Uzticamais nama turētājs un Vadošā padome, kas to pārstāv

”Kas gan ir uzticamais un sapratīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību?” (Lūk. 12:42.)

1., 2. Kādu svarīgu jautājumu uzdeva Jēzus, runādams par pēdējām dienām?

KAD Jēzus minēja vairākas pazīmes, kas kopā veido pēdējo laiku zīmi, viņš uzdeva jautājumu: ”Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko Kungs iecēlis par savu saimi tiem dot barību savā laikā?” Pēc tam Jēzus paskaidroja, ka šis kalps par savu uzticību tiks atalgots un iecelts pār visām kunga ”mantām”. (Mat. 24:45—47.)

² Kādu laiku iepriekš Jēzus uzdeva līdzīgu jautājumu. (Nolasīt Lūkas 12:42—44.) Tajā reizē viņš kalpu nosauca par nama turētāju. Nama turētājs pārrauga saimnieka īpašumus un ir iecelts pār saimnieka kalpiem, tomēr viņš pats arī ir kalps. Kas ir šis ”kalps” jeb ”nama turētājs”, un kā viņš ”saimei” dod ”barību savā laikā”? Mums visiem ir svarīgi zināt, ar kā starpniecību Jehova sagādā garīgo uzturu savai tautai.

3. a) Kā kristietības teologi mēdz skaidrot Jēzus vārdus par ”kalpu”? b) Kas ir ”kalps” jeb ”nama turētājs”, un kas ir ”saime”?

 ³ Kristietības teologi mēdz skaidrot, ka minētie Jēzus vārdi attiecas uz cilvēkiem, kas ieņem atbildīgus amatus kristīgajās baznīcās. Taču Jēzus, kas šajā līdzībā ir attēlots ar kungu, neteica, ka būs daudzi kalpi, kas piederēs pie dažādām kristīgajām konfesijām. Gluži pretēji, viņš skaidri norādīja, ka būs viens ”kalps” jeb ”nama turētājs”, ko viņš iecels pār visām savām ”mantām” jeb ”īpašumu”. Žurnālā Sargtornis bieži ir bijis paskaidrots, ka nama turētājs acīmredzot ir svaidīto kristiešu ”mazais ganāmais pulciņš” kā vienota grupa. Kā var lasīt Lūkas evaņģēlijā, Jēzus runāja par uzticamo nama turētāju īsi pēc tam, kad bija pieminējis ”mazo ganāmo pulciņu”. (Lūk. 12:32.) ”Saime” ir tie paši svaidītie kristieši, tikai šis vārds uz viņiem ir attiecināts nevis kā uz vienotu veselumu, bet kā uz atsevišķiem cilvēkiem. Rodas jautājums: vai visi kalpa grupas locekļi piedalās savlaicīgas garīgās barības sagādāšanā? Lai noskaidrotu atbildi, izpētīsim, kas ir teikts Bībelē.

Jehovas kalps senatnē

4. Kā Jehova nosauca seno Izraēlu, un kas tautai mācīja bauslību?

⁴ Jehova par savu tautu, seno Izraēlu, runāja kā par savu kalpu. ””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs, — ”un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.”” (Jes. 43:10.) Lai gan Jehovas kalps bija viss Izraēls, mācīt tautai bauslību bija uzticēts vienīgi priesteriem un citiem Levija cilts pārstāvjiem. (2. Laiku 35:3; Mal. 2:7.)

5. Kādas pārmaiņas, saskaņā ar Jēzus vārdiem, bija gaidāmas?

⁵ Vai kalps, par ko runāja Jēzus, bija Izraēls? Nē, jo Jēzus, vērsdamies pie saviem laikabiedriem, kas piederēja pie šīs tautas, sacīja: ”Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mat. 21:43.) Tātad bija gaidāmas pārmaiņas. Bija paredzams, ka Jehova par savu kalpu izvēlēsies citu tautu. Tomēr, ja runa ir par kārtību, kā Jehova dara zināmu savu gribu, pastāv līdzība starp Jehovas kalpu senatnē un kalpu, par kuru stāstīja Jēzus.

Parādās Jēzus minētais kalps

6. Kāda jauna tauta radās mūsu ēras 33. gadā?

⁶ Jauno tautu, ”Dieva Israēlu”, veido ar garu svaidītie kristieši. (Gal. 6:16; Rom. 2:28, 29; 9:6.) Šī tauta piedzima, kad mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos pār Kristus sekotājiem tika izliets svētais gars. Visi ar garu svaidītie kristieši kļuva par daļu no jaunās tautas, kuru Jēzus Kristus, līdzībā minētais kungs, izraudzījās par savu kalpu. Ikvienam, kas piederēja pie šīs tautas, bija dots uzdevums sludināt labo vēsti un gatavot Kristus mācekļus. (Mat. 28:19, 20.) Bet vai viņi visi bija iesaistīti garīgās barības sarūpēšanā? Pievērsīsim uzmanību kristiešu draudzes darbībai pirmajā gadsimtā.

7. Kāds bija apustuļu galvenais uzdevums, un kādi pienākumi viņiem tika uzticēti vēlāk?

⁷ Izraudzījies 12 apustuļus, Jēzus izsūtīja viņus sludināt labo vēsti. (Nolasīt Marka 3:13—15.) Viņus pamatoti varēja saukt par apustuļiem, jo sengrieķu valodas vārds apostolos ir atvasināts no darbības vārda ar nozīmi ”sūtīt”. Sludināšana bija apustuļu galvenais uzdevums, tomēr vēlāk, neilgi pirms kristiešu draudzes nodibināšanas, viņiem tika piešķirtas arī ”uzrauga pilnvaras” jeb pārraugu pienākumi. (Ap. d. 1:20—26.)

8., 9. a) Kāds bija 12 apustuļu galvenais uzdevums pēc kristiešu draudzes nodibināšanas? b) Kas vēl pildīja atbildīgus pienākumus, kurus bija apstiprinājusi vadošā padome?

 ⁸ Kāds bija 12 apustuļu galvenais uzdevums pēc kristiešu draudzes nodibināšanas Piecdesmitās dienas svētkos? Kad draudzē radās domstarpības par pārtikas izdalīšanu atraitnēm, 12 apustuļi sapulcināja visus mācekļus un, kā var lasīt Apustuļu darbu grāmatas 6. nodaļas 2. pantā (JD-07), teica: ”Nepiedien, ja mēs atstājam novārtā Dieva vārdu un kalpojam pie galda.” (Nolasīt Apustuļu darbus 6:1—6.) Tad apustuļi iecēla garīgi nobriedušus brāļus, lai tie rūpētos par pārtikas izdalīšanu, bet viņi paši varētu netraucēti ”kalpot ar vārdu”. Dievs svētīja šo kārtību, un ”Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga”. (Ap. d. 6:7.) Par garīgo uzturu galvenokārt bija atbildīgi apustuļi. (Ap. d. 2:42.)

⁹ Laika gaitā svarīgi pienākumi tika uzticēti arī citiem kristiešiem. Svētā gara vadībā Antiohijas draudze nosūtīja Pāvilu un Barnabu sludināt citās pilsētās. Kaut gan Pāvils un Barnaba nepiederēja pie 12 apustuļiem, arī uz viņiem tika attiecināts vārds ”apustulis”. (Ap. d. 13:1—3; 14:14.) Kristiešu draudzes vadošā padome, kas atradās Jeruzalemē, apstiprināja viņu uzdevumu sludināt neebrejiem. (Gal. 2:7—10.) Drīz pēc tam Pāvils iesaistījās garīgā uztura sagādāšanā — viņš, Dieva iedvesmots, uzrakstīja savu pirmo vēstuli, kas ir iekļauta Bībelē.

10. Vai pirmajā gadsimtā visi ar garu svaidītie kristieši rūpējās par garīgo ”barību savā laikā”? Paskaidrojiet.

¹⁰ Vai visi ar garu svaidītie kristieši pārraudzīja sludināšanu un rūpējās par garīgo ”barību savā laikā”? Nē, tā nebija. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?” (1. Kor. 12:29.) Lai gan visi kristieši, kas bija piedzimuši no gara, sludināja labo vēsti, tikai nedaudziem no viņiem, proti, astoņiem, Jehova uzticēja Kristiešu grieķu rakstu 27 grāmatu sarakstīšanu.

Uzticīgais kalps mūsdienās

11. Par kādām ”mantām” ir jārūpējas kalpa grupai?

¹¹ Jēzus vārdi, kas ir lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 45. pantā, skaidri parāda, ka uzticīgais un gudrais kalps būs uz zemes arī beigu laikā. Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas 17. pantā (JDV) kalpa grupas locekļi ir nosaukti par ”pārējiem no viņas [sievas] dzimuma”. Šis atlikums ir iecelts pār visām sava kunga, Valstības ķēniņa Kristus, ”mantām” uz zemes. Pie šīm ”mantām” pieder viss, kas uz zemes ir saistīts ar Valstību, — arī īpašumi, kas tiek izmantoti labās vēsts izplatīšanā, un Valstības pavalstnieki.

12., 13. Kā kristietis var zināt, ka viņš ir saņēmis ”debesu aicinājumu”?

¹² Kā kristietis var zināt, ka viņam ir cerība dzīvot debesīs un ka viņš pieder pie ”Dieva Israēla” atlikuma? Atbildi var redzēt apustuļa Pāvila vārdos, ko viņš rakstīja ticības biedriem, kuriem, tāpat kā viņam, bija šī cerība. ”Visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni,” viņš paskaidroja. ”Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba — Tēvs! Šis pats gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki, — Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar viņu ciešam, mēs līdz ar viņu tiksim arī apskaidroti.” (Rom. 8:14—17.)

¹³ Kristieši, kas tiek svaidīti ar Dieva svēto garu, saņem ”debesu aicinājumu”. (Ebr. 3:1.) Tas ir aicinājums, ar kuru Dievs vēršas  pie katra no viņiem personiski. Savukārt viņi uz aicinājumu kļūt par Dieva bērniem atsaucas bez šaubīšanās un bailēm. (Nolasīt 1. Jāņa 2:20, 21.) Tātad kristietis pats neizvēlas sev šādu cerību — Jehova viņu apzīmogo ar svēto garu. (2. Kor. 1:21, 22; 1. Pēt. 1:3, 4.)

Pareizs viedoklis par debesu aicinājumu

14. Kā svaidītie kristieši raugās uz savu aicinājumu?

¹⁴ Kāds viedoklis par sevi svaidītajiem kristiešiem būtu jāsaglabā, gaidot savu debesu balvu? Viņi apzinās: lai gan viņi ir saņēmuši brīnišķīgu aicinājumu, tas ir tikai aicinājums. Viņiem ir jāpaliek uzticīgiem līdz nāvei — vienīgi tad viņi iegūs solīto balvu. Viņi pazemīgi piekrīt Pāvila vārdiem: ”Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan, — aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filip. 3:13, 14.) Svaidīto kristiešu atlikumam ir jācenšas ”dzīvot tā, kā to prasa [viņu] aicinājuma cieņa, visā pazemībā” un jāgādā par savu glābšanu ”ar bailēm un drebēšanu”. (Efez. 4:1, 2; Filip. 2:12; 1. Tes. 2:12.)

15. Kā kristiešiem būtu jāizturas pret ticības biedriem, kas iebauda simbolus Atceres vakarā, un kāds ir svaidīto viedoklis par sevi?

¹⁵ Bet kā kristiešiem būtu jāizturas pret ticības biedru, kas uzskata, ka ir svaidīts ar svēto garu, un sāk iebaudīt simbolus Atceres vakarā? Citiem par to nevajadzētu izteikt spriedumus — tas paliek starp viņu un Jehovu. (Rom. 14:12.) Kristieši, kas patiešām ir svaidīti ar svēto garu, nepieprasa, lai pret viņiem izturētos kaut kā īpaši. Viņi nedomā, ka svētā gara svaidījums viņiem ir piešķīris labāku Bībeles sapratni par to, kāda ir pieredzējušiem ”lielā pulka” locekļiem. (Atkl. 7:9.) Viņi neuzskata, ka viņiem ir dots vairāk svētā gara nekā kristiešiem no ”citu avju” pulka. (Jāņa 10:16.) Viņi negaida īpašu attieksmi pret sevi un nedomā, ka simbolu iebaudīšana viņus padara  augstākus par vecākajiem, kas ir iecelti draudzē.

16.—18. a) Vai visi svaidītie kristieši līdzdarbojas tajā, kā tiek iegūta labāka sapratne par Bībeles patiesību? Paskaidrojiet ar piemēru. b) Kāpēc, pieņemot lēmumus, Vadošajai padomei nav jāsazinās ar visiem, kas iebauda simbolus Atceres vakarā?

¹⁶ Vai visi svaidītie kristieši, kas dzīvo dažādās pasaules malās, līdzdarbojas tajā, kā tiek iegūta labāka sapratne par Bībeles patiesību? Nē, tā nevar apgalvot. Kaut arī kalpa grupa kopumā ir atbildīga par garīgā uztura sagādāšanu ”saimei”, ne visi šīs grupas locekļi pilda vienus un tos pašus uzdevumus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 12:14—18.) Kā jau bija minēts iepriekš, pirmajā gadsimtā visi svaidītie kristieši piedalījās labās vēsts sludināšanā, bet tikai nedaudziem no viņiem bija uzticēts sarakstīt Bībeles grāmatas un pārraudzīt kristiešu draudzi.

¹⁷ Padomāsim par kādu piemēru. Bībelē ir teikts, ka situācijās, kad kāds kristiešu draudzes loceklis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, ir jārīkojas ”draudzei”. (Mat. 18:17.) Taču patiesībā pārkāpumu izskata draudzes vecākie, kas pārstāv draudzi. Pirms vecākie pieņem lēmumu, viņi nesazinās ar visiem draudzes locekļiem, lai uzzinātu to viedokli. Vecākie veic viņiem uzticētos pienākumus, ievērojot teokrātisko kārtību, un rīkojas visas draudzes interesēs.

¹⁸ Līdzīgi arī kalpa grupu ir uzticēts pārstāvēt ierobežotam skaitam svaidīto kristiešu. Viņi veido Jehovas liecinieku Vadošo padomi. Šie ar garu svaidītie vīrieši pārrauga Valstības sludināšanu un gādā, lai visi Jehovas kalpi saņemtu garīgo uzturu. Līdzīgi kā tas bija pirmajā gadsimtā, Vadošā padome nesazinās ar katru kalpa grupas locekli, pirms pieņem kādu lēmumu. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:4, 5.) Tomēr visi svaidītie kristieši aktīvi piedalās garīgajā pļaujā, kas norit visā pasaulē. Uzticīgā un gudrā kalpa grupa ir kā ”viena miesa”, taču kristieši, kas pie tās pieder, veic dažādus pienākumus. (1. Kor. 12:19—26.)

19., 20. Kāds viedoklis ir lielajam pulkam par uzticīgo un gudro kalpu un Vadošo padomi, kas to pārstāv?

¹⁹ Kā šajā rakstā aplūkotajām domām būtu jāietekmē aizvien pieaugošais lielais pulks, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes? Būdami daļa no Valstības Ķēniņa īpašuma jeb ”mantām”, viņi ar prieku pakļaujas Vadošajai padomei, kas pārstāv uzticīgo un gudro kalpu. Lielā pulka locekļi ir pateicīgi par garīgo uzturu, kura sagatavošanu pārrauga Vadošā padome. Kristieši, kas pieder pie lielā pulka, dziļi ciena kalpa grupu, taču viņi nepaaugstina atsevišķus šīs grupas pārstāvjus. Neviens kristietis, kas patiešām ir apzīmogots ar Dieva svēto garu, nevēlas saņemt īpašu godu. (Ap. d. 10:25, 26; 14:14, 15.)

²⁰ Neatkarīgi no tā, vai mēs piederam pie ”saimes”, ko veido svaidīto kristiešu atlikums, vai pie lielā pulka, apņemsimies pilnībā paklausīt uzticamajam nama turētājam un Vadošajai padomei, kas to pārstāv. Saglabāsim modrību un paliksim uzticīgi līdz galam. (Mat. 24:13, 42.)

Vai jūs atceraties?

• Kas ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, un kas ir ”saime”?

• Kā kristietis var zināt, ka viņš ir saņēmis ”debesu aicinājumu”?

• Kam pirmām kārtām ir uzticēts rūpēties par garīgo uzturu Dieva kalpiem?

• Kāds viedoklis par sevi būtu jāsaglabā svaidītajiem kristiešiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Mūsdienās uzticīgo un gudro kalpu pārstāv Vadošā padome. Līdzīga kārtība pastāvēja pirmajā gadsimtā