Vai Jēzus mācības ietekmē mūsu lūgšanas?
Vai Jēzus mācības ietekmē mūsu lūgšanas?
”Kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par viņa mācību.” (Mat. 7:28.)
1., 2. Kāpēc, noklausījušies Jēzus Kalna runu, ļaudis jutās izbrīnīti un pārsteigti?
MUMS ir jāieklausās Dieva vienpiedzimušā Dēla, Jēzus Kristus, mācībās un jāņem tās vērā. Neviens cilvēks nekad nav tā runājis kā Jēzus. Noklausījušies Kalna runu, ļaudis jutās izbrīnīti un pārsteigti. (Nolasīt Mateja 7:28, 29.)
2 Atšķirībā no rakstu mācītājiem, kas savas liekvārdīgās runas balstīja uz nepilnīgu cilvēku mācībām, Dieva Dēls ”mācīja kā tāds, kam vara”, jo viņš runāja paša Dieva vārdus. (Jāņa 12:50.) Aplūkosim, kā mācībām, kas ietvertas Jēzus Kalna runā, būtu jāietekmē mūsu lūgšanas.
Liekulīgas lūgšanas Dievs neuzklausa
3. Kādu norādījumu Jēzus deva Mateja 6:5?
3 Lūgšanas ir svarīga patiesās pielūgsmes daļa, tāpēc mums jālūdz Jehova regulāri, turklāt mūsu lūgšanām ir jābūt saskaņā ar to, ko Jēzus mācīja Kalna runā. Viņš sacīja: ”Kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi es jums saku, tiem jau ir sava alga.” (Mat. 6:5.)
4.—6. a) Kāpēc farizeji ”sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūdza”? b) Ko nozīmēja Jēzus vārdi, ka šiem liekuļiem ”jau ir sava alga”?
4 Lūdzot Dievu, Jēzus mācekļi nedrīkstēja līdzināties ”liekuļiem”, kādi bija, piemēram, paštaisnie farizeji, kuri gan radīja ļoti dievbijīgu cilvēku iespaidu, taču patiesībā tādi nebija. (Mat. 23:13—32.) Šiem liekuļiem patika Dievu lūgt ”sinagogās un ielu stūros”. Kāpēc viņi lūgšanām izraudzījās šādas vietas? Tāpēc, lai ”ļaudīm rādītos”. Pirmajā gadsimtā ebreji mēdza pulcēties uz lūgšanām divreiz dienā, kad templī tika upurēti dedzināmie upuri (tas bija ap deviņiem rītā un trijiem pēcpusdienā). Daudzi Jeruzalemes iedzīvotāji lūdza Dievu Jeruzalemes templī. Bet dievbijīgi ebreji, kas dzīvoja ārpus pilsētas, mēdza divreiz dienā iet uz sinagogu un lūgt Dievu tur. (Salīdzināt Lūkas 18:11, 13.)
5 Tā kā lielākā daļa ebreju šo lūgšanu laikā nebija tempļa vai sinagogas tuvumā, viņi drīkstēja lūgt Dievu, lai kur viņi tobrīd atrastos. Dažiem attiecīgajā laikā visbiežāk ”gadījās” būt lielu ceļu krustojumos, jo tā bija laba iespēja ”ļaudīm rādīties”, kuri gāja pa šiem ceļiem. Šie svētulīgie liekuļi teica garas lūgšanas, lai citi viņus apbrīnotu. (Lūk. 20:47.) Tā ir attieksme, no kādas mums jāvairās.
6 Saskaņā ar Jēzus vārdiem, šiem liekuļiem ”jau ir sava alga”. Viņi ļoti kāroja pēc cilvēku atzinības un cildinājumiem — un tas arī bija viss, ko viņi saņēma, jo Jehova neatbild uz liekulīgām lūgšanām. Jēzus paskaidroja, kādām ir jābūt viņa sekotāju lūgšanām, lai Dievs tās uzklausītu.
7. Ko nozīmē Jēzus padoms ”iet savā kambarī” un tur lūgt Dievu?
7 ”Kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” (Mat. 6:6.) Jēzus aicinājums ”iet savā kambarī”, aizslēgt aiz sevis durvis un tur lūgt Dievu nenozīmē, ka nav pareizi teikt lūgšanu draudzes priekšā. Jēzus šādu padomu deva tādēļ, lai viņa sekotāji nelūgtu Dievu ar mērķi pievērst sev apkārtējo uzmanību un saņemt cildinājuma vārdus. To ir svarīgi paturēt prātā brāļiem, kam ir uzticēts lūgšanā pārstāvēt draudzi. Mums jāņem vērā arī Jēzus nākamais padoms par lūgšanām.
8. Kādas nedrīkstētu būt mūsu lūgšanas, kā tas izriet no Mateja 6:7?
8 ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mat. 6:7.) Ar vārdu ”pļāpāt” ir tulkots grieķu valodas vārds, kas nozīmē ”atkārtot vienu un to pašu”. Protams, Jēzus negribēja teikt, ka mēs nedrīkstam atkārtoti vērsties pie Dieva ar kādu svarīgu lūgumu vai sirsnīgiem pateicības vārdiem. Naktī pirms savas nāves, kad viņš atradās Ģetzemanes dārzā, viņš pats ”Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus”. (Marka 14:32—39.)
9., 10. No kādas atkārtošanās mums būtu jāvairās savās lūgšanās?
9 Taču nebūtu pareizi rīkoties kā ”pagāniem”, kas lūdza Dievu, mehāniski atkārtojot kaut kādas iegaumētas frāzes. Baala priesteri veltīgi piesauca sava viltus dieva vārdu ”no rīta līdz dienvidum, sacīdami: ”Ak, Baāl, atbildi mums!”” (1. Ķēn. 18:26.) Mūsdienās miljoniem cilvēku skaita lūgšanas, kurās viņi nevajadzīgi atkārto tukšus vārdus, velti cerēdami, ka ”taps paklausīti”. Jēzus mums palīdz saprast, ka garām, mehāniskām lūgšanām Jehovas acīs nav nekādas vērtības.
10 Jēzus turpināja šo domu, sacīdams: ”Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajaga, pirms jūs viņu lūdzat.” (Mat. 6:8.) Daudzi ebreju reliģiskie vadītāji ar savām liekvārdīgajām lūgšanām bija tapuši ”[pagāniem] līdzīgi”. Ar patieso pielūgsmi nesaraujami ir saistītas sirsnīgas lūgšanas, kurās Dieva kalpi viņu cildina, viņam pateicas vai izsaka kādu lūgumu. (Filip. 4:6.) Tomēr nebūtu pareizi atkārtot lūgšanās vienu un to pašu, it kā Dievs varētu aizmirst par mūsu vajadzībām. Kad griežamies pie viņa, mums jāatceras, ka viņš ”jau zina, kā [mums] vajaga, pirms [mēs] viņu lūdzam”.
11. Kas mums ir jāpatur prātā, sakot lūgšanas citu priekšā?
11 Kā izriet no Jēzus vārdiem, Dievu nevar iespaidot ar augsta stila valodu un labskanīgām, bet tukšām frāzēm. Mums arī jāsaprot, ka lūgšanas, ko sakām citu priekšā, nav domātas tam, lai atstātu iespaidu uz draudzes locekļiem, kaut ko paziņotu vai dotu kādam padomu. Lūgšanām arī nevajadzētu būt tik garām, ka citi ar nepacietību sāktu gaidīt, kad gan beidzot varēs teikt ”āmen”.
Kā Jēzus mācīja lūgt Dievu
12. Ko nozīmē lūgums ”svētīts lai top tavs vārds”?
12 Jēzus ne tikai brīdināja no rīcības, kas liecinātu, ka cilvēks nenovērtē priekšrocību griezties pie Dieva lūgšanās, bet arī pamācīja, kā būtu pareizi lūgt Dievu. (Nolasīt Mateja 6:9—13.) Jēzus deva parauglūgšanu nevis tādēļ, lai mēs to iemācītos no galvas un atkārtotu vārds vārdā, bet lai mēs zinātu, ko iekļaut savās lūgšanās. Piemēram, jau pašā lūgšanas sākumā Jēzus galveno uzmanību pievērsa tam, kas saistīts ar Dievu. Viņš sacīja: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Mēs varam vērsties pie Jehovas, saucot viņu par ”mūsu Tēvu”, jo viņš ir mūsu Radītājs, kas mīt debesīs augstu pāri zemei. (5. Moz. 32:6; 2. Laiku 6:21; Ap. d. 17:24, 28.) Daudzskaitļa forma ”mūsu” atgādina, ka arī citiem mūsu ticības biedriem ir tuvas attiecības ar Dievu. ”Svētīts lai top tavs vārds” ir lūgums, lai Jehova pagodina savu vārdu, attīrīdams to no negoda, kas tam tiek sagādāts jau kopš sacelšanās Ēdenē. Jehova atbildēs uz šo lūgumu un svētīs savu vārdu, kad darīs galu ļaunumam uz zemes. (Ecēh. 36:23.)
13. a) Kā Dievs atbildēs uz lūgumu ”lai nāk tava valstība”? b) Kā uz zemes īstenosies Dieva prāts?
13 ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mat. 6:10.) Mums jāatceras, ka Valstība ir mesiāniskā debesu valdība, ko veido Kristus un viņa līdzvaldnieki — augšā celtie ”svētie”. (Dan. 7:13, 14, 18; Jes. 9:5, 6.) Lūdzot, lai Dieva Valstība ”nāk”, mēs izsakām lūgumu, lai tā vēršas pret visiem Dieva varas pretiniekiem uz zemes. Tas notiks pavisam drīz, un pēc tam zemi būs iespējams pārveidot par paradīzi, kur valdīs taisnīgums, miers un pārticība. (Ps. 72:1—15; Dan. 2:44; 2. Pēt. 3:13.) Ja runa ir par debesīm, tad tur Jehovas prāts jeb viņa griba jau tiek īstenota. Kad mēs lūdzam, lai viņa prāts notiek arī uz zemes, mēs paužam vēlēšanos, lai Dievs izpilda savu nodomu, kas saistīts ar zemi, tātad arī sakauj savus pretiniekus, kā viņš to jau ir darījis senatnē. (Nolasīt Psalmu 83:2, 3, 14—19.)
14. Kāpēc ir pareizi lūgt pēc ”dienišķās maizes”?
14 ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.” (Mat. 6:11; Lūk. 11:3.) Griežoties pie Dieva ar lūgumu pēc ”šodienai” nepieciešamā uztura, mēs apliecinām paļāvību uz viņa spēju gādāt par mūsu vajadzībām dienu no dienas. Tas nav lūgums pēc pārpilnības. Jēzus norādījums lūgt pēc ”dienišķās maizes” atgādina pavēli, ko Dievs bija devis izraēliešiem par mannu, proti, lai viņi ”ik dienas.. salasa dienas tiesu”. (2. Moz. 16:4.)
15. Kāda doma ir ietverta lūgumā ”piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”?
15 Nākamais lūgums, kas ietverts Jēzus parauglūgšanā, pievērš uzmanību tam, kas tiek gaidīts no mums. Jēzus vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mat. 6:12.) Kā var redzēt no Lūkas evaņģēlija, ar ”parādiem” ir domāti grēki. (Lūk. 11:4.) Tātad Jehovas piedošanu mēs varam saņemt vienīgi tad, ja piedodam tiem, kas ir grēkojuši pret mums. (Nolasīt Mateja 6:14, 15.) Vai mēs no sirds piedodam citiem? (Efez. 4:32; Kol. 3:13.)
16. Ko Jēzus domāja ar vārdiem ”neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā”?
16 ”Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.” (Mat. 6:13, JD-07.) Ko Jēzus domāja ar šiem diviem savstarpēji saistītajiem lūgumiem? Viens ir skaidrs: Jehova nekārdina cilvēkus grēkot. (Nolasīt Jēkaba 1:13.) Kārdinātājs ir ”ļaunais” — Sātans Velns. (Mat. 4:3.) Bībelē dažkārt ir teikts, ka Dievs kaut ko dara, lai gan patiesībā viņš to tikai pieļauj. (Rut. 1:20, 21; Sal. Māc. 11:5.) Vērsdamies pie Jehovas ar vārdiem ”neieved mūs kārdināšanā”, mēs lūdzam, lai viņš palīdz mums nepadoties, kad saskaramies ar kārdinājumu viņam neklausīt. Savukārt, sacīdami ”atpestī mūs no ļaunā”, mēs lūdzam, lai Jehova neļauj Sātanam mūs uzveikt. Mēs varam būt pārliecināti, ka ”Dievs.. neļaus [mūs] pārbaudīt pāri par [mūsu] spējām”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:13.)
Neatlaidīgi lūgsim, meklēsim, klaudzināsim
17., 18. Ko nozīmē Jēzus mudinājums ”lūgt”, ”meklēt” un ”klaudzināt”?
17 Apustulis Pāvils mudināja ticības biedrus būt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”. (Rom. 12:12.) Šo domu Kalna runā uzsvēra arī Jēzus, teikdams: ”Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mat. 7:7, 8.) Ir pareizi lūgt Dievu par visu, kas ir saskaņā ar viņa gribu. To apstiprina apustuļa Jāņa vārdi: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.)
18 Jēzus mudinājums ”lūgt” un ”meklēt” norāda, cik svarīgi ir būt dedzīgiem un neatlaidīgiem savās lūgšanās. Tāpat mums pārnestā nozīmē ”jāklaudzina”, lai mēs varētu ieiet Dieva Valstībā un pieredzēt daudzās svētības, ko tā sagādās. Vai mēs varam būt droši, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām? Ja paliekam uzticīgi Jehovam, mums ir pamats šādai pārliecībai, jo Kristus uzsvēra: ”Ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” Daudzi Jehovas kalpi ir pārliecinājušies, ka Jehova patiešām ”uzklausa lūgšanas”. (Ps. 65:3.)
19., 20. Kādā ziņā Jehova līdzinās gādīgam tēvam, kā to parāda Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja 7:9—11?
19 Jēzus salīdzināja Dievu ar mīlošu tēvu, kas savam dēlam dod labas dāvanas. Iztēlosimies, ka esam klāt Jēzus Kalna runas laikā un dzirdam, kā viņš izvērš šo domu: ”Vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas viņu lūdz?” (Mat. 7:9—11.)
20 Lai gan iedzimtā grēka dēļ par ikvienu cilvēku var teikt, ka viņš zināmā mērā ir ”ļauns”, tēvs pret savu bērnu parasti jūt mīlestību un sirsnību. Mīlošs tēvs tīšuprāt nemāna savu bērnu; gluži otrādi — viņš cenšas dot bērnam ”labas dāvanas”. Ar līdzīgām jūtām Jehova, mūsu mīlošais debesu Tēvs, mums sagādā daudz labu dāvanu, piemēram, viņš mums piešķir savu svēto garu. (Lūk. 11:13.) Tas dod mums spēku godam kalpot Jehovam, no kura nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēk. 1:17.)
Neizsīkstošu dārgumu krātuve
21., 22. Kāpēc Kalna runa joprojām ir nepārspēta, un ko jūs domājat par šo runu?
21 Kalna runa ar tās dziļo garīgo saturu un skaidro izteiksmes veidu ir un paliek nepārspēta. Rīkodamies saskaņā ar Jēzus padomiem, kas bija apskatīti šajos trīs rakstos, mēs varam padarīt savu dzīvi labāku un iegūt drošu cerību uz nākotni.
22 Šajā rakstu sērijā bija aplūkota tikai daļa no Jēzus Kalna runas, taču droši var apgalvot, ka tā ir neizsīkstošu dārgumu krātuve. Ļaudis, kas paši savām ausīm dzirdēja Jēzus runu, ”izbrīnījās par viņa mācību”. (Mat. 7:28.) Arī mēs jutīsim apbrīnu un saviļņojumu, ja dziļi pārdomāsim Izcilā Skolotāja, Jēzus Kristus, vērtīgās mācības.
Kā jūs atbildētu?
• Ko Jēzus teica par liekulīgām lūgšanām?
• Kāpēc mums, lūdzot Dievu, nevajadzētu bez vajadzības atkārtoties?
• Kādi lūgumi ir iekļauti Jēzus parauglūgšanā?
• Ko nozīmē Jēzus mudinājums ”lūgt”, ”meklēt” un ”klaudzināt”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Jēzus nosodīja liekuļus, kas lūdza Dievu tikai tāpēc, lai citi viņus dzirdētu un redzētu
[Attēls 17. lpp.]
Vai jūs zināt, kāpēc ir pareizi lūgt par ”dienišķo maizi”?