”Jūs esat mani draugi”

”Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu.” (Jāņa 15:14.)

1., 2. a) Kāda atšķirīga pagātne bija Jēzus draugiem? b) Kāpēc mums ir svarīgi būt Jēzus draugiem?

MĀCEKĻIEM, kas kopā ar Jēzu sēdēja kādā augšistabā Jeruzalemē, bija ļoti atšķirīga pagātne. Pēteris un viņa brālis Andrejs agrāk bija nodarbojušies ar zvejniecību. Matejs bija bijis nodokļu ievācējs — tas bija amats, kurš ebreju acīs bija nicināms. Kādi no mācekļiem, piemēram, Jēkabs un Jānis, iespējams, pazina Jēzu jau kopš bērnības. Savukārt citi, tāpat kā Nātānaēls, acīmredzot bija pazīstami ar Jēzu tikai dažus gadus. (Jāņa 1:43—50.) Tomēr visi, kas bija kopā ar Jēzu šajā nozīmīgajā Pashas svētku vakarā, bija pārliecināti, ka viņš ir apsolītais Mesija, dzīvā Dieva Dēls. (Jāņa 6:68, 69.) Viņi noteikti jutās ļoti saviļņoti, kad Jēzus viņiem teica: ”Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15.)

² Šie vārdi, ko Jēzus sacīja saviem uzticīgajiem apustuļiem, būtībā attiecas uz visiem svaidītajiem kristiešiem un plašākā nozīmē arī uz viņu biedriem, kas pieder pie ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Mums visiem ir godpilna iespēja būt Jēzus draugiem. Draudzība ar Jēzu ir ārkārtīgi svarīga, jo, izveidojot draudzību ar viņu, mēs kļūstam arī par Jehovas draugiem. Patiesībā cilvēks nespēj tuvoties Jehovam, ja viņš vispirms netuvojas Kristum. (Nolasīt Jāņa 14:6, 21.) Kas jādara, lai izveidotu un saglabātu draudzību ar Jēzu? Pirms pievēršam uzmanību šim nozīmīgajam jautājumam, apskatīsim, kāds draugs bija Jēzus un ko mēs varam mācīties no tā, kā Jēzus mācekļi atsaucās uz viņa draudzību.

Jēzus bija labs draugs saviem mācekļiem

3. Ar kādiem cilvēkiem Jēzus veidoja draudzīgas attiecības?

³ ”Tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz,” rakstīja gudrais ķēniņš Salamans. (Sal. Pam. 14:20.) Šis novērojums pievērš uzmanību tendencei, kāda ir raksturīga nepilnīgiem cilvēkiem, — daudzi veido draudzību, domājot vienīgi par to, ko viņi no tās iegūs. Jēzum šādas vājības nebija. Viņu neiespaidoja cilvēku materiālais un sabiedriskais stāvoklis. Tiesa, reiz Jēzus, saticis kādu bagātu un ietekmīgu jaunekli, ”viņu iemīlēja” un aicināja kļūt par savu sekotāju. Tomēr Jēzus šim jaunajam vīrietim teica, ka viņam ir jāpārdod viss, kas viņam ir, un jāizdala nauda nabagiem. (Marka 10:17—22; Lūk. 18:18, 23.) Jēzus bija pazīstams nevis ar to, ka biedrojās ar bagātajiem un ietekmīgajiem, bet ar to, ka draudzīgi izturējās pret vienkāršiem, citu nicinātiem cilvēkiem. (Mat. 11:19.)

4. Kas parāda, ka Jēzus draugiem bija savi trūkumi?

⁴ Nevar noliegt, ka Jēzus draugiem bija savas vājības un nepilnības. Reiz Pēterim pietrūka garīga skatījuma kādā jautājumā. (Mat. 16:21—23.) Jēkabs un Jānis, godkāres dzīti, lūdza, lai Jēzus viņiem piešķir ievērojamu stāvokli Dieva Valstībā. Viņu rīcība sadusmoja pārējos mācekļus, jo mācekļi savā starpā nemitīgi sacentās par to, kurš no viņiem ir ievērojamākais. Taču Jēzus pacietīgi centās labot savu draugu domāšanu un neļāvās aizkaitinājumam. (Mat. 20:20—28.)

5., 6. a) Kāpēc Jēzus uzturēja draudzību ar saviem apustuļiem? b) Kāpēc Jēzus pārtrauca draudzību ar Jūdu?

⁵ Jēzus uzturēja draudzību ar šiem nepilnīgajiem cilvēkiem, bet tas nebija tāpēc, ka  viņš būtu pārlieku iecietīgs vai neredzētu savu draugu trūkumus. Jēzus pievērsa uzmanību mācekļu labajiem nodomiem un viņu labajām īpašībām. Piemēram, vienā no Jēzus dzīves grūtākajiem brīžiem Pēteris, Jēkabs un Jānis iemiga un neatbalstīja Jēzu, un viņš, saprotams, jutās vīlies. Tomēr viņš zināja, ka mācekļiem nebija sliktu motīvu, un to apliecināja ar vārdiem: ”Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mat. 26:41.)

⁶ Turpretī draudzību ar Jūdu Iskariotu Jēzus pārtrauca. Kaut arī Jūda izturējās tā, it kā joprojām būtu Jēzus draugs, Jēzus redzēja, ka viņa agrākais tuvais biedrs ir ļāvis savai sirdij kļūt ļaunai. Kļūdams par pasaules draugu, Jūda bija padarījis sevi par Dieva ienaidnieku. (Jēk. 4:4.) Tāpēc savas dzīves pēdējā vakarā Jēzus atļāva Jūdam aiziet un tikai pēc tam apliecināja savu draudzību atlikušajiem 11 apustuļiem, kas bija viņam uzticīgi. (Jāņa 13:21—35.)

7., 8. Kā Jēzus apliecināja mīlestību pret saviem draugiem?

⁷ Jēzus nekoncentrējās uz savu uzticīgo draugu kļūdām un no sirds rūpējās par viņiem. Piemēram, viņš lūdza savam Tēvam aizsargāt mācekļus pārbaudījumos. (Nolasīt Jāņa 17:11.) Jēzus ņēma vērā mācekļu iespējas. (Marka 6:30—32.) Turklāt Jēzus vēlējās ne tikai pastāstīt mācekļiem, ko viņš pats domā, bet arī dzirdēt un saprast, ko domā un jūt viņi. (Mat. 16:13—16; 17:24—26.)

⁸ Jēzus dzīvoja un mira savu draugu labā. Protams, viņš zināja, ka viņam ir jāupurē dzīvība, lai apmierinātu sava Tēva taisnīguma prasības. (Mat. 26:27, 28; Ebr. 9:22, 28.) Taču viņa upuris bija arī mīlestības izpausme. ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī,” teica Jēzus, ”ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.)

Kā mācekļi atsaucās uz Jēzus draudzību

9., 10. Kā Jēzus nesavtība ietekmēja cilvēkus?

⁹ Jēzus dāsni veltīja citiem savu laiku, spēkus un uzmanību, tāpēc cilvēki tiecās pie viņa un bija priecīgi kaut ko darīt viņa labā. (Lūk. 8:1—3.) Pamatojoties uz paša pieredzi, Jēzus varēja teikt: ”Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūk. 6:38.)

¹⁰ Protams, bija arī tādi cilvēki, kas gribēja būt kopā ar Jēzu tikai tāpēc, ka varēja no viņa kaut ko saņemt. Nepareizi sapratuši kādu no Jēzus mācībām, šie viltus draugi viņu atstāja. Viņi nevis gaidīja, līdz Jēzus kliedēs viņu šaubas, bet pārsteidzīgi izdarīja nepareizu secinājumu un novērsās no Jēzus. Turpretī apustuļi palika uzticīgi Jēzum. Viņu draudzība ar Jēzu Kristu bieži tika pārbaudīta,  bet viņi vienmēr centās atbalstīt Jēzu — arī tad, kad tas nebija viegli. (Nolasīt Jāņa 6:26, 56, 60, 66—68.) Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus viņiem ar atzinību teica: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.” (Lūk. 22:28.)

11., 12. Kā Jēzus iedrošināja savus mācekļus, un kā viņi rīkojās?

¹¹ Drīz pēc tam, kad Jēzus savus mācekļus bija uzslavējis par uzticību, viņi atstāja Jēzu. Mācekļi pieļāva, ka bailes no cilvēkiem uz brīdi pārmāc viņu mīlestību pret Jēzu Kristu. Arī šajā reizē Jēzus viņiem piedeva. Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus parādījās mācekļiem un apliecināja, ka joprojām ir viņu draugs. Vēl vairāk, viņš tiem uzticēja svarīgu uzdevumu — ”darīt par mācekļiem visas tautas” un būt viņa lieciniekiem ”līdz pat zemes malai”. (Mat. 28:19; Ap. d. 1:8, EAD.) Kā mācekļi rīkojās?

¹² Mācekļi ar visu sirdi un dvēseli nodevās labās vēsts sludināšanai. Ar Jehovas svētā gara palīdzību viņi drīz ”ar savu mācību bija piepildījuši Jeruzālemi”. (Ap. d. 5:27—29.) Pat saskārušies ar nāves draudiem, viņi nepārstāja pildīt Jēzus pavēli gatavot mācekļus. Nepilnus trīsdesmit gadus pēc tam, kad Jēzus saviem sekotājiem bija devis šo pavēli, apustulis Pāvils rakstīja, ka labā vēsts ir sludināta ”visai radībai apakš debesīm”. (Kol. 1:23.) Mācekļi apliecināja, ka viņi augstu vērtē draudzību ar Jēzu.

13. Kā Jēzus mācības ietekmēja viņa sekotājus?

¹³ Cilvēki, kas kļuva par Jēzus mācekļiem, ļāva Jēzus mācībām dziļi ietekmēt viņu dzīvi. Daudziem tas nozīmēja lielas izmaiņas rīcībā un personībā. Kādi no jaunajiem mācekļiem bija bijuši homoseksuālisti, laulības pārkāpēji, dzērāji vai zagļi. (1. Kor. 6:9—11.) Bija arī tādi, kam bija jāmaina sava attieksme pret cittautiešiem. (Ap. d. 10:25—28.) Tomēr viņi visi klausīja Jēzum — viņi novilka ”veco cilvēku” un apģērba ”jauno cilvēku”. (Efez. 4:20—24.) Viņi iepazina ”Kristus prātu”, proti, mācījās saprast Kristus domāšanas un rīcības veidu un centās viņam līdzināties. (1. Kor. 2:16.)

Draudzība ar Kristu mūsdienās

14. Ko Jēzus apsolīja izdarīt ”pastarajā laikā”?

¹⁴ Daudzi pirmā gadsimta kristieši Jēzu bija pazinuši personīgi vai vismaz bija viņu redzējuši pēc tam, kad viņš bija piecelts no nāves. Mums nav bijusi tāda izcila iespēja. Bet kā tādā gadījumā mēs varam izveidot draudzību ar Kristu? Mēs to varam darīt, piemēram, pakļaujoties vadībai, ko viņš sniedz ar uzticīgā un gudrā kalpa grupas starpniecību, kuru veido ar garu svaidītie Jēzus brāļi, kas joprojām dzīvo uz zemes. Jēzus apsolīja, ka ”pastarajā laikā” viņš šo kalpu iecels ”pār visām savām mantām”. (Mat. 24:3, 45—47.) Mūsdienās lielākā daļa no tiem, kas cenšas būt Kristus draugi, nepieder pie uzticīgā kalpa grupas. Kā viņu attieksme pret vadību, ko sniedz uzticīgais kalps, ietekmē viņu draudzību ar Kristu?

15. Ko Jēzus ņems vērā, nosakot, vai cilvēks pieder pie avīm vai āžiem?

¹⁵ Nolasīt Mateja 25:31—40. Kristiešus, kuri veido uzticīgā kalpa grupu, Jēzus nosauca par saviem brāļiem. Līdzībā par avju šķiršanu no āžiem Jēzus norādīja, ka to, kas tiek darīts viņa brāļiem, viņš uzskata par kaut ko tādu, kas ir darīts personīgi viņam. Jēzus pat teica, ka galvenais faktors, kas noteiks, vai cilvēks pieder pie avīm vai āžiem,  būs tas, kā šis cilvēks būs izturējies pret viņa ”vismazākiem brāļiem”. Tātad kristieši, kam ir cerība dzīvot uz zemes, apliecina savu vēlēšanos būt Kristus draugiem galvenokārt ar to, ka atbalsta uzticīgā kalpa grupu.

16., 17. Kā mēs varam apliecināt savu draudzību Kristus brāļiem?

¹⁶ Kā mēs varam apliecināt savu draudzību Kristus brāļiem, ja mums ir cerība dzīvot uz zemes Dieva Valstības pakļautībā? Pievērsīsim uzmanību trim veidiem, kā to darīt. Pirmkārt, mums no visas sirds ir jāpiedalās sludināšanā. Kristus saviem brāļiem pavēlēja sludināt labo vēsti visā pasaulē. (Mat. 24:14.) Tomēr Kristus brāļu atlikumam, kas vēl ir uz zemes, būtu grūti paveikt šo pienākumu bez to ticības biedru palīdzības, kuri pieder pie citām avīm. Patiesībā katru reizi, kad kāds no citu avju pulka piedalās sludināšanā, viņš palīdz Kristus brāļiem pildīt viņu svarīgo uzdevumu. Uzticīgā un gudrā kalpa grupa augstu vērtē citu avju parādīto draudzību, un to augstu vērtē arī Kristus.

¹⁷ Otrs veids, kā kristieši no citu avju pulka var palīdzēt Kristus brāļiem, ir materiāli atbalstīt sludināšanu. Jēzus savus sekotājus mudināja ”darīt sev draugus ar netaisno mamonu” jeb mantu. (Lūk. 16:9.) Protams, draudzību ar Jēzu un ar Jehovu nevar nopirkt. Taču, kad mēs izmantojam savus līdzekļus, lai atbalstītu to, kas tiek darīts Dieva Valstības labā, mēs apliecinām savu draudzību un mīlestību ne tikai vārdos, bet arī ”ar darbiem un ar patiesību”. (1. Jāņa 3:16—18.) Mēs sniedzam šādu atbalstu, kad sludinām, ziedojam naudu mūsu sapulču vietu celtniecībai un remontam un dodam ziedojumus pasaules mēroga sludināšanas darbam. Neatkarīgi no tā, vai mūsu ziedojums ir liels vai mazs, gan Jehova, gan Jēzus augstu vērtē mūsu labprātīgo devumu. (2. Kor. 9:7.)

18. Kāpēc mums ir jāklausa padomiem, kurus, pamatojoties uz Bībeli, mums dod draudzes vecākie?

¹⁸ Trešais veids, kā mēs varam parādīt, ka esam Kristus draugi, ir pakļauties draudzes vecāko norādījumiem. Šie vīrieši par vecākajiem ir iecelti ar svēto garu un Kristus vadībā. (Efez. 5:23.) ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebr. 13:17.) Reizēm mums varbūt nav viegli paklausīt padomiem, kurus, pamatojoties uz Bībeli, mums dod draudzes vecākie. Mums droši vien ir labi zināmi vecāko trūkumi, un tas var negatīvi ietekmēt mūsu attieksmi pret viņu sniegtajiem padomiem. Tomēr Kristus, būdams draudzes galva, ar prieku izmanto šos nepilnīgos cilvēkus. Tāpēc tas, kāda ir mūsu attieksme pret viņiem piešķirto varu, tieši ietekmē mūsu draudzību ar Kristu. Ja mēs nekoncentrējamies uz vecāko kļūdām un labprāt pakļaujamies viņu vadībai, mēs apliecinām savu mīlestību pret Kristu.

 Kur mēs varam atrast labus draugus

19., 20. Ko mēs varam atrast draudzē, un par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁹ Jēzus turpina par mums rūpēties — viņš mums ne tikai sniedz vadību ar mīlošu draudzes ganu starpniecību, bet arī dod iespēju draudzē atrast garīgas mātes, brāļus un māsas. (Nolasīt Marka 10:29, 30.) Kā reaģēja jūsu tuvinieki, kad jūs sākāt kontaktēties ar Jehovas lieciniekiem? Cerams, viņi atbalstīja jūsu centienus tuvoties Dievam un Jēzum Kristum. Taču Jēzus brīdināja, ka reizēm cilvēka ”paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki”. (Mat. 10:36.) Tāpēc ir ļoti mierinoši zināt, ka draudzē mēs varam atrast ”draugus, kuri ir labāki nekā brālis”. (Sal. Pam. 18:24.)

²⁰ Rakstīdams vēstuli kristiešiem Romā, apustulis Pāvils tās nobeigumā nodeva personiskus sveicienus daudziem ticības biedriem, un tas liecina, ka viņš kristiešu vidū bija ieguvis daudzus tuvus draugus. (Rom. 16:8—16.) Apustulis Jānis savu trešo vēstuli pabeidza ar vārdiem: ”Sveicini draugus, katru atsevišķi.” (3. Jāņa 15.) Acīmredzot arī viņš bija izveidojis ciešu draudzību ar daudziem ticības biedriem. Kā mēs varam sekot Jēzus un viņa agrīno sekotāju paraugam, ja ir runa par draudzību ar mūsu garīgajiem brāļiem un māsām? Nākamajā rakstā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu.

Kā jūs atbildētu?

• Kā Jēzus parādīja, ko nozīmē būt labam draugam?

• Kā mācekļi atsaucās uz Jēzus draudzību?

• Kā mēs varam apliecināt, ka esam Kristus draugi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 14. lpp.]

Jēzus no sirds interesējās par saviem draugiem

[Attēli 16. lpp.]

Kā mēs varam parādīt, ka vēlamies būt Kristus draugi?