Vai jūs esat dziļi iesakņojušies patiesībā?

VAI jums kādreiz ir gadījies redzēt, kā liels koks turas pretī vētrai? Lai gan to plosa spēcīgi vēji, tas paliek stāvot savā vietā. Kokam palīdz spēcīga sakņu sistēma, kas iesniedzas dziļi augsnē. Mēs varam līdzināties šādam kokam. Kad mūsu dzīvē uznāk vētraini pārbaudījumi, mēs varam tos izturēt, ja esam dziļi ”iesakņojušies un stipri stāvam”. (Efez. 3:14—17.) Bet kas ir pamats, kurā mums ir jāsakņojas?

Bībelē ir paskaidrots, ka kristiešu draudzes ”stūrakmens ir Kristus Jēzus”. (Efez. 2:20; 1. Kor. 3:11.) Mums, kristiešiem, ir ieteikts: ”Dzīvojiet viņā, sakņodamies viņā, augdami viņā, stipri kļūdami ticībā.” Ja tā rīkojamies, mēs spējam turēties pretī jebkādiem ticības pārbaudījumiem, arī ”skaistiem vārdiem” un ”tukšai maldināšanai”, kuru pamatā ir cilvēku prātojumi. (Kol. 2:4—8.)

Patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”

Kā mēs varam ”sakņoties.. un stipri kļūt ticībā”? Lai mēs būtu kā koks, kura saknes iesniedzas dziļi augsnē, mums ir rūpīgi jāpētī Dieva iedvesmotie Raksti. Jehova vēlas, lai mēs aptvertu, kāds ir patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”. (Efez. 3:18.) Nevienam kristietim nebūtu jāapmierinās ar virspusīgu patiesības sapratni — ar to, ka viņš zina ”Dieva vārdu pirmsākumus”. (Ebr. 5:12; 6:1.) Gluži pretēji, katram no mums būtu jāvēlas aizvien dziļāk saprast Bībeles patiesību. (Sal. Pam. 2:1—5.)

Protams, tas nenozīmē, ka plašas zināšanas ir viss, kas ir nepieciešams, lai mēs ”iesakņotos un stipri stāvētu” patiesībā. Arī Sātans labi zina, kas ir teikts Bībelē. Tātad ir vajadzīgs vēl kaut kas. Mums jāizprot ”Kristus mīlestība, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. (Efez. 3:19.) Ja mēs iedziļināmies Bībelē tāpēc, ka mīlam Jehovu un patiesību, pieaug gan mūsu zināšanas par viņa Rakstiem, gan mūsu ticība. (Kol. 2:2.)

 Pārbaudīsim, cik labi mēs saprotam Bībeles patiesību

Vai vēlaties pārbaudīt, cik labi jūs saprotat dažas būtiskas Bībeles patiesības? Šāda pārbaude jūs var pamudināt vairāk uzmanības veltīt personiskai Bībeles pētīšanai. Lūdzu, izlasiet fragmentu no pirmās nodaļas apustuļa Pāvila vēstulē efeziešiem. (Skat. ”Vēstule efeziešiem”.) Pēc tam padomājiet, vai jūs saprotat, kas ir domāts ar frāzēm, kuras lappuses augšdaļā ir izceltas kursīvā? Aplūkosim katru no tām atsevišķi.

Izredzēti ”pirms pasaules radīšanas”

Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Viņš [Dievs] mīlestībā jau iepriekš nolēmis, ka mums būs viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.” Jehova bija nolēmis, ka viņš uzņems kādus no cilvēkiem savā pilnīgo garīgo būtņu saimē. Tie, kas būs pieņemti par Dieva bērniem, būs ķēniņi un priesteri kopā ar Kristu. (Rom. 8:19—23; Atkl. 5:9, 10.) Kad Sātans Ēdenes dārzā apstrīdēja Jehovas tiesības uz augstāko varu, viņš lika noprast, ka cilvēki nav radīti gluži nevainojami. Tāpēc Jehova ir rīkojies ļoti gudri, izraugoties pārstāvjus tieši no cilvēku vidus, lai galu galā atbrīvotu Visumu no visa sliktā, arī no ļaunuma avota Sātana Velna. Taču Jehova nenoteica jau iepriekš, kuri cilvēki tiks pieņemti par viņa bērniem. Viņš tikai nolēma, ka būs cilvēku grupa, kas valdīs kopā ar Kristu debesīs. (Atkl. 14:3, 4.)

Par kādu ”pasauli” Pāvils runāja, rakstīdams kristiešiem, ka viņi kā grupa ir izredzēti ”pirms pasaules radīšanas”? Vārdi  ”pirms pasaules radīšanas” nenorāda uz laiku, kad Dievs radīja zemi vai kad tika izveidoti cilvēki, jo tas nozīmētu, ka Dievs būtu rīkojies pretrunā ar taisnīguma principiem. Kā gan no Ādama un Ievas varētu prasīt atbildību par viņu izdarīto, ja Dievs jau pirms viņu radīšanas būtu noteicis, ka viņi rīkosies nepareizi? Bet kurā laikā Dievs nolēma, kā viņš risinās situāciju, kas radās, kad pirmie cilvēki pievienojās Sātanam dumpī pret Dieva augstāko varu? Jehova to nolēma tad, kad Ādams un Ieva jau bija sacēlušies pret viņu, bet vēl nebija radusies pasaule, kas sastāvēja no cilvēkiem, kurus bija iespējams izpirkt.

”Pēc viņa bagātās žēlastības”

Kāpēc Pāvils norādīja, ka tas, par ko viņš runāja savas vēstules ievadā, bija noticis pēc Dieva ”bagātās žēlastības”? Pāvils vēlējās uzsvērt, ka Jehovam nebija noteikti jāizpērk nepilnīgie cilvēki.

Cilvēki paši par sevi nevar nopelnīt glābšanu. Taču Jehova aiz savas dziļās mīlestības pret cilvēkiem īpašā veidā parūpējās, lai mēs varētu tikt glābti. Tā kā mēs esam nepilnīgi un grēcīgi, mūsu glābšana, kā norādīja Pāvils, patiešām ir Dieva žēlastības izpausme.

Dieva gribas ”noslēpums”

Iesākumā Dievs vēl neatklāja, kā viņš labos visu ļauno, ko ir izraisījis Sātans. Tas bija ”noslēpums”. (Efez. 3:4, 5.) Vēlāk, kad tika nodibināta kristiešu draudze, Jehova darīja zināmu, kādā veidā viņš īstenos savu sākotnējo nodomu, kas bija saistīts ar zemi un cilvēkiem. Pāvils paskaidroja, ka Dievs, ”laikiem piepildoties”, ir cēlis ”namturību” (JDV), proti, izveidojis kārtību, kuras ietvaros tiks apvienotas visas viņa radītās saprātīgās būtnes.

Šīs apvienošanas pirmais posms iesākās 33. gada Vasarsvētkos, kad Jehova sāka pulcēt tos, kuriem nākotnē bija jāvalda ar Kristu debesīs. (Ap. d. 1:13—15; 2:1—4.) Otrais posms sevī ietver to cilvēku pulcēšanu, kuri dzīvos paradīzē uz zemes Kristus mesiāniskās Valstības pakļautībā. (Atkl. 7:14—17; 21:1—5.) Ar vārdu ”namturība” nav apzīmēta pati Valstība, kas tika nodibināta tikai 1914. gadā. Šis vārds norāda uz veidu, kā Dievs visu ir iekārtojis jeb organizējis, lai saskaņā ar savu nodomu atjaunotu vienotību visu radīto būtņu starpā.

”Saprašanā topiet pieauguši”

Labi personīgās studēšanas paradumi, bez šaubām, mums var palīdzēt aptvert visu patiesības ”platumu, garumu, augstumu un dziļumu”. Tomēr nevar noliegt, ka mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā Sātanam ir viegli panākt, ka mūsu labie paradumi vājinās vai pat izzūd pavisam. Nepieļausim, ka ar mums tā notiktu. Izmantosim prāta spējas, ko mums ir piešķīris Dievs, lai ”saprašanā taptu pieauguši”. (1. Kor. 14:20.) Mums ir jāsaprot, kāpēc mēs ticam tam, kam mēs ticam, un vienmēr jābūt gataviem ”aizstāvēties savas cerības dēļ”. (1. Pēt. 3:15.)

Iztēlojieties, kā jūs justos, ja būtu bijuši kopā ar Efesas draudzi, kad tai pirmo reizi tika nolasīta Pāvila vēstule. Vai gan viņa vārdi jūsos neradītu vēlēšanos pieaugt ”Dieva dēla ticībā un atziņā”? (Efez. 4:13, 14.) Noteikti radītu. Tāpēc ļausim, lai Pāvila vārdi mūs rosina stiprināt savu ticību. Dziļa mīlestība pret Jehovu un labas viņa Rakstu zināšanas mums palīdzēs ”iesakņoties un stipri stāvēt” Kristū. Tā mēs spēsim izturēt jebkādu ”vētru”, ko Sātans mums var uzsūtīt, kamēr ļaunajai pasaulei vēl nav pienācis gals. (Ps. 1:1—3; Jer. 17:7, 8.)

[Papildmateriāls/Attēls 27. lpp.]

Vēstule efeziešiem

”Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. Viņā tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami viņa priekšā. Pēc savas gribas labā nodoma, viņš mīlestībā jau iepriekš nolēmis, ka mums būs viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par slavu viņa augstajai žēlastībai, ar ko tas mūs apveltījis savā mīļotajā dēlā. Viņā mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana pēc viņa bagātās žēlastības, kurā tas pārpilnībā mūs apveltījis ar dziļu gudrību un atziņu, atklādams mums savas gribas noslēpumu pēc sava labā nodoma, kuru tas, laikiem piepildoties, bija apņēmies novest līdz galam, visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus [”lai celtu namturību, kas īstenojas, laikiem piepildoties, — visu apvienot Kristū”, JDV], ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes.” (Efez. 1:3—10.)