Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Esiet dedzīgi garā”

”Esiet dedzīgi garā”

”Esiet dedzīgi garā”

”Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot tam Kungam.” (Rom. 12:11.)

1. Kāpēc izraēlieši upurēja Jehovam dzīvniekus, kā arī nesa citus upurus?

JEHOVA augstu vērtē upurus, ar kuriem viņa kalpi apliecina savu mīlestību pret viņu un vēlēšanos pildīt viņa gribu. Senatnē Dievam tika upurēti dzīvnieki un nesti arī citi ziedojumi. Šie upuri bija noteikti Mozus bauslībā, un tie izraēliešiem bija jānes, ja viņi vēlējās saņemt grēku piedošanu, kā arī parādīt Dievam savu pateicību. No kristiešiem Jehova neprasa tādus upurus, kādi bija jānes senatnē. Bet, kā var redzēt no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem, 12. nodaļas, arī mums ir jānes Dievam kāds upuris. Kas tas ir par upuri?

”Dzīvs.. upuris”

2. Kā ir jādzīvo kristiešiem, un ko tas sevī ietver?

2 Nolasīt Romiešiem 12:1, 2. Savas vēstules sākumā Pāvils norādīja, ka svaidītie kristieši — gan ebreji, gan cittautieši — iegūst taisnīgu stāvokli Dieva priekšā ar savu ticību, nevis ar darbiem. (Rom. 1:16; 3:20—24.) Tālāk, 12. nodaļā, Pāvils paskaidroja, ka kristiešiem sava pateicība Dievam ir jāapliecina ar pašaizliedzīgu dzīvi. Lai to darītu, mums ir nepieciešams ”atjaunoties savā garā”. Tā kā esam mantojuši nepilnību, mēs esam pakļauti ”grēka un nāves likumam”. (Rom. 8:2.) Tāpēc mums ir jāpārveido sevi un ”jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā”, krasi mainot savu prāta ievirzi. (Efez. 4:23.) Šādas būtiskas izmaiņas ir iespējams veikt tikai ar Dieva un viņa svētā gara palīdzību. Turklāt arī mums pašiem ir daudz jāpūlas. Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai mēs ”netaptu šai pasaulei līdzīgi” un nepārņemtu pasaulē izplatītās zemās morāles normas, degradējošo izklaidi un nepareizo domāšanu. (Efez. 2:1—3.)

3. Kas mūs mudina veikt savu kalpošanu?

3 Pāvils mudināja kristiešus censties ”pareizi saprast, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. Kāpēc mēs katru dienu lasām Bībeli, pārdomājam izlasīto, lūdzam Dievu, apmeklējam kristiešu sapulces un piedalāmies labās vēsts sludināšanā? Vai tāpēc, ka draudzes vecākie mūs mudina to darīt? Protams, mēs esam pateicīgi par vērtīgajiem atgādinājumiem, kurus izsaka vecākie. Taču savu kristīgo kalpošanu mēs veicam tādēļ, ka Dieva gars mūs rosina parādīt patiesu mīlestību pret Dievu. Turklāt mēs paši esam pārliecinājušies, ka tas, ko mēs darām kalpošanā, ir saskaņā ar Dieva gribu. (Cak. 4:6; Efez. 5:10.) Apziņa, ka ar savu neliekuļoto kristīgo dzīvi mēs varam iegūt Dieva labvēlību, mums sagādā lielu prieku un gandarījumu.

”Dažādas dāvanas”

4., 5. Kā kristiešu draudzes vecākajiem jāizmanto savas dāvanas?

4 Nolasīt Romiešiem 12:6—8, 11. Pāvils paskaidroja, ka ”mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas”. Dažas no ”dāvanām”, kuras Pāvils tālāk pieminēja, piemēram, citu kristiešu pamācīšana, galvenokārt ir dotas draudzes vecākajiem, kuriem savi pienākumi ”jāpilda rūpīgi”.

5 Pāvils rakstīja, ka vecāko dedzībai bija jābūt redzamai tajā, kā viņi mācīja un pildīja citus kalpošanas pienākumus. Spriežot pēc konteksta, Pāvils šajā vietā runāja par kalpošanu draudzē, kura ir kā ”viena miesa”. (Rom. 12:4, 5.) Par līdzīgu kalpošanu ir runāts arī Apustuļu darbos, 6. nodaļas 4. pantā, kur ir lasāmi apustuļu vārdi: ”Mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” Ko šī kalpošana sevī ietver? Kristiešu vecākie izmanto savas dāvanas, lai stiprinātu draudzes locekļus. Viņi uzticīgi veic savus pienākumus un labprāt sniedz draudzei nepieciešamo vadību un atbalstu, ar lūgšanām pārdomājot Dieva Rakstus, padziļināti pētot dažādus jautājumus, rūpīgi mācot draudzi un gādājot par draudzes locekļu garīgajām vajadzībām. Draudzes pārraugiem jāizmanto savas dāvanas pēc labākās sirdsapziņas un ar prieku jārūpējas par Jehovas avīm. (Rom. 12:7, 8; 1. Pēt. 5:1—3.)

6. Kā mēs varam sekot padomam, kurš ir dots Romiešiem 12:11, kas ir šī raksta tēmas pants?

6 Pāvils rakstīja: ”Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot tam Kungam.” Ja mēs pamanām, ka mums ir izveidojusies nevērīga attieksme pret kalpošanu, mums būtu jāpārdomā, vai mēs nevarētu uzlabot savus Bībeles studēšanas paradumus, kā arī biežāk un dedzīgāk lūgt Jehovam viņa garu, kas mums palīdzēs atjaunot dedzību. (Lūk. 11:9, 13; Atkl. 2:4; 3:14, 15, 19.) Svētais gars kristiešiem pirmajā gadsimtā deva spēku sludināt ”Dieva lielos darbus”. (Ap. d. 2:4, 11.) Šis gars arī mūs var pamudināt ar prieku veikt savu kalpošanu un ”būt dedzīgiem garā”.

Būsim pazemīgi

7. Kāpēc mums kalpošanā ir jāparāda pazemība?

7 Nolasīt Romiešiem 12:3, 16. * Ja mums piemīt kādas īpašas spējas, tad tas ir tāpēc, ka Jehova parāda pret mums savu žēlastību. Citā vēstulē Pāvils rakstīja: ”Mūsu spējas ir no Dieva.” (2. Kor. 3:5, JD-07.) Tātad mums nav iemesla paaugstināt sevi. Mums ir pazemīgi jāatzīst, ka viss, ko mēs sasniedzam kalpošanā, ir iespējams tāpēc, ka Dievs dod savu svētību, nevis tāpēc, ka mēs paši būtu ļoti spējīgi. (1. Kor. 3:6, 7.) Pāvils par to rakstīja šādus vārdus: ”Es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt.” (Str.) Protams, mums ir vajadzīga pašcieņa, un mēs varam priecāties par to, ko darām, kalpojot Jehovam. Taču, ja būsim pazemīgi un apzināsimies savus ierobežojumus, mēs nekļūsim pašpārliecināti. Vienmēr centīsimies par sevi ”domāt saprātīgi” (Str).

8. Kas mums var palīdzēt nekļūt iedomīgiem?

8 Lielīties ar saviem sasniegumiem kalpošanā nebūtu gudri. Tas, ”kas audzē”, ir Dievs. (1. Kor. 3:7.) Pāvils norādīja, ka Dievs katram draudzes loceklim ir piešķīris savu ”ticības mēru”. Mums būtu nevis jāuzskata, ka esam pārāki par citiem draudzes locekļiem, bet augstu jāvērtē tas, ko viņi paveic saskaņā ar viņiem piešķirto ”ticības mēru”. Pāvils tālāk rakstīja: ”Turiet vienādu prātu cits pret citu.” Kādā no savām vēstulēm apustulis Pāvils izteica mudinājumu, lai mēs visu darām ”ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi”. (Filip. 2:3.) Lai mēs atzītu, ka ikviens no brāļiem un māsām draudzē kaut kādā ziņā ir pārāks par mums, ir vajadzīga patiesa pazemība un apzināta piepūle. Pazemība mums palīdzēs nekļūt iedomīgiem un pašpārliecinātiem. Lai gan, veicot kādus īpašus pienākumus draudzē, daži kristieši varbūt nonāk citu uzmanības centrā, ikviens no mums var gūt dziļu gandarījumu, darot necilus darbus, ko citi bieži vien nemaz nepamana. (1. Pēt. 5:5.)

Kristiešu draudzes vienotība

9. Kādā ziņā svaidīto kristiešu draudze ir kā ”viena miesa”?

9 Nolasīt Romiešiem 12:4, 5, 9, 10. Pāvils svaidītos kristiešus salīdzināja ar vienu miesu, kuras locekļi vienoti darbojas sava galvas — Kristus — vadībā. (Kol. 1:18.) Pāvils viņiem atgādināja, ka ”vienā miesā ir daudz locekļu” un ka arī viņi ”daudzi kopā ir viena miesa Kristū”. Līdzīgus vārdus Pāvils rakstīja arī kristiešiem Efesā: ”Visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efez. 4:15, 16.)

10. Kam ”citas avis” pakļaujas?

10 ”Citas avis” nepieder pie Kristus miesas, taču arī šie kristieši var daudz ko mācīties no Pāvila minētā salīdzinājuma. (Jāņa 10:16.) Pāvils rakstīja, ka Jehova ”visu.. ir nolicis zem viņa [Kristus] kājām, bet viņu pašu visās lietās iecēlis par galvu draudzei”. (Efez. 1:22.) Mūsdienās citas avis ir daļa no ”visa”, ko Jehova ir uzticējis savam Dēlam. Tāpat viņi pieder pie ”mantām” jeb īpašumiem, ko Kristus ir nodevis ”uzticīgā un gudrā kalpa” rīcībā. (Mat. 24:45—47.) Tāpēc arī kristiešiem, kuriem ir cerība dzīvot uz zemes, ir jāatzīst Kristus par savu galvu un jāpakļaujas uzticīgajam un gudrajam kalpam un Vadošajai padomei, kas to pārstāv, kā arī vīriešiem, kuri ir iecelti par pārraugiem draudzēs. (Ebr. 13:7, 17.) Šāda nostāja veicina kristiešu vienotību.

11. Kas ir mūsu vienotības pamatā, un kādus padomus deva apustulis Pāvils?

11 Kristiešu vienotības pamatā ir ”mīlestība, kas ir pilnības saite”. (Kol. 3:14.) Vēstulē romiešiem, 12. nodaļā, apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. [..] Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” Patiesa mīlestība palīdz draudzes locekļiem parādīt cieņu citam pret citu. Pāvils aicināja: ”Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” Protams, jāatceras, ka kristiešu mīlestība nav pārlieku iecietīga. Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai uzturētu draudzi tīru. Mudinādams kristiešus mīlēt ticības biedrus, Pāvils viņiem ieteica: ”Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.”

Parādīsim viesmīlību

12. Kādu paraugu rādīja kristieši, kas dzīvoja senajā Maķedonijā?

12 Nolasīt Romiešiem 12:13. Mīlestība pret brāļiem un māsām mūs mudina cik iespējams ”palīdzēt svētajiem viņu vajadzībās”. Pat ja mums materiālā ziņā nepieder daudz, mēs varam dalīties tajā, kas mums ir. Pieminēdams palīdzības sūtījumu, ko Maķedonijas kristieši bija nodevuši brāļiem Jūdejā, Pāvils rakstīja: ”Jo tur, lai gan bēdu smagi pārbaudīti un paši dzīvodami lielā nabadzībā, viņu prieks izpaudies lielā sirsnībā; tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu; ar lielu sirsnību tie piedāvāja savu kalpošanu svētajiem mīlestībā.” (2. Kor. 8:2—4.) Lai gan kristieši, kas dzīvoja Maķedonijā, bija nabadzīgi, viņi bija ļoti dāsni. Iespēju palīdzēt brāļiem Jūdejā, kuri bija nonākuši trūkumā, viņi uzskatīja par lielu godu.

13. Ko nozīmē ”censties parādīt viesmīlību”?

13 Ar vārdiem ”centieties parādīt viesmīlību” ir tulkota grieķu valodas frāze, kas norāda uz aktīvu iniciatīvas uzņemšanos. Kādā Bībeles izdevumā šī panta daļa skan: ”Meklējiet iespējas būt viesmīlīgiem.” (The New Jerusalem Bible.) Mēs varam parādīt viesmīlību, piemēram, uzaicinot citus pie sevis uz maltīti, un tas ir ļoti labs veids, kā apliecināt nesavtīgu mīlestību. Taču tad, ja aktīvi meklējam iespējas būt viesmīlīgiem, mēs pamanīsim arī daudzas citas situācijas, kurās varam paust viesmīlību. Piemēram, ja materiālās iespējas vai veselības stāvoklis mums neļauj pagatavot viesiem maltīti, mēs varam ielūgt viņus pie sevis padzert kopā tēju vai kafiju, un arī tā mēs apliecināsim viņiem viesmīlību.

14. a) No kādiem vārdiem ir veidots grieķu valodas vārds, kas nozīmē ”viesmīlība”? b) Kā mēs sludināšanā varam apliecināt mīlestību pret ārzemniekiem?

14 Viesmīlība ir saistīta ar mūsu attieksmi pret citiem. Grieķu valodā vārds, kas nozīmē ”viesmīlība”, ir veidots no vārdiem ”svešinieks” un ”mīlestība”. Kāda ir mūsu attieksme pret svešiniekiem, piemēram, pret citu tautību cilvēkiem? Daudzi kristieši mācās kādu jaunu valodu, lai varētu sludināt iebraucējiem, kuri ir apmetušies viņu draudzes teritorijā. Par viņiem neapšaubāmi var teikt, ka viņi ”cenšas parādīt viesmīlību”. Protams, lielai daļai no mums apstākļi neļauj apgūt kādu svešvalodu. Tomēr mēs visi varam censties palīdzēt ārzemniekiem, izmantojot brošūriņu Labā vēsts visām tautām, kurā daudzās valodās ir ietverts īss teksts par Bībeles vēsti. Kādas sekmes jūs esat guvuši, lietojot šo brošūriņu sludināšanā?

Būsim iejūtīgi

15. Kā Jēzus paraugs mums palīdz sekot padomam, kas ir izteikts Romiešiem 12:15?

15 Nolasīt Romiešiem 12:15. Padomu, ko Pāvils ir devis šajā pantā, var izteikt divos vārdos: esiet iejūtīgi. Mums ir jāmācās ne tikai saprast, bet arī izjust to, ko jūt citi, — vai tas būtu prieks vai bēdas. Ja mēs esam dedzīgi garā, būs redzams, ka mēs priecājamies līdz ar citiem un jūtam viņiem līdzi bēdās. Kad 70 mācekļi, ko Jēzus Kristus bija izsūtījis sludināt, atgriezās un stāstīja par savām labajām sekmēm, Jēzus ”kļuva priecīgs Svētajā Garā”. (Lūk. 10:17—21.) Viņš priecājās kopā ar mācekļiem. Turpretī citā reizē, kad bija nomiris viņa draugs Lācars, Jēzus ”raudāja ar tiem, kas raud”. (Jāņa 11:32—35.)

16. Kā mēs varam parādīt iejūtību, un kam jo īpaši tas ir jādara?

16 Mēs vēlamies sekot Jēzus paraugam un būt iejūtīgi. Ja kāds kristietis ir priecīgs, mēs priecājamies līdz ar viņu. Tāpat mums būtu jāpievērš uzmanība tiem brāļiem un māsām, kas izjūt sāpes un bēdas. Bieži lielu atvieglojumu ticības biedram, kas cieš emocionālas sāpes, mēs sagādājam jau ar to vien, ka nesteidzīgi un līdzjūtīgi viņu uzklausām. Un reizēm mūsu sirsnīgā līdzjūtība var izpausties arī asarās. (1. Pēt. 1:22.) Pāvila padoms par iejūtību jo īpaši jāievēro draudzes vecākajiem.

17. Ko mēs esam aplūkojuši šajā rakstā, un kam ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

17 Šajā rakstā mēs aplūkojām vairākus pantus no Vēstules romiešiem, 12. nodaļas, kuros ir ietverti padomi, kas skar mūsu kristīgo dzīvi un attiecības ar ticības biedriem. Nākamajā rakstā ir iztirzāti atlikušie šīs nodaļas panti, kuros ir pievērsta uzmanība tam, kādai ir jābūt mūsu nostājai un rīcībai attiecībās ar cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes, arī tādiem, kas mums pretojas un mūs vajā.

[Zemsvītras piezīme]

^ 7. rk. Rom. 12:3 (Str): ”Jo, pateicoties žēlastībai, kas man dota, es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi saskaņā ar to ticības mēru, kādu katram Dievs piešķīris.”

Atkārtojumam

• Kā mēs varam apliecināt, ka esam ”dedzīgi garā”?

• Kāpēc mums ir jākalpo Dievam ar pazemību?

• Kā mēs saviem ticības biedriem varam parādīt iejūtību un līdzjūtību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 4. lpp.]

Kāpēc mēs piedalāmies šajās kristīgās kalpošanas jomās?

[Attēls 6. lpp.]

Kā ikviens no mums var palīdzēt citu tautību cilvēkiem dzirdēt labo vēsti par Dieva Valstību?