Ko Jēzus mācības atklāj par laimi?
Ko Jēzus mācības atklāj par laimi?
”[Jēzus] uzkāpa kalnā un nosēdās, un viņa mācekļi sapulcējās pie viņa. Un.. viņš tos mācīja.” (Mat. 5:1, 2.)
1., 2. a) Kad un kādos apstākļos Jēzus teica Kalna runu? b) Kā Jēzus iesāka savu runu?
RIT mūsu ēras 31. gads. Jēzus uz neilgu laiku pārtrauc sludināšanu Galilejā un dodas uz Jeruzalemi atzīmēt Pasā svētkus. (Jāņa 5:1.) Atgriezies Galilejā, viņš visu nakti pavada lūgšanās un izraugās 12 apustuļus. Nākamajā dienā pie Jēzus sapulcējas liels pulks cilvēku, kuru vidū ir arī viņa mācekļi, un viņš dziedina visus neveselos. Pēc tam Jēzus apsēžas kalna nogāzē un sāk sanākušos ļaudis mācīt. (Mat. 4:23—5:2; Lūk. 6:12—19.)
2 Iesākot savu runu (kas ir pazīstama kā Kalna runa), Jēzus norāda, ka cilvēki var būt ”svētīgi” jeb laimīgi tikai tad, ja viņiem ir labas attiecības ar Dievu. (Nolasīt Mateja 5:1—12.) * Laime ir skaidrota kā stāvoklis, kam raksturīgas pozitīvas emocijas — no gandarījuma līdz pat dziļam priekam. Tas, ko Jēzus savas runas sākumā māca par laimi, ļauj saprast, kāpēc kristieši ir laimīgi, un šīs atziņas mūsdienās ir tikpat noderīgas kā pirms aptuveni 2000 gadiem, kad tās tika izteiktas. Aplūkosim katru no tām sīkāk.
”Svētīgi garā nabagi”
3. Kādā nozīmē Jēzus lietoja izteicienu ”garā nabagi”?
3 ”Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība.” (Mat. 5:3.) Jēzus lietoja izteicienu ”garā nabagi”, runājot par cilvēkiem, kas apzinās savu garīgo trūkumu — to, ka viņiem ir vajadzīga Dieva vadība un žēlastība.
4., 5. a) Kāpēc cilvēki, kas apzinās savu garīgo trūkumu, ir laimīgi? b) Kas liecina, ka cilvēks apzinās vajadzību pēc Dieva vadības?
4 Cilvēki, kas apzinās savu garīgo trūkumu, ir laimīgi, jo ”tiem pieder debesu valstība”. Atzīdami Jēzu par Mesiju, viņa agrīnie mācekļi ieguva izredzes valdīt kopā ar viņu Dieva debesu Valstībā. (Lūk. 22:28—30.) Neatkarīgi no tā, vai mēs lolojam cerību uz dzīvi debesīs kā Kristus līdzmantinieki vai arī ceram mūžīgi dzīvot uz zemes, pār kuru valdīs Dieva Valstība, mēs varam būt laimīgi, ja apzināmies savu garīgo trūkumu un atzīstam savu atkarību no Dieva.
5 Ne visi saprot, ka viņiem ir vajadzīga Dieva vadība un žēlastība. Daudziem pietrūkst ticības, un viņi nevērīgi izturas pret svētumu. (2. Tes. 3:1, 2; Ebr. 12:16.) Ja mēs apzināmies vajadzību pēc Dieva vadības, mēs cenšamies cītīgi studēt Bībeli, dedzīgi sludināt un gatavot Kristus mācekļus, kā arī regulāri apmeklēt kristiešu sapulces. (Mat. 28:19, 20; Ebr. 10:23—25.)
”Svētīgi tie, kam bēdas”
6. Kas ir ”tie, kam bēdas”, un kāpēc viņi ir laimīgi?
6 ”Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.” (Mat. 5:4.) ”Tie, kam bēdas,” ir tie paši cilvēki, ko Jēzus raksturoja ar vārdiem ”garā nabagi”. Viņi nevis bēdājas un sūdzas par dzīves nastām, bet ir noskumuši par savu grēcīgo stāvokli un apstākļiem, kādi valda pasaulē cilvēku nepilnības dēļ. Bet kāpēc Jēzus viņus nosauca par laimīgiem? Tāpēc, ka viņi apliecina ticību Dievam un Kristum un smeļas mierinājumu tuvās attiecībās ar Dievu. (Jāņa 3:36.)
7. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret Sātana pasauli?
7 Vai mums ir skumji redzēt Sātana pasaulē valdošo netaisnību? Kāda īsti ir mūsu attieksme pret to, ko piedāvā šī pasaule? Apustulis Jānis rakstīja: ”Viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva.” (1. Jāņa 2:16.) Bet ja nu mēs jūtam, ka ”pasaules gars”, spēks, kas dominē no Dieva atsvešinātajā cilvēku sabiedrībā, ir negatīvi ietekmējis mūsu garīgumu? Ja tā ir noticis, dedzīgi lūgsim Dievu, iedziļināsimies viņa Rakstos un meklēsim draudzes vecāko palīdzību. Lai kāds būtu mūsu bēdu un raižu iemesls, tuvosimies Jehovam — tā mēs gūsim iepriecinājumu un mierinājumu. (1. Kor. 2:12; Ps. 119:52; Jēk. 5:14, 15.)
Kāpēc lēnprātīgie ir laimīgi
8., 9. Kā izpaužas lēnprātība, un kāpēc lēnprātīgie ir laimīgi?
8 ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mat. 5:5.) Lēnprātību nevajadzētu jaukt ar neizlēmību vai liekuļotu laipnību. (1. Tim. 6:11.) Par lēnprātību liecina tas, ka esam gatavi pildīt Jehovas gribu un pieņemt viņa vadību. Šai īpašībai jāizpaužas arī mūsu attieksmē pret ticības biedriem un cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes, kā to var redzēt no apustuļa Pāvila padoma. (Nolasīt Romiešiem 12:17—19.)
9 Bet kāpēc lēnprātīgie ir laimīgi? Tāpēc, ka ”tie iemantos zemi”, sacīja Jēzus, kas pats bija lēnprātīgs. Par viņu pirmām kārtām var teikt, ka viņš iemantos zemi, jo viņš būs tās valdnieks. (Ps. 2:8; Mat. 11:29; Ebr. 2:8, 9.) ”Kristus līdzmantinieki”, kuriem arī piemīt lēnprātība, mantos zemi kopā ar viņu. (Rom. 8:16, 17.) Savukārt citi lēnprātīgi cilvēki varēs dzīvot mūžīgi Valstības pakļautībā uz zemes. (Ps. 37:10, 11.)
10. Kā lēnprātības trūkums var ietekmēt kristieša attiecības ar citiem cilvēkiem un izredzes pildīt atbildīgus pienākumus draudzē?
10 Mums ir jācenšas attīstīt lēnprātību, kāda piemita Jēzum. Bet ja nu mums ir nosliece būt asiem un nepiekāpīgiem? Mums jāsaprot, ka šādas rakstura īpašības var atgrūst citus. Ja kādam brālim ir ķildīga un nepiekāpīga cilvēka reputācija, viņam nevar uzticēt papildu pienākumus draudzē. (1. Tim. 3:1, 3.) Pāvils rakstīja Titam, lai viņš kristiešiem Krētā atgādina ”turēt mieru, izturēties laipni un visiem cilvēkiem parādīt lēnprātību”. (Tit. 3:1, 2.) Cik gan patīkami būt kopā ar tiem, kas ir lēnprātīgi!
”Izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības”
11.—13. a) Ko nozīmē būt izsalkušiem un izslāpušiem pēc taisnības? b) Kā piepildās vārdi, ka izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības ”tiks paēdināti”?
11 ”Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.” (Mat. 5:6.) Ko Jēzus domāja ar šiem vārdiem? Rīkoties taisnīgi nozīmē darīt to, kas ir pareizs, — pildīt Dieva gribu un ievērot viņa likumus. Runādams par Dieva taisnīgajiem spriedumiem, psalmu sacerētājs rakstīja: ”Manu dvēseli vienmēr grauž ilgas pēc Tavām tiesām!” (Ps. 119:20, VDP.) Vai mēs vērtējam taisnību tik augstu, lai varētu teikt, ka esam pēc tās izsalkuši un izslāpuši?
12 Jēzus sacīja, ka izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības ir laimīgi, jo ”tiks paēdināti”. Šie vārdi sāka īstenoties pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem, jo kopš tā laika Jehovas svētais gars ”lika pasaulei izprast.. taisnību”. (Jāņa 16:8.) Dievs izmantoja savu garu, lai tiktu apkopoti Kristiešu grieķu raksti, kas ir tik noderīgi ”audzināšanai taisnībā”. (2. Tim. 3:16.) Ar svētā gara palīdzību mēs varam ”apģērbt jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā”. (Efez. 4:24.) Vai nav mierinoši apzināties, ka tie, kas nožēlo savus grēkus un lūdz piedošanu uz Jēzus izpirkuma upura pamata, var iegūt taisnīgu stāvokli Dieva priekšā? (Nolasīt Romiešiem 3:23, 24.)
13 Ja mēs ceram nākotnē dzīvot uz zemes, mūsu slāpes pēc taisnīguma pilnībā tiks apmierinātas, kad mēs saņemsim mūžīgu dzīvi taisnīgajā jaunajā pasaulē. Bet, kamēr tas vēl nav noticis, apņemsimies dzīvot saskaņā ar Jehovas normām. Jēzus mudināja: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” (Mat. 6:33.) Ja sekosim Jēzus padomam, mums būs daudz darāmā ”Kunga darbā” un mēs jutīsimies patiesi laimīgi. (1. Kor. 15:58.)
Kāpēc žēlsirdīgie ir laimīgi
14., 15. Kā mēs varam parādīt žēlsirdību, un kāpēc žēlsirdīgie ir laimīgi?
14 ”Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” (Mat. 5:7.) Tie, kas ir žēlsirdīgi, izturas pret citiem ar maigu iejūtību un līdzcietību. Jēzus paveica daudz brīnumu, lai atvieglotu cilvēku ciešanas, jo viņš par tiem iežēlojās. (Mat. 14:14.) Žēlsirdība izpaužas gatavībā piedot, ja kāds pret mums ir izdarījis pārkāpumu, tāpat kā Jehova žēlsirdīgi piedod tiem, kas nožēlo savus grēkus. (2. Moz. 34:6, 7; Ps. 103:10.) Mēs varam parādīt žēlsirdību ne tikai piedodot citiem, bet arī cenšoties ar labiem vārdiem un darbiem palīdzēt tiem, kam klājas grūti. Brīnišķīgs veids, kā izpaust žēlsirdību, ir stāstīt citiem Bībeles patiesību. Jēzus iežēlojās par cilvēkiem, kas bija pie viņa sapulcējušies, un ”sāka tos daudz mācīt”. (Marka 6:34.)
15 Nav grūti saprast, kāpēc Jēzus teica: ”Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” Ja mēs esam žēlsirdīgi pret citiem, tad citi, visticamāk, tāpat izturēsies pret mums. Vērtēdams mūsu rīcību, Dievs ņems vērā, ka esam parādījuši citiem žēlsirdību, un, tā kā ”žēlsirdība pārsniedz tiesu”, iespējams, mūs apžēlos. (Jēk. 2:13, Str.) Grēku piedošana un mūžīga dzīve ir apsolīta vienīgi tiem, kas ir žēlsirdīgi. (Mat. 6:15.)
”Svētīgi sirdsšķīstie”
16. Kādus cilvēkus var saukt par ”sirdsšķīstiem”, un kā jāsaprot tas, ka viņi ”Dievu redzēs”?
16 ”Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mat. 5:8.) Lai mūs varētu saukt par sirdsšķīstiem, mūsu vēlmēm, jūtām un pamudinājumiem ir jābūt tīriem. Mūsu mīlestībai ir ”jānāk no skaidras sirds”. (1. Tim. 1:5.) Sirdsšķīstajiem ir apsolīts, ka viņi ”Dievu redzēs”. Nav teikts, ka tam katrā ziņā jānotiek burtiskā nozīmē, jo ”cilvēks nevar [Dievu] redzēt, palikdams pie dzīvības”. (2. Moz. 33:20.) Tā kā Jēzus precīzi atspoguļoja Dieva personību, viņš varēja sacīt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:7—9.) Kalpodami Jehovam uz zemes, mēs viņu ”redzam”, kad vērojam, kā viņš darbojas mūsu labā. (Īj. 42:5.) Bet, kad ar garu svaidītie kristieši tiek piecelti debesu dzīvei, viņiem paveras īpaša iespēja redzēt savu debesu Tēvu arī vaigu vaigā. (1. Jāņa 3:2.)
17. Kā cilvēku ietekmē tas, ka viņa sirds ir tīra?
17 Tā kā sirdsšķīsts cilvēks ir morāli un garīgi tīrs, viņš neļauj domām kavēties pie tā, kas Jehovas acīs ir netīrs. (1. Laiku 28:9; Jes. 52:11.) Ja viņa sirds ir tīra, tas atspoguļojas arī viņa vārdos un rīcībā un viņa kalpošana Dievam nav liekulīga.
”Miera nesēji.. tiks saukti par Dieva bērniem”
18., 19. Ko nozīmē būt ”miera nesējiem”?
18 ”Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mat. 5:9.) Vai mēs esam ”miera nesēji” vai ne — to atklāj mūsu rīcība. Ja mēs esam tādi cilvēki, par kādiem runāja Jēzus, mēs tiecamies pēc miera un ”nevienam neatmaksājam ļaunu ar ļaunu”. Mums ir svarīgi ”aizvien dzīties pēc tā, kas labs, gan pašiem savā starpā, gan pret citiem”. (1. Tes. 5:15.)
19 Lai mūs varētu uzskatīt par ”miera nesējiem”, mums jācenšas aktīvi veicināt mieru. Mēs nedrīkstam darīt neko tādu, kas varētu ”sarīdīt draugus citu pret citu”. (Sal. Pam. 16:28.) Mums ”jādzenas pēc miera ar visiem”. (Ebr. 12:14.)
20. Kas jau tagad ir ”Dieva bērni”, un kas par tādiem kļūs nākotnē?
20 Miera nesēji ir laimīgi, jo ”tie tiks saukti par Dieva bērniem”. Ar garu svaidītos kristiešus Dievs Jehova ir pieņēmis par saviem bērniem, un viņiem jau tagad ir tuvas attiecības ar savu debesu Tēvu, jo viņi tic Kristum un no visas sirds kalpo ”mīlestības un miera Dievam”. (2. Kor. 13:11; Jāņa 1:12.) Bet ko var teikt par miermīlīgajiem cilvēkiem, ko Jēzus nosauca par ”citām avīm”? Kad Jēzus valdīs tūkstoš gadu, viņš šiem cilvēkiem būs ”Mūžīgais tēvs”, bet šī laikposma beigās viņš pats pakļausies Jehovam un cilvēki, kas pieder pie ”citām avīm”, kļūs par Dieva bērniem šī vārda pilnā nozīmē. (Jāņa 10:16; Jes. 9:5; Rom. 8:21; 1. Kor. 15:27, 28.)
21. Kā mūs ietekmē tas, ka ”dzīvojam garā”?
21 Ja mēs ”dzīvojam garā”, citi pamana, ka esam ”miera nesēji” — ka mēs neesam tādi, kas ”cits citu izaicina, cits citu apskauž”. (Gal. 5:22—26.) Cik vien tas ir mūsu spēkos, mēs cenšamies ”turēt mieru ar visiem cilvēkiem”. (Rom. 12:18.)
Vajāti, tomēr laimīgi
22.—24. a) Kādi iemesli mums ir priecāties, ja tiekam vajāti ”taisnības dēļ”? b) Par ko būs runāts nākamajos divos rakstos?
22 ”Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.” (Mat. 5:10.) Papildinot šo domu, Jēzus sacīja: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.” (Mat. 5:11, 12.)
23 Mēs zinām, ka mūs, tāpat kā seno laiku praviešus, lamās, vajās un apmelos ”taisnības dēļ”. Taču, ja mēs pārbaudījumos paliekam uzticīgi Jehovam, mums ir gandarījums, ka ar savu izturību viņu iepriecinām un sagādājam viņam godu. (1. Pēt. 2:19—21.) Ciešanas nespēj mazināt prieku, ko mums sagādā iespēja kalpot Jehovam tagad un nākotnē. Tās arī nespēj laupīt mūsu prieku par izredzēm valdīt kopā ar Kristu debesu Valstībā vai mūžīgi dzīvot uz zemes šīs Valstības pakļautībā. Šīs bagātās svētības liecina par Jehovas labvēlību un neizmērojamo devību.
24 Tas nebūt nav viss, ko var mācīties no Jēzus Kalna runas. Nākamajos divos rakstos tiks aplūkotas vēl vairākas Jēzus Kristus mācības un būs paskaidrots, kā mēs varam rīkoties saskaņā ar tām.
[Zemsvītras piezīme]
^ 2. rk. Mateja 5:3—11 ir lietots grieķu valodas vārds makarioi, kas daudzos Bībeles izdevumos ir tulkots ”svētīgi”, bet citos, kā, piemēram, Jaunās Derības 2007. gada izdevumā, — ”laimīgi”.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc cilvēki, kas apzinās savu garīgo trūkumu, ir laimīgi?
• Kāpēc lēnprātīgie ir laimīgi?
• Kādi iemesli mums ir priecāties, ja tiekam vajāti?
• Kura atziņa no tām, ko Jēzus izteica par laimi, jums šķiet īpaši vērtīga?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 7. lpp.]
Atziņas, ko Jēzus izteica par laimi, joprojām ir ļoti vērtīgas
[Attēls 8. lpp.]
Brīnišķīgs veids, kā izpaust žēlsirdību, ir stāstīt citiem Bībeles patiesību