ja mums ir tikpat cieša apņēmība neatteikties no uzticības Jehovam un mēs tuvojamies viņam, nekas mūs nepiespiedīs lauzt savu uzticību. (Jēk. 4:8.)

16., 17. a) Ko nevajadzētu darīt, ja esam pieļāvuši nopietnu grēku? b) Kā ir pareizi rīkoties šādā situācijā?

¹⁶ Tomēr daži kristieši atkāpjas no uzticības Dievam. Tāpat kā apustuļu laikos, arī mūsdienās reizēm gadās, ka kāds draudzes loceklis sāk nopietni grēkot. Bet pat tādā gadījumā viss vēl nav zaudēts. Ko var darīt, ja ar kādu tā ir noticis? Vispirms padomāsim, ko tādā situācijā nevajadzētu darīt. Ja esam rīkojušies aplami, mums gluži dabiski var rasties vēlēšanās noslēpt to no citiem — no saviem vecākiem, no ticības biedriem, no draudzes vecākajiem. Taču Bībele mums atgādina: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Sal. Pam. 28:13.) Mēģinājums slēpt savus grēkus ir milzu kļūda, jo no Dieva neko nav iespējams noslēpt. (Nolasīt Ebrejiem 4:13.) Daži pat mēģina dzīvot dubultu dzīvi un izliekas, ka viņi kalpo Jehovam, bet vienlaikus turpina grēkot. Ja kāds tā dara, viņa dzīvē vairs nav ne vēsts no uzticības Dievam. Jehovam nav patīkama to cilvēku kalpošana, kuri slēpj nopietnus grēkus. Tieši otrādi, tāda liekulība viņu sadusmo. (Sal. Pam. 21:27; Jes. 1:11—16.)

¹⁷ Bībelē ir skaidri norādīts, kas jādara, ja kristietis ir izdarījis nopietnu grēku: ir jāgriežas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. Jehova ir izveidojis noteiktu kārtību, kā tie, kas garīgā ziņā ir ”neveseli”, var saņemt palīdzību. (Nolasīt Jēkaba 5:14.) Nepieļausim, ka bailes no aizrādījuma vai soda mūs kavētu darīt visu nepieciešamo, lai atjaunotu labas attiecības ar Jehovu. Ja dzīvību apdraud smaga slimība, neviens saprātīgs cilvēks taču neatsakās no ārstēšanas tāpēc vien, ka viņš baidās no īslaicīgajām sāpēm, ko var sagādāt injekcijas vai operācija. (Ebr. 12:11.)

18., 19. a) Kā no Dāvida piemēra var redzēt, ka ir iespējams atgūt tīru stāvokli Dieva acīs? b) Kāds ir mūsu mērķis, ja runa ir par uzticību Dievam?

¹⁸ Vai pastāv cerība, ka situācija tiks izlabota un cilvēks, kas atkāpies no uzticības Jehovam, atgūs tīru stāvokli viņa acīs? Vēlreiz pievērsīsim uzmanību Dāvida piemēram. Dāvids reiz izdarīja smagu grēku: viņš iekāroja cita vīra sievu, pārkāpa laulību un pēc tam noorganizēja, lai šīs sievietes nevainīgais dzīvesbiedrs tiktu nogalināts. Tajā laikā Dāvidu būtu grūti nosaukt par cilvēku, kura sirds ir līdz galam uzticīga Dievam un kas rīkojas krietni un pareizi. Bet vai viss bija zaudēts? Dāvidam bija vajadzīga pārmācība, un viņš to arī saņēma, taču, tā kā Dāvids no sirds nožēloja izdarīto, Jehova viņam parādīja žēlastību. Dāvids mācījās no saņemtās pārmācības, atjaunoja sirdī pilnīgu uzticību Jehovam un pierādīja šo uzticību ar savu paklausību, ko viņš turpmāk vienmēr saglabāja, pat ja tas bija grūti. Dāvida dzīve ir apstiprinājums vārdiem, kas rakstīti Salamana Pamācību grāmatas 24. nodaļas 16. pantā: ”Taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā.” Kāds Dāvida gadījumā bija gala iznākums? Pievērsiet uzmanību, ko Jehova pēc Dāvida nāves teica par viņu Salamanam. (Nolasīt 1. Ķēniņu 9:4.) * Jehova pieminēja Dāvidu kā cilvēku ar bezvainīgu un skaidru sirdi. Ja vien grēcinieks nožēlo nepareizo rīcību, Jehova var attīrīt viņu pat no ļoti nopietniem grēkiem. (Jes. 1:18.)

¹⁹ Tātad mēs apliecinām, ka esam pilnībā uzticīgi Jehovam, ja aiz mīlestības viņam paklausām. Saglabāsim uzticību viņam un, ja esam izdarījuši nopietnu grēku, nožēlosim to no visas sirds. Nekad neaizmirsīsim, cik svarīgi ir nelokāmi turēties pie uzticības Dievam un dzīvot krietni. Darīsim visu, lai mēs varētu teikt tāpat kā Dāvids: ”Es staigāju nevainībā.” (Ps. 26:11.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kas mums palīdz būt no sirds uzticīgiem Dievam, un kādās jomās ir svarīgi apliecināt šādu uzticību?

• Kā mēs varam saglabāt savu uzticību?

• Kā iespējams labot situāciju, ja kāds ir atkāpies no uzticības Dievam?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 8. lpp.]

”TAS BIJA ĀRKĀRTĪGI JAUKI”

Kāda sieviete teica šos vārdus par kādas svešinieces laipno un godīgo rīcību. Sieviete bija aizmirsusi kafejnīcā savu maku un bija atklājusi tā trūkumu tikai pēc vairākām stundām. Makā bija 2000 dolāru — krietni lielāka summa, nekā viņa parasti mēdza nēsāt līdzi. ”Es biju satriekta,” viņa vēlāk stāstīja vietējam laikrakstam. Taču kāda jauna sieviete atrada maku un tūlīt sāka meklēt cilvēku, kurš to pazaudējis. Tā kā viņai neizdevās to atrast, viņa aiznesa maku uz policiju, un policisti galu galā uzmeklēja maka īpašnieci. ”Tas bija ārkārtīgi jauki no viņas puses,” sacīja pateicīgā sieviete. Kāpēc maka atradēja bija gatava pūlēties, lai atdotu naudu likumīgajai īpašniecei? Laikrakstā bija pieminēts, ka jaunā sieviete, būdama Jehovas lieciniece, savu godīgumu izskaidro ar ticību, kurā ir audzināta.

[Attēls 9. lpp.]

Arī grūtās situācijās jaunieši var saglabāt nelokāmu uzticību Dievam

[Attēls 10. lpp.]

Dāvids reiz nopietni sagrēkoja, bet pēc tam viņš atjaunoja sirdī pilnīgu uzticību Dievam