Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs protat piekāpties un būt pašaizliedzīgi?

Vai jūs protat piekāpties un būt pašaizliedzīgi?

Vai jūs protat piekāpties un būt pašaizliedzīgi?

DIVI mazuļi kopā spēlējas, kad pēkšņi viens no viņiem izrauj otram no rokām savu mīļāko rotaļlietu un kliedz: ”Tā ir mana!” Jau no mazotnes nepilnīgos cilvēkos kaut kādā mērā izpaužas savtīgums. (1. Moz. 8:21; Rom. 3:23.) Turklāt mēs dzīvojam pasaulē, kas mudina domāt pirmām kārtām par sevi. Lai nepadotos šādai ietekmei, mums ir nopietni jācīnās ar egoistiskām tieksmēm, pretējā gadījumā mēs viegli varam kļūt par klupšanas akmeni citiem un attālināties no Jehovas. (Rom. 7:21—23.)

Mudinādams ņemt vērā to, kā mūsu rīcība ietekmē citus, apustulis Pāvils rakstīja: ”Viss ir atļauts, bet neba viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi.” Viņš arī teica: ”Esiet nevainojami [”neesiet par klupšanu”, JD-07].” (1. Kor. 10:23, 32.) Tāpēc jautājumos, kuros mums ir tiesības pašiem izlemt, kā rīkoties, būtu gudri padomāt: vai es esmu gatavs no kaut kā atteikties, ja citādi tiktu apdraudēts draudzes miers? Vai es esmu gatavs ievērot Bībeles principus pat situācijās, kurās tas varētu būt grūti?

Darba izvēle

Lielākā daļa cilvēku darba izvēli uzskata par personisku lēmumu, kas nemaz vai tikpat kā nemaz neietekmē citus. Bet pievērsīsim uzmanību tam, kā rīkojās kāds vīrietis, kas dzīvo nelielā Dienvidamerikas pilsētiņā. Citi viņu pazina kā azartspēlmani un dzērāju. Taču tad viņš sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, ar laiku garīgi auga un izmainīja savu dzīvesveidu. (2. Kor. 7:1.) Kad viņš izteica vēlēšanos sludināt kopā ar draudzi, viens no draudzes vecākajiem taktiski mudināja viņu padomāt par to, kāda ir viņa nodarbošanās. Jau ilgāku laiku šis vīrietis bija galvenais cukurniedru spirta piegādātājs savā pilsētā. Minēto produktu var lietot daudzējādi, taču attiecīgajā reģionā to parasti izmanto, lai sajauktu ar kādu bezalkoholisku dzērienu un piedzertos.

Vīrietis saprata, ka tad, ja viņš sludinātu pilsētas iedzīvotājiem Bībeles vēsti un turpinātu tirgoties ar šādu preci, tas varētu mest ēnu uz draudzi un iedragāt viņa attiecības ar Dievu. Kaut arī viņam bija liela ģimene, par ko gādāt, viņš pārtrauca pārdot alkoholu un tagad uztur ģimeni, tirgodams papīru. Šis vīrietis, viņa sieva un divi no viņu pieciem bērniem nu ir kristīti un dedzīgi sludina labo vēsti.

Sabiedrības izvēle

Vai biedrošanās ar tiem, kas nav mūsu ticības biedri, ir vienkārši personiskas izvēles jautājums, vai arī tas ir saistīts ar Bībeles principiem? Kāda māsa vēlējās doties uz saviesīgu pasākumu kopā ar jaunu vīrieti, kas nebija Jehovas kalps. Kaut arī māsa tika brīdināta par iespējamām briesmām, viņa palika pie sava, uzskatīdama, ka viņai ir tiesības apmeklēt minēto pasākumu. Drīz vien pēc ierašanās ballītē viņai tika iedots dzēriens, kam bija pievienotas miegazāles. Viņa pamodās pēc vairākām stundām un atklāja, ka ir izvarota, un to bija izdarījis viņas tā saucamais ”draugs”. (Salīdzināt 1. Mozus 34:2.)

Kaut arī laika pavadīšana kopā ar cilvēkiem, kas nav mūsu ticības biedri, ne vienmēr beidzas tik traģiski kā minētajā gadījumā, Bībelē ir izteikts brīdinājums: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Sal. Pam. 13:20.) Ir pilnīgi skaidrs: izvēloties sliktu sabiedrību, mēs pakļaujam sevi briesmām. ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas,” teikts Salamana Pamācībās 22:3, ”bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.” Cilvēki, ar ko mēs esam kopā, var ietekmēt gan mūs pašus, gan mūsu attiecības ar Dievu. (1. Kor. 15:33; Jēk. 4:4.)

Ārējais izskats

Modes tendences mainās katru sezonu, taču Bībeles principi, kas attiecas uz ārējo izskatu, paliek nemainīgi. Pāvils mudināja kristietes, lai viņas ir ”piedienīgi tērptas, lai rotājas ar biklumu un pieticību”, un šis princips attiecas arī uz vīriešiem draudzē. (1. Tim. 2:9, JD-07.) Šie vārdi nenozīmē, ka kristiešu ģērbšanās stilam ir jābūt askētiskam vai arī ka visiem ir jāizkopj vienāda gaume. Pāvils ieteica saglabāt pieticību un ģērbties vienkārši, bez ārišķībām.

Mums katram būtu jāapdomā: vai es godīgi varētu teikt, ka esmu pazemīgs un pieticīgs, ja es uzstātu, ka man ir tiesības ģērbties tā, lai piesaistītu sev vispārēju uzmanību? Vai mana ģērbšanās maniere nerada maldīgu iespaidu par to, kas es esmu un pēc kādām morāles normām dzīvoju? Mēs varam panākt, ka neesam citiem ”par apgrēcību”, ja ”neraugāmies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (2. Kor. 6:3; Filip. 2:4.)

Darījumu jautājumi

Kad Korintas draudzē bija radušās nopietnas problēmas, kas bija saistītas ar netaisnību un krāpšanu, Pāvils šai draudzei rakstīja: ”Kādēļ jūs labāk nepaciešat netaisnību? Kādēļ jūs labāk nepanesat pārestību?” Pāvils kristiešiem ieteica būt gataviem labāk no kaut kā atteikties nekā sūdzēt ticības biedru tiesā. (1. Kor. 6:1—7.) Kāds brālis ASV ņēma vērā šo padomu. Viņam ar kādu kristieti, pie kura viņš strādāja, bija radušās domstarpības par atalgojumu. Saskaņā ar Bībelē dotajiem norādījumiem abi brāļi bija vairākas reizes satikušies, lai izrunātos, bet nebija varējuši atrisināt savas domstarpības. Galu galā viņi pastāstīja par problēmu ”draudzei”, proti, kristiešu draudzes vecākajiem, kas pārstāv draudzi. (Mat. 18:15—17.)

Diemžēl problēma joprojām netika atrisināta. Pēc dedzīgām lūgšanām brālis, kam bija radušās domstarpības ar darba devēju, izlēma atteikties no lielākās daļas naudas, kas viņam, pēc viņa domām, pienācās. Kāpēc viņš tā rīkojās? Viņš vēlāk sacīja: ”Šīs domstarpības man laupīja prieku un atņēma dārgo laiku, ko es būtu varējis izmantot garīgai darbībai.” Pieņēmis šādu lēmumu, brālis juta, ka ir atguvis prieku un ka Jehova svētī viņa kalpošanu.

Šķietami mazsvarīgas lietas

Gatavība no kaut kā atteikties nes daudz laba arī šķietami mazsvarīgās lietās. Apgabala kongresa pirmajā dienā kāds precēts pāris, kas kalpoja par pionieriem, bija agri ieradušies kongresa norises vietā un ieņēmuši tieši tās sēdvietas, kas viņiem vislabāk patika. Kad gandrīz visas vietas jau bija aizņemtas un sākās programma, viņi ievēroja, ka uz kongresu tikko ir atsteigusies ģimene ar vairākiem bērniem. Pamanījuši, ka šī ģimene meklē piemērotas sēdvietas, laulātais pāris piecēlās un piedāvāja viņiem savas vietas. Tas ļāva visai lielajai ģimenei sēdēt kopā. Pāris dienas pēc kongresa pionieri saņēma pateicības vēstuli no minētās ģimenes. Vēstulē bija paskaidrots, cik viņi bija sarūgtināti, ka bija ieradušies uz kongresu ar nokavēšanos. Taču viņu sarūgtinājums drīz vien bija pārvērties priekā un pateicībā par viņiem parādīto laipnību.

Ja mums rodas tāda iespēja, būsim gatavi no kaut kā atteikties citiem par labu. Parādot mīlestību, kas ”nemeklē savu labumu”, mēs veicināsim gan mieru draudzē, gan labas attiecības ar citiem cilvēkiem. (1. Kor. 13:5.) Bet vissvarīgākais ir tas, ka tā mēs saglabāsim savu draudzību ar Jehovu.

[Attēls 20. lpp.]

Vai jūs esat gatavi ņemt vērā citu viedokli apģērba izvēlē?

[Attēls 20., 21. lpp.]

Vai jūs būtu gatavi atdot savu vietu ticības biedriem?