Vai jūs augstu vērtējat visu, ko Jehova ir darījis jūsu glābšanai?

”Lai slavēts Kungs, Israēla Dievs, jo viņš ir uzlūkojis savu tautu un devis tai pestīšanu.” (Lūk. 1:68, JD-07.)

1., 2. Ar kādu piemēru varētu raksturot cilvēku pašreizējo stāvokli, un kādiem jautājumiem mēs pievērsīsim uzmanību?

IZTĒLOJIETIES, ka jūs atrodaties slimnīcā, jo esat saslimis ar nedziedināmu slimību, kura galu galā izraisa nāvi. Visiem, kas guļ jūsu palātā, ir tā pati slimība, kas jums. Bet tad jūs izdzirdat par kādu ārstu, kas cenšas atrast veidu, kā šo slimību izārstēt, un jūsos mostas cerība. Jūs kāri tverat katru ziņu par viņa pētījumiem, līdz kādu dienu uzzināt, ka viņš ir atklājis, kā slimību uzveikt. Lai to panāktu, ārsts ir ļoti daudz ko upurējis. Kā jūs justos? Noteikti jūs izjustu dziļu cieņu pret šo cilvēku un būtu viņam pateicīgs par to, ka viņš jums un daudziem citiem ir devis iespēju izglābties no drošas nāves.

² Minētā ilustrācija var šķist ļoti dramatiska, taču tā norāda uz stāvokli, kādā atrodas ikviens no mums. Būtībā mūsu situācija ir vēl nopietnāka, un mums ir ārkārtīgi nepieciešams kāds, kas mūs glābtu. (Nolasīt Romiešiem 7:24.) Lai mūs izglābtu, Jehova ir darījis ļoti daudz, un arī viņa Dēls daudz ko ir upurējis. Pievērsīsim uzmanību četriem būtiskiem jautājumiem: kāpēc mums ir nepieciešama glābšana? Ko mūsu  glābšana nozīmēja Jēzum? Ko tā nozīmēja Jehovam? Kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam Jehovas sagādāto glābšanu?

Kāpēc mums ir nepieciešama glābšana

3. Kādā ziņā grēku var salīdzināt ar pandēmiju?

³ Kā bija atzīts kādā nesen veiktā pētījumā, viena no briesmīgākajām pandēmijām cilvēces vēsturē bija spāņu gripa, kura uzliesmoja 1918. gadā un ar kuru nomira miljoniem cilvēku. Citas slimības ir vēl bīstamākas — ar tām varbūt inficējas mazāk cilvēku, taču saslimšana daudz biežāk beidzas ar nāvi. * Vai grēks kaut kādā ziņā līdzinās pandēmijai? Atcerēsimies, kas ir teikts Vēstulē romiešiem, 5. nodaļas 12. pantā: ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” Var teikt, ka itin visi cilvēki ir ”inficējušies” ar grēku, jo nav neviena, kas nebūtu grēcīgs. (Nolasīt Romiešiem 3:23.) Cik daudzos gadījumos grēks izraisa nāvi? Pāvils rakstīja, ka grēks nes nāvi visiem cilvēkiem.

4. Kāds ir Jehovas viedoklis par cilvēka mūžu, un kā tas atšķiras no daudzu cilvēku viedokļa?

⁴ Mūsdienās daudzi grēku un nāvi neuzskata par kaut ko ārkārtēju. Viņi baidās no pāragras nāves, bet nāvi, kas pienāk vecumā, uzskata par dabisku. Pavisam citādi uz šo jautājumu raugās mūsu Radītājs. Cilvēku dzīve ir nesalīdzināmi īsāka, nekā pēc Jehovas nodoma tai bija jābūt. Raugoties no Jehovas viedokļa, neviens cilvēks nav nodzīvojis pat ”vienu dienu”. (2. Pēt. 3:8.) Bībelē mūsu īsais mūžs ir salīdzināts ar ”vēja pūsmu” un ar zāli, kas uzaug un novīst. (Ps. 39:6; 1. Pēt. 1:24.) Mums ir jāraugās uz dzīvi no Jehovas viedokļa. Kāpēc tas ir svarīgi? Ja mēs saprotam, cik smaga ir ”slimība”, kas mūs ir skārusi, mēs augstāk vērtējam to, kas ir darīts mūsu glābšanai.

5. Ko mums ir laupījis grēks?

⁵ Lai labāk saprastu, cik nopietnas ir grēka sekas, mums jācenšas aptvert, ko grēks mums ir laupījis. Iespējams, tas nav viegli, jo grēks mums ir liedzis kaut ko tādu, kā mums nekad nav bijis. Ādams un Ieva bija radīti pilnīgi. Būdami pilnīgi gan fiziski, gan garīgi, viņi spēja kontrolēt savas domas, jūtas un rīcību. Kalpojot Jehovam, viņi varēja attīstīt brīnišķīgas īpašības un pilnveidot savas spējas. Taču viņi atteicās no vērtīgās dāvanas, kas viņiem bija piešķirta. Apzināti grēkojot pret Jehovu, viņi gan sev, gan saviem pēcnācējiem liedza iespēju dzīvot tādu dzīvi, kādu cilvēkiem bija paredzējis Jehova. (1. Moz. 3:16—19.) Ādams un Ieva mums atstāja mantojumā briesmīgo ”slimību” — grēku. Jehova viņus pelnīti sodīja, bet mums viņš ir devis cerību uz glābšanu. (Ps. 103:10.)

Ko mūsu glābšana nozīmēja Jēzum

6., 7. a) Kā Jehova jau pašā sākumā lika saprast, ka cilvēku glābšana prasīs kaut ko vērtīgu? b) Ko bija sapratis Ābels un patriarhi, kas dzīvoja laikā, kad vēl nebija dota bauslība?

⁶ Jehova zināja, ka Ādama un Ievas pēcnācēju glābšana prasīs ļoti daudz. No pravietojuma, kas lasāms 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, mēs uzzinām, ar ko šī glābšana ir saistīta. Jehova apsolīja sagādāt ”dzimumu” — glābēju, kas kādu dienu iznīcinās Sātanu. Tomēr arī pašam glābējam būs jācieš, kad viņam simboliskā ziņā tiks iekosts papēdī. Var saprast, ka tas ir saistīts ar sāpēm un grūtībām, bet ko īsti tas nozīmēja? Kas Jehovas izraudzītajam glābējam bija jāiztur?

 ⁷ Lai izglābtu cilvēci no grēka, glābējam bija jāsniedz izpirkums, kas samierinātu cilvēkus ar Dievu un novērstu grēka sekas. Kā to varēja panākt? Jau agrīnie Jehovas kalpi saprata, ka būs vajadzīgs kāds upuris. Kad dievbijīgais Ābels upurēja Jehovam dzīvniekus, Jehova viņu uzlūkoja ar labvēlību. Vēlāk arī tādi Dievam uzticīgi patriarhi kā Noa, Ābrahāms, Jēkabs un Ījabs tuvojās Dievam ar upuriem, kas viņam bija patīkami. (1. Moz. 4:4; 8:20, 21; 22:13; 31:54; Īj. 1:5.) Mozus bauslība Dieva kalpiem palīdzēja vēl labāk saprast upuru lielo nozīmi.

8. Ko augstais priesteris darīja Salīdzināšanas dienā?

⁸ Pie pašiem svarīgākajiem bauslībā noteiktajiem upuriem piederēja tie, kas tika nesti Salīdzināšanas dienā. Šajā dienā augstais priesteris veica vairākas darbības, kurām bija simboliska nozīme. Viņš Jehovam nesa grēku upurus — vispirms par priesteriem un pēc tam par pārējo tautu. Augstais priesteris iegāja saiešanas telts vai tempļa vissvētākajā vietā, kur drīkstēja ieiet tikai viņš un tikai vienu reizi gadā — Salīdzināšanas dienā. Tur viņš derības šķirsta priekšā slacīja upurēto dzīvnieku asinis. Virs derības šķirsta reizēm bija redzams spožs mākonis, kas simbolizēja Dieva Jehovas klātbūtni. (2. Moz. 25:22; 3. Moz. 16:1—30.)

9. a) Ko Salīdzināšanas dienā pravietiski attēloja augstais priesteris, un uz ko norādīja viņa nestie upuri? b) Ko simbolizēja augstā priestera ieiešana vissvētākajā vietā?

⁹ Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, paskaidroja, uz ko simboliski norādīja priestera darbības. Pāvils minēja, ka augstais priesteris pravietiski attēloja Mesiju, Jēzu Kristu, bet viņa nestie upuri norādīja uz Kristus upura nāvi. (Ebr. 9:11—14.) Kristus nevainojamais upuris sagādā izpirkumu divām cilvēku grupām — 144 tūkstošiem ar garu svaidīto Kristus brāļu, kas izraudzīti kļūt par priesteriem, un ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Augstā priestera ieiešana vissvētākajā vietā pravietiski norādīja uz to, kā Jēzum bija jāieiet debesīs, lai nodotu Dievam Jehovam sava izpirkuma upura vērtību. (Ebr. 9:24, 25.)

10. Kas Bībeles pravietojumos bija teikts par to, kas notiks ar Mesiju?

¹⁰ Ādama un Ievas pēcnācēju glābšana prasīja kaut ko ļoti vērtīgu. Mesijam bija jāziedo sava dzīvība. Pravieši, kuru grāmatas ir ietvertas Ebreju rakstos, spilgti aprakstīja, kas notiks ar Mesiju. Piemēram, pravietis Daniēls skaidri pateica, ka ”svaidītais valdnieks” tiks nogalināts — viņš atdos savu dzīvību, lai ”izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus”. (Dan. 9:24—26.) Jesaja pravietoja, ka Mesija, kas nesīs nepilnīgo cilvēku grēkus, tiks atraidīts, vajāts un sodīts ar nāvi. (Jes. 53:4, 5, 7.)

11. Kā Jehovas Dēls apliecināja gatavību atdot savu dzīvību mūsu labā?

¹¹ Jau pirms nākšanas uz zemi Dieva vienpiedzimušais Dēls zināja, ko no viņa prasīs cilvēku glābšana, — viņam būs smagi jācieš un jātiek nogalinātam. Vai viņš  iebilda un pretojās, kad Tēvs viņam to darīja zināmu? Gluži pretēji, viņš pazemīgi pakļāvās Tēva gribai. (Jes. 50:4—6.) Arī tad, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš paklausīgi pildīja sava Tēva prātu. Kāpēc Jēzum bija tāda nostāja? Atbilde ir redzama viņa vārdos: ”Es Tēvu mīlu.” Viņš minēja vēl kādu iemeslu: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 14:31; 15:13.) Tātad mūsu glābšana lielā mērā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Jehovas Dēla parādītajai mīlestībai. Kaut arī viņam bija jāupurē pilnīga cilvēka dzīvība, viņš ar prieku to darīja, lai mūs glābtu.

Ko mūsu glābšana nozīmēja Jehovam

12. Kurš noteica, ka ir vajadzīgs izpirkums, un kas viņu uz to mudināja?

¹² Jēzus nebija tas, kurš izlēma, ka ir jānes izpirkuma upuris. To, ka cilvēku glābšanai ir nepieciešams šāds upuris, noteica Jehova. No vārdiem, ko rakstīja apustulis Pāvils, izriet, ka altāris, uz kura templī tika nesti upuri, attēloja Jehovas gribu. (Ebr. 10:10.) Tātad par glābšanu, ko mums ir sagādājis Kristus upuris, mums pirmām kārtām jāpateicas Jehovam. (Lūk. 1:68.) Šī glābšana atklāj Jehovas gribu un liecina par viņa neizmērojamo mīlestību pret cilvēkiem. (Nolasīt Jāņa 3:16.)

13., 14. Kā Ābrahāma pieredzētais mums palīdz dziļāk saprast, ko mūsu labā ir paveicis Jehova?

¹³ Ko no Jehovas prasīja šāda mīlestības izpausme? Mums nav viegli to aptvert, tomēr Bībelē ir aprakstīts kāds gadījums, kas mums šajā ziņā var palīdzēt. Jehova savam uzticīgajam kalpam Ābrahāmam lika paveikt kaut ko neiedomājami grūtu — upurēt savu dēlu Īzāku. Ābrahāms bija ļoti gādīgs un mīlošs tēvs. Jehova Īzāku nosauca par Ābrahāma ”vienīgo dēlu, kuru [viņš] mīl”. (1. Moz. 22:2.) Kaut arī Ābrahāms ļoti mīlēja Īzāku, pildīt Jehovas gribu viņam bija vēl svarīgāk, tāpēc viņš paklausīja Jehovas norādījumam. Tomēr Jehova neļāva Ābrahāmam izdarīt to, ko viņš pats gatavojās paveikt nākotnē, — upurēt savu dēlu. Dievs sūtīja eņģeli, kas apturēja Ābrahāmu, pirms tas paspēja upurēt Īzāku. Ābrahāms bija tik cieši apņēmies paklausīt Dievam šajā grūtajā pārbaudījumā, ka bija pārliecināts — vienīgā cerība viņam atkal redzēt savu dēlu dzīvu būs tad, kad tas būs piecelts no nāves. Bet viņš nešaubīgi ticēja, ka Dievs uzmodinās viņa dēlu no mirušajiem. Kā rakstīja Pāvils, Ābrahāms, ”līdzībā runājot, saņēma Īzaku atpakaļ no nāves”. (Ebr. 11:19, JD-07.)

¹⁴ Vai jūs varat iedomāties, kādas sāpes juta Ābrahāms, gatavodamies upurēt savu dēlu? Ābrahāma pieredzētais savā ziņā palīdz saprast, kā jutās Jehova, kad upurēja savu mīļoto Dēlu. (Mat. 3:17.) Taču jāņem vērā, ka Jehovas sāpes, domājams, bija daudz dziļākas. Viņš kopā ar Dēlu bija pavadījis miljoniem, varbūt pat miljardiem gadu. Dēls ar prieku darbojās kopā ar Tēvu, būdams viņa palīgs un pārstāvis  jeb ”Vārds”. (Jāņa 1:1; Sal. Pam. 8:22, 30, 31.) Mēs pat nespējam iztēloties, kas Jehovam bija jāpārcieš, redzot, kā viņa Dēls tiek spīdzināts, izsmiets un beigās nogalināts kā noziedznieks. Mūsu glābšana Jehovam maksāja ļoti dārgi. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam viņa sagādāto glābšanu?

Kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam Jehovas sagādāto glābšanu?

15. Ko Jēzus paveica, kad atgriezās debesīs, un kas tāpēc kļuva iespējams?

¹⁵ Pēc tam, kad Jēzus bija piecelts no nāves un atgriezies debesīs, viņam bija jāpaveic vēl kaut kas nozīmīgs. Nonācis pie sava mīļā Tēva, viņš tam nodeva sava upura vērtību. Tas pavēra ceļu bagātīgām svētībām. Kļuva iespējams saņemt pilnīgu piedošanu par grēkiem, vispirms par svaidīto Kristus brāļu grēkiem un vēlāk arī par ”visas pasaules grēku”. Pateicoties šim upurim, visi, kas no sirds nožēlo savus grēkus un kļūst par patiesajiem Kristus sekotājiem, var iegūt tīru stāvokli Dieva Jehovas priekšā. (1. Jāņa 2:2.) Kā tas attiecas uz mums?

16. Ar kādu piemēru varētu paskaidrot, cik svarīgi ir augstu vērtēt Jehovas sagādāto glābšanu?

¹⁶ Atgriezīsimies pie raksta sākumā minētās ilustrācijas. Pieņemsim, ka ārsts, kas ir atklājis, kā ārstēt jūsu slimību, vēršas pie visiem pacientiem jūsu palātā, apsolot, ka ikviens, kas piekritīs ārstēšanai un ievēros noteikto režīmu, katrā ziņā izveseļosies. Kā būtu, ja lielākā daļa slimnieku atteiktos ievērot ārsta norādījumus, iebilstot, ka dzert zāles un ievērot noteikto režīmu viņiem ir par grūtu? Vai jūs viņiem pievienotos, pat ja jums būtu zināmi fakti par konkrētās ārstēšanas metodes efektivitāti? Protams, jūs tā nerīkotos. Jūs noteikti ar pateicību pieņemtu ārstēšanu, rūpīgi ievērotu ārsta norādījumus un, iespējams, stāstītu arī citiem par savu lēmumu. Šis piemērs ļauj saprast, cik svarīgi mums katram ir apliecināt Jehovam, ka augstu vērtējam glābšanu, ko viņš mums ir sagādājis ar sava Dēla izpirkuma upura starpniecību. (Nolasīt Romiešiem 6:17, 18.)

17. Kā mēs varam apliecināt savu pateicību par to, ko Jehova ir darījis mūsu glābšanai?

¹⁷ Ja mēs esam pateicīgi par to, ko Jehova un viņa Dēls ir darījuši, lai glābtu mūs no grēka un nāves, mēs to apliecinām savos darbos. (1. Jāņa 5:3.) Mēs cīnāmies pret iedzimto noslieci uz grēku un cenšamies nepieļaut, ka mēs sāktu apzināti grēkot un dzīvot divējādu dzīvi. Ja mēs tīši grēkotu, mēs parādītu, ka nenovērtējam izpirkuma upuri un neesam par to pateicīgi. Mums jāapliecina sava pateicība, cenšoties palikt tīriem Dieva acīs. (2. Pēt. 3:14.) Tāpat mums jāstāsta citiem par brīnišķīgo cerību uz glābšanu, lai arī viņi varētu iegūt tīru stāvokli Jehovas priekšā un cerību uz mūžīgu dzīvi. (1. Tim. 4:16.) Jehova un viņa Dēls ir pelnījuši, lai mēs netaupītu savu laiku un spēkus, viņus slavējot. (Marka 12:28—30.) Tikai iedomājieties! Pienāks laiks, kad mēs būsim pilnīgi brīvi no grēka. Mēs varēsim dzīvot tādu dzīvi, kādu Dievs bija iecerējis pašā sākumā, — mēs būsim pilnīgi un dzīvosim mūžīgi. Tas viss būs iespējams vienīgi tāpēc, ka Jehova tik daudz ir darījis, lai mūs izglābtu! (Rom. 8:21.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mums ir ļoti nepieciešama glābšana?

• Kā jūs ietekmē Jēzus pašaizliedzība?

• Ko no Jehovas prasīja cilvēku glābšana?

• Uz ko jūs mudina pateicība par Jehovas sagādāto glābšanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 27. lpp.]

Salīdzināšanas dienā augstais priesteris simboliski attēloja to, kas būs jāpaveic Mesijam

[Attēls 28. lpp.]

Ābrahāma pieredzētais mums ļauj dziļāk saprast, ko mūsu glābšana nozīmēja Jehovam