Gūsim prieku, gatavojot mācekļus!
Gūsim prieku, gatavojot mācekļus!
”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mat. 28:19.)
1.—3. a) Ko daudzi sludinātāji domā par iespēju mācīt citiem Bībeli? b) Kādus jautājumus mēs aplūkosim?
”ES JAU divus mēnešus mācu Bībeli kādai ģimenei no Pakistānas,” rakstīja sludinātāja, kas kalpo kādas ASV draudzes hindi valodas grupā. Viņa turpināja: ”Protams, mēs esam sadraudzējušies. Domājot par to, ka šī ģimene drīz dosies prom uz Pakistānu, man acīs sakāpj asaras. Mani pārņem divējādas jūtas — skumjas par to, ka nebūšu vairs kopā ar viņiem, un prieks, ka esmu varējusi mācīt viņiem par Dievu Jehovu.”
2 Vai arī jūs, tāpat kā šī māsa, esat izjutuši prieku, ko sniedz Bībeles nodarbību vadīšana? Jēzum un viņa agrīnajiem sekotājiem mācekļu gatavošana sagādāja lielu prieku. Kad septiņdesmit sludinātāji, ko Jēzus bija apmācījis, atgriezās pie viņa un jūsmīgi stāstīja par pieredzēto, arī Jēzus ”kļuva priecīgs Svētajā Garā”. (Lūk. 10:17—21.) Mācekļu gatavošana daudziem joprojām ir dziļa prieka avots. 2006./2007. kalpošanas gadā sludinātāji visā pasaulē katru mēnesi mācīja Bībeli vairāk nekā sešarpus miljoniem cilvēku.
3 Tomēr dažiem sludinātājiem vēl nav bijusi izdevība izjust prieku, ko sagādā iespēja mācīt kādam Bībeli. Citi varbūt jau vairākus gadus nav vadījuši Bībeles nodarbības. Kādi šķēršļi varētu mums traucēt mācīt citiem Bībeli? Kā ir iespējams tos pārvarēt? Un ko mēs gūstam, ja no sirds sekojam Jēzus pavēlei darīt par mācekļiem cilvēkus no visām tautām? (Mat. 28:19.)
Šķēršļi, kas var mums laupīt prieku
4., 5. a) Ar kādu atsaucību sludinātāji sastopas dažās zemēs? b) Ar kādām grūtībām saskaras sludinātāji citur pasaulē?
4 Dažās pasaules zemēs cilvēki ļoti labprāt pieņem mūsu literatūru un vēlas, lai ar viņiem tiktu vadītas Bībeles nodarbības. Kāds laulāts pāris no Austrālijas, kas kādu laiku kalpoja Zambijā, rakstīja: ”Nostāsti, ko bijām dzirdējuši, izrādījās patiesi — Zambija ir sludināšanas paradīze. Sludināšana ielās ir vienkārši neaprakstāma! Cilvēki paši nāk mums klāt un reizēm pat prasa konkrētus žurnālu numurus.” Zambijā, saskaņā ar pēdējiem datiem, Bībeli mācās vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, un tas krietni pārsniedz sludinātāju skaitu valstī.
5 Savukārt citās zemēs sludinātājiem, iespējams, nav viegli izplatīt bībelisku literatūru un regulāri apmeklēt cilvēkus, lai mācītu viņiem Bībeli. Kāpēc tā ir? Kad sludinātāji zvana pie cilvēku durvīm, bieži gadās, ka neviena nav mājās, bet tos, kas ir mājās, reliģiski jautājumi neinteresē. Iespējams, viņi ir auguši ģimenē, kur nav pievērsta liela nozīme reliģijai, vai arī viņos rada nepatiku viltus reliģiju liekulība. Turklāt daudzi cilvēki, kas pieder pie kādas reliģijas, ir garīgā ziņā ”novārdzināti un atstāti”. (Mat. 9:36.) Ir gluži dabiski, ka šādi cilvēki nelabprāt iesaistās sarunās par Bībeli.
6. Kas var ierobežot kristiešu līdzdalību mācekļu gatavošanā?
6 Daži sludinātāji pieredz arī citas grūtības, kas var laupīt viņiem prieku. Varbūt agrāk viņi ir ļoti aktīvi piedalījušies mācekļu gatavošanā, bet tagad viņus ierobežo slikta veselība vai vecuma nespēks. Bet ir arī tādi šķēršļi, ko mēs radām sev paši. Piemēram, mums varbūt šķiet, ka neesam piemēroti tam, lai mācītu kādam Bībeli. Mēs varam justies līdzīgi Mozum, ko Jehova sūtīja runāt ar faraonu. Mozus teica Jehovam: ”Es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien.” (2. Moz. 4:10.) Tikpat negatīvi mūs var ietekmēt arī bailes no tā, ka cietīsim neveiksmi. Iespējams, mēs baidāmies, ka cilvēks nekļūs par Kristus sekotāju, jo mēs neesam paši labākie skolotāji. Lai nebūtu tas jāpiedzīvo, mēs varbūt vairāmies uzņemties pienākumu vadīt Bībeles nodarbības. Kā šādus šķēršļus ir iespējams pārvarēt?
Noskaņosim savu sirdi pareizi
7. Kas mudināja Jēzu dedzīgi veikt savu kalpošanu?
7 Lai pārvarētu minētās grūtības, vispirms ir nepieciešams pareizi noskaņot savu sirdi. Jēzus teica: ”No sirds pārpilnības mute runā.” (Lūk. 6:45.) Jēzus dedzīgi veica savu kalpošanu tāpēc, ka patiesi interesējās par citu labklājību. Piemēram, kad viņš redzēja, cik bēdīgs ir viņa tautiešu garīgais stāvoklis, ”sirds viņam par tiem iežēlojās”. Viņš sacīja saviem mācekļiem: ”Pļaujamā daudz.. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.” (Mat. 9:36—38.)
8. a) Par ko mums sludinot būtu jādomā? b) Ko var uzzināt no tā, ko rakstīja kāda Bībeles skolniece?
8 Sludinot paturēsim prātā, cik daudz mēs paši esam guvuši tāpēc, ka sludinātāji atvēlēja laiku tam, lai mācītu mums Bībeli. Domāsim arī par cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā, un par to, cik daudz viņi var iegūt, uzklausot labo vēsti. Kādā valstī uz Jehovas liecinieku filiāli tika atsūtīta vēstule, kurā bija rakstīts: ”Es gribētu jums pastāstīt, cik priecīga es esmu par to, ka Jehovas liecinieces nāk pie manis un mani māca. Reizēm viņas laikam apgrūtina mani daudzie jautājumi, un es viņas mēdzu aizkavēt ilgāk, nekā mums ir norunāts. Taču viņas ir ļoti pacietīgas un labprāt dalās ar mani zināšanās, ko pašas ir apguvušas. Es esmu pateicīga Jehovam un Jēzum, ka manā dzīvē ir ienākuši šie cilvēki.”
9. Ko Jēzus vienmēr paturēja prātā, un kā mēs varam sekot viņa paraugam?
9 Jēzus laikā ne visi uzklausīja viņa mācības. (Mat. 23:37.) Daži viņam kādu laiku sekoja, bet tad kļuva neapmierināti ar viņa mācībām un ”vairs nestaigāja viņam līdz”. (Jāņa 6:66.) Taču Jēzus nepieļāva, ka cilvēku neatsaucības dēļ viņš sāktu uzskatīt savu vēsti par mazsvarīgu. Lai gan liela daļa no Jēzus iesētajām Valstības sēklām nenesa augļus, viņš vienmēr paturēja prātā, cik vērtīgs ir viņa darbs. Viņš redzēja, ka druvas ir baltas pļaujai, un guva lielu prieku no apziņas, ka piedalās šajā pļaujā. (Nolasīt Jāņa 4:35, 36.) Vai arī mēs varētu, tēlaini runājot, nevis skatīties uz kailo zemi, kas ir starp labības stiebriem, bet vairāk domāt par ražu, kāda varētu būt sagaidāma mūsu sludināšanas teritorijā? Apskatīsim, kā ir iespējams saglabāt šādu pozitīvu viedokli.
Sēsim, domājot par pļauju
10., 11. Ko mēs varam darīt, lai nezaudētu sludināšanā prieku?
10 Kad zemkopis sēj labību, viņš domā par ražu, ko vēlāk varēs ievākt. Līdzīgi arī mums ir jāsludina ar mērķi sākt Bībeles nodarbības. Bet ko darīt, ja, regulāri sludinot, mājās var sastapt tikai nedaudzus cilvēkus un ir grūti kādu no viņiem satikt atkārtoti? Šāda situācija var laupīt mums prieku. Vai mums tāpēc būtu jāpārstāj sludināt pa mājām? Nekādā ziņā! Liela daļa cilvēku pirmoreiz dzird labo vēsti, tieši pateicoties šai gadu gaitā pārbaudītajai metodei — sludināšanai pa mājām.
11 Tomēr, lai mēs nezaudētu prieku, mums varbūt jāpamēģina arī citas sludināšanas metodes. Vai mēs esam mēģinājuši sākt sarunas ar cilvēkiem uz ielas vai viņu darba vietā? Varbūt mēs varam sludināt pa telefonu? Ja sludināšanā pa mājām esam sastapuši ieinteresētu cilvēku, palūgsim viņa telefona numuru, lai būtu vieglāk ar viņu sazināties. Ja būsim savā kalpošanā neatlaidīgi un gatavi pielāgoties, mēs gūsim lielāku prieku, jo tad mēs satiksim vairāk cilvēku, kas labvēlīgi atsaucas uz Valstības vēsti.
Pārvarēsim cilvēku vienaldzību
12. Kā mēs varētu rīkoties, ja šķiet, ka cilvēki mūsu sludināšanas teritorijā ir vienaldzīgi?
12 Bet kā rīkoties, ja mūsu teritorijā ir daudz cilvēku, kas ir vienaldzīgi pret reliģiju? Kā iesākt ar viņiem sarunu tā, lai izraisītu viņu interesi? Apustulis Pāvils ticības biedriem Korintā rakstīja: ”Jūdiem esmu tapis kā jūds.. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības.” Kāpēc Pāvils bija gatavs pielāgoties saviem klausītājiem? Viņš paskaidroja: ”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1. Kor. 9:20—22.) Vai arī mēs varam atrast kaut ko kopīgu ar cilvēkiem, kam sludinām? Daudzi cilvēki, kurus neinteresē reliģija, domā par to, kā uzlabot attiecības ģimenē. Kāds no viņiem, iespējams, meklē dzīves jēgu. Varbūt mēs varētu šiem cilvēkiem pasniegt labo vēsti no tāda aspekta, kas viņus interesē?
13., 14. Kā mēs varam gūt vairāk prieka sludināšanā?
13 Pēdējā laikā arvien vairāk sludinātāju ir atraduši iespēju gūt lielāku prieku no sludināšanas, pat ja vietā, kur viņi dzīvo, vairākums cilvēku ir samērā vienaldzīgi. Kā viņiem tas ir izdevies? Viņi ir iemācījušies kādu svešvalodu. Kāds laulāts pāris, kam jau bija pāri sešdesmit gadiem, uzzināja, ka viņu draudzes teritorijā dzīvo vairāki tūkstoši ķīniešu studentu un viņu ģimenes locekļu. ”Tas mūs pamudināja apgūt ķīniešu valodu,” stāsta vīrs. ”Lai gan tas nozīmēja, ka ik dienas bija jāatvēl laiks ķīniešu valodas mācībām, tagad mēs šajā valodā mācām Bībeli daudziem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu apkaimē.”
14 Ja mums nav iespēju iemācīties kādu svešvalodu, tad, sastopot cilvēkus, kas runā citā valodā, mēs varam izmantot brošūriņu Labā vēsts visām tautām. Pastāv arī iespēja pasūtīt publikācijas valodās, kurās runā cilvēki, ko mēs satiekam. Protams, ir vajadzīgs laiks un pūles, lai sludinātu tiem, kas runā citā valodā vai pieder pie citas kultūras. Taču mums jāpatur prātā Bībelē lasāmais princips: ”Kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus.” (2. Kor. 9:6, JD-07.)
Mācekļu gatavošanā ir iesaistīta visa draudze
15., 16. a) Kāpēc var teikt, ka mācekļu gatavošanā ir iesaistīta visa draudze? b) Kāda nozīme Bībeles skolnieku izaugsmē ir kristiešiem, kas ir jau gados?
15 Sagatavot kādu cilvēku par Kristus mācekli nav iespējams ar viena sludinātāja spēkiem vien. Šajā darbā savu ieguldījumu dod visa draudze. Kāpēc tā var teikt? Jēzus mācīja: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Bībeles skolnieki, kas pirmoreiz atnāk uz kādu draudzes sapulci, bieži ir pārsteigti par mīlestības pilno gaisotni, kāda valda mūsu vidū. Kāda sieviete rakstīja: ”Man ļoti patīk iet uz sapulcēm. Tur cilvēki ir tik patīkami!” Jēzus teica, ka tie, kas kļūst par viņa mācekļiem, var sastapties ar ģimenes locekļu pretestību. (Nolasīt Mateja 10:35—37.) Bet viņš arī apsolīja, ka draudzē viņi iegūs daudzus garīgus ”brāļus un māsas un mātes un bērnus”. (Marka 10:29, 30.)
16 Mūsu brāļi un māsas, kas ir jau gados, dod sevišķi lielu ieguldījumu Bībeles skolnieku izaugsmē. Kādā ziņā? Pat ja viņi paši nespēj vadīt Bībeles nodarbības, viņu pārdomātās atbildes sapulcēs stiprina visus klātesošos. Pieredze, ko viņi ir ieguvuši, ”ejot pa taisnu ceļu”, dara draudzi bagātāku un piesaista Dieva organizācijai cilvēkus, kuriem ir godīga sirds. (Sal. Pam. 16:31.)
Pārvarēsim nedrošību
17. Kas palīdz pārvarēt šaubas par savām spējām?
17 Bet ja nu mums šķiet, ka neesam piemēroti, lai mācītu kādam Bībeli? Atcerēsimies, kā Jehova palīdzēja Mozum: Jehova deva viņam svēto garu un palīgu — viņa brāli Āronu. (2. Moz. 4:10—17.) Jēzus apsolīja, ka Dieva svētais gars atbalstīs arī mūsu sludināšanu. (Ap. d. 1:8.) Turklāt, kad Jēzus sūtīja savus mācekļus sludināt, viņš tos sadalīja pa pāriem. (Lūk. 10:1.) Tāpēc, ja mums ir grūti vadīt Bībeles nodarbības, lūgsim, lai Dievs ar savu garu mums piešķir gudrību, un sadarbosimies ar kādu pieredzējušu sludinātāju, ar kuru mēs jutīsimies drošāk. Mūs var stiprināt apziņa, ka Jehova šo atbildīgo darbu ir nolēmis uzticēt vienkāršiem cilvēkiem, kas ir ”nespēcīgi pasaulē”. (1. Kor. 1:26—29.)
18. Kā mēs varam mazināt bailes no iespējamās neveiksmes?
18 Kā pārvarēt bailes no iespējamās neveiksmes? Būtu labi atcerēties, ka atšķirībā no ēdiena gatavošanas, kur rezultāts pamatā ir atkarīgs no viena cilvēka, proti, pavāra, mācekļu gatavošanā līdzdarbojas vismaz trīs personas. Jehova dara pašu galveno, kad velk pie sevis ieinteresēto cilvēku. (Jāņa 6:44.) Mēs kopā ar citiem draudzes locekļiem cenšamies pēc iespējas labāk izmantot savu mācītprasmi, lai palīdzētu Bībeles skolniekam garīgi augt. (Nolasīt 2. Timotejam 2:15.) Savukārt skolniekam ir jārīkojas saskaņā ar to, ko viņš iemācās. (Mat. 7:24—27.) Ja cilvēks pārtrauc mācīties Bībeli, mēs, gluži dabiski, izjūtam vilšanos. Mēs ļoti ceram, ka mūsu Bībeles skolnieki pieņems pareizus lēmumus, bet galu galā ikviens ”atbild Dievam par sevi”. (Rom. 14:12.)
Ko mēs iegūstam
19.—21. a) Ko mēs gūstam no tā, ka vadām Bībeles nodarbības? b) Kā Jehova raugās uz visiem, kas piedalās sludināšanā?
19 Bībeles nodarbību vadīšana mums palīdz koncentrēt savu uzmanību uz Dieva Valstību. Mācīdami cilvēkiem Bībeli, mēs panākam, ka patiesība vēl dziļāk nostiprinās mūsu prātā un sirdī. Kāpēc tā notiek? Kāds pionieris, vārdā Baraks, paskaidro: ”Lai vadītu Bībeles nodarbības, man pašam cītīgāk jāpēta Dieva Raksti. Es esmu sapratis, ka man ir jābūt pārliecinātam par to, ko gribu iemācīt kādam citam.”
20 Ja mēs šobrīd nemācām nevienam Bībeli, vai tas nozīmē, ka mūsu kalpošanai Dieva acīs nav nekādas vērtības? Noteikti nē! Jehova ļoti augstu vērtē mūsu centienus viņu slavēt. Visi, kas piedalās sludināšanā, ir ”Dieva darba biedri”. Tomēr nevar noliegt, ka Bībeles nodarbību vadīšana sniedz īpašu prieku, jo tad mēs redzam, kā Dievs liek augt tam, ko mēs esam sējuši. (1. Kor. 3:6, 9.) Eimija, kāda pioniere, stāsta: ”Redzot Bībeles skolnieka izaugsmi, mani pārņem dziļa pateicība, ka Jehova ir ļāvis man būt tai, kas nodod cilvēkiem tik vērtīgu dāvanu — iespēju iepazīt Jehovu un iegūt mūžīgu dzīvi.”
21 Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai iesāktu un turpinātu Bībeles nodarbības! Tas mums palīdzēs galveno uzmanību pievērst kalpošanai Dievam un saglabāt stipru savu cerību dzīvot jaunajā pasaulē. Ar Jehovas atbalstu mēs varam palīdzēt izglābties arī tiem, kas mūsos klausās. (Nolasīt 1. Timotejam 4:16.) Cik gan liels prieks būtu to pieredzēt!
Vai jūs atceraties?
• Kādi ir šķēršļi, kas traucē vadīt Bībeles nodarbības?
• Ko mēs varam darīt, ja daudzi cilvēki mūsu teritorijā ir vienaldzīgi pret labo vēsti?
• Ko mēs gūstam, ja vadām Bībeles nodarbības?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 9. lpp.]
Vai jūs cenšaties atrast atsaucīgus cilvēkus, izmantojot dažādas sludināšanas metodes?