Patiesa draudzība pasaulē, kurā trūkst mīlestības
Patiesa draudzība pasaulē, kurā trūkst mīlestības
”Tā ir mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.” (Jāņa 15:17.)
1. Kāpēc pirmā gadsimta kristiešiem bija jāuztur cieša draudzība savā starpā?
PĒDĒJĀ vakarā, ko Jēzus pavadīja uz zemes, viņš savus uzticīgos mācekļus mudināja, lai viņi būtu labi draugi savā starpā. Agrāk tajā pašā vakarā viņš bija teicis, ka mīlestība, ko mācekļi parādīs cits pret citu, liecinās, ka viņi ir Jēzus sekotāji. (Jāņa 13:35.) Apustuļiem bija jāsaglabā cieša draudzība savā starpā, lai viņi spētu izturēt gaidāmos pārbaudījumus un paveikt darbu, ko Jēzus viņiem gatavojās uzticēt. Pirmā gadsimta kristieši ņēma vērā Jēzus vārdus un kļuva pazīstami ar savu nelokāmo padevību Dievam un stipro mīlestību citam pret citu.
2. a) Ko mēs esam apņēmušies darīt, un kāpēc? b) Kādiem jautājumiem mēs pievērsīsim uzmanību?
2 Cik gan patīkami ir piederēt pie pasaules mēroga organizācijas, kuras locekļi seko pirmā gadsimta kristiešu mīlestības paraugam! Mēs esam apņēmušies klausīt Jēzus pavēlei un parādīt patiesu mīlestību ticības biedriem. Taču tagad, pēdējās dienās, cilvēkiem kopumā trūkst uzticības un mīlestības citam pret citu. (2. Tim. 3:1—3.) Daudzas draudzības ir virspusējas, un to pamatā ir savtīgi motīvi. Lai citi mūs pazītu kā patiesos kristiešus, mums nedrīkst būt šādas attieksmes. Tāpēc padomāsim par vairākiem jautājumiem: kas ir stipras draudzības pamatā? Kā mēs varam iegūt labus draugus? Kādos gadījumos draudzība būtu jāpārtrauc? Un visbeidzot — kā mēs varam saglabāt ciešu draudzību ar garīgi noskaņotiem ticības biedriem?
Kas ir stipras draudzības pamatā?
3., 4. Kas ir pašu ciešāko draudzību pamatā, un kāpēc tā var teikt?
3 Pašu ciešāko draudzību pamatā ir mīlestība pret Jehovu. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.” (Sal. Māc. 4:12.) Ja draudzībā Jehova ir kā trešais pavediens, tā būs noturīga.
4 Protams, arī tie cilvēki, kas nemīl Jehovu, var izveidot labu draudzību. Bet, ja draugus vieno mīlestība pret Dievu, viņu draudzība būs nesatricināma. Kad rodas kādi pārpratumi, patiesi draugi izturas viens pret otru tā, kā būtu patīkami Jehovam. Dieva ienaidnieki, kas mēģina radīt šķelšanos kristiešu starpā, ir spiesti atzīt, ka patiesos kristiešus vieno nesaraujama draudzība. Vēstures gaitā Jehovas kalpi ir apliecinājuši, ka ir gatavi drīzāk mirt nekā nodot cits citu. (Nolasīt 1. Jāņa 3:16.)
5. Kāpēc draudzība starp Ruti un Naomiju bija tik noturīga?
5 Ir skaidrs, ka visciešāko draudzību mēs varam izveidot ar tiem, kas mīl Jehovu. Padomāsim, piemēram, par Ruti un Naomiju. Stāsts par šo sieviešu ciešo draudzību ir viens no aizkustinošākajiem Bībelē. Kāpēc viņu draudzība bija tik noturīga? Atbilde ir redzama vārdos, ko Rute teica Naomijai: ”Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs. [..] Lai tas Kungs dara man šā vai tā, tiešām, nāve vien spēs šķirt mani un tevi.” (Rut. 1:16, 17.) Acīmredzot gan Rute, gan Naomija no visas sirds mīlēja Dievu Jehovu, un šī mīlestība ietekmēja to, kā viņas izturējās viena pret otru. Un Jehova abas sievietes svētīja.
Kā iegūt labus draugus
6.—8. a) Kas ir nepieciešams, lai draudzība būtu noturīga? b) Kā mēs varam izrādīt iniciatīvu, meklējot draugus?
6 No Rutes un Naomijas piemēra var redzēt, ka laba draudzība nerodas pati no sevis. Šādas draudzības pamatā ir mīlestība pret Jehovu. Turklāt, lai izveidotu stipru draudzību, ir jāpūlas un jāapliecina nesavtība. Pat miesīgiem brāļiem un māsām, kas aug kristīgā ģimenē, ir jācenšas, lai viņu starpā veidotos cieša draudzība. Kā mēs varam iegūt labus draugus?
7 Uzņemsimies iniciatīvu. Apustulis Pāvils kristiešus, kas piederēja pie draudzes Romā, mudināja, lai viņi ”cenšas parādīt viesmīlību”. (Rom. 12:13.) Mēs varam iegūt tuvus draugus, ja izmantojam dažādas iespējas būt viesmīlīgiem. Neviens nevar būt viesmīlīgs mūsu vietā. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:27.) Viens veids, kā izrādīt viesmīlību, ir uzaicināt draudzes locekļus uz vienkāršu maltīti. Vai mēs nevarētu izveidot paradumu paust viesmīlību brāļiem un māsām no mūsu draudzes?
8 Vēl viens veids, kā mēs varam izrādīt iniciatīvu, ir aicināt dažādus draudzes locekļus sludināt kopā ar mums. Kad mēs redzam, kā mūsu ticības biedrs, sludinot kādam cilvēkam, no sirds apliecina savu mīlestību pret Jehovu, mēs jūtamies viņam tuvāki.
9., 10. Kādu paraugu ir rādījis Pāvils, un kā mēs varam viņam līdzināties?
9 ”Atdarīsim” savu sirdi. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:12, 13.) Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka jūsu draudzē nav neviena, ar kuru jūs varētu draudzēties? Ja tā ir, vai nevar būt, ka jūs esat sašaurinājis savu priekšstatu par to, kas var būt jūsu draugi? Apustulis Pāvils ir rādījis mums labu paraugu, atdarot savu sirdi visdažādākajiem ticības biedriem. Pirms viņš kļuva par kristieti, viņam droši vien pat prātā nenāca doma, ka viņš varētu veidot ciešu draudzību ar kādu, kas nav ebrejs. Tomēr viņš kļuva par ”pagānu tautu apustuli”. (Rom. 11:13.)
10 Turklāt Pāvils par draugiem neizvēlējās tikai sava vecuma ticības biedrus. Piemēram, viņam izveidojās cieša draudzība ar Timoteju, kaut arī Timotejs bija daudz jaunāks par Pāvilu un arī viņu pagātne bija visai atšķirīga. Mūsdienās daudzi gados jauni kristieši augstu vērtē draudzību, ko viņi ir izveidojuši ar vecākiem draudzes locekļiem. ”Man ir kāda ļoti mīļa draudzene, kurai ir pāri 50 gadiem,” teica Vanesa, kurai ir ap 20 gadiem. ”Es viņai varu stāstīt visu to pašu, ko sava vecuma draudzenēm. Un viņa tik ļoti rūpējas par mani.” Kā Vanesa nodibināja šādu draudzību? Viņa sacīja: ”Es apzināti veidoju šo draudzību, nevis gaidīju, kamēr tā pati pie manis atnāks.” Vai mēs esam gatavi veidot draudzību ar dažāda vecuma ticības biedriem? Jehova mūs noteikti atalgos par mūsu centieniem.
11. Ko mēs varam mācīties no Dāvida un Jonatāna draudzības?
11 Būsim uzticīgi. ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli,” rakstīja Salamans. (Sal. Pam. 17:17.) Kad viņš rakstīja šos vārdus, viņš, iespējams, domāja par draudzību, kas saistīja viņa tēvu Dāvidu un Jonatānu. (1. Sam. 18:1.) Izraēlas ķēniņš Sauls bija vēlējies, lai troni manto viņa dēls Jonatāns, taču Jonatāns pieņēma faktu, ka Jehova šim godam ir izraudzījies Dāvidu. Atšķirībā no Saula, Jonatāns Dāvidu neapskauda. Viņš nebija sarūgtināts, redzot, ka cilvēki slavē Dāvidu, nedz arī noticēja apmelojumiem, ko par Dāvidu izplatīja Sauls. (1. Sam. 20:24—34.) Vai mēs līdzināmies Jonatānam? Ja mūsu draugi saņem kādas priekšrocības kalpošanā, vai mēs priecājamies par viņiem? Ja viņi pieredz grūtības, vai mēs viņus mierinām un atbalstām? Ja mēs dzirdam, ka par mūsu draugiem kāds runā sliktu, vai mēs ātri noticam šādām tenkām vai, līdzīgi Jonatānam, uzticīgi aizstāvam savus draugus?
Kad draudzība būtu jāpārtrauc
12.—14. Kādas grūtības nereti pieredz cilvēki, kas mācās Bībeli, un kā mēs viņiem varam palīdzēt?
12 Kad cilvēks, kas mācās Bībeli, sāk mainīt savu dzīvi, viņš var nonākt grūtas izvēles priekšā. Iespējams, viņam ir draugi, kuru sabiedrībā viņam patīk uzturēties, bet kuri nedzīvo saskaņā ar Bībeles morāles normām. Varbūt agrāk Bībeles skolnieks ir pavadījis daudz laika kopā ar šiem draugiem, taču tagad viņš saprot, ka tie viņu var slikti ietekmēt un ka viņam ar tiem nevajadzētu tik bieži būt kopā. (1. Kor. 15:33.) Tomēr, pat visu to saprotot, viņš var domāt, ka tad, ja viņš pārtrauks attiecības ar saviem agrākajiem draugiem, viņš būs nodevis draudzību.
13 Ja jūs mācāties Bībeli un esat šādā situācijā, atcerieties, ka īsts draugs priecāsies par to, ka jūs cenšaties veikt pozitīvas izmaiņas savā dzīvē. Varbūt viņš pat vēlēsies pievienoties jums un apgūt zināšanas par Jehovu. Savukārt neīsti draugi ”zaimos jūs”, jo jūs ”nepeldat līdz tanī pašā posta dzīves straumē”. (1. Pēt. 4:3, 4.) Patiesībā tieši viņi nodod draudzību, nevis jūs.
14 Kad cilvēks, kas mācās Bībeli, zaudē agrākos draugus, kuriem nav mīlestības pret Dievu, draudzes locekļi var aizpildīt radušos tukšumu. (Gal. 6:10.) Vai jūs esat iepazinušies ar tiem, kas mācās Bībeli un apmeklē jūsu draudzes sapulces? Vai jūs varētu viņiem veltīt vairāk uzmanības, lai viņus garīgi stiprinātu?
15., 16. a) Kā mums būtu jārīkojas, ja mūsu draugs pārstāj kalpot Jehovam? b) Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību pret Dievu?
15 Bet kā rīkoties, ja kāds no mūsu draugiem, kas ir mūsu ticības biedrs, novēršas no Jehovas un varbūt ir jāizslēdz no draudzes? Šāda situācija var radīt daudz pārdzīvojumu. Kāda māsa pastāstīja, kā viņa jutās, kad tuva viņas draudzene pārstāja kalpot Jehovam. Viņa sacīja: ”Es jutos tā, it kā daļa no manis būtu mirusi. Es biju domājusi, ka mana draudzene ir cieši iesakņojusies patiesībā, taču tā nebija. Man prātā ienāca doma, ka varbūt viņa bija kalpojusi Jehovam tikai tāpēc, lai iepriecinātu savu ģimeni, un tas man lika izvērtēt pašai savus motīvus. Vai es kalpoju Jehovam pareizu iemeslu dēļ?” Kā māsa tika galā ar grūto situāciju? ”Es metu savu nastu uz Jehovu,” viņa teica. ”Es esmu apņēmusies apliecināt Jehovam, ka mīlu viņu par to, kas viņš ir, nevis tikai tāpēc, ka viņš savā organizācijā man ļauj atrast draugus.”
16 Mēs nevaram gaidīt, ka saglabāsim draudzību ar Dievu, ja nostājamies to pusē, kuri izlemj būt šīs pasaules draugi. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” (Jēk. 4:4.) Mēs varam apliecināt savu mīlestību pret Dievu, paļaujoties, ka viņš mums palīdzēs tikt galā ar drauga zaudējumu, ja vien mēs paliksim viņam uzticīgi. (Nolasīt Psalmu 31:24.) Māsa, kuras vārdi bija minēti iepriekš, par to izteicās šādi: ”Es sapratu, ka mēs nevienu nevaram piespiest mīlēt Jehovu vai mīlēt mūs. Galu galā tā ir katra paša izvēle.” Taču ko mēs varam darīt, lai mums būtu cieša draudzība ar tiem, kas uzticīgi kalpo Jehovam?
Kā saglabāt stipru draudzību
17. Kā labiem draugiem būtu jārunā vienam ar otru?
17 Laba domu apmaiņa palīdz saglabāt ciešas attiecības starp draugiem. Lasot to, kas Bībelē ir stāstīts par Ruti un Naomiju, par Dāvidu un Jonatānu un par Pāvilu un Timoteju, var pamanīt, ka šie draugi savā starpā runāja brīvi, bet ar cieņu. Par to, kādam jābūt mūsu runas veidam, Pāvils rakstīja: ”Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta.” Ar šiem vārdiem Pāvils norādīja, kā mums būtu jārunā ar tiem, ”kas nepieder pie draudzes”. (Kol. 4:5, 6.) Ja jau ar tiem, kas nav mūsu ticības biedri, mums ir jārunā ar cieņu, cik gan daudz vairāk to ir pelnījuši mūsu garīgie brāļi un māsas?
18., 19. Kā mums būtu jāuztver uzticamu draugu dotie padomi, un kādu paraugu rādīja Efesas draudzes vecākie?
18 Labi draugi augstu vērtē viens otra viedokli, tāpēc viņu sarunām būtu jābūt ne tikai laipnām, bet arī godīgām un atklātām. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Sirds priecājas par ziedēm un kvēpināmām smaržām, bet draugs ir sirdij mīļš sava padoma dēļ, ko viņš dod tavai dvēselei.” (Sal. Pam. 27:9.) Vai tāda ir arī mūsu attieksme pret draugu dotajiem padomiem? (Nolasīt Psalmu 141:5.) Kā mēs reaģējam, ja draugs izsaka bažas par kaut ko tādu, ko mēs darām? Vai mēs uztveram viņa vārdus kā mīlestības izpausmi vai arī apvainojamies?
19 Apustuli Pāvilu saistīja cieša draudzība ar Efesas draudzes vecākajiem. Dažus no šiem vīriešiem viņš droši vien pazina jau kopš tā laika, kad viņi kļuva ticīgi. Pēdējo reizi tiekoties ar viņiem, Pāvils viņiem tieši un atklāti izteica nopietnu brīdinājumu. Kā Pāvila draugi to uzņēma? Viņi neapvainojās, bet gan augstu novērtēja Pāvila rūpes par viņiem, un, šķiroties no Pāvila, viņi pat raudāja, kad dzirdēja, ka nekad to vairs neredzēs. (Ap. d. 20:17, 29, 30, 36—38.)
20. Kā būtu jārīkojas mīlošam draugam?
20 Labs draugs ir gatavs ne tikai pieņemt gudrus padomus no otra, bet arī pats tādus dot. Protams, mums ir jābūt taktiskiem un nav jājaucas svešās darīšanās. Un mums jāatceras, ka ”ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi”. (Rom. 14:12.) Bet tad, kad ir nepieciešams, mīlošs draugs laipni atgādinās otram par Jehovas normām. Piemēram, var padomāt par principu, kas ietverts 1. vēstulē korintiešiem, 7. nodaļas 39. pantā. Kā mēs rīkotos, ja pamanītu, ka mūsu draugam, kas nav precējies, veidojas romantiskas jūtas pret kādu, kas nav mūsu ticības biedrs? Vai, baidoties iedragāt draudzību, mēs neko neteiktu un paturētu savas bažas pie sevis vai arī runātu ar draugu? Bet kā mēs rīkotos, ja draugs ignorētu mūsu padomu? Labs draugs vērsīsies pie gādīgiem draudzes vecākajiem, lai palīdzētu otram, kas ir nonācis uz slidena ceļa. Šāda rīcība prasa drosmi. Tomēr tad, ja draudzības pamatā ir abu draugu mīlestība pret Jehovu, tai netiks nodarīts nelabojams ļaunums.
21. Ko mēs visi palaikam darām, un kāpēc ir svarīgi saglabāt ciešu draudzību ar ticības biedriem?
21 Nolasīt Kolosiešiem 3:13, 14. Reizēm mēs saviem draugiem dodam iemeslu sūdzēties par mums, un arī viņi mēdz pateikt vai izdarīt kaut ko tādu, kas mūs kaitina. ”Mēs visi daudzējādi klūpam,” rakstīja Jēkabs. (Jēk. 3:2.) Patiesa draudzība ir nevis tāda, kurā draugi nekad neaizvaino viens otru, bet gan tāda, kurā draugi ir gatavi viens otram no sirds piedot. Veidosim ciešu draudzību ar ticības biedriem, esot atklāti sarunās un labprāt piedodot cits citam. Tā mēs parādīsim mīlestību, ”kas ir pilnības saite”.
Kā jūs atbildētu?
• Kā mēs varam iegūt labus draugus?
• Kādos gadījumos draudzība būtu jāpārtrauc?
• Kas jādara, lai saglabātu stipru draudzību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Kas padarīja draudzību starp Ruti un Naomiju tik noturīgu?
[Attēls 19. lpp.]
Vai jūs regulāri parādāt viesmīlību?