Kāpēc uzticēt pienākumus citiem?

CILVĒKI nav pirmie, kas ir uzticējuši svarīgus darbus citiem. Kaut kas tāds notika jau laikā, kad vēl nebija tapusi Zeme. Jehova radīja savu vienpiedzimušo Dēlu, izraudzījās viņu par savu palīgu un kopā ar viņu izveidoja Visumu. (Sal. Pam. 8:22, 23, 30; Jāņa 1:3.) Kad Dievs radīja pirmos cilvēkus, viņš tiem pavēlēja: ”Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Moz. 1:28.) Radītājs cilvēkiem uzdeva paplašināt Ēdenes dārzu, līdz visa zeme kļūtu par paradīzi. Jau kopš senatnes gan Jehova, gan viņa kalpi ir uzticējuši citiem dažādus darbus.

Kas jāņem vērā, dodot citiem kādus uzdevumus? Kāpēc kristiešu draudzes vecākajiem būtu jāmācās uzticēt pienākumus citiem draudzes locekļiem?

Ko sevī ietver pienākumu uzticēšana

Uzticēt pienākumus nozīmē uzdot veikt kādu darbu, lūgt rūpēties vai atbildēt par kaut ko. Cilvēks, kas uztic daļu savu pienākumu citiem, dalās arī atbildībā.

No kristiešiem, kam draudzē ir uzticēts kāds pienākums, tiek gaidīts, ka viņi to izpildīs, informēs par paveikto un vajadzības gadījumā prasīs palīdzību. Tomēr galvenā atbildība ir brālim, kas attiecīgo darbu ir uzdevis. Viņam ir jāseko, kā norit darbs, un, ja nepieciešams,  jāpalīdz ar padomu. Taču kāds varētu domāt: ”Kāpēc uzticēt darbu citiem, ja es varu to paveikt pats?”

Kāpēc būtu jāuztic pienākumi citiem?

Kad Jehova bija radījis savu vienpiedzimušo Dēlu, viņš tam uzticēja piedalīties visa pārējā radīšanā. Ar Jēzus starpniecību ir ”radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās”. (Kol. 1:16.) Radītājs būtu varējis visu padarīt pats, tomēr viņš ļāva arī savam Dēlam izjust prieku, ko dod labi paveikts darbs. (Sal. Pam. 8:31.) Tas palīdzēja Dēlam labāk iepazīt Tēvu. Darbojoties kopā ar savu vienpiedzimušo Dēlu, Dievs viņam daudz ko iemācīja.

Būdams uz zemes, Jēzus sekoja sava Tēva priekšzīmei un uzticēja pienākumus citiem. Viņš apmācīja savus sekotājus, lai tie ar laiku varētu uzņemties aizvien atbildīgākus uzdevumus. Vispirms Jēzus sūtīja savus 12 apustuļus un tad vēl 70 mācekļus, lai tie sludinātu vietās, uz kurām viņš plānoja doties. (Lūk. 9:1—6; 10:1—7.) Kad viņš tur ieradās pats, cilvēki jau bija dzirdējuši labo vēsti no mācekļiem, un viņš tos varēja mācīt tālāk. Vēlāk, pirms došanās uz debesīm, Jēzus saviem sekotājiem, kurus viņš bija apmācījis, uzticēja atbildīgus pienākumus, arī uzdevumu sludināt visā pasaulē. (Mat. 24:45—47; Ap. d. 1:8.)

Kristiešu draudzē jau no paša sākuma bija pieņemts uzticēt kādus pienākumus citiem draudzes locekļiem un viņus apmācīt. Apustulis Pāvils Timotejam rakstīja: ”Ko tu esi dzirdējis no manis.., to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.” (2. Tim. 2:2.) Tātad kristiešiem, kam ir lielāka pieredze, būtu jāmāca citi brāļi, kuri vēlāk varētu mācīt vēl citus.

Ja draudzes vecākais uztic citiem brāļiem kādus pienākumus, arī viņi var izjust prieku, kādu dod draudzes mācīšana un rūpes par draudzes locekļiem. Viens cilvēks nevar visu paveikt — tas ir vēl viens iemesls, kāpēc vecākajiem būtu jādalās pienākumos, kas viņiem ir uzticēti draudzē. Bībelē ir teikts: ”Īstenā atziņa mīt pazemīgajos.” (Sal. Pam. 11:2.) Pazemīgs cilvēks atzīst, ka viņa iespējas ir ierobežotas. Ja vecākais mēģinātu visu darīt pats, viņš riskētu piedzīvot spēku izsīkumu, turklāt viņam nebūtu pietiekami daudz laika, ko veltīt ģimenei. Tāpēc ir gudri daļu pienākumu uzticēt citiem. Piemēram, draudzes vecāko koordinators varētu palūgt, lai draudzes rēķinus laiku pa laikam pārbauda kāds cits vecākais. Tā arī citiem brāļiem būs iespējams detalizēti iepazīties ar draudzes finansiālo stāvokli.

Ja kristietim ir uzdots kāds pienākums, viņš var attīstīt jaunas prasmes un iemaņas, turklāt brālim, kas viņam to ir uzticējis, ir iespēja novērtēt viņa spējas. Uzticot brāļiem noteiktus pienākumus, draudzes vecākie var pārbaudīt, vai šie brāļi varētu kļūt par kalpošanas palīgiem. (1. Tim. 3:10.)

Ja vecākie dalās savos pienākumos, viņi parāda, ka uzticas citiem. Pāvils savu sludināšanas ceļojumu laikā sadarbojās ar Timoteju un viņu mācīja. Starp abiem brāļiem izveidojās ļoti cieša draudzība. Pāvils Timoteju nosauca par savu ”īsto dēlu ticībā”. (1. Tim. 1:2.) Arī starp Jehovu un Jēzu izveidojās ļoti ciešas attiecības, kad viņi kopā veica radīšanas darbus. Uzticot pienākumus citiem, vecākie var nodibināt ar viņiem sirsnīgas attiecības.

 Kāpēc daži vilcinās dalīties pienākumos

Reizēm var gadīties, ka draudzes vecākajiem ir grūti dalīties pienākumos, kaut arī viņi apzinās, ka būtu labi to darīt. Iespējams, viņi domā, ka, uzticot pienākumus citiem, viņi zaudēs savu ietekmi. Varbūt vecākais uzskata, ka viņam, tā sakot, vienmēr jātur groži savās rokās. Taču ir svarīgi atcerēties, ka Jēzus pirms pacelšanās debesīs uzdeva saviem mācekļiem ļoti nozīmīgu darbu, un viņš zināja, ka mācekļi paveiks pat lielākus darbus nekā viņš. (Mat. 28:19, 20; Jāņa 14:12.)

Reizēm gadās, ka vecākie ir devuši citiem kādu uzdevumu, bet nav bijuši apmierināti ar iznākumu. Viņiem varbūt šķiet, ka viņi paši visu var paveikt ātrāk un labāk. Bet kā rīkojās Pāvils? Viņš saprata, cik vērtīgi ir uzdot kaut ko paveikt citiem, taču viņš arī apzinājās, ka viņa cerības ne vienmēr tiks attaisnotas. Savā pirmajā ceļojumā Pāvils bija paņēmis līdzi jaunekli Marku, lai to mācītu. Pāvilu ļoti sarūgtināja tas, ka Marks viņu pameta un atgriezās mājās. (Ap. d. 13:13; 15:37, 38.) Tomēr Pāvils nepārstāja mācīt citus. Kā jau bija minēts, viņš uzaicināja jauno kristieti Timoteju pievienoties viņam sludināšanas ceļojumā. Kad Timotejs bija gatavs uzņemties lielāku atbildību, Pāvils atstāja viņu Efesā un pilnvaroja viņu iecelt draudzē vecākos un kalpošanas palīgus. (1. Tim. 1:3; 3:1—10, 12, 13; 5:22.)

Arī mūsdienās draudzes vecākajiem nebūtu jāatsakās no citu mācīšanas tāpēc vien, ka kāds nav attaisnojis viņu cerības. Ir ļoti svarīgi, lai vecākie veidotu paļāvību uz brāļiem draudzē un mācītu viņus. Bet kas vecākajiem būtu jāpatur prātā, ja viņi vēlas citiem uzticēt kādu darbu?

Kas ir jāpatur prātā

Ja jūs vēlaties uzticēt kādam draudzes loceklim noteiktu pienākumu, padomājiet, vai viņš ir tam piemērots. Kad Jeruzalemes draudzē bija vajadzīgi brāļi, kas rūpētos par pārtikas izdalīšanu, apustuļi izraudzījās ”septiņus vīrus, kam laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus”. (Ap. d. 6:3.) Ja jūs palūgtu kaut ko izdarīt tādam cilvēkam, uz kuru nevar droši paļauties, varētu gadīties, ka darbs netiks paveikts. Tāpēc sāciet ar nelieliem uzdevumiem. Kad ir redzams, ka ticības biedram var uzticēties, viņam var uzdot arī svarīgākus pienākumus.

Ir jāatceras vēl kaut kas. Katram draudzes loceklim piemīt savas personības iezīmes un spējas. Arī pieredze viņiem ir dažāda. Brālis, kas ir sirsnīgs un draudzīgs, varētu sekmīgi veikt apkalpotāja pienākumus, savukārt brālis, kas ir uzmanīgs un kārtīgs, būtu labs palīgs draudzes sekretāram. Māsai, kurai ir laba gaume, varētu uzticēt sakārtot ziedus, kad zāle tiek uzposta Atceres vakaram.

Uzticot brālim pienākumu, skaidri pasakiet, kas no viņa tiek gaidīts. Kad Jānis Kristītājs sūtīja savus mācekļus pie Jēzus, viņš tiem konkrēti pateica, kas ir jānoskaidro un kāds jautājums ir jāuzdod. (Lūk. 7:18—20.) Turpretī Jēzus, teikdams, lai mācekļi savāc ēdienu, kas bija palicis pāri, kad viņš brīnumainā veidā bija paēdinājis cilvēkus, atstāja mācekļu ziņā to, kā tieši viņi šo  darbu paveiks. (Jāņa 6:12, 13.) Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds ir uzdevums un kam tas ir jāpilda. Gan brālim, kas uztic kādu darbu, gan brālim, kam tas jāpaveic, ir jāzina, kādam jābūt rezultātam un cik bieži jāsniedz informācija par darba norisi. Viņiem abiem jābūt skaidrībā par to, cik daudz ir atstāts darba veicēja ziņā. Gadījumos, kad darbam jābūt padarītam līdz noteiktam datumam, brālim varētu būt vieglāk ievērot termiņu, ja, to nosakot, ir ņemts vērā arī viņa viedoklis.

Ir jāparūpējas, lai tam, kuram ir uzticēts darbs, būtu pieejami nepieciešamie līdzekļi un materiāli un, ja vajadzīgs, tiktu sniegta palīdzība. Reizēm būtu noderīgi par uzticēto pienākumu informēt arī citus. Kad Jēzus solīja dot Pēterim ”debesu valstības atslēgas”, viņš to sacīja citu mācekļu klātbūtnē. (Mat. 16:13—19.) Dažos gadījumos būtu labi paziņot arī draudzei, kurš ir atbildīgs par konkrēto pienākumu.

Ir arī kaut kas tāds, ko nevajadzētu darīt. Ja pēc darba uzticēšanas jūs pārāk cieši censtos kontrolēt tā gaitu, jūs liktu noprast, ka īsti neuzticaties brālim, kas to veic. Tiesa, ne vienmēr iznākums būs tāds, kādu jūs esat gaidījuši. Taču, ja brālim, kam ir dots kāds uzdevums, tiek piešķirta zināma brīvība, viņš, visticamāk, iegūs vērtīgu pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Protams, tas nenozīmē, ka jums nemaz nebūtu jāinteresējas par to, kā brālis tiek galā ar uzdoto pienākumu. Uzticējis savam Dēlam piedalīties radīšanas darbos, Jehova tajos joprojām bija iesaistīts. Viņš savam meistarīgajam palīgam teica: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla.” (1. Moz. 1:26.) Gan ar vārdiem, gan ar rīcību atbalstiet brāli, kas veic attiecīgo uzdevumu, un uzslavējiet viņu par pūlēm. Iespējams, būtu noderīgi pārrunāt, kas jau ir izdarīts. Ja darbs netiek veikts, kā nākas, dodiet kādu padomu vai piedāvājiet palīdzību. Atcerieties, ka tad, ja darbu uzticējāt jūs, galvenā atbildība par gala iznākumu ir jums. (Lūk. 12:48.)

Neskaitāmi brāļi ir ļoti daudz ieguvuši no tā, ka draudzes vecākie ir uzticējuši viņiem kādus pienākumus un parādījuši par viņiem patiesu interesi. Visiem vecākajiem, sekojot Jehovas paraugam, ir jāmācās uzticēt pienākumus citiem.

[Papildmateriāls 29. lpp.]

DALOTIES PIENĀKUMOS,

• jūs ļaujat citiem izjust prieku, kādu dod labi paveikts darbs,

• ir iespējams paveikt vairāk,

• jūs apliecināt gudrību un pazemību,

• jūs varat mācīt citus,

• jūs parādāt, ka citiem uzticaties.

[Papildmateriāls 30. lpp.]

KAS BŪTU JĀDARA

• Izraugieties uzdevuma veikšanai piemērotus cilvēkus.

• Dodiet skaidrus norādījumus un pārrunājiet darbus.

• Paskaidrojiet, kāds ir gaidītais iznākums.

• Parūpējieties par vajadzīgajiem līdzekļiem un materiāliem.

• Aktīvi interesējieties par darba norisi un aplieciniet, ka uzticaties darba veicējam.

• Esiet gatavi uzņemties atbildību par darba rezultātu.

[Attēli 31. lpp.]

Uzticot kādu pienākumu, ir svarīgi gan paskaidrot, kas ir jādara, gan interesēties par darba norisi