Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Topiet.. modri”

”Topiet.. modri”

”Topiet.. modri”

”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet.. modri Dievu lūgt.” (1. Pēt. 4:7, LB-65r.)

1. Kāda bija galvenā Jēzus mācību tēma?

GALVENAIS, par ko Jēzus Kristus mācīja, kad dzīvoja uz zemes, bija Dieva Valstība. Ar Valstības starpniecību Jehova apstiprinās savas tiesības uz augstāko varu un svētīs savu vārdu. Tāpēc Jēzus saviem sekotājiem mācīja lūgt Dievu: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mat. 4:17; 6:9, 10.) Dieva nodibinātā debesu valdība drīzumā darīs galu Sātana pasaulei un pēc tam gādās par to, lai visā zemē tiktu pildīta Dieva griba. Saskaņā ar Daniēla pravietojumu, Dieva Valstība ”satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi”. (Dan. 2:44.)

2. a) Kā Jēzus sekotāji varēja zināt, ka viņš ir sācis valdīt Valstībā? b) Uz ko vēl bija jānorāda Kristus klātbūtnes zīmei?

2 Jēzus sekotāji Dieva Valstības nākšanu uzskatīja par ļoti svarīgu, tāpēc viņi jautāja Jēzum: ”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mat. 24:3.) Tā kā Kristus ”atnākšanai” jeb klātbūtnei bija jābūt neredzamai cilvēku acīm, bija nepieciešama kāda redzama zīme, kas par to liecinātu. Šo zīmi veido vairāki notikumi un apstākļi, kas pravietoti Bībelē. Pēc tiem Jēzus sekotāji, kas dzīvotu viņa klātbūtnes laikā, varētu saprast, ka viņš ir sācis valdīt debesīs. Šī zīme arī norādītu uz tā perioda sākumu, kas Bībelē ir saukts par ļaunās pasaules ”pastarajām dienām”. (2. Tim. 3:1—5, 13; Mat. 24:7—14.)

Būsim modri, dzīvojot pēdējās dienās

3. Kāpēc kristiešiem jābūt modriem?

3 Apustulis Pēteris rakstīja: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt.” (1. Pēt. 4:7, LB-65r.) Jēzus sekotājiem bija jābūt modriem un jāvēro notikumi pasaulē, kas liecinātu, ka Jēzus ir sācis valdīt Dieva Valstībā. Un, jo tuvāk nāk pašreizējās ļaunās sistēmas gals, jo kristiešiem ir svarīgāk būt modriem. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk [lai izpildītu spriedumu Sātana pasaulei].” (Marka 13:35, 36.)

4. Kā Jehovas kalpu viedoklis par notikumiem pasaulē atšķiras no tā, kāds ir cilvēkiem, kas pieder pie Sātana pasaules? (Skat. ”Sākas vētrains laikmets”.)

4 Cilvēki kopumā atrodas Sātana pakļautībā, un viņi nesaglabā modrību. Viņi nesaprot, ko nozīmē notikumi pasaulē, un neredz zīmi, kas liecina, ka Kristus ir sācis valdīt Valstībā. Taču Kristus patiesie sekotāji ir bijuši modri un ir sapratuši, kāda ir pagājušā gadsimta notikumu patiesā nozīme. Kopš 1925. gada Jehovas liecinieki ir norādījuši, ka Pirmais pasaules karš un tam sekojošie notikumi ir drošs pierādījums, ka Kristus klātbūtne un valdīšana Valstībā sākās 1914. gadā. Tātad bija sākušās arī ļaunās Sātana sistēmas pēdējās dienas. Daudzi vērīgi cilvēki, pat nezinot pasaules notikumu patieso nozīmi, ir pamanījuši kraso atšķirību starp to, kāda bija pasaule pirms Pirmā pasaules kara un kāda tā kļuva pēc tam. (Skat. informāciju ”Sākas vētrains laikmets”.)

5. Kāpēc ir svarīgi nezaudēt modrību?

5 Jau gandrīz gadsimtu visā pasaulē ir vērojami šausminoši notikumi, kas pierāda, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. Ir palicis pavisam nedaudz laika līdz brīdim, kad Jehova pavēlēs Kristum vest varenos eņģeļu karapulkus cīņā pret Sātana pasauli. (Atkl. 19:11—21.) Patiesajiem kristiešiem ir teikts būt modriem, un tagad, gaidot šīs sistēmas galu, saglabāt modrību ir īpaši svarīgi. (Mat. 24:42.) Mums jāpaliek modriem un, pakļaujoties Kristus vadībai, jāveic kāds svarīgs darbs.

Darbs, kas tiek veikts visā pasaulē

6., 7. Kā pēdējās dienās ir vērsusies plašumā Valstības sludināšana?

6 Darbs, kas jāveic Jehovas kalpiem, ir daļa no pravietotās zīmes, kura norāda, ka mēs dzīvojam pašreizējās ļaunās pasaules pēdējās dienās. Jēzus minēja šo visā pasaulē veicamo darbu, kad runāja par notikumiem, kas risināsies beigu laikā. Savā pravietojumā viņš iekļāva kādu svarīgu detaļu: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14.)

7 Pievērsīsim uzmanību dažiem faktiem, kas ir saistīti ar minēto Jēzus pravietojumu. 1914. gadā, kad sākās pēdējās dienas, Valstības sludinātāju nebija daudz, taču mūsdienās viņu skaits ir ārkārtīgi pieaudzis. Tagad visā pasaulē ir vairāk nekā 100 tūkstoši Jehovas liecinieku draudžu un vairāk nekā 7 miljoni labās vēsts sludinātāju. Turklāt 2008. gadā Kristus nāves atceres vakaru kopā ar viņiem atzīmēja vēl 10 miljoni cilvēku. Salīdzinājumā ar 2007. gadu Atceres vakara apmeklētāju skaits bija ievērojami pieaudzis.

8. Kāpēc, neraugoties uz pretestību, sludināšana sekmīgi turpinās?

8 Pirms pašreizējās sistēmas gala visām tautām patiešām tiek sniegta iespaidīga liecība par Dieva Valstību. Tas ir pārsteidzoši, it īpaši tāpēc, ka Sātans ir ”šās pasaules dievs”. (2. Kor. 4:4.) Viņam ir vara pār pasaules politiku, reliģijām, komerciju un informācijas kanāliem. Kā gan ir bijis iespējams gūt tik apbrīnojamus panākumus sludināšanā? Tas ir bijis iespējams, pateicoties Jehovas atbalstam. Tāpēc Valstības sludināšana turpinās, par spīti Sātana centieniem to apturēt.

9. Kāpēc mūsu garīgo labklājību var uzskatīt par brīnumu?

9 Valstības sludināšanā gūtos panākumus un Jehovas tautas skaitlisko pieaugumu un garīgo labklājību var uzskatīt par īstu brīnumu. Bez Dieva atbalsta, kas sevī ietver vadību un aizsardzību, ko viņš sniedz savai tautai, sludināšana nebūtu iespējama. (Nolasīt Mateja 19:26.) Mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva svētais gars ietekmēs to cilvēku sirdis, kuri saglabā modrību un ir gatavi pildīt Dieva gribu, un sludināšana tiks sekmīgi pabeigta, ”un tad nāks gals”. Šis brīdis strauji tuvojas.

”Lielas bēdas”

10. Ko Jēzus teica par gaidāmajām lielajām bēdām?

10 Ļaunās sistēmas gals pienāks notikumos, kas tiek saukti par ”lielām bēdām”. (Atkl. 7:14.) Bībelē nav teikts, cik ilgi tās turpināsies, bet ir minēti Jēzus vārdi: ”Tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” (Mat. 24:21.) Ņemot vērā to, kādas nelaimes pasaule jau ir pieredzējusi, — piemēram, Otro pasaules karu, kurā, saskaņā ar aprēķiniem, aizgāja bojā 50 līdz 60 miljoni cilvēku, — var saprast, ka gaidāmās lielās bēdas būs ļoti smags laiks. Lielās bēdas sasniegs savu kulmināciju Armagedona kaujā. Tad Jehova sūtīs cīņā savus soda izpildītājus, kas noslaucīs no zemes virsas visu Sātana sistēmu. (Atkl. 16:14, 16.)

11., 12. Ar kādu notikumu sāksies lielās bēdas?

11 Bībeles pravietojumos nav minēts, kad sāksies lielo bēdu pirmais posms, taču tajos ir teikts, ka lielās bēdas aizsāksies ar kādu neparastu notikumu — politiskie spēki iznīcinās visas viltus reliģijas. Pravietojumos, kas lasāmi Atklāsmes grāmatas 17. un 18. nodaļā, viltus reliģiju kopums ir salīdzināts ar netikli, kas ir dzīvojusi netiklībā ar pasaules politisko sistēmu. Strauji tuvojas laiks, kad politiskie spēki, kā teikts Atklāsmes grāmatas 17. nodaļas 16. pantā, ”ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni”.

12 Kad pienāks laiks, Dievs dos ”viņu [politisko vadoņu] sirdīm tieksmi pildīt viņa nodomu” — iznīcināt visas viltus reliģijas. (Atkl. 17:17.) Tāpēc var teikt, ka šī iznīcināšana nāks no Dieva. Viņš ir izteicis spriedumu liekulīgajām reliģijām, kuras tik ilgi ir sludinājušas tādas mācības, kas ir pretrunā ar Dieva gribu, un ir vajājušas viņa kalpus. Pasaule kopumā nenojauš par gaidāmo viltus reliģiju iznīcināšanu, taču Jehovas uzticīgie kalpi zina, ka tas notiks, un šajās pēdējās dienās viņi stāsta par to visiem cilvēkiem.

13. Kas norāda, ka viltus reliģiju iznīcināšana norisināsies ātri?

13 Cilvēki jutīsies satriekti, redzot, ka viltus reliģijas ir iznīcinātas. Bībelē ir pravietots, ka pat kādi no ”pasaules valdniekiem” par lielās Bābeles jeb viltus reliģiju iznīcināšanu teiks: ”Vai! vai! ..vienā stundā sodība ir nākusi pār tevi!” (Atkl. 18:9, 10, 16, 19.) Bībelē lietotie vārdi ”vienā stundā” norāda, ka šis notikums risināsies salīdzinoši ātri.

14. Kā Jehova rīkosies, kad ienaidnieki vērsīsies pret viņa kalpiem?

14 Kā mēs zinām, neilgu laiku pēc viltus reliģiju iznīcināšanas notiks uzbrukums Jehovas kalpiem, kas būs vēstījuši par Jehovas spriedumiem. (Ecēh. 38:14—16.) Kad tas sāksies, uzbrucējiem pretī stāsies Jehova, kurš ir apsolījis aizstāvēt savus uzticīgos kalpus. Jehova ir paziņojis: ”Savu dusmu un savas bardzības karstumā Es to saku: ”[..] Es parādīšos savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu tas Kungs.”” (Nolasīt Ecēhiēla 38:18—23.) Par to, ko Dievs jūt, ja kāds vēršas pret viņa uzticīgajiem kalpiem, Bībelē ir teikts: ”Kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acu raugam.” (Cak. 2:12.) Kad Jehovas ienaidnieki sāks savu plašo uzbrukumu viņa kalpiem, viņš nekavēsies. Jehova rīkosies, un tā aizsāksies lielo bēdu pēdējais posms — Armagedona kauja. Kristus vadībā varenie eņģeļu pulki izpildīs Jehovas spriedumu Sātana pasaulei.

Kas jādara mums

15. Kā mūs būtu jāietekmē apziņai, ka šīs sistēmas gals ir tuvu?

15 Kā apziņai, ka strauji tuvojas ļaunās sistēmas gals, būtu mūs jāietekmē? Apustulis Pēteris rakstīja: ”Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā.” (2. Pēt. 3:11.) Šie vārdi uzsver, cik svarīgi ir saglabāt modrību un gādāt par to, lai mūsu rīcība saskanētu ar Dieva prasībām un mūsu dzīvē būtu redzami darbi, kas liecina par dievbijību un mīlestību pret Jehovu. Pie šādiem darbiem pieder tas, ka mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai sludinātu labo vēsti par Valstību, pirms nāk gals. Pēteris rakstīja arī šādus vārdus: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet.. modri Dievu lūgt.” (1. Pēt. 4:7, LB-65r.) Mēs tuvojamies Jehovam un apliecinām viņam savu mīlestību, pastāvīgi vēršoties pie viņa lūgšanās un lūdzot, lai viņš mūs vada ar savu svēto garu un savu organizāciju.

16. Kāpēc mums cieši jāseko Dieva padomiem?

16 Dzīvojot šajos nedrošajos laikos, mums cieši jāseko Bībeles padomam: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Efez. 5:15, 16.) Mūsdienās ļaunums ir izplatīts daudz lielākā mērā nekā jebkurā citā vēstures posmā. Sātans ir izdomājis daudz veidu, kā atturēt cilvēkus no Jehovas gribas pildīšanas vai vienkārši piesaistīt viņu uzmanību mazāk svarīgām nodarbēm. Tā kā mēs esam Dieva kalpi, mēs to zinām un cenšamies, lai nekas nemazinātu mūsu uzticību Dievam. Tāpat mēs zinām, kas drīzumā notiks, un mēs paļaujamies uz Jehovu un uz to, ka viņš īstenos savus nodomus. (Nolasīt 1. Jāņa 2:15—17.)

17. Kā tie, kas būs pārdzīvojuši Armagedonu, jutīsies, kad notiks mirušo augšāmcelšana?

17 Pienāks laiks, kad īstenosies brīnišķīgais Dieva solījums piecelt no nāves mirušos, jo ir teikts, ka ”būs taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Ap. d. 24:15.) Nav ne mazāko šaubu, ka tā tiešām notiks, jo Jehova to ir apsolījis. Jesajas grāmatas 26. nodaļas 19. pantā mēs lasām: ”Vai tavi mirušie dzīvos..? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet jūs, kas dusat pīšļos! ..zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.” Tas, ka šie vārdi sākotnēji piepildījās, kad Dievs senatnē pārveda savu tautu atpakaļ dzimtenē, vieš pārliecību, ka nākotnē tie piepildīsies burtiskā ziņā jaunajā pasaulē. Var tikai iedomāties, kāds prieks valdīs, kad cilvēki, kas būs pārdzīvojuši lielās bēdas, satiks savus tuviniekus, kas tiks piecelti no nāves! Sātana pasaules gals ir tuvu, un mūs gaida Dieva izveidota jauna pasaule. Cik gan svarīgi ir nezaudēt modrību!

Vai jūs atceraties?

• Kāda bija galvenā Jēzus mācību tēma?

• Cik plaši mūsdienās ir izvērsusies Valstības sludināšana?

• Kāpēc ir svarīgi nezaudēt modrību?

• Ar kādām jūtām jūs gaidāt notikumus, kas ir minēti Apustuļu darbos 24:15?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēls 16., 17. lpp.]

SĀKAS VĒTRAINS LAIKMETS

Vētrainais laikmets: piedzīvojumi jaunā pasaulē (The Age of Turbulence: Adventures in a New Worldtā saucas grāmata, kura iznāca 2007. gadā un kuras autors ir Alans Grīnspens. Gandrīz 20 gadus viņš bija vadījis ASV Federālo rezervju padomi, kas pārrauga visu ASV centrālo banku sistēmu. Savā grāmatā A. Grīnspens uzsvēra, cik ļoti atšķīrās situācija pasaulē pirms 1914. gada un pēc tā.

Viņš rakstīja: ”Saskaņā ar visiem tālaika avotiem, pasaule pirms 1914. gada šķita nenovēršami virzāmies pretī augstākam cilvēcības, kultūras un tehniskās attīstības līmenim; likās, ka cilvēku sabiedrība spēs sasniegt pilnību. Deviņpadsmitajā gadsimtā bija darīts gals briesmīgajai vergu tirdzniecībai. Necilvēcība un vardarbība šķita ejam mazumā. [..] Tehnikas attīstībā deviņpadsmitajā gadsimtā tika sperti milzu soļi — parādījās dzelzceļi, telefons, elektriskā gaisma, kino, automašīnas un neskaitāmas sadzīvē noderīgas ierīces. Bija pieaudzis cilvēku vidējais mūža ilgums, ko sekmēja medicīnas attīstība, labāks uzturs un tas, ka plaši bija pieejams tīrs dzeramais ūdens.. Valdīja vispārēja pārliecība, ka tālākais progress ir nenovēršams.”

Bet, kā viņš rakstīja tālāk, ”Pirmais pasaules karš iedragāja civilizāciju un attiecības starp cilvēkiem daudz lielākā mērā nekā upuru un postījumu ziņā daudz smagākais Otrais pasaules karš. Pirmais no kariem bija iznīcinājis ideju. Es bieži domāju par laiku pirms Pirmā pasaules kara, kad šķita, ka cilvēce stāv uz neierobežota progresa sliekšņa. Mūsdienās cilvēku skatījums uz dzīvi ievērojami atšķiras no tā, kāds valdīja aptuveni pirms gadsimta, taču šodienas skatījums, iespējams, ir reālistiskāks. Vai terorisms, globālā sasilšana un atdzimstošais populisms pašreizējo vispārējās globalizācijas laikmetu ietekmēs tāpat, kā Pirmais pasaules karš ietekmēja iepriekšējo gadsimtu? Uz to droši nevar atbildēt neviens.”

A. Grīnspens no saviem studenta gadiem atceras kādu ekonomikas profesora Bendžamina Andersona (1886.—1949. g.) izteikumu, ko var lasīt arī grāmatā Ekonomika un sabiedrības labklājība (Economics and the Public Welfare): ”Tie, kas bija pietiekami pieauguši, lai atcerētos un saprastu, kāda bija pasaule pirms Pirmā pasaules kara, lūkojas pagātnē ar lielu nostaļģiju. Toreiz valdīja tāda drošības sajūta, kāda kopš tā laika nekad vairs nav pastāvējusi.”

Līdzīgu secinājumu savā grāmatā Pasaule, kurai pienāca gals (A World Undone), kas izdota 2006. gadā, izteica Džeralds Meijers. Viņš rakstīja: ”Par vēsturiskiem notikumiem bieži tiek sacīts, ka tie ”mainīja visu”. Ja ir runa par Lielo karu [1914.—1918. g.], tā tiešām ir taisnība. Šis karš patiešām mainīja visu: ne tikai valstu robežas, valdības un tautu likteņus, bet arī cilvēku skatījumu uz sevi un pasauli. Tas kļuva par sava veida pārrāvumu laikā, atstājot pēckara pasauli pilnīgi atrautu no visa, kas bija pastāvējis pirms tam.”

[Attēls 18. lpp.]

Armagedonā Jehova sūtīs cīņā varenos eņģeļu pulkus