Jēzus — lielākais Dāvids un lielākais Salamans

”Redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.” (Mat. 12:42.)

1., 2. Kāpēc, raugoties no cilvēku viedokļa, varētu likties pārsteidzoši, ka Samuēlam par nākamo Izraēlas ķēniņu bija jāsvaida Dāvids?

ĀRĒJI šis jauneklis nemaz nelīdzinājās ķēniņam. Pravieša Samuēla acīs viņš bija vienkāršs ganu zēns. Arī viņa dzimtā pilsēta Betlēme nebija īpaši ievērojama — tā bija ”necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētu”. (Mih. 5:1.) Tomēr pravietim Samuēlam šis vienkāršais jauneklis no necilas pilsētiņas bija jāsvaida par nākamo Izraēlas ķēniņu.

² Kad Dāvida tēvs Isajs veda Samuēla priekšā savus dēlus, viņš sāka ar vecāko, kuram, pēc visu domām, bija priekšroka kļūt par ķēniņu. Dāvids bija jaunākais no astoņiem Isaja dēliem, un viņa nebija mājās, kad Samuēls atnāca pie Isaja, lai kādu no šī dievbijīgā vīra dēliem svaidītu par nākamo ķēniņu.  Bet Dāvidu par Izraēlas ķēniņu bija izraudzījis Dievs Jehova, un Jehovas viedoklis šajā jautājumā bija galvenais. (1. Sam. 16:1—10.)

3. a) Kam Jehova pievērš uzmanību, vērtējot cilvēku? b) Kas notika ar Dāvidu, kad viņš tika svaidīts par nākamo ķēniņu?

³ Jehova redzēja to, kas bija apslēpts Samuēla acīm. Dievs spēja ieskatīties Dāvida sirdī, un tieši tā viņam patika. Dievu neiespaido cilvēka āriene — viņš pievērš uzmanību cilvēka iekšējai būtībai. (Nolasīt 1. Samuēla 16:7.) Tāpēc, kad Samuēls saprata, ka Jehova nav izraudzījies nevienu no septiņiem vecākajiem Isaja dēliem, viņš palūdza, lai atved jaunāko, kurš tobrīd ganīja aitas. Bībelē stāstīts: ”Tad viņš [Isajs] nosūtīja un lika to [Dāvidu] atvest. Un tas bija iesārts, ar skaistām acīm un labu stāju. Tad tas Kungs sacīja: ”Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!” Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu, no šīs dienas sākot, un palika arī turpmāk viņā.” (1. Sam. 16:12, 13.)

Dāvids — Kristus pirmtēls

4., 5. a) Miniet vairākas paralēles, kas pastāv starp Jēzu un Dāvidu! b) Kāpēc Jēzu var saukt par lielāko Dāvidu?

⁴ Jēzus, tāpat kā Dāvids, bija dzimis Betlēmē, tikai Jēzus piedzima aptuveni 1100 gadus vēlāk. Daudzu izraēliešu acīs arī Jēzus nelīdzinājās ķēniņam, vismaz ne tādam, kādu viņi bija gaidījuši. Tomēr Jēzu, tāpat kā Dāvidu, par ķēniņu bija izraudzījies Jehova. Kā Dāvidu, tā Jēzu Jehova bija iemīļojis. * (Lūk. 3:22.) Arī Jēzus pieredzēja, ka ”tā Kunga Gars nāca ar spēku” pār viņu.

⁵ Starp Jēzu un Dāvidu pastāv vēl daudzas citas paralēles — piemēram, Dāvidu nodeva viņa padomnieks Ahitofels, savukārt Jēzu nodeva viņa apustulis Jūda Iskariots. (Ps. 41:10; Jāņa 13:18.) Gan Dāvids, gan Jēzus ar lielu dedzību aizstāvēja Jehovas pielūgsmes vietu. (Ps. 27:4; 69:10; Jāņa 2:17.) Turklāt Jēzus bija Dāvida mantinieks. Pirms Jēzus dzimšanas eņģelis viņa mātei teica: ”Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni.” (Lūk. 1:32; Mat. 1:1.) Tā kā Jēzū jāpiepildās visiem pravietojumiem, kas ir izteikti par Mesiju, viņš ir pārāks par Dāvidu — viņš ir lielākais Dāvids, ilgi gaidītais mesiāniskais Ķēniņš. (Jāņa 7:42.)

Sekosim mūsu ķēniņam un ganam

6. Kas liecina, ka Dāvids bija labs gans?

⁶ Jēzus, tāpat kā Dāvids, ir gans. Labu ganu var pazīt pēc tā, ka viņš uzticīgi un drosmīgi rūpējas par savu ganāmpulku, gādā tam barību un to sargā. (Ps. 23:2—4.) Jaunībā Dāvids, būdams gans, ļoti labi rūpējās par sava tēva aitām. Kad ganāmajam pulkam draudēja briesmas, viņš rīkojās drosmīgi un pat riskēja ar savu dzīvību, lai aizsargātu aitas no lāča vai lauvas, kas tām uzbruka. (1. Sam. 17:34, 35.)

7. a) Kas Dāvidam palīdzēja sagatavoties ķēniņa pienākumiem? b) Kā Jēzus ir apliecinājis, ka viņš ir Labais Gans?

⁷ Tie gadi, kurus Dāvids bija pavadījis, kalnos un pļavās ganīdams aitas, viņu sagatavoja svarīgajam un atbildīgajam pienākumam ”ganīt.. Israēlu”. * (Ps. 78:70, 71.) Arī Jēzus ir pierādījis, ka viņš ir izcils gans. Ganīdams savu ”mazo ganāmo pulciņu” un ”citas avis”, viņš pastāvīgi saņem spēku un vadību no Jehovas. (Lūk. 12:32; Jāņa 10:16.) Jēzus ir Labais Gans. Viņš pazīst savu ganāmo pulku tik labi, ka sauc katru avi vārdā. Viņa mīlestība pret savām avīm ir tik liela, ka viņš, dzīvodams uz zemes, bija gatavs daudz ko upurēt  to labā. (Jāņa 10:3, 11, 14, 15.) Labais Gans Jēzus ir spējis sagādāt kaut ko tādu, kas nebija Dāvida spēkos. Jēzus dotais izpirkuma upuris cilvēkiem ir pavēris iespēju tikt izglābtiem no nāves. Viņam nekas netraucēs dāvāt ”mazajam ganāmajam pulciņam” nemirstību debesīs, bet ”citas avis” ievest taisnīgā jaunā pasaulē, kur tās varēs dzīvot mūžīgi un kur nebūs neviena, kas tām gribētu kaitēt. (Nolasīt Jāņa 10:27—29.)

Sekosim uzvarām vainagotajam ķēniņam

8. Kāds ķēniņš bija Dāvids?

⁸ Dāvids bija drosmīgs karotājs, kas, kļuvis par ķēniņu, aizsargāja zemi, kur dzīvoja Dieva tauta, un ”tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja”. Dāvida valdīšanas laikā Izraēlas robežas paplašinājās un galu galā pletās no Ēģiptes upes līdz Eifratas upei. (2. Sam. 8:1—14.) Jehovas spēkā Dāvids kļuva par varenu valdnieku, kuram neviens nevarēja stāties pretī. Bībelē ir teikts: ”Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.” (1. Laiku 14:17.)

9. Ko Jēzus paveica, kad viņš kā nākamais ķēniņš dzīvoja uz zemes?

⁹ Jēzus savas kalpošanas laikā pierādīja, ka viņš, līdzīgi Dāvidam, ir bezbailīgs. Viņam kā nākamajam ķēniņam bija vara pār dēmoniem, un viņš atbrīvoja cilvēkus no to ietekmes. (Marka 5:2, 6—13; Lūk. 4:36.) Pat Jēzus niknākais ienaidnieks Sātans nespēja gūt virsroku pār viņu. Ar Jehovas atbalstu Jēzus uzvarēja pasauli, pār kuru valda Sātans. (Jāņa 14:30; 16:33.)

10., 11. Kādas uzvaras Jēzus, būdams ķēniņš debesīs, jau ir guvis un vēl gūs nākotnē?

¹⁰ Aptuveni 60 gadus pēc Jēzus nāves, augšāmcelšanas un pacelšanās debesīs apustulis Jānis pravietiskā redzējumā vēroja Jēzu — debesu ķēniņu un drosmīgu karotāju. Jānis rakstīja: ”Raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops: viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu.” (Atkl. 6:2.) Jātnieks baltajā zirgā ir Jēzus. 1914. gadā ”viņam tika dots vainags” jeb valdnieka kronis, un viņš tika iecelts par debesu Valstības ķēniņu. Pēc tam viņš ”izgāja uzvarēdams”. Līdzīgi Dāvidam, Jēzus ir ķēniņš, kuram neviens nespēj turēties pretī. Īsi pēc nonākšanas Dieva Valstības ķēniņa godā Jēzus sakāva Sātanu un nometa viņu pašu un viņa dēmonus uz zemi. (Atkl. 12:7—9.) Viņš ir izjājis, ”lai uzvarētu”, proti, lai pilnībā iznīcinātu Sātana ļauno pasauli. (Nolasīt Atklāsmes 19:11, 19—21.)

¹¹ Tāpat kā Dāvids, arī Jēzus ir iejūtīgs valdnieks, un viņš pasargās ”lielo pulku” Armagedona laikā. (Atkl. 7:9, 14.) Turklāt, kad pār zemi valdīs Jēzus un 144 tūkstoši viņa līdzvaldnieku, notiks ”taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Ap. d. 24:15.) Tiem, kas tiks augšāmcelti dzīvei uz zemes, būs iespēja nekad nemirt. Cik gan brīnišķīga nākotne gaida Dievam paklausīgos cilvēkus! Apņemsimies aizvien ”darīt labu”, lai arī mēs būtu dzīvi laikā, kad zemi apdzīvos tikai taisnīgi cilvēki, kas ar prieku pakļausies lielākajam Dāvidam! (Ps. 37:27—29.)

Dievs atbildēja uz Salamana lūgšanu pēc gudrības

12. Ko Salamans lūdza Dievam?

¹² Arī Dāvida dēls Salamans bija Jēzus pirmtēls. * Kad Salamans kļuva par ķēniņu, Jehova viņam parādījās sapnī un teica, ka dos viņam visu, ko vien viņš lūgs. Salamans būtu varējis lūgt bagātību, varu vai ilgu mūžu, taču viņš vērsās pie Jehovas ar nesavtīgu lūgumu: ”Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šīs tautas priekšā mācētu taisnīgi turēties, jo kas gan citādi spētu šo tavu tik lielo tautu valdīt?” (2. Laiku 1:7—10.) Jehova izpildīja  Salamana lūgumu. (Nolasīt 2. Laiku 1:11, 12.)

13. Cik liela bija Salamana gudrība, un kas bija tās avots?

¹³ Kamēr vien Salamans bija uzticīgs Jehovam, viņa vārdos izpaudās tik dziļa gudrība, kāda nepiemita nevienam no viņa laikabiedriem. Salamans lietoja ”trīs tūkstošus sakāmvārdu”. (1. Ķēn. 5:10, 12, 14, LB-65r.) Daudzi no šiem sakāmvārdiem ir lasāmi Bībelē, un tie joprojām noder cilvēkiem, kas vēlas iegūt gudrību. Sabas ķēniņiene mēroja aptuveni 2400 kilometru tālu ceļu, lai ”pārbaudītu ar mīklām” Salamana gudrību. Ķēniņieni ļoti izbrīnīja gan tas, ko Salamans teica, gan tas, cik liela pārticība valdīja viņa zemē. (1. Ķēn. 10:1—9.) Bībelē ir skaidri norādīts uz Salamana gudrības avotu: ”Visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī.” (1. Ķēn. 10:24.)

Sekosim mūsu gudrajam ķēniņam

14. Kādā ziņā Jēzus ir ”vairāk nekā Salamans”?

¹⁴ Salamanam piemita neparasta gudrība, tomēr viens cilvēks viņu šajā ziņā pārspēja. Tas bija Jēzus, kas par sevi teica: ”Šeit ir vairāk nekā Salamans.” (Mat. 12:42.) Jēzus runāja ”mūžīgās dzīvības vārdus”. (Jāņa 6:68.) Piemēram, savā Kalna runā Jēzus papildināja un dziļāk paskaidroja principus, kas ir izteikti Salamana pamācībās. Salamans pieminēja vairākus iemeslus, kāpēc Jehovas kalpi ir ”svētīgi” jeb laimīgi. (Sal. Pam. 3:13; 8:32, 33; 14:21; 16:20.) Savukārt Jēzus uzsvēra, ka patiesa laime ir saistīta ar Jehovas pielūgsmi un viņa nodomu īstenošanos. Jēzus teica: ”Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība.” (Mat. 5:3.) Ievērojot Jēzus mācītos principus, cilvēki tuvojas Jehovam, kas ir ”dzīvības avots”. (Ps. 36:10; Sal. Pam. 22:11; Mat. 5:8.) Bībelē sacīts, ka Kristus ir ”kļuvis par Dieva gudrību”. (1. Kor. 1:24, 30.) Kļūdams par mesiānisko Ķēniņu, Jēzus Kristus ir saņēmis ”gudrības.. Garu”. (Jes. 11:2.)

15. Kā mēs varam gūt labumu no Dieva gudrības?

¹⁵ Kā mēs, lielākā Salamana sekotāji, varam gūt labumu no Dieva gudrības? Jehovas gudrība ir ietverta viņa Rakstos, bet, lai to atrastu, ir vajadzīga piepūle. Mums cītīgi jāpētī Bībele, it īpaši Jēzus vārdi, kā arī dziļi jāpārdomā viss, ko mēs no tās uzzinām. (Sal. Pam. 2:1—5.) Mums arī pastāvīgi jālūdz Dievam gudrība. Bībelē ir apstiprināts, ka Dievs atbild uz sirsnīgiem lūgumiem pēc viņa palīdzības. (Jēk. 1:5.) Ar svētā gara atbalstu mēs Dieva Rakstos atradīsim garīgus dārgumus, kas mums palīdzēs pārvarēt grūtības un pieņemt gudrus lēmumus. (Lūk. 11:13.) Salamans ir saukts par ”mācītāju”, kas ”mācīja tautai īstas, dziļas un pareizas atziņas”. (Sal. Māc. 12:9, 10.) Arī Jēzus, kristiešu draudzes galva, māca savus sekotājus. (Jāņa 10:16; Kol. 1:18.) Tāpēc mums ir svarīgi apmeklēt draudzes sapulces, kur mēs regulāri dzirdam ”īstas, dziļas un pareizas atziņas”.

16. Kāda līdzība pastāv starp Salamanu un Jēzu?

¹⁶ Salamans ļoti daudz ko paveica, būdams Izraēlas ķēniņš. Viņš izvērsa plašu celtniecību, kura nāca par labu visai valstij. Salamana vadībā tika uzbūvētas pilis, izveidoti ceļi, ierīkota ūdensapgāde un uzceltas pilsētas, kurās iekārtoja noliktavas, novietoja kara ratus un izmitināja jātniekus. (1. Ķēn. 9:17—19.) Arī Jēzus rūpējas par celšanu — viņš ir cēlis savu  draudzi uz ”šās klints”, proti, uz sevis. (Mat. 16:18.) Turklāt nākotnē viņš pārraudzīs visu celtniecību, kas noritēs jaunajā pasaulē. (Jes. 65:21, 22.)

Sekosim miera valdniekam

17. a) Kas bija raksturīgs laikam, kad valdīja Salamans? b) Ko Salamans nevarēja izdarīt?

¹⁷ Salamana vārds ir atvasināts no senebreju valodas vārda ar nozīmi ”miers”. Salamans valdīja no Jeruzalemes, un tās nosaukums nozīmē ”divkārša miera pamats”. Viņa četrdesmit gadus ilgo valdīšanu raksturoja nepieredzēts miers visā Izraēlā. Bībelē ir teikts: ”Ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.” (1. Ķēn. 5:5.) Lai arī Salamanam piemita liela gudrība, viņš nevarēja atbrīvot savus pavalstniekus no slimībām, grēka un nāves. Bet lielākajam Salamanam tas būs pa spēkam. (Nolasīt Romiešiem 8:19—21.)

18. Kādi apstākļi pastāv kristiešu draudzē?

¹⁸ Kristiešu draudzē jau tagad pastāv patiess miers. Mēs dzīvojam garīgā paradīzē, kur ikviens uztur mierīgas attiecības ar Dievu un savu tuvāko. Par apstākļiem, kādi mūsdienās pastāv Dieva tautā, Jesaja rakstīja: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.” (Jes. 2:3, 4.) Sekodami Dieva svētā gara vadībai, mēs dodam savu ieguldījumu tajā, lai garīgajā paradīzē valdītu miers.

19., 20. Kādi priecīgi notikumi mūs gaida nākotnē?

¹⁹ Tomēr nākotnē ir gaidāms kaut kas vēl labāks. Dievam paklausīgie cilvēki varēs priecāties par nepieredzētu mieru, kādu nodrošinās Jēzus valdīšana, turklāt viņi pakāpeniski tiks ”atsvabināti no iznīcības verdzības” un galu galā sasniegs pilnību. (Rom. 8:21.) Tad visi, kas būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām, pieredzēs, kā piepildās vārdi: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Ps. 37:11; Atkl. 20:7—10.) Mēs pat nevaram iedomāties, cik ļoti Jēzus Kristus valdīšana pārspēs to, ko paveica Salamans.

²⁰ Līdzīgi kā izraēlieši no sirds priecājās, kad viņus vadīja Mozus un pār viņiem valdīja Dāvids un Salamans, arī mēs jutīsim milzīgu prieku, kad valdīs Kristus. (1. Ķēn. 8:66.) Pateicība par to visu pienākas Jehovam, kas mums ir devis savu vienpiedzimušo Dēlu — lielāko Mozu, lielāko Dāvidu un lielāko Salamanu.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kāpēc Jēzu var saukt par lielāko Dāvidu?

• Kādā ziņā Jēzus ir lielākais Salamans?

• Kas no tā, ko veic Jēzus — lielākais Dāvids un lielākais Salamans —, jums šķiet īpaši vērtīgs?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 31. lpp.]

Salamana gudrība, kuru viņam bija devis Dievs, norādīja uz gudrību, kāda piemīt Jēzum, lielākajam Salamanam

[Attēls 32. lpp.]

Apstākļi Jēzus valdīšanas laikā būs vēl labāki par tiem, kādus nodrošināja Dāvida un Salamana valdīšana