Atklāsmes grāmata (pirmā daļa)
Jehovas vārdi ir dzīvi
Atklāsmes grāmata (pirmā daļa)
KAD apustulis Jānis, kas jau bija sirmā vecumā, atradās izsūtījumā Patmas salā, viņš saņēma 16 redzējumus. Šajās pravietiskajās parādībās Jānis redzēja, ko Dievs Jehova un Jēzus Kristus paveiks ”Kunga dienā”, kas sākās 1914. gadā, kad tika nodibināta Dieva Valstība, un kas turpināsies līdz Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām. Šīs aizraujošās parādības ir lasāmas Atklāsmes grāmatā, ko Jānis uzrakstīja ap mūsu ēras 96. gadu.
Šajā rakstā būs pievērsta uzmanība svarīgām domām no pirmajiem septiņiem redzējumiem, par kuriem var lasīt, sākot no Atklāsmes grāmatas 1. nodaļas 1. panta un beidzot ar 12. nodaļas 17. pantu. Mums ir ļoti noderīgi iedziļināties šajos redzējumos, jo tajos ir stāstīts par notikumiem, kas risinās jau tagad, un par to, kā Jehova rīkosies drīzā nākotnē. Visi, kas ar ticību lasa šo parādību aprakstu, noteikti gūs mierinājumu un stiprinājumu. (Ebr. 4:12.)
JĒRS ATVER SEŠUS NO SEPTIŅIEM ZĪMOGIEM
Pirmajā parādībā Jānis redzēja godībā celto Jēzu Kristu un saņēma vairākas vēstis, kas viņam bija ”jāraksta grāmatā un jāsūta septiņām draudzēm”. (Atkl. 1:10, 11.) Otrajā redzējumā Jānis vēroja ”goda krēslu celtu debesīs”. Labajā rokā tam, kas sēdēja uz goda krēsla, bija septiņiem zīmogiem aizzīmogota grāmata. Tas, kurš bija cienīgs atvērt grāmatu, izrādījās neviens cits kā ”lauva no Jūdas cilts” jeb ”Jērs.. ar septiņiem ragiem un septiņām acīm”. (Atkl. 4:2; 5:1, 2, 5, 6.)
Trešajā parādībā Jānis redzēja, kas notiek, kad Jērs citu pēc cita atdarīja sešus zīmogus. Kad tika atvērts sestais zīmogs, notika liela zemestrīce un atnāca lielā dusmu diena. (Atkl. 6:1, 12, 17.) Ceturtajā redzējumā apustulis redzēja četrus eņģeļus ”turam četrus zemes vējus”, kamēr nebūs apzīmogoti 144 tūkstoši. ”Liels pulks” cilvēku, kas nav apzīmogoti, bija redzami ”stāvam goda krēsla priekšā un Jēra priekšā”. (Atkl. 7:1, 9.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:4; 3:1; 4:5; 5:6. Uz ko norāda vārdi ”septiņi gari”? Ar skaitli septiņi tiek simboliski attēlota pabeigtība no Dieva viedokļa. Tāpēc var secināt, ka vēsts ”septiņām draudzēm” galu galā attiecas uz visiem Dieva kalpiem, kas mūsdienās pulcējas vairāk nekā simts tūkstošos draudžu visā pasaulē. (Atkl. 1:11, 20.) Dievs savu svēto garu dod atkarībā no tā, ko viņš konkrētajā gadījumā vēlas īstenot. Tātad vārdi ”septiņi gari” norāda uz to, ka Dievs sava gara darbībai liek izpausties pilnā mērā, piešķirdams izpratni un svētības visiem, kas pievērš nopietnu uzmanību pravietojumiem. Skaitlis septiņi, kas norāda uz pabeigtību, Atklāsmes grāmatā parādās bieži, un tas tiešām ir vietā, jo šajā grāmatā ir stāstīts par Dieva svētā noslēpuma piepildīšanu. (Atkl. 10:7.)
1:8, 17. Uz ko ir attiecināti tituli ”Alfa un Omega” (LB-65r) un ”pirmais un pēdējais”? Tituls ”Alfa un Omega” ir attiecināts uz Jehovu. Ar to ir uzsvērts, ka pirms viņa nav bijis neviena visvarena Dieva un tāda nebūs arī pēc viņa. Viņš ir ”sākums un gals”. (Atkl. 21:6; 22:13.) Kaut gan Atklāsmes grāmatas 22. nodaļas 13. pantā Jehova ir nosaukts par ”pirmo un pēdējo”, norādot, ka neviena nav bijis pirms viņa un neviena nebūs pēc viņa, Atklāsmes grāmatas 1. nodaļas konteksts liecina, ka šajā nodaļā tituls ”pirmais un pēdējais” ir attiecināts uz Jēzu Kristu. Viņš bija pirmais cilvēks, kuru Dievs piecēla no nāves, padarīdams viņu par garīgu būtni un piešķirdams viņam nemirstību, un pēdējais, kuru cēla augšā pats Jehova. (Kol. 1:18.)
2:7. Kas ir ”Dieva paradīze”? Tā kā šie vārdi ir adresēti svaidītajiem kristiešiem, šajā pantā acīmredzot ir runa par debesīm, kas līdzinās paradīzes dārzam un kur svaidītie atradīsies paša Dieva tuvumā. Uzticīgajiem svaidītajiem tiks dāvāta iespēja ”ēst no dzīvības koka”, un viņi saņems nemirstību. (1. Kor. 15:53.)
3:7. Kad Jēzus saņēma ”Dāvida atslēgu”, un kā viņš ir izmantojis šo atslēgu? Kad mūsu ēras 29. gadā Jēzus, kas nāca no Dāvida dzimtas, tika kristīts, viņš tika svaidīts par nākamo Ķēniņu. Tomēr Jēzus nesaņēma Dāvida atslēgu līdz mūsu ēras 33. gadam, kad viņš tika paaugstināts debesīs pie Dieva labās rokas. Tur Jēzus, Dāvida troņa mantinieks, saņēma visas ar Valstību saistītās tiesības. Kopš tā laika Jēzus sāka izmantot Dāvida atslēgu, paverot Dieva kalpiem iespēju saņemt dažādas ar Dieva Valstību saistītas priekšrocības. 1919. gadā Jēzus ”Dāvida nama atslēgu” lika uz ”uzticīgā un gudrā kalpa” pleciem, ieceļot to ”pār visām savām mantām”. (Jes. 22:22; Mat. 24:45, 47.)
3:12. Ko simbolizē Jēzus ”jaunais vārds”? Šis vārds norāda uz jaunu stāvokli un priekšrocībām, kuras tiek piešķirtas Jēzum. (Filip. 2:9—11.) Kaut gan neviens cits ”nepazīst” šo vārdu tā, kā to pazīst Jēzus, viņš raksta jauno vārdu uz saviem uzticīgajiem brāļiem debesīs, izveidojot ar viņiem ļoti tuvas attiecības. (Atkl. 19:12.) Jēzus pat dalās ar viņiem savās īpašajās priekšrocībās.
Ko mēs varam mācīties.
1:3. Tā kā ”noliktais laiks [kad Dievs īstenos spriedumu Sātana pasaulei] ir tuvu”, ir ļoti svarīgi izprast vēsti, kas ietverta Atklāsmes grāmatā, un rīkoties saskaņā ar to.
3:17, 18. Lai mēs būtu garīgi bagāti, mums ir jāpērk no Jēzus ”zelts, uguns kvēlē kausēts,” — jācenšas būt bagātiem labos darbos. (1. Tim. 6:17—19.) Mums arī jāuzvelk ”baltas drēbes”, pēc kurām var pazīt, ka mēs esam Kristus sekotāji, kā arī jālieto ”acu zāles”, piemēram, Sargtornī lasāmie padomi, kas ļauj iegūt garīgu spriestspēju. (Atkl. 19:8.)
7:13, 14. Divdesmit četri vecaji simbolizē 144 tūkstošus svaidīto debesu godībā, kur viņi ir ne vien ķēniņi, bet arī priesteri. Pravietiska norāde uz viņiem bija senās Izraēlas priesteri, kurus ķēniņš Dāvids bija iedalījis 24 vienībās. Viens no 24 vecajiem Jānim pastāstīja, kas ir lielais pulks. Šis fakts ļauj secināt, ka svaidīto kristiešu augšāmcelšana sākās kādu laiku pirms 1935. gada. Tā var apgalvot tāpēc, ka pareiza sapratne par to, kas ir lielais pulks, Dieva svaidītajiem kalpiem uz zemes tika dota 1935. gadā. (Lūk. 22:28—30; Atkl. 4:4; 7:9.)
PĒC SEPTĪTĀ ZĪMOGA ATVĒRŠANAS TIEK PŪSTAS SEPTIŅAS BAZŪNES
Jērs atvēra septīto zīmogu. Septiņi eņģeļi saņēma septiņas bazūnes. Seši no šiem eņģeļiem pūta savas bazūnes, pavēstot, kāds spriedums gaida ”trešo daļu” cilvēces — kristīgo pasauli. (Atkl. 8:1, 2, 7—12; 9:15, 18.) To Jānis vēroja piektajā redzējumā. Sestā redzējuma laikā Jānis apēda viņam iedoto grāmatiņu un izmērīja tempļa svētnīcu. Pēc tam, kad bija beigusi skanēt septītā bazūne, stipras balsis pavēstīja: ”Pasaules valdība ir nākusi rokā mūsu Kungam un viņa svaidītam.” (Atkl. 10:10; 11:1, 15.)
Septītajā redzējumā apustulis Jānis izvērsti aprakstīja notikumus, kas īsi pieminēti Atklāsmes grāmatas 11. nodaļas 15. un 17. pantā. Pie debesīm parādījās liela zīme. Debesu ”sieva” dzemdēja dēlu. Sātans tika izdzīts no debesīm. Viņš ir dusmīgs uz debesu ”sievu” un tāpēc sāk karu ar ”pārējiem no viņas dzimuma” (JD-07). (Atkl. 12:1, 5, 9, 17.)
Bībeles pantu skaidrojums.
8:1—5. Kāpēc debesīs iestājās klusums, un ko pēc tam ”bēra.. lejā uz zemi”? Simboliskais klusums debesīs iestājās tāpēc, lai būtu dzirdamas ”svēto lūgšanas” uz zemes. Tas notika Pirmā pasaules kara beigās. Beidzoties tautu laikiem, svaidītie kristieši netika augšāmcelti debesīs, kā daudzi no viņiem bija cerējuši, un kara laikā viņi pieredzēja smagas grūtības, tāpēc viņi dedzīgi lūdza Dievam vadību. Par atbildi uz šīm lūgšanām eņģelis nobēra zemē simbolisku uguni, kas garīgā ziņā iekvēlināja svaidītos kristiešus. Kaut gan svaidīto kristiešu nebija daudz, viņi visā pasaulē sāka sludināt neatliekamo vēsti par Dieva Valstību, tā ”aizsvilinot” kristīgās pasaules reliģijas. Kā pērkona dārdi pasaulē izskanēja brīdinoša, uz Bībeli balstīta vēsts; Bībeles patiesība, kas tika darīta zināma, atplaiksnīja kā zibens, un viltus reliģijas, gluži kā ēkas zemestrīcē, tika satricinātas pašos pamatos.
8:6—12; 9:1, 13; 11:15. Kad septiņi eņģeļi gatavojās bazūnēt, un kad un kā bazūnes izskanēja? Septiņu eņģeļu gatavošanās bazūnēšanai ietver sevī to, ka laika posmā no 1919. līdz 1922. gadam viņi sniedza vadību svaidītajiem kristiešiem, kas bija atguvuši garīgus spēkus. Svaidītie kristieši šajā laikā izlēmīgi rīkojās, lai veiktu izmaiņas tajā, kā tiek organizēta sludināšana, un tiktu uzbūvētas tipogrāfijas. (Atkl. 12:13, 14.) Bazūnēšana simbolizē Jehovas tiesas spriedumu pasludināšanu Sātana pasaulei, ko ar eņģeļu atbalstu bezbailīgi veic Dieva kalpi. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tā sākās 1922. gadā ar kongresu Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV) un turpināsies līdz pat lielajām bēdām.
8:13; 9:12; 11:14. Ar ko ir saistīti pēdējo trīs bazūņu ”vai”? Atšķirībā no pirmo četru bazūņu skaņām, kas atmasko kristīgās reliģijas, kuras ir garīgā ziņā mirušas, pēdējo trīs bazūņu ”vai” ir saistīti ar konkrētiem notikumiem. Piektā eņģeļa bazūnēšana ir saistīta ar to, ka 1919. gadā Dieva kalpi tika atbrīvoti no garīgas bezdarbības ”bezdibeņa”, un ar viņu neatlaidīgo sludināšanu, kas kristīgajai pasaulei ir kā mokoša sērga. (Atkl. 9:1.) Sestā eņģeļa bazūnēšana ir saistīta ar pasaules vēsturē lielāko jātnieku pulku un sludināšanu, kas kopš 1922. gada norit visā pasaulē. Septītā eņģeļa bazūnēšana ir saistīta ar mesiāniskās Valstības dzimšanu.
Ko mēs varam mācīties.
9:10, 19. Uz Bībeli balstītā, autoritatīvā informācija, kas lasāma ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādātajā literatūrā, ietver sevī ”dzelošu” vēsti. (Mat. 24:45.) Šī vēsts ir attēlota ar siseņu astēm, kam ir dzeloņi kā skorpioniem, kā arī ar karapulka zirgu astēm, kas līdzinās čūskām. Kāpēc vēsts, kas lasāma šajā literatūrā, dzeļ tik sāpīgi? Tas notiek tāpēc, ka tajā izskan brīdinājums par Jehovas ”atmaksas dienu”. (Jes. 61:2.) Apņemsimies drosmīgi un dedzīgi izplatīt šo literatūru!
9:20, 21. Daudzi pazemīgi cilvēki, kas pieder pie kultūrām, kur kristietība nav izplatīta, ir atsaukušies uz mūsu sludināto vēsti. Tomēr, ja runa ir par nekristīgajām kultūrām jeb ”citiem cilvēkiem”, nav pamata gaidīt vispārēju pievēršanos patiesajai kristietībai. Lai arī kāda būtu atsaucība, mēs turpinām neatlaidīgi sludināt.
12:15, 16. ”Zeme” — Sātana pasaules daļa, proti, vairāku zemju politiskie spēki — aizstāv pielūgsmes brīvību. Sākot ar 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem, šie spēki ir ”aprijuši no pūķa mutes izlaisto [vajāšanu] upi”. Nav šaubu, ka tad, ja vien Jehova to vēlas, viņš var ietekmēt varas pārstāvjus, lai tie īstenotu viņa gribu. Salamana Pamācībās 21:1 ir trāpīgi sacīts: ”Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.” Šis fakts stiprina mūsu ticību un paļāvību uz Dievu.