Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Kā mēs varam iemācīties labi runāt ”šķīstajā” jeb tīrajā valodā, kas ir patiesība par Dievu un viņa nodomiem? (Cef. 3:9, LB-1825.)

Tāpat kā mācoties svešvalodu, arī tīro valodu mēs varam apgūt, ja uzmanīgi klausāmies, mācāmies no labiem šīs valodas pratējiem, cenšamies iegaumēt no galvas Bībeles grāmatu nosaukumus un pantus, atkārtojam uzzināto, lasām balsī, apgūstam Bībeles patiesības ”gramatiku” jeb ”veselīgo mācību paraugu”, cenšamies neapstāties pie sasniegtā, ieplānojam konkrētu laiku studēšanai un vingrināmies runāt tīrajā valodā. (15. augusts, 21.—25. lappuse.)

• Kā vārdus ”trīskārtēja aukla” var attiecināt uz laulību?

”Trīskārtēja aukla” ir tēlains apzīmējums. (Sal. Māc. 4:12.) Vīrs un sieva ir kā divi pavedieni, kas cieši savīti kopā ar trešo, galveno pavedienu — Dievu Jehovu. Ja dzīvesbiedri ir vienoti ar Dievu, viņiem ir garīgs spēks, kas ļauj tikt galā ar grūtībām un palīdz būt patiesi laimīgiem. (15. septembris, 16. lappuse.)

• Kādā nozīmē Ebrejiem 6:2 ir lietoti vārdi ”roku uzlikšana”?

Šajā pantā acīmredzot nav runa par kristiešu draudzes vecāko iecelšanu, bet gan par to, kā ar roku uzlikšanu tika piešķirtas brīnumainas svētā gara dāvanas. (Ap. d. 8:14—17; 19:6.) (15. septembris, 32. lappuse.)

• Kas var kavēt domu apmaiņu starp vecākiem un viņu pusaudžu vecuma bērniem?

Par šķēršļiem domu apmaiņai var kļūt pusaudža kautrīgums, viņa vēlme būt neatkarīgam vai tendence ierauties savā pasaulē. Vecāki var censties risināt sarunas nepiespiestā gaisotnē un mēģināt saprast, ko īsti jaunietis grib pateikt, kad izklāsta savas domas. (Oktobris—decembris, 10., 11. lappuse.)

• Kā brāļi, kam draudzē ir uzticēti atbildīgi pienākumi, var parādīt citiem cieņu?

Pārraugi apliecina cieņu draudzes locekļiem, ja nekad nelūdz tos darīt kaut ko tādu, ko viņi paši nevēlētos darīt. Viņi apliecina cieņu arī ar to, ka paskaidro, kāpēc viņi izsaka kādu lūgumu vai dod kādu norādījumu. (15. oktobris, 22. lappuse.)

• Ko draudzes vecākie var mācīties no tā, kā senajā Izraēlā gani izmantoja savu vēzdu?

Gans vadīja savu ganāmpulku, izmantojot vēzdu jeb spieķi ar izliektu galu. Kad aitas devās iekšā aplokā vai ārā no tā, gans pār tām turēja savu vēzdu un tās skaitīja. (Jer. 33:13.) Kristiešu draudzes vecākajiem ir labi jāpazīst Jehovas avis, kas atrodas viņu gādībā, un jāzina, kā tām klājas. (15. novembris, 9. lappuse.)