Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Kāpēc ir svarīgi, lai mēs paliktu pilnībā uzticīgi Dievam?

Palikdami pilnībā uzticīgi Jehovam, mēs apliecinām, ka atbalstām Jehovas augstāko varu aiz mīlestības pret viņu, un ar to mēs pierādām, ka Sātans ir melis. Turklāt mūsu uzticība ir kritērijs, pēc kura Dievs mūs tiesā, tāpēc no mūsu uzticības ir atkarīga arī mūsu nākotne. (15. decembris, 4.—6. lappuse.)

• Kādi ir daži Jēzus tituli, kas norāda uz viņa nozīmi Dieva nodomos?

Vienpiedzimušais Dēls, Vārds, Āmen, jaunās derības starpnieks, Augstais priesteris, apsolītais ”dzimums”. (15. decembris, 15. lappuse.)

• Kāpēc ebrejiem sabats sākās vakarā?

Dodams savai tautai likumu atzīmēt Salīdzināšanas dienu, Dievs Jehova teica: ”No vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!” (3. Moz. 23:32.) No šī likuma var redzēt, ka tolaik, kad Dievs to deva, diena sākās vakarā pēc saulrieta un ilga līdz nākamajam saulrietam. Senie ebreji dienas skaitīja no vakara līdz vakaram. (Janvāris—marts, 11. lappuse.)

• Kas bija ”sabata gājums”?

Enciklopēdijā Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature ir rakstīts: ”Ņemot vērā stingros likumus par sabatu.., tika ieviests norādījums, ka sabatā neviens izraēlietis nedrīkst mērot lielāku attālumu par noteikto, sauktu par sabata gājumu.” Šis attālums bija 2000 olekšu, kas ir aptuveni viens kilometrs. (Janvāris—marts, 11. lappuse.)

• Kas jāņem vērā tēvam, domājot par bērna vajadzībām?

Labs tēvs apzinās, ka bērnam ir jāsaņem tēva mīlestība, jāredz labs paraugs, jāaug ģimenē, kur valda sirsnīga gaisotne, un jāmācās Dieva normas. Tāpat bērnam ir vajadzīga disciplinēšana un aizsardzība. (Janvāris—marts, 18.—21. lappuse.)

• Ko nozīmē Dāvida vārdi, ka Jehova viņa ”asaras savācis savā traukā”? (Ps. 56:9.)

Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova viņu redz un patur atmiņā viņa sāpes un mokas, it kā savākdams viņa asaras īpašā traukā. Arī mūsdienās daudzi cilvēki, īpaši tie, kas cenšas kalpot Dievam, piedzīvo ciešanas un bēdas. Taču viņi var nešaubīties, ka viņu debesu Tēvs redz ne tikai grūtības, ar kurām viņi sastopas, bet arī visus smagos pārdzīvojumus, ko šīs grūtības viņiem sagādā. Dievs pilnībā saprot sāpes, ko cieš viņa kalpi, un ar dziļu līdzjūtību atceras visas viņu bēdas un asaras, it kā sakrādams tās simboliskā traukā. (Janvāris—marts, 26. lappuse.)

• Ko mēs varam darīt, lai kalpošana mums sagādātu lielāku prieku?

Mēs varam pareizi noskaņot savu sirdi, domājot par to, ko cilvēki iegūs, ja viņi uzklausīs mūsu sludināto vēsti. Mēs varam turēt prātā mērķi sākt Bībeles nodarbības. Ja cilvēki mūsu teritorijā ir vienaldzīgi, mēs varam mainīt savu pieeju un pasniegt labo vēsti no tāda aspekta, kas viņus interesē. (15. janvāris, 8.—10. lappuse.)

• Kā Bībeles principi ietekmē kristiešu attieksmi pret bērēm un bēru tradīcijām?

Arī kristieši izjūt dziļas sēras, zaudējot tuvu cilvēku, taču viņi patur prātā, ka cilvēks, kas ir miris, vairs nav pie apziņas. Pat ja apkārtējiem ir citi uzskati, kristieši neievēro tradīcijas, kuru pamatā ir pārliecība, ka mirušie spēj ietekmēt dzīvos. Lai izvairītos no iespējamiem sarežģījumiem, daži kristieši ir rakstveidā izklāstījuši norādījumus par savu bēru norisi. (15. februāris, 29.—31. lappuse.)

• Vai ”Varoņu grāmata” un ”tā Kunga karu grāmata” ir Bībeles daļas, kas ir pazudušas? (Joz. 10:13; 4. Moz. 21:14.)

Nē, šīs grāmatas, šķiet, bija dokumenti, kurus nebija iedvesmojis Dievs, bet uz kuriem atsaucās Bībeles rakstītāji. (15. marts, 32. lappuse.)