Vērtīgs atradums

VAI jums ir gadījies negaidīti atrast apslēptus dārgumus? Kaut ko līdzīgu 2005. gada 27. martā pieredzēja Ivo Lauds, Jehovas liecinieks, kas dzīvo Igaunijā. Viņš bija atnācis pie Almas Vardjas, kādas sirmas māsas, lai palīdzētu nojaukt viņas veco šķūnīti. Kad bija nojaukta šķūnīša ārsiena, viņi ievēroja, ka pie viena no stabiem ir piestiprināts dēlis. Atklājās, ka zem dēļa bija aptuveni 10 centimetrus plats, 10 centimetrus dziļš un 1,2 metrus garš iedobums, kam priekšā bija atbilstoša izmēra koka gabals (1). Tā bija slēptuve. Kas tur bija apslēpts, un kurš šo slēptuvi bija izveidojis?

Iedobumā atradās vairākas paciņas, kuru saturs bija ietīts biezā papīrā (2). Paciņās bija ar roku rūpīgi  pārrakstīta Jehovas liecinieku literatūra igauņu valodā, pārsvarā Sargtorņa studējamie raksti, no kuriem daži bija datēti ar 1947. gadu (3). No paciņu satura varēja noprast, kurš tās varēja būt paslēpis. Dažās bija atrodama informācija par Almas vīra Villema Vardjas pratināšanu, kā arī ziņas par gadiem, ko viņš bija pavadījis cietumā. Kā viņš bija nonācis ieslodzījumā?

Villems Vardja pildīja atbildīgus pienākumus Jehovas liecinieku Tartu draudzē un vēlāk Otepē draudzē. Pēc visa spriežot, viņš bija uzzinājis patiesību kaut kad pirms Otrā pasaules kara. 1948. gada 24. decembrī varas iestādes bija likušas apcietināt brāli Vardju par viņa reliģisko darbību. Drošības dienests viņu nežēlīgi pratināja, cenšoties izdibināt viņa ticības biedru vārdus. Tiesa viņam liedza iespēju aizstāvēties un piesprieda desmit gadus ieslodzījumā, kurus viņš pavadīja vairākās nometnēs tagadējās Krievijas teritorijā.

Villems Vardja nomira 1990. gada 6. martā, un līdz pat savai nāvei viņš palika uzticīgs Jehovam. Viņa sieva tā arī neuzzināja par iepriekš minēto literatūras slēptuvi. Šķiet, vīrs bija vēlējies viņu pasargāt, ja gadījumā viņu notvertu un pratinātu. Kāpēc Villemam bija jāslēpj literatūra? Viņš to noslēpa, jo Valsts drošības komiteja (VDK) bieži rīkoja negaidītas kratīšanas Jehovas liecinieku mājās, meklējot pie viņiem reliģisku literatūru. Brālis Vardja acīmredzot slēpa literatūru, rūpēdamies, lai viņa ticības biedriem būtu pieejams garīgais uzturs arī tad, ja VDK būs atņēmis visu pārējo literatūru. Vairākas šādas slēptuves tika uzietas jau 1990. gada vasarā. Viena no tām atradās Tartu pilsētā Igaunijas dienvidos, un arī to bija izveidojis Villems Vardja.

Kāpēc šos dokumentus var nosaukt par dārgumiem? Šī rūpīgi pārrakstītā un labi noslēptā literatūra skaidri parāda, cik augstu Jehovas liecinieki vērtēja tolaik pieejamo garīgo uzturu. (Mat. 24:45.) Vai arī jūs augstu vērtējat Bībeli skaidrojošās publikācijas, kas ir pieejamas jums? To vidū ir arī žurnāls Sargtornis, kas tiek izdots gan igauņu, gan arī vairāk nekā 170 citās valodās.