Būsim ”dedzīgi labos darbos”!
Būsim ”dedzīgi labos darbos”!
”Viņš [Jēzus] sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.” (Tit. 2:14.)
1. Kas notika 33. gada 10. nīsānā, kad Jēzus ieradās templī?
IR PIENĀCIS 33. gada 10. nīsāns. Līdz Pashas svētkiem ir atlikušas tikai dažas dienas. Jeruzalemes templī ir sanācis daudz ļaužu, un pūlī valda priecīgs satraukums. Kas notiks, kad templī ieradīsies Jēzus? Saskaņā ar Mateja, Marka un Lūkas stāstīto, Jēzus vēlreiz izdzen no tempļa visus, kas tajā pērk un pārdod. Viņš apgāž naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus. (Mat. 21:12; Marka 11:15; Lūk. 19:45.) Trīs gadu laikā, kas ir pagājuši kopš iepriekšējās reizes, kad Jēzus šādi rīkojās, viņa dedzība nav mazinājusies. (Jāņa 2:13—17.)
2., 3. Kā izpaudās Jēzus dedzība?
2 Kā var lasīt Mateja evaņģēlijā, Jēzus dedzība neizpaudās tikai tajā, ka viņš izdzina no tempļa tirgotājus, kas to aptraipīja. Viņš arī dziedināja aklus un kroplus cilvēkus, kas Mat. 21:14.) Savukārt no Lūkas evaņģēlija var redzēt, ka Jēzus ”katru dienu mācīja templī”. (Lūk. 19:47; 20:1.) Tātad Jēzus dedzība spilgti izpaudās viņa kalpošanā.
nāca pie viņa pēc palīdzības. (3 Vēlāk apustulis Pāvils vēstulē Titam rakstīja, ka Jēzus ”sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos”. (Tit. 2:14.) Kā mēs varam būt ”dedzīgi labos darbos”? Un kā mums palīdz četru Dievam uzticīgu Jūdejas ķēniņu paraugs?
Dedzība sludināšanā
4., 5. Kā izpaudās četru Jūdejas ķēniņu dedzība labos darbos?
4 Jūdejas ķēniņi Asa, Jošafats, Hiskija un Josija apņēmīgi rīkojās, lai savā zemē izskaustu elku pielūgsmi. Asa ”izdeldēja svešo dievu altārus un elku augstienes, un viņš nolauza elku stabus un nocirta elku kokus”. (2. Laiku 14:2, LB-65r.) Jošafats, parādīdams lielu dedzību par Jehovas pielūgsmi, ”nopostīja augstieņu svētnīcas un elku kokus Jūdā”. (2. Laiku 17:6, LB-65r; 19:3.) *
5 Pēc septiņu dienu ilgajiem Pashas svētkiem, ko Jeruzalemē organizēja Hiskija, ”viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza elku stabus, un nocirta elku kokus, un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamīnu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija”. (2. Laiku 31:1, LB-65r.) Josija kļuva par ķēniņu, kad viņam bija tikai astoņi gadi. Bībelē ir teikts: ”Jau savas valdīšanas astotajā gadā, kad viņš vēl bija jauneklis, viņš sāka meklēt sava ciltstēva Dāvida Dievu un divpadsmitajā valdīšanas gadā sāka šķīstīt Jūdu un Jeruzālemi no elku kalnu augstienēm, ašērām un izgrieztiem un izlietiem elku tēliem.” (2. Laiku 34:3.) Visi četri minētie ķēniņi nenoliedzami bija dedzīgi labos darbos.
6. Kādā ziņā mūsu sludināšana līdzinās darbam, kādu veica Dievam uzticīgie Jūdejas ķēniņi?
6 Arī mēs ar dedzību palīdzam cilvēkiem atteikties no dažādām viltus mācībām un elku pielūgsmes. Sludinot pa mājām, mēs satiekam visdažādākos cilvēkus. (1. Tim. 2:4.) Kāda jauniete no Āzijas atceras, kā viņas māte mājās veica reliģiskus rituālus daudzu tēlu priekšā. Noprazdama, ka visi šie tēli nevar attēlot patieso Dievu, meitene bieži savās lūgšanās pieminēja, ka gribētu uzzināt, kāds īsti ir Dievs. Kādu dienu pie viņas durvīm piezvanīja divas Jehovas liecinieces, kas viņai pastāstīja, ka patiesajam Dievam ir vārds — Jehova. Jaunietei bija prieks uzzināt, kas Bībelē ir teikts par elkiem. Tagad viņa dedzīgi sludina un palīdz arī citiem apgūt zināšanas par patieso Dievu. (2. Moz. 6:3, zemsv. piez.; Ps. 115:4—8; 1. Jāņa 5:21.)
7. Kā mēs varam līdzināties vīriem, kurus Jošafats sūtīja mācīt tautu?
7 Vai, sludinot pa mājām, mēs cenšamies satikt visus cilvēkus, kas dzīvo mums piešķirtajā teritorijā? Interesanti, ka trešajā savas valdīšanas gadā Jošafats lika pieciem augstajiem pārvaldniekiem, deviņiem levītiem un diviem priesteriem doties pa visām Jūdejas pilsētām un mācīt tautai Jehovas likumus. Šis darbs bija tik sekmīgs, ka apkārtējām tautām ”radās.. bailes no tā Kunga”. (Nolasīt 2. Laiku 17:9, 10.) Ja mēs sludinām savā teritorijā dažādās dienās un dažādos laikos, mums izdodas sastapt vairāk cilvēku.
8. Kā mēs varētu paplašināt savu kalpošanu?
8 Daudzi Dieva kalpi mūsdienās ir bijuši
gatavi pārcelties, lai sludinātu tur, kur ir liela nepieciešamība pēc sludinātājiem. Vai arī jums ir tāda iespēja? Ja jūsu apstākļi to liedz, jūs varētu apsvērt iespēju sludināt cilvēkiem, kas dzīvo jūsu apkaimē, bet runā citā valodā. Piemēram, Rons 81 gada vecumā iemācījās sasveicināties 32 valodās, jo vietā, kur viņš dzīvo, ir sastopami dažādu tautību cilvēki. Pirms kāda laika, sludinādams uz ielas, viņš satika kādu laulātu pāri, kas bija ieceļojis no Āfrikas, un sasveicinājās ar viņiem viņu dzimtajā — jorubu — valodā. Viņi Ronam pavaicāja, vai viņš ir bijis Āfrikā. Kad Rons atbildēja noliedzoši, dzīvesbiedri painteresējās, kā tad viņš prot runāt jorubu valodā. Tā viņu starpā aizsākās patīkama saruna, kuras gaitā Rons viņiem pastāstīja labo vēsti. Viņi labprāt paņēma žurnālus un pateica Ronam savu adresi. Brālis to nodeva draudzei, kuras teritorijā šis pāris dzīvoja, un palūdza, lai kāds viņus apmeklētu un mācītu viņiem Bībeli.9. Kāpēc ir svarīgi sludināšanā lasīt pantus no Bībeles? Miniet kādu piemēru.
9 Vīriem, kurus Jošafats izsūtīja pa Jūdejas pilsētām, līdzi bija ”tā Kunga bauslības grāmata”. Arī mēs sludinot izmantojam Bībeli, jo tie ir Dieva vārdi. Mēs cenšamies cilvēkiem nolasīt Bībeles pantus, lai viņi uzzinātu, kas ir teikts Bībelē. Kāda māsa, vārdā Linda, sludināja pa mājām, un durvis atvēra sieviete, kura pastāstīja, ka viņa rūpējas par vīru, kas ir pārcietis insultu. ”Es nesaprotu, ko sliktu es esmu izdarījusi, ka Dievs man ir licis pieredzēt tādu nelaimi,” viņa izmisusi teica. Linda pajautāja: ”Vai drīkstu jums nolasīt kādu mierinošu domu no Bībeles?” Pēc tam viņa izlasīja Jēkaba vēstules 1. nodaļas 13. pantu un piebilda: ”Ciešanas, kas jāpieredz mums un mums tuviem cilvēkiem, nav Dieva sods.” Mājas saimniece sirsnīgi apskāva Lindu. Mūsu māsa stāsta: ”Man izdevās mierināt šo sievieti, izmantojot Bībeli. Gadās, ka mēs sludināšanā nolasām cilvēkiem Bībeles pantus, kurus viņi nekad iepriekš nav dzirdējuši.” Vēlāk ar šo sievieti tika uzsāktas Bībeles nodarbības.
Jaunieši, kas dedzīgi kalpo Jehovam
10. Kāpēc Josija ir labs paraugs jauniešiem?
10 Par ķēniņu Josiju ir zināms, ka viņš jau agrā jaunībā uzsāka kalpot patiesajam Dievam un aptuveni 20 gadu vecumā izvērsa cīņu pret elku pielūgsmi. (Nolasīt 2. Laiku 34:1—3.) Neskaitāmi jaunieši mūsdienās parāda līdzīgu dedzību kalpošanā Jehovam.
11.—13. Ko var mācīties no jauniešiem, kas dedzīgi kalpo Jehovam?
11 Hanna, kas dzīvo Anglijā, skolā mācījās franču valodu. Meitenei bija 13 gadi, kad viņa uzzināja, ka vienā no kaimiņpilsētām ir nodibināta franču valodas grupa. Hannas tēvs piekrita kopā ar viņu
apmeklēt šīs grupas sapulces. Tagad Hannai ir 18 gadi. Viņa ir pioniere un dedzīgi sludina cilvēkiem, kas runā franču valodā. Varbūt arī jūs varētu iemācīties kādu svešvalodu, lai palīdzētu cilvēkiem iepazīt Jehovu?12 Reičelai, kas kalpo Jehovam kopš 1995. gada, ļoti patika videofilma Tiecieties pēc mērķiem, kas dara godu Dievam. Atskatoties uz laiku, kad viņa kristījās, Reičela saka: ”Es uzskatīju, ka patiesība ir pats svarīgākais manā dzīvē. Taču, noskatījusies filmu, es konstatēju, ka daudzus gadus man nav bijis konkrētu garīgu mērķu. Es sapratu, ka man ir jācīnās par patiesību un jāvelta vairāk uzmanības un spēka sludināšanai un Bībeles pētīšanai.” Tagad Reičela kalpo Jehovam ar daudz lielāku dedzību. Kā tas ir mainījis viņas dzīvi? ”Manas attiecības ar Jehovu ir kļuvušas tuvākas, un manas lūgšanas — saturīgākas. Nopietnāk iedziļinoties Bībelē, es gūstu no studēšanas vairāk prieka un man ir vieglāk iztēloties to, ko es tajā lasu. Man nudien patīk sludināt, un, redzot kā Bībeles vārdi mierina cilvēkus, es izjūtu patiesu gandarījumu.”
13 Lūks ir jauns brālis, kam palīdzēja kāda cita videofilma — Jaunieši jautā: ”Pēc kā man dzīvē tiekties?”. Pēc tās noskatīšanās Lūks rakstīja: ”Šīs filmas iespaidā es esmu pārvērtējis savu dzīvi.” Viņš paskaidroja: ”Apkārtējie mani mudināja vispirms iegūt augstāko izglītību un sevi materiāli nodrošināt un tikai pēc tam domāt par garīgiem mērķiem. Šādi mudinājumi neveicina garīgo izaugsmi, drīzāk to apslāpē.” Dārgie jaunieši, varbūt arī jūs varat izmantot skolā iegūtās zināšanas, lai paplašinātu savu kalpošanu, kā to darīja Hanna? Mācieties no Reičelas, kas dedzīgi tiecās pēc mērķiem, kuri dara godu Dievam! Un ņemiet vērā Lūka pieredzi, lai nepieļautu kļūdu, kādu ir pieļāvuši daudzi jaunieši!
Paklausība brīdinājumiem
14. Kāda kalpošana Jehovam ir pieņemama, un kāda cīņa Jehovas kalpiem ir jāizcīna?
14 Jehovas kalpiem ir jābūt tīriem, lai viņu kalpošana Jehovam būtu pieņemama. Jesaja brīdināja: ”Izeita, izeita no turienes prom, neaiz[s]kariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu, — babiloniešu — vidus, šķīstaities, kas jūs nesat tā Kunga svētuma piederumus!” (Jes. 52:11.) Ķēniņš Asa, kas dzīvoja ilgi pirms Jesajas, ar lielu dedzību centās Jūdejā izskaust netikumību. (Nolasīt 1. Ķēniņu 15:11—13.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils Titam rakstīja, ka Jēzus ir nodevis sevi, lai savus sekotājus attīrītu un padarītu ”par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos”. (Tit. 2:14.) Mūsdienās, kad netikumība ir plaši izplatīta, palikt morāli tīriem nav viegli, un sevišķi grūti tas ir jauniešiem. Visiem Dieva kalpiem ir jāsargās no erotiskām un pornogrāfiskām ainām, kas ir redzamas televīzijas ekrānā, kinofilmās un it īpaši internetā, jo to vērošana cilvēku padara netīru Dieva acīs.
15. Kas palīdz attīstīt naidu pret to, kas ir ļauns?
15 Paklausība Dieva brīdinājumiem mums palīdz attīstīt naidu pret to, kas ir ļauns. (Ps. 97:10; Rom. 12:9.) Lai atbrīvotos no tieksmes skatīties pornogrāfiju, mums tā ir jāienīst. Kā izteicās kāds kristietis, ”pornogrāfija cilvēkus pievelk kā spēcīgs magnēts”. Gluži tāpat kā ir vajadzīgs spēks, lai atrautu metāla priekšmetu no magnēta, ir vajadzīga piepūle, lai nepadotos pornogrāfijas vilinājumam. Ja mēs saprotam, kādu ļaunumu mums var nodarīt pornogrāfija, mums ir vieglāk attīstīt riebumu pret to. Piemēram, kāds brālis izlēmīgi rīkojās, lai atbrīvotos no paraduma apmeklēt pornogrāfiskas interneta vietnes. Viņš nolika datoru tādā vietā, kur tas ir labi redzams citiem ģimenes locekļiem, un stingri apņēmās tīri kalpot Jehovam un būt dedzīgs labos darbos. Brālim bija jālieto internets darba vajadzībām, tāpēc viņš pieņēma lēmumu izmantot internetu tikai tad, kad tuvumā ir sieva.
Ieguvums, ko dod dievbijīga dzīve
16., 17. Kā mūsu dievbijīgā dzīve var ietekmēt cilvēkus, kas mūs vēro? Miniet kādu piemēru.
16 Cik gan patīkami ir redzēt jauniešus, kas ar visu sirdi kalpo Jehovam un ar savu rīcību godina Jehovu citu cilvēku priekšā! (Nolasīt 1. Pētera 2:12.) Kāds vīrietis bija uzaicināts uz Londonas Bēteli veikt iespiedmašīnas tehnisko apkopi. Diena, ko viņš pavadīja Bētelē, pilnībā mainīja viņa viedokli par Jehovas lieciniekiem. Viņa sieva, kurai Jehovas liecinieki mācīja Bībeli, ievēroja pārmaiņas vīra nostājā. Iepriekš viņš negribēja, ka liecinieki nāktu pie viņiem mājās. Taču, atgriezies pēc darbadienas Bētelē, viņš nevarēja vien beigt runāt par to, cik laipni brāļi un māsas pret viņu bija izturējušies. Viņš nebija dzirdējis nevienu lamājamies. Visi bija pacietīgi, un strādnieku vidū valdīja mierīga gaisotne. Īpaši viņu bija pārsteidzis tas, ka jauni brāļi un māsas dedzīgi strādāja bez jebkādas atlīdzības un ziedoja savu laiku un spēkus, lai cilvēkiem būtu pieejama bībeliska literatūra.
17 Arī tie brāļi un māsas, kas, gādājot par ģimeni, strādā maizes darbu, savus pienākumus pilda godprātīgi un no visas sirds. (Kol. 3:23, 24.) Bieži vien viņiem tāpēc ir lielākas izredzes saglabāt darbu, jo darba devēji augstu vērtē viņu apzinīgo attieksmi un nevēlas zaudēt uzticamus darbiniekus.
18. Kā mēs varam būt ”dedzīgi labos darbos”?
18 Ar to, ka paļaujamies uz Jehovu, viņam paklausām un uzturam kārtībā mūsu sapulču vietas, mēs apliecinām savu dedzību par Jehovas namu un viņa pielūgsmi. Mēs vēlamies pēc iespējas lielākā mērā piedalīties Valstības sludināšanā un Kristus mācekļu gatavošanā. Ja mēs nežēlosim pūles, lai kalpotu Jehovam tīri un ievērotu viņa augstās normas, mēs saņemsim daudz svētību. Būsim arī turpmāk pazīstami kā Dieva kalpi, kas ir ”dedzīgi labos darbos”! (Tit. 2:14.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Iespējams, Asa bija nopostījis tikai tās augstieņu svētnīcas, kurās tika pielūgti viltus dievi, bet tās, kurās cilvēki pielūdza Jehovu, viņš bija atstājis. Pastāv arī iespēja, ka Asas dēls Jošafats iznīcināja augstieņu svētnīcas, kas bija no jauna uzceltas viņa tēva valdīšanas beigu posmā. (1. Ķēn. 15:14; 2. Laiku 15:17.)
Ko jūs uzzinājāt no uzticīgu Dieva kalpu piemēra
• Kā būt dedzīgiem sludināšanā?
• Kā kristīgi jaunieši var būt ”dedzīgi labos darbos”?
• Kā atbrīvoties no kaitīgiem paradumiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Vai jūs sludināšanā cenšaties lasīt pantus no Bībeles?
[Attēls 15. lpp.]
Apgūstot skolā kādu svešvalodu, jaunieši var paplašināt savu kalpošanu