Sekosim Kristus mīlestības paraugam

”Jēzus parādīja savējiem, ko tas šinī pasaulē bija mīlējis, savu mīlestību līdz galam.” (Jāņa 13:1.)

1., 2. a) Kāpēc Jēzus mīlestību var saukt par izcilu? b) Par kādām situācijām, kurās kristiešiem ir jāizpauž mīlestība, būs runa šajā rakstā?

JĒZUS mums ir atstājis nevainojamu mīlestības paraugu. Itin visā — viņa runas veidā un rīcībā, viņa mācībās un gatavībā upurēt par mums savu dzīvību — izpaudās viņa mīlestība. Līdz pat savai nāvei Jēzus parādīja mīlestību cilvēkiem, ar kuriem viņš bija kopā, un jo īpaši saviem mācekļiem.

² Domājot par Jēzus izcilo mīlestību, mēs saprotam, cik dziļai ir jābūt mūsu mīlestībai. Kristus mīlestība mūs mudina sirsnīgi mīlēt gan mūsu garīgos brāļus un māsas, gan citus cilvēkus. Šajā rakstā būs aplūkots, kā draudzes vecākie, sekojot Jēzus paraugam, var apliecināt mīlestību pret ticības biedriem, kas ir izdarījuši kādu pārkāpumu, varbūt pat ļoti nopietnu. Vēl būs pievērsta uzmanība tam, kā kristieši atspoguļo Jēzus mīlestību situācijās, kad viņu ticības biedriem jācīnās ar ekonomiskām grūtībām, dabas katastrofu sekām vai smagām slimībām.

3. Kā Jēzus izturējās pret Pēteri, kurš bija rīkojies nepareizi?

³ Naktī pirms Jēzus nāves Pēteris, viņa apustulis, trīs reizes viņu noliedza. (Marka 14:66—72.) Taču, kad Pēteris atzina savu kļūdu un, kā Jēzus jau iepriekš bija teicis, atgriezās, Jēzus viņam piedeva un vēlāk viņam uzticēja atbildīgus pienākumus. (Lūk. 22:32; Ap. d. 2:14; 8:14—17; 10:44, 45.) Kā, ņemot vērā Jēzus piemēru, mums ir jāizturas pret tiem, kuri ir izdarījuši nopietnu pārkāpumu?

Mācīsimies no Jēzus, kā izturēties pret tiem, kas ir rīkojušies nepareizi

4. Kādās situācijās ir īpaši nepieciešams atspoguļot Kristus prātu?

⁴ Starp daudzajām situācijām, kurās mums ir jāatspoguļo Kristus prāts, īpaši grūtas ir tās, kad ģimenē vai draudzē kāds ir izdarījis nopietnu pārkāpumu. Laikā, kad Sātana pasaules pēdējās dienas tuvojas beigām, pasaules gars cilvēkus ietekmē aizvien spēcīgāk. Nostāja, kāda ir cilvēkiem, kas ignorē morāles normas vai tīšuprāt tās pārkāpj, var iespaidot visdažādākā vecuma kristiešus un iedragāt viņu apņēmību iet pa šauro ceļu. Pirmajā gadsimtā daži bija jāizslēdz no kristiešu draudzes, savukārt citiem tika izteikts aizrādījums. Līdzīgi notiek mūsdienās. (1. Kor. 5:11—13; 1. Tim. 5:20.) Ja vecākie, runājot ar cilvēku, kas ir rīkojies nepareizi, pauž mīlestību, kādu parādīja Kristus, tas šo cilvēku var dziļi ietekmēt.

5. Kā vecākie var sekot Kristus paraugam situācijās, kad kāds ir rīkojies nepareizi?

⁵ Vecākajiem ir jāseko Jēzus paraugam un vienmēr jāaizstāv Jehovas taisnīgās normas. To darot, viņiem jācenšas atspoguļot Jehovas lēnprātību, laipnību un mīlestību. Ja cilvēks, kas ir izdarījis pārkāpumu, patiesi to nožēlo un ir redzams, ka viņam ir ”salauzta sirds” un ”satriekts un noskumis prāts”, vecākajiem, visticamāk, nav grūti viņu ”atgriezt.. uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu”. (Ps. 34:19; Gal. 6:1.) Bet ja nu cilvēks noliedz savu vainu un ar savu izturēšanos parāda, ka neizjūt tikpat kā nekādu nožēlu par izdarīto?

6. Kā vecākie nedrīkstētu rīkoties, un kāpēc?

⁶ Kad cilvēks noraida uz Bībeli balstītus padomus  vai cenšas vainu par savu pārkāpumu novelt uz kādu citu, vecākos un citus kristiešus var pārņemt dusmas. Apzinādamies, kādu postu šis cilvēks jau ir nodarījis, viņi, iespējams, jūt kārdinājumu pateikt visu, ko domā par šī cilvēka rīcību un nostāju. Taču ar dusmām neko nevar panākt, un tās nav savienojamas ar ”Kristus prātu”. (1. Kor. 2:16; nolasīt Jēkaba 1:19, 20.) Dažkārt Jēzus ļoti skaidri norādīja uz savu laikabiedru nepareizo rīcību, taču viņš nekad neko neteica aiz naida vai tāpēc, ka gribētu kādu sāpināt. (1. Pēt. 2:23.) Gan ar vārdiem, gan ar savu izturēšanos Jēzus parādīja, ka šiem cilvēkiem vēl ir iespēja nožēlot savu nepareizo rīcību un atgriezties pie Jehovas. Galu galā viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc Jēzus ”ir nācis pasaulē”, ir ”izglābt grēciniekus”. (1. Tim. 1:15.)

7., 8. Kas vecākajiem ir jāpatur prātā, kad viņi izskata pārkāpumus?

⁷ Kā Jēzus piemēram būtu jāietekmē mūsu attieksme pret tiem, kuri saņem draudzes pārmācību par izdarīto pārkāpumu? Mums jāatceras, ka Bībelē noteiktā kārtība, kā ir jārīkojas, kad kāds no draudzes locekļiem ir grēkojis, aizsargā draudzi, turklāt saņemtā pārmācība var palīdzēt viņam sajust patiesu nožēlu par izdarīto. (2. Kor. 2:6—8.) Diemžēl ir tādi, kas nenožēlo savu pārkāpumu un tāpēc ir jāizslēdz no draudzes, tomēr ir patīkami apzināties, ka daudzi no viņiem vēlāk atgriežas pie Jehovas. Ja vecākie pauž tādu attieksmi, kādu parādīja Kristus, viņi var palīdzēt cilvēkam mainīt savu nostāju un galu galā atgriezties draudzē. Kad paies laiks, daudzi no tiem, kas ir izdarījuši kādu pārkāpumu, iespējams, vairs neatcerēsies visus uz Bībeli balstītos padomus, ko viņiem deva vecākie, taču viņi pavisam noteikti atcerēsies, ka vecākie izturējās pret viņiem ar cieņu un mīlestību.

⁸ Tāpēc vecākajiem pat vissarežģītākajās situācijās ir jāpauž gara augļi, it sevišķi mīlestība, kāda piemita Kristum. (Gal. 5:22.) Viņiem nekad nebūtu jāsteidzas izslēgt no draudzes cilvēku, kas ir rīkojies nepareizi. Vecākajiem skaidri jāparāda, ka viņi vēlas, lai šis cilvēks atgrieztos pie Jehovas. Ja viņš vēlāk mainīs savu nostāju — kā tas ar daudziem notiek —, viņš  būs no sirds pateicīgs gan Jehovam, gan vecākajiem, kas ir kā ”dāvanas cilvēkiem”, ka tie ar savu attieksmi viņam ir padarījuši vieglāku atgriešanos draudzē. (Efez. 4:8, 11, 12.)

Galam tuvojoties, parādīsim mīlestību, kāda bija Kristum

9. Kā Jēzus apliecināja mīlestību pret saviem sekotājiem?

⁹ Lūkas evaņģēlijā var lasīt par kādu īpašu Jēzus sirsnīgās mīlestības izpausmi. Zinādams, ka Jeruzaleme pirms izpostīšanas nonāks romiešu karaspēka aplenkumā un no tās neviens nevarēs izbēgt, Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.” Kas kristiešiem bija jādara? Jēzus viņiem jau iepriekš deva skaidru un tiešu norādījumu: ”Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā, jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.” (Lūk. 21:20—22.) Kad mūsu ēras 66. gadā romiešu karaspēks ielenca Jeruzalemi un pēc tam atkāpās, kristieši uzticīgi sekoja Jēzus norādījumam.

10., 11. Kā pārdomas par agrīno kristiešu bēgšanu no Jeruzalemes mums palīdz sagatavoties ”lielajām bēdām”?

¹⁰ Kad kristieši devās prom no Jeruzalemes, viņiem pret saviem ticības biedriem bija jāpauž patiesa mīlestība, kādu bija parādījis Kristus. Viņiem noteikti bija jādalās citam ar citu tajā, kas viņiem bija līdzi. Taču Jēzus pravietiskie vārdi attiecas uz kaut ko vairāk nekā tikai uz senās Jeruzalemes iznīcināšanu. Jēzus sacīja: ”Tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” (Mat. 24:17, 18, 21.) Pirms ”lielajām bēdām”, kas ir gaidāmas nākotnē, un to laikā arī mēs, iespējams, saskarsimies ar kādām grūtībām vai pieredzēsim trūkumu. Ja mēs būsim attīstījuši Kristus prātu, mums būs vieglāk to visu izturēt.

¹¹ Tajā laikā mums jo īpaši būs jāseko Kristus piemēram un jāpauž nesavtīga mīlestība. Šajā ziņā noderīgu padomu deva Pāvils: ”Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam.. Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā.” (Rom. 15:2, 3, 5.)

12. Kāda mīlestība mums ir jāattīsta, un kāpēc?

¹² Apustulis Pēteris, kas personīgi bija izjutis Jēzus mīlestību, aicināja ticības biedrus veidot sevī ”neliekuļotu brāļu mīlestību” un ”klausīt  patiesībai”. Viņš kristiešus mudināja: ”Mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi.” (1. Pēt. 1:22.) Šajā laikā vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jāattīsta īpašības, kādas pauda Kristus. Jau tagad saasinās grūtības, ar kādām sastopas visi Dieva kalpi. Nebūtu prātīgi paļauties uz tagadējo ļauno pasauli, kā to skaidri parāda globālā finanšu krīze, kas nesen skāra teju ikvienu pasaules valsti. (Nolasīt 1. Jāņa 2:15—17.) Tā kā ļaunās pasaules gals nāk aizvien tuvāk, mums ir jāstiprina savas attiecības gan ar Jehovu, gan citam ar citu, iegūstot īstus draugus kristiešu saimē. Pāvils norādīja: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Rom. 12:10.) Arī Pēteris uzsvēra līdzīgu domu: ”Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1. Pēt. 4:8.)

13.—15. Kā brāļi un māsas saviem ticības biedriem apliecināja patiesu mīlestību pēc kādas dabas katastrofas?

¹³ Jehovas liecinieki visā pasaulē ir pazīstami ar to, ka darbos apliecina mīlestību, ko ir mācījušies no Kristus. Piemēram, minēsim tos brāļus un māsas, kas atsaucās uz aicinājumu palīdzēt, kad 2005. gadā pāri Amerikas Savienoto Valstu dienvidiem bija brāzusies spēcīga viesuļvētra un nodarījusi lielus postījumus. Sekodami Jēzus paraugam, vairāk nekā 20 tūkstoši brīvprātīgo pieteicās palīdzēt, un daudzi no viņiem atstāja savas mājas un pameta stabilu darbu, lai atbalstītu nelaimē nonākušos ticības biedrus.

¹⁴ Kādā vietā vētras nests vilnis, kura augstums sasniedza 10 metrus, pārpludināja teritorijas, kas atradās pat 80 kilometrus no piekrastes. Ūdenim atkāpjoties, atklājās, ka aptuveni trešā daļa ēku ir pilnībā sagrautas. Uz postījuma vietu devās Jehovas liecinieki no vairākām valstīm. Viņi izmantoja savas iemaņas, darbarīkus un būvmateriālus, lai darītu visu, kas vien bija nepieciešams. Divas miesīgās māsas, kas bija atraitnes, salika savu iedzīvi vieglajā kravas automašīnā un veica vairāk nekā 3000 kilometru tālu ceļu, lai sniegtu palīdzību ticības biedriem. Viena no māsām pēc tam apmetās tur uz dzīvi, un viņa joprojām palīdz dažādos celtniecības un remonta darbos, kā arī kalpo par vispārējo pionieri.

¹⁵ Izpostītajā apgabalā tika izremontētas vai uzceltas no jauna vairāk nekā 5600 mājas, kurās dzīvoja ne tikai Jehovas liecinieki, bet arī citi cilvēki. Kā vietējos brāļus un māsas ietekmēja pašaizliedzīgā mīlestība, ko viņiem parādīja ticības biedri? Kāda māsa, kuras māja bija sagruvusi, bija apmetusies nelielā dzīvojamā piekabē, kurai bija caurs jumts un kurā nedarbojās plīts. Ticības biedri viņai uzcēla vienkāršu, ērtu māju. Stāvēdama savas jaunās mājas priekšā, viņa raudāja aiz pateicības pret Jehovu un brāļiem. Daudzi vietējie brāļi un māsas, kas bija atraduši kādu pagaidu dzīvesvietu, neatgriezās savās jaunajās mājās pat veselu gadu un vairāk. Kāpēc? Viņi tur ļāva dzīvot brīvprātīgajiem strādniekiem, kas  turpināja palīdzēt citiem. Cik gan tas ir brīnišķīgs piemērs, kā atspoguļot Kristus prātu!

Sekosim Kristus piemēram, palīdzot tiem, kas cieš no slimībām

16., 17. Kā mēs varam atspoguļot Kristus prātu attieksmē pret tiem, kas cieš no kādas slimības?

¹⁶ Mūsu vidū nav daudz tādu, kuriem ir nācies pārciest lielu dabas katastrofu. Bet gandrīz katrs no mums kaut kādā veidā ir saskāries ar veselības traucējumiem, kas ir piemeklējuši vai nu mūs pašus, vai kādu no mūsu tuviniekiem. Jēzus attieksme pret cilvēkiem, kas cieta no dažādām slimībām, ir labs paraugs, kuram mēs varam sekot. Jēzus dziļā mīlestība lika viņam iežēloties par slimajiem. Kad pie Jēzus sapulcējās daudz ļaužu, viņš ”dziedināja visus sērdzīgos”. (Mat. 8:16; 14:14.)

¹⁷ Mūsdienās kristiešiem nepiemīt spēja brīnumainā veidā dziedināt citus, kāda bija Jēzum, bet viņi, tāpat kā Jēzus, izturas ar līdzjūtību pret tiem, kas cieš no kādas slimības. Kā līdzjūtība izpaužas? Piemēram, draudzes vecākie atspoguļo Kristus prātu, organizējot palīdzību slimajiem draudzes locekļiem. Tas ir saskaņā ar principu, kas ir ietverts Mateja evaņģēlija 25. nodaļas 39. un 40. pantā. * (Nolasīt.)

18. Kā divas kristietes apliecināja patiesu mīlestību māsai, kas bija smagi slima, un cik vērtīga bija viņu palīdzība?

¹⁸ Protams, kristietim nav jābūt draudzes vecākajam, lai viņš citiem varētu darīt labu. Piemēram, var minēt gadījumu ar Šarlīnu — 44 gadus vecu kristieti, kura slimoja ar vēzi un kurai bija pateikts, ka viņai ir atlicis dzīvot 10 dienas. Redzot, cik smags ir Šarlīnas stāvoklis un cik noguris ir viņas vīrs, divas kristīgās māsas — Šārona un Nikoleta — uzņēmās rūpēties par viņu cauru diennakti tik ilgi, cik būs nepieciešams. Prognozētās 10 dienas izvērtās par pusotru mēnesi, taču abas māsas parādīja kristīgu mīlestību līdz galam. ”Ir smagi apzināties, ka cilvēkam nav izredžu atveseļoties,” stāsta Šārona. ”Tomēr Jehova mums deva spēku. Pārdzīvojot to visu kopā, mēs kļuvām tuvāki Jehovam un cits citam.” Šarlīnas vīrs stāsta: ”Es nekad neaizmirsīšu laipno un praktisko palīdzību, ko sniedza šīs divas jaukās māsas. Viņu nesavtīgā un pozitīvā attieksme padarīja manai uzticīgajai sievai Šarlīnai vieglāku šo pēdējo pārbaudījumu un pasargāja mani no pilnīga fizisko un emocionālo spēku izsīkuma. Es viņām būšu mūžam pateicīgs. Viņu uzupurēšanās ir stiprinājusi manu ticību Jehovam un manu mīlestību pret visu brāļu saimi.”

19., 20. a) Kādas Kristus īpašības mēs aplūkojām? b) Ko jūs esat apņēmušies darīt?

¹⁹ Šajā trīs rakstu sērijā mēs aplūkojām vairākas īpašības, kuras izpauda Kristus, un to, kā mēs varam veidot Kristus prātu un atspoguļot to savā dzīvē. Tāpat kā Jēzus, būsim ”lēnprātīgi un no sirds pazemīgi”. (Mat. 11:29.) Centīsimies vienmēr izturēties pret citiem laipni — pat tādos brīžos, kad kļūst redzamas viņu nepilnības un vājības. Būsim drosmīgi un klausīsim visiem Jehovas norādījumiem arī tad, ja pieredzam pārbaudījumus.

²⁰ Parādīsim visiem brāļiem un māsām mīlestību ”līdz galam”, kā to darīja Kristus. Tieši nesavtīga mīlestība ir pierādījums, ka mēs esam patiesie Jēzus sekotāji. (Jāņa 13:1, 34, 35.) Tāpēc ”brāļu mīlestība lai paliek”! (Ebr. 13:1.) Apņemsimies izmantot savu dzīvi tam, lai godātu Jehovu un palīdzētu citiem. Mēs varam būt droši, ka Jehova svētīs mūsu pūles.

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat paskaidrot?

• Kā draudzes vecākie var sekot Kristus paraugam, runājot ar cilvēku, kas ir rīkojies nepareizi?

• Kāpēc šajā beigu laikā ir īpaši svarīgi atspoguļot Kristus mīlestību?

• Kā pret tiem, kas cieš no kādas slimības, mēs varam paust tādu pašu attieksmi, kāda bija Kristum?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Draudzes vecākie vēlas, lai tie, kas ir izdarījuši kādu pārkāpumu, atgrieztos pie Jehovas

[Attēls 18. lpp.]

Kā kristieši, kas bēga no Jeruzalemes, atspoguļoja Kristus prātu?

[Attēls 19. lpp.]

Jehovas liecinieki ir pazīstami ar to, ka darbos pauž mīlestību, kādu parādīja Kristus