Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”

”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”

”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”

”Pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jūd. 21.)

1., 2. Kā Jehova ir apliecinājis savu mīlestību pret mums, un kā mēs zinām, ka mums kaut kas ir jādara, lai paliktu viņa mīlestībā?

DIEVS JEHOVA savu mīlestību pret mums ir apliecinājis neskaitāmos veidos. Neapšaubāmi pats lielākais Jehovas mīlestības pierādījums ir viņa sagādātais izpirkuma upuris. Viņa mīlestība pret cilvēkiem ir tik dziļa, ka viņš sūtīja uz zemi savu mīļoto Dēlu, lai tas atdotu par mums dzīvību. (Jāņa 3:16.) Jehova to ir darījis tāpēc, ka viņš vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi un arī izjustu viņa mīlestību mūžīgi.

2 Bet vai mēs varam gaidīt, ka Jehova mums ļaus palikt viņa mīlestībā neatkarīgi no tā, kā mēs dzīvojam? Nē, tā domāt nebūtu pareizi. Jūdas vēstules 21. pantā ir lasāms aicinājums: ”Pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” Vārdi ”pasargait sevi Dieva mīlestībā” vedina domāt, ka mums pašiem kaut kas ir jādara. Kā mums ir jārīkojas, lai mēs paliktu Dieva mīlestībā?

Kā mēs varam palikt Dieva mīlestībā?

3. Kas, pēc Jēzus vārdiem, viņam bija jādara, lai viņš paliktu Tēva mīlestībā?

3 Atbilde uz šo jautājumu ir redzama Jēzus vārdos, ko viņš teica savas dzīves pēdējā vakarā. Viņš sacīja: ”Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10.) Jēzus apzinājās, ka viņam ir svarīgi ievērot Jehovas likumus, lai saglabātu sava Tēva labvēlību. Ja jau pilnīgajam Dieva Dēlam bija jāpakļaujas Dieva likumiem, tad vēl jo vairāk tā jārīkojas mums.

4., 5. a) Kāds ir galvenais veids, kā mēs apliecinām savu mīlestību pret Jehovu? b) Kāpēc domai par paklausību Jehovas likumiem nebūtu jārada nepatika?

4 Mēs parādām savu mīlestību pret Jehovu galvenokārt ar to, ka viņam paklausām. Apustulis Jānis to izteica šādos vārdos: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Tiesa, doma par paklausību mūsdienās daudziem nešķiet pievilcīga. Taču atcerēsimies vārdus ”viņa baušļi nav grūti”. Jehova neprasa no mums kaut ko tādu, kas mums būtu par grūtu.

5 To var ilustrēt ar kādu piemēru. Vai jūs savam draugam lūgtu nest kaut ko tādu, kas viņam ir pārāk smags? Protams, jūs to nedarītu. Bet ko var teikt par Jehovu, kurš ir ārkārtīgi iejūtīgs un ļoti labi saprot katra cilvēka iespēju robežas? Bībelē ir apliecināts, ka Jehova ”piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Ps. 103:14.) Viņš nekad mums neliek darīt vairāk, kā mēs spējam. Tāpēc domai par paklausību Jehovas likumiem nebūtu jārada mūsos nepatika. Paklausību Dievam mēs uzskatām par brīnišķīgu iespēju apliecināt savam debesu Tēvam, ka no sirds viņu mīlam un vēlamies palikt viņa mīlestībā.

Īpaša Jehovas dāvana

6., 7. a) Kas ir sirdsapziņa? b) Ar piemēru paskaidrojiet, kā sirdsapziņa mums palīdz palikt Dieva mīlestībā!

6 Savā dzīvē mums nākas pieņemt daudzus lēmumus, kas ir saistīti ar mūsu paklausību Dievam. Kā mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu lēmumi ir saskaņā ar Dieva gribu? Jehova mums ir devis kādu ļoti vērtīgu dāvanu — sirdsapziņu. Kas ir sirdsapziņa? Tā ir spēja izvērtēt savu rīcību, attieksmi un lēmumus. Sirdsapziņa mums ļauj it kā no malas paraudzīties uz to, ko esam nodomājuši darīt vai ko jau esam izdarījuši, un novērtēt, vai tas ir labi vai slikti, pareizi vai nepareizi. (Nolasīt Romiešiem 2:14, 15.)

7 Kā sirdsapziņa mums palīdz? Minēsim kādu piemēru: ceļinieks ir nonācis plašā, nomaļā apvidū, kur nav ne taku, ne ceļu, ne ceļa rādītāju. Tomēr viņš droši virzās pretī savam ceļa mērķim. Kā viņam tas izdodas? Šim cilvēkam ir kompass, kura magnētadata nemainīgi rāda ziemeļu virzienu un ļauj noteikt debespuses. Bez kompasa viņš nespētu atrast pareizo ceļu. Savukārt, ja mums nebūtu sirdsapziņas, mēs, visticamāk, nespētu pieņemt lēmumus, kas atbilstu morāles, ētikas un taisnīguma principiem.

8., 9. a) Kāpēc sirdsapziņa ne vienmēr darbojas pareizi? b) Ko mēs varam darīt, lai sirdsapziņa mums būtu uzticams palīgs?

8 Taču, tāpat kā kompass, arī sirdsapziņa reizēm var darboties nepareizi. Ja ceļinieks blakus kompasam būtu nolicis magnētu, tā adata vairs nerādītu uz ziemeļiem. Kaut kas līdzīgs notiktu, ja mēs ļautos savtīgajām vēlmēm, kas rodas mūsu sirdī. Tās varētu traucēt sirdsapziņai darboties pareizi. Bībelē ir lasāms brīdinājums: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga.” (Jer. 17:9; Sal. Pam. 4:23.) Turklāt, ja ceļiniekam nebūtu precīzas un uzticamas kartes, viņam no kompasa nebūtu tikpat kā nekāda labuma. Savukārt, ja mēs neturēsimies pie drošajiem un nemainīgajiem principiem, kas atrodami Dieva Rakstos, Bībelē, mums nebūs liela labuma no sirdsapziņas. (Ps. 119:105.) Diemžēl daudzi vadās pēc savas sirds vēlmēm un neņem vērā Bībeles normas. (Nolasīt Efeziešiem 4:17—19.) Tieši tāpēc cilvēki, arī būdami apveltīti ar sirdsapziņu, spēj rīkoties ļoti nežēlīgi. (1. Tim. 4:2.)

9 Nekad nepieļausim, ka mūsu sirdsapziņa kļūtu neuzticama! Ļausim Dieva vārdiem arī turpmāk mācīt un veidot mūsu sirdsapziņu, lai tā mums būtu uzticams palīgs. Mums ir jāieklausās savā pēc Bībeles mācītajā sirdsapziņā un jāuzmanās, lai tās balsi nenomāktu mūsu savtīgās tieksmes. Turklāt mums jāciena arī ticības biedru sirdsapziņa. Mēs cenšamies nedarīt neko tādu, kas viņiem varētu kļūt par klupšanu, un paturam prātā, ka viņu sirdsapziņa kādā jomā, iespējams, ir jūtīgāka nekā mūsējā. (1. Kor. 8:12; 2. Kor. 4:2; 1. Pēt. 3:16.)

10. Kādām trim jomām mēs pievērsīsim uzmanību?

10 Pievērsīsim uzmanību trim dzīves jomām, kurās ar savu paklausību mēs varam apliecināt mīlestību pret Jehovu. Katrā no tām būtiska nozīme ir sirdsapziņai, tomēr, lai sirdsapziņa mums palīdzētu pieņemt pareizus lēmumus, tai ir jādarbojas saskaņā ar normām, kas noteiktas Dieva iedvesmotajos Rakstos. Par mūsu mīlestību un paklausību Jehovam liecina tas, ka mēs mīlam tos, kurus mīl viņš, ar cieņu izturamies pret varu un cenšamies palikt tīri viņa acīs.

Mīlēsim tos, kurus mīl Jehova

11. Kāpēc mums jāmīl tie, kurus mīl Jehova?

11 Pirmkārt, mums jāmīl tie, kurus mīl Jehova. Savā ziņā cilvēkus var salīdzināt ar sūkļiem, kas uzsūc šķidrumu, kurā tie iegremdēti. Mūs ietekmē viss, kas ir mums apkārt. Mūsu Radītājs saprot, cik spēcīgi nepilnīgus cilvēkus ietekmē sabiedrība, kādā viņi uzturas. Tāpēc viņa Rakstos ir lasāma šāda atziņa: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Sal. Pam. 13:20; 1. Kor. 15:33.) Mēs noteikti vēlamies ”kļūt.. zinīgi” jeb gudri, nevis ”piedzīvot nelaimi”. Kaut arī Jehovam nav vajadzības kļūt gudrākam — viņam jau piemīt pilnīga gudrība — un viņu neviens nevar pamudināt uz kaut ko sliktu, draugu izvēlē viņš mums ir rādījis brīnišķīgu priekšzīmi. Kādus cilvēkus Jehova izvēlas par saviem draugiem?

12. Kādus cilvēkus Jehova izraugās par saviem draugiem?

12 Jehova par savu draugu uzskatīja, piemēram, patriarhu Ābrahāmu. (Jes. 41:8.) Šim vīram piemita izcila ticība, un viņš bija taisnīgs, paklausīgs un uzticīgs Dievam. (Jēk. 2:21—23.) Tieši tādus cilvēkus Jehova vēstures gaitā ir izvēlējies par saviem draugiem, un tāpat viņš rīkojas arī tagad. Ja jau Jehova tik rūpīgi izraugās savus draugus, vai arī mums nevajadzētu būt uzmanīgiem draugu izvēlē? Tikai tādi draugi, kas paši ir gudri, var mūs mudināt uz gudru rīcību.

13. Kas mums var palīdzēt gudri izvēlēties draugus?

13 Kas mums var palīdzēt pieņemt gudrus lēmumus draugu izvēlē? Mums būtu noderīgi pārdomāt Bībelē minētos piemērus. Tajā var lasīt par draudzību, kāda vienoja Ruti un viņas vīramāti Naomiju, Dāvidu un Jonatānu, Timoteju un Pāvilu. (Rut. 1:16, 17; 1. Sam. 23:16—18; Filip. 2:19—22.) Draudzības saites starp šiem cilvēkiem bija ļoti ciešas, jo to pamatā bija patiesa mīlestība pret Jehovu. Vai mēs varam atrast draugus, kuri mīl Jehovu tikpat stipri kā mēs? Mums ir visas iespējas atrast šādus garīgi noskaņotus draugus ticības biedru vidū. Draugi, kas mīl Jehovu, nekad mūs nemudinās darīt kaut ko tādu, kas Jehovam nav patīkams. Gluži pretēji, viņi mums palīdzēs klausīt Jehovam, garīgi augt un ”sēt garā”. (Nolasīt Galatiešiem 6:7, 8.) Viņi mums palīdzēs palikt Dieva mīlestībā.

Ar cieņu izturēsimies pret varu

14. Kāpēc reizēm ir grūti izturēties ar cieņu pret varu?

14 Otrais veids, kā mēs apliecinām mīlestību pret Jehovu, ir saistīts ar mūsu attieksmi pret varu. Mums ir jāciena vara. Kāpēc reizēm ir grūti to darīt? Viens iemesls ir tas, ka cilvēki, kam pieder vara, nav pilnīgi. Turklāt arī mēs paši esam nepilnīgi un mums ir jācīnās ar iedzimtu noslieci uz nepakļaušanos.

15., 16. a) Kāpēc ir svarīgi cienīt tos, kuriem Jehova ir uzticējis rūpēties par saviem kalpiem? b) Ko mēs mācāmies no tā, kā Jehova vērtēja izraēliešu sacelšanos pret Mozu?

15 Kāds varētu domāt: ja jau cienīt varu ir tik grūti, kāpēc tas būtu jādara? Atbilde ir saistīta ar jautājumu par augstāko varu. Ko mēs uzskatām par savu augstāko valdnieku? Ja mēs izvēlamies pakļauties Jehovam, mums ir jāciena viņa vara. Ja mums šādas cieņas nav, vai mēs varam viņu pamatoti saukt par savu Valdnieku? Bez tam jāatceras, ka Jehova savu varu bieži īsteno ar nepilnīgu cilvēku starpniecību, kuriem viņš uztic rūpēties par saviem kalpiem. Kā Jehova vērtētu mūsu rīcību, ja mēs nepakļautos šiem cilvēkiem? (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13.)

16 Kad izraēlieši kurnēja un vērsās pret Mozu, Jehova uzskatīja to par vēršanos pret viņu pašu. (4. Moz. 14:26, 27.) Jehova nav mainījies. Ja mēs saceltos pret tiem, kuriem viņš ir uzticējis varu, mēs būtībā saceltos pret viņu.

17. Kā mums jāizturas pret brāļiem, kam draudzē ir uzticēti atbildīgi pienākumi?

17 Apustulis Pāvils paskaidroja, kā kristiešiem jāizturas pret tiem, kam draudzē uzticēti atbildīgi pienākumi. Viņš rakstīja: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebr. 13:17.) Tiesa, lai parādītu paklausību un padevību, ir vajadzīgas pūles. Taču atcerēsimies, ka tikai tā mēs varam palikt Dieva mīlestībā, un šis mērķis ir jebkādu pūļu vērts.

Paliksim tīri Jehovas acīs

18. Kāpēc Jehova vēlas, lai mēs būtu tīri?

18 Treškārt, mēs parādām, ka mīlam Jehovu, ja cenšamies palikt tīri viņa acīs. Vecāki parasti gādā, lai viņu bērni būtu tīri un kārtīgi. Kāpēc viņi to dara? Viņi zina, ka no tīrības lielā mērā ir atkarīga bērna veselība. Turklāt pēc bērna izskata citi var spriest par to, vai vecāki viņu mīl un rūpējas par viņu. Līdzīgu iemeslu dēļ Jehova māca savus kalpus būt tīriem. Viņš zina, ka tīrība nāk par labu mums pašiem un ka ar savu tīrību mēs liecinām par viņu, mūsu debesu Tēvu. Redzot, cik ļoti mēs atšķiramies no pasaules, cilvēki var sajust pamudinājumu iepazīt Dievu, kuram mēs kalpojam.

19. Kas liecina, ka Jehovas kalpiem ir jābūt fiziski tīriem?

19 Kādu tīrību Jehova no mums gaida? Viņš vēlas, lai mēs būtu tīri visās dzīves jomās. Senajiem izraēliešiem Jehova darīja zināmu, ka viņiem ir jārūpējas par fizisku tīrību. (3. Moz. 15:31.) Mozus bauslībā bija doti norādījumi par atkritumu savākšanu, trauku mazgāšanu, kā arī roku, kāju un drēbju mazgāšanu. (2. Moz. 30:17—21; 3. Moz. 11:32; 4. Moz. 19:17—20; 5. Moz. 23:14, 15.) Jehova savai tautai, izraēliešiem, atgādināja, ka viņš ir svēts, proti, tīrs un nevainojams. Svētā Dieva kalpiem arī ir jābūt svētiem. (Nolasīt 3. Mozus 11:44, 45.)

20. Kā mēs varam saglabāt iekšēju tīrību?

20 Mums jābūt tīriem ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Tāpēc mēs cenšamies uzturēt tīru savu prātu. Mēs uzticīgi sekojam Jehovas noteiktajām morāles normām, lai cik pagrimusi un degradējusies būtu apkārtējā pasaule. Bet, kas ir vēl svarīgāk, mēs rūpējamies, lai mūsu kalpošana būtu neaptraipīta un mūs nekādi neietekmētu viltus reliģija. Mēs vienmēr paturam prātā Dieva iedvesmoto norādījumu, kas lasāms Jesajas grāmatā, 52. nodaļas 11. pantā: ”Izeita, izeita no turienes prom, neaiz[s]kariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu.. vidus, šķīstaities!” Mēs saglabājam garīgu tīrību, ja izvairāmies no jebkādas saskarsmes ar to, ko mūsu debesu Tēvs uzskata par garīgā ziņā netīru. Tieši tāpēc mēs raugāmies, lai mums nebūtu nekā kopīga ar svētkiem un paražām, kas ir saistīti ar viltus reliģiju un kas mūsdienu pasaulē ir ļoti populāri. Protams, palikt tīriem nav viegli. Bet mēs pūlamies saglabāt tīrību, jo tas mums ļauj palikt Dieva mīlestībā.

21. Kā mēs varam palikt Dieva mīlestībā?

21 Jehova vēlas, lai mēs paliktu viņa mīlestībā mūžīgi. Taču ikvienam no mums ir jācenšas darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai paliktu Dieva mīlestībā. Tāpēc sekosim Jēzus paraugam un apliecināsim savu mīlestību pret Jehovu, paklausot viņa norādījumiem. Tad mēs varēsim būt droši, ka nekas ”mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. (Rom. 8:38, 39.)

Vai jūs atceraties?

• Kā sirdsapziņa mums palīdz palikt Dieva mīlestībā?

• Kāpēc mums jāmīl tie, kurus mīl Jehova?

• Kāpēc ir svarīgi ar cieņu izturēties pret varu?

• Kāpēc Dieva kalpiem ir jābūt tīriem?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

GRĀMATA, KAS MUDINA UZ PAREIZU RĪCĪBU

2008. gada apgabala kongresos tika paziņots, ka ir nākusi klajā grāmata ”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”. Ar kādu mērķi šī grāmata ir izdota? Tā ir domāta, lai palīdzētu kristiešiem iepazīt un iemīlēt Jehovas normas, un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta kristīgajam dzīvesveidam. Rūpīgi iedziļinoties grāmatā ”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”, mēs nostiprināsim pārliecību, ka Jehovas normu ievērošana ir pats labākais dzīves ceļš, kas ved uz mūžīgu dzīvi.

Turklāt šī grāmata palīdz saprast, ka paklausība Jehovam nav smaga nasta. Ar savu paklausību mēs parādām Jehovam, cik ļoti viņu mīlam. Šī grāmata mūs mudina domāt par to, kāpēc mēs klausām Jehovam.

Gadījumos, kad kāds nav palicis Jehovas mīlestībā, iemesls parasti ir bijis nevis mācību jautājumi, bet uzvedība. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs mīlētu un augstu vērtētu Jehovas likumus un principus un vadītos pēc tiem ikdienas dzīvē. Jaunā grāmata palīdzēs Jehovas kalpiem visā pasaulē nelokāmi turēties pie tā, kas ir pareizs, pierādīt, ka Sātans ir melis, un, pats galvenais, palikt Dieva mīlestībā. (Jūd. 21.)

[Attēls 18. lpp.]

”Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā”