Vai jūs kādreiz kalpojāt lielākā mērā? Vai jūs to varat darīt atkal?

VAI jums kādreiz ir bijuši uzticēti atbildīgi pienākumi kristiešu draudzē? Varbūt jūs bijāt kalpošanas palīgs vai draudzes vecākais vai arī piedalījāties kādā no pilnas slodzes kalpošanas veidiem. Šāda kalpošana jums noteikti sagādāja prieku un gandarījumu, taču tad kaut kādu iemeslu dēļ jums nācās to pārtraukt.

Iespējams, jūs atteicāties no papildu pienākumiem gadu nastas vai sliktas veselības dēļ vai arī tāpēc, lai rūpētos par saviem tuviniekiem. Šāds lēmums nenozīmē, ka jūs vairs nevarat pilnvērtīgi kalpot Jehovam. (1. Tim. 5:8.) Filips, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, bija bijis misionārs, taču vēlāk viņš apmetās uz dzīvi Cēzarejā, lai rūpētos par savu ģimeni. (Ap. d. 21:8, 9.) Kad senās Izraēlas ķēniņš Dāvids jau bija krietni gados, viņš atdeva ķēniņa troni savam dēlam Salamanam. (1. Ķēn. 1:1, 32—35.) Tomēr Jehova joprojām mīlēja un augstu vērtēja gan Filipu, gan Dāvidu, un līdz pat mūsu dienām viņi ir labs paraugs visiem Jehovas kalpiem.

Bet varbūt priekšrocības kalpošanā jums tika atņemtas, jo jūs bijāt iesaistījies nepareizā rīcībā vai arī jūsu ģimenē bija radušās kādas problēmas. (1. Tim. 3:2, 4, 10, 12.) Iespējams, jums bija grūti piekrist šādam lēmumam, un sarūgtinājums, ko tas jūsos radīja, vēl nav pilnībā izgaisis.

Vai jūs varat atkal kalpot lielākā mērā?

Vai cilvēkam, kas ir zaudējis kalpošanas priekšrocības, vairs nav izredžu tās atgūt? Parasti tā nav. Tomēr, lai atkal kalpotu lielākā mērā, ir jāvēlas to darīt. (1. Tim. 3:1.) Kāpēc jums būtu atkal jātiecas pēc priekšrocībām kalpošanā? Tā paša iemesla dēļ, kura dēļ jūs devāt solījumu kalpot Jehovam, — jūs uz to mudināja mīlestība pret Jehovu un pret cilvēkiem, kas viņam kalpo. Ja jūs šo mīlestību vēlaties parādīt, atkal kalpojot lielākā mērā, Jehova var jūs izmantot kalpošanā, un jums noderēs pieredze, ko jūs guvāt gan tad, kad jums bija kādas priekšrocības kalpošanā, gan arī pēc tam.

Atcerieties, ko Jehova teica izraēliešu tautai, kad tā pelnīti bija zaudējusi kādas no savām priekšrocībām. Bībelē var lasīt Jehovas vārdus: ”Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam.” (Mal. 3:6.) Jehova mīlēja izraēliešus un vēlējās, lai tie kalpotu viņam arī turpmāk. Līdzīga attieksme Jehovam ir arī pret jums. Ko jūs varat darīt savos pašreizējos apstākļos? Priekšrocības kalpošanā tiek piešķirtas, galvenokārt ņemot vērā cilvēka garīgumu, nevis viņa iedzimtās spējas. Tāpēc izmantojiet laiku, kad jums nav papildu pienākumu draudzē, lai stiprinātu savu garīgumu.

Centieties stiprināt savu ticību, ”meklējot to Kungu un Viņa spēku”. (Ps. 105:4; 1. Kor. 16:13.) Viena iespēja, kā to darīt, ir vērsties pie Jehovas dedzīgās lūgšanās. Runājot ar Jehovu, atklāti stāstiet viņam par savām izjūtām un lūdziet viņam svēto garu. Tā jūs tuvosieties Jehovam, un ciešās attiecības ar viņu dos jums spēku. (Ps. 62:9; Filip. 4:6, 13.) Vēl viena iespēja, kā stiprināt garīgumu, ir padziļināti pētīt Dieva Rakstus. Ja jums šobrīd ir mazāk pienākumu draudzē, varbūt jūs varat vairāk uzmanības veltīt personīgai Bībeles pētīšanai un Bībeles nodarbībām ģimenes lokā un atgriezties pie labiem Bībeles studēšanas paradumiem, kurus agrāk, iespējams, bija grūti uzturēt laika trūkuma dēļ.

 Protams, jūs joprojām pārstāvat Jehovu, jo esat viens no viņa lieciniekiem. (Jes. 43:10—12.) Mums visiem ir gods būt ”Dieva darba biedriem”. (1. Kor. 3:9.) Lielāka aktivitāte sludināšanā ir lieliska iespēja, kā padziļināt savu garīgumu un stiprināt citus draudzes locekļus.

Kā pārvarēt negatīvas emocijas

Situācija, kad ir zaudētas kādas priekšrocības kalpošanā, var radīt kauna un vilšanās sajūtu. Iespējams, jums pašam šķita, ka nav īsti pamata atņemt jums kalpošanas priekšrocības, taču vecākie, kas ar jums runāja, nemainīja savu lēmumu. Varbūt jūsu sirdī joprojām ir palikušas kādas negatīvas emocijas, kas jums traucē atkal tiekties pēc priekšrocībām kalpošanā un mācīties no pieredzētā. Aplūkosim, kā Ījaba, Manases un Jāzepa piemērs var palīdzēt pārvarēt negatīvas emocijas.

Ījabs pārstāvēja citus Jehovas priekšā un bija viens no tiesnešiem un vecākajiem sava laika patriarhālajā sabiedrībā. (Īj. 1:5; 29:7—17, 21—25.) Bet tad viņa dzīvē pienāca brīdis, kad viņš zaudēja savu bagātību, savus bērnus un veselību. Līdz ar to viņš zaudēja arī cieņu citu acīs. Ījabs teica: ”Par mani smejas, kas gados jaunāki par mani.” (Īj. 30:1.)

Ījabs sevi uzskatīja par pilnīgi bezvainīgu un gribēja aizstāvēties Dieva priekšā. (Īj. 13:15.) Tomēr viņš bija gatavs gaidīt uz Jehovu, un tam bija labs iznākums. Ījabs saprata, ka nebija gluži pareizi reaģējis uz pārbaudījumiem un ka viņam bija vajadzīgs padoms, kas viņam palīdzētu mainīt savu nostāju. (Īj. 40:6—8; 42:3, 6.) Ījaba pazemības dēļ Dievs viņu galu galā bagātīgi svētīja. (Īj. 42:10—13.)

Ja jūs bijāt izdarījis pārkāpumu, kura dēļ jūs zaudējāt kādu priekšrocību kalpošanā, jūs varētu mākt šaubas, vai Jehova un ticības biedri jebkad spēs jūsu nodarījumu pilnībā piedot un aizmirst. Tādā gadījumā būtu labi padomāt par to, kas notika ar Jūdejas ķēniņu Manasi. Viņš ”darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās”. (2. Ķēn. 21:6.) Tomēr mūža nogalē Manase bija Dievam uzticīgs ķēniņš. Kas viņam lika mainīties?

Manase pieņēma Jehovas pārmācību. Iepriekš Manase bija noraidījis Jehovas brīdinājumus, un Jehova pret viņu bija sūtījis asīriešus, kas viņu iekala važās un aizveda uz tālo Babilonu. Tur Manase ”lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku zemojās savu tēvu Dieva priekšā un nemitīgi Viņu lūdza”. Patiesa nožēla mudināja Manasi uz rīcību, un viņš saņēma Jehovas piedošanu. (2. Laiku 33:12, 13.)

Kalpošanas privilēģijas parasti netiek atjaunotas visas reizē. Laikam ejot, jums varbūt tiks piedāvāti kādi papildu pienākumi. Ja jūs tos pieņemsiet un uzcītīgi veiksiet, jums, iespējams, tiks doti arī citi uzdevumi. Protams, nevar gaidīt, ka viss notiks tik gludi un ātri, kā jūs varbūt vēlētos. Reizēm var gadīties arī vilšanās brīži. Tomēr labprātība un neatlaidība noteikti nesīs labus augļus.

Padomāsim par Jēkaba dēlu Jāzepu. 17 gadu vecumā viņš pieredzēja lielu netaisnību — viņa  brāļi pārdeva viņu verdzībā. (1. Moz. 37:2, 26—28.) Jāzeps no saviem brāļiem, visticamāk, neko tādu nebija gaidījis. Tomēr viņš darīja labāko, ko varēja savos apstākļos, un ar Jehovas svētību viņš kļuva par pārvaldnieku sava kunga namā. (1. Moz. 39:2—4.) Vēlāk Jāzeps nonāca cietumā. Bet, tā kā viņš apliecināja, ka ir uzticams, un Jehova bija ar viņu, ar laiku cietuma priekšnieks viņam uzticēja atbildīgus pienākumus. (1. Moz. 39:21—23.)

Jāzeps nezināja, ka tam, kas ar viņu notika, bija kāds konkrēts mērķis. Viņš vienkārši darīja visu, ko varēja. Ar Jāzepa starpniecību Jehova parūpējās par to, lai saglabātos radniecības līnija, no kuras bija jānāk apsolītajam ”dzimumam”. (1. Moz. 3:15; 45:5—8.) Protams, mēs nevaram gaidīt, ka mums būs tik izšķiroša nozīme Jehovas nodomos kā Jāzepam, tomēr no stāstījuma par Jāzepu mēs mācāmies, ka tad, kad Jehovas kalpiem tiek piešķirti kādi pienākumi, tas notiek ar Jehovas ziņu. Sekojot Jāzepa paraugam, jūs varat apliecināt, ka esat gatavi kalpošanā darīt vairāk.

Ko jūs varat mācīties

Ījabs, Manase un Jāzeps savā dzīvē pieredzēja grūtas situācijas. Taču viņi bija gatavi ar tām samierināties un kaut ko mācīties no notikumiem, ko Jehova pieļāva viņu dzīvē. Ko varat mācīties jūs?

Centieties saprast, vai Jehova nevēlas jums kaut ko iemācīt. Izmisuma pārņemts, Ījabs bija sācis pārlieku koncentrēties uz sevi un bija atstājis bez uzmanības svarīgākus jautājumus. Kad Jehova viņu ar mīlestību pamācīja, Ījabs atguva līdzsvarotu skatījumu un atzina: ”Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām.” (Īj. 42:3.) Ja jūs māc sarūgtinājums par zaudētajām kalpošanas priekšrocībām, centieties ”nedomāt par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi”. (Rom. 12:3, Str.) Varbūt Jehova vēlas jums iemācīt kaut ko tādu, ko jūs vēl līdz galam nesaprotat.

Pieņemiet pārmācību. Manasem pirmajā mirklī varēja likties, ka viņš nebija pelnījis tik smagu pārmācību, kāda viņam bija jāpārcieš. Tomēr viņš to pieņēma, nožēloja grēkus un pārtrauca savus ļaunos darbus. Lai ko jūs domātu par saņemto pārmācību, ”zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās”. (Jēk. 4:10; 1. Pēt. 5:6.)

Esiet pacietīgs un gatavs rīkoties. Netaisnības, ko Jāzeps pieredzēja, viņā varēja radīt naidu un atriebības kāri. Taču Jāzeps mācījās saskatīt notikumu būtību un parādīt žēlsirdību. (1. Moz. 50:15—21.) Ja jums kaut kas ir licis vilties, esiet pacietīgs un ļaujiet, lai Jehova jūs veido.

Vai jūs kādreiz esat veicis atbildīgus pienākumus kristiešu draudzē? Dodiet Jehovam iespēju uzticēt jums kādus pienākumus arī nākotnē. Stipriniet savu garīgumu. Centieties pārvarēt negatīvas emocijas, attīstot pacietību un pazemību. Ar gatavību pieņemiet teokrātiskus uzdevumus, ko jums piedāvā veikt. Jūs varat būt pārliecināts, ka ”tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā”. (Ps. 84:12.)

[Izceltais teksts 30. lpp.]

Stipriniet savu ticību ar dedzīgām lūgšanām

[Attēls 31. lpp.]

Aktīva līdzdalība sludināšanā palīdz stiprināt garīgumu

[Attēls 32. lpp.]

Dodiet Jehovam iespēju uzticēt jums papildu pienākumus