Patiesības sēklas sasniedz nomaļas vietas

TIVAS REPUBLIKA, kas ietilpst Krievijas Federācijā, atrodas pašos Sibīrijas dienvidos un robežojas ar Mongoliju. Daudzi Tivas iedzīvotāji mīt grūti pieejamās vietās, kur tikpat kā nav sludināta Valstības vēsts. Pirms neilga laika vairāki desmiti cilvēku no attālām Tivas vietām ieradās republikas galvaspilsētā Kizilā, lai apmeklētu kādu semināru. Marija, pilnas slodzes sludinātāja, kas dzīvo Kizilā, uzzināja par gaidāmo semināru un saprata, ka viņai ir pavērusies reta iespēja sludināt labo vēsti cilvēkiem, kuri nav to dzirdējuši.

Marija stāsta: ”Skola, kurā es strādāju par skolotāju, organizēja semināru par atkarībām. Uz to bija jāierodas aptuveni 50 cilvēkiem no attālām Tivas vietām. Uz semināru bija aicināti skolotāji, psihologi un citi speciālisti.” Marija šo pasākumu gaidīja gan ar prieku, gan satraukumu. Viņa paskaidro: ”Pēc rakstura es esmu kautrīga, un man ir grūti sludināt neformāli, tāpēc es lūdzu Jehovam drosmi, lai es varētu pārvarēt savas bailes un izmantot iespēju sludināt.” Vai viņai tas izdevās?

Marija tālāk stāsta: ”Es atradu žurnāla Atmostieties! numuru, kurā bija raksti par fobijām. Es nodomāju, ka tas varētu interesēt psihologus, un paņēmu žurnālu līdzi uz skolu. Viena no skolotājām, kas bija ieradusies uz semināru, ienāca manā klasē, un es viņai piedāvāju žurnālu. Sieviete ar prieku to paņēma un pieminēja, ka viņa pati cieš no kādas fobijas. Nākamajā dienā es viņai atnesu grāmatu Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes (pirmo grāmatu). Skolotāja teica, ka labprāt to izlasīs, un tas mani vedināja uz domām, ka šī grāmata varētu interesēt arī citus skolotājus. Tāpēc es uz skolu atnesu veselu kasti ar grāmatām Jauniešu jautājumi un citām publikācijām.” Nepagāja ilgs laiks, līdz kaste bija tukša. Par to, kas notika tālāk, Marija stāsta: ”Vairāki tās skolotājas kolēģi, kurai es biju iedevusi grāmatu par jauniešiem, iegriezās manā klasē, jautādami: ”Kur te var dabūt tās grāmatas?”” Viņi bija atnākuši uz īsto vietu!

Pienāca semināra pēdējā diena. Tā bija sestdiena, un Marijai nebija jābūt darbā, tāpēc viņa atstāja literatūru uz vairākiem galdiem savā klasē. Uz tāfeles viņa uzrakstīja: ”Dārgie pedagogi! Jūs varat ņemt literatūru gan sev, gan saviem paziņām. Šīs lieliskās publikācijas noderēs jūsu darbā un stiprinās jūsu ģimenes.” Kāda bija atsaucība? ”Kad es tajā dienā iegriezos skolā, es redzēju, ka lielākā daļa literatūras ir paņemta, tāpēc es tūlīt devos pēc jaunām grāmatām un žurnāliem.” Pa semināra laiku Marija izplatīja 380 žurnālus, 173 grāmatas un 34 brošūras. Kad speciālisti, kas bija apmeklējuši semināru, devās mājup, viņi aizveda sev līdzi arī uz Bībeli balstītās publikācijas. Marija saka: ”Es esmu tik priecīga, ka patiesības sēklas ir sasniegušas visattālākos Tivas nostūrus!” (Sal. Māc. 11:6.)

[Karte 32. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KRIEVIJA

TIVAS REPUBLIKA