Augstu vērtēsim savu vietu kristiešu draudzē

”Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā viņš gribēja.” (1. Kor. 12:18.)

1., 2. a) No kā var secināt, ka ikvienam kristietim draudzē ir svarīga vieta? b) Kādi jautājumi rakstā būs aplūkoti?

JAU kopš senās Izraēlas laikiem Jehova ir apvienojis savus kalpus draudzē, lai par viņiem gādātu un dotu viņiem vadību. Piemēram, kad izraēlieši bija ieņēmuši Aju, Jozua ”nolasīja visus bauslības vārdus, — svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts. Un tur nebija neviena vārda.., ko Jozua nebūtu nolasījis visai sasauktai Israēla draudzei.” (Joz. 8:34, 35.)

² Mūsu ēras pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils Timotejam, kas bija draudzes vecākais, rakstīja, ka kristiešu draudze ir ”Dieva nams” un ”patiesības balsts un pamats”. (1. Tim. 3:15.) Mūsdienās ”Dieva namu” veido patiesie kristieši, kas pieder pie pasaules mēroga brāļu saimes. Pirmajā vēstulē korintiešiem, 12. nodaļā, Pāvils draudzi salīdzināja ar cilvēka ķermeni. Viņš rakstīja, ka miesas locekļiem ir dažādas funkcijas, taču tie visi ir vajadzīgi. ”Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā viņš gribēja,” Pāvils norādīja. ”Kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā,” viņš pat minēja. (1. Kor. 12:18, 23.) Tātad neviens uzticīgs kristietis Dieva draudzē  neieņem nedz labāku, nedz sliktāku vietu nekā kāds cits — viņi vienkārši pilda atšķirīgas funkcijas. Noskaidrosim: kā mēs varam atrast savu vietu Dieva draudzē un apliecināt, ka to augstu vērtējam? Kādi faktori ietekmē to, ko mēs draudzē varam veikt? Kā tiekties pēc garīga brieduma, kas ”būtu redzams visiem”? (1. Tim. 4:15.)

Kā mēs varam apliecināt, ka iespēja piederēt pie draudzes mums ir dārga

3. Kā mums ir jārīkojas, ja vēlamies atrast savu vietu draudzē un apliecināt, ka tā mums ir svarīga?

³ Ja mēs vēlamies atrast savu vietu draudzē un apliecināt, ka tā mums ir svarīga, mums ir no sirds jāsadarbojas ar ”uzticīgo un gudro kalpu” un Vadošo padomi, kas to pārstāv. (Nolasīt Mateja 24:45—47.) Mums būtu jāpārdomā, cik rūpīgi mēs ievērojam kalpa grupas norādījumus. Piemēram, gadu gaitā mēs esam saņēmuši konkrētus padomus tādos jautājumos kā ārējais izskats, izklaide un interneta lietošana. Vai mēs uzticīgi sekojam šiem noderīgajiem padomiem, kas ir doti, lai mūs garīgā ziņā aizsargātu? Vairākkārt ir izskanējis mudinājums organizēt ģimenē regulāras Bībeles nodarbības. Vai mēs esam ņēmuši to vērā un izbrīvējuši šim nolūkam noteiktu vakaru nedēļā? Ja mēs neesam precējušies, vai mēs regulāri atvēlam laiku, lai iedziļinātos Bībelē? Jehova mūs svētīs, ja sekosim kalpa grupas vadībai.

4. Kas mums jāņem vērā, ja runa ir par lēmumiem personiskos jautājumos?

⁴ Daži varbūt uzskata, ka izklaides izvēle un ārējais izskats ir personiski jautājumi, kuros citiem nav nekādas teikšanas. Taču kristieši, kas ir atdevuši sevi Dievam un augstu vērtē savu vietu draudzē, nedomā, ka viņi drīkst neņemt vērā citu viedokli. Jo īpaša uzmanība ir jāpievērš Jehovas domām, kas ir atklātas viņa Rakstos, Bībelē. Dieva vārdiem ir jābūt mūsu ”kāju spīdeklim un gaišumam uz [mūsu] ceļiem”. (Ps. 119:105.) Tāpat ir labi apsvērt, kā lēmumi, ko pieņemam personiskos jautājumos, ietekmē mūsu kalpošanu un citus cilvēkus — gan draudzē, gan ārpus tās. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:3, 4.)

5. Kāpēc ir jāsargās no tā, ka mums izveidotos tieksme būt neatkarīgiem?

⁵ ”Gars, kas.. ir spēcīgs nepaklausības bērnos,” ir visuresošs — tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. (Efez. 2:2.) Tas var likt mums domāt, ka mums nav vajadzīga Jehovas organizācijas vadība. Taču mēs noteikti negribam līdzināties Diotrefam, kas izturējās ar necieņu pret apustuli Jāni un to, ko viņš mācīja. (3. Jāņa 9, 10.) Mums ir jāuzmanās, lai mūsos neveidotos tieksme būt neatkarīgiem. Nekad nerunāsim un nedarīsim neko tādu, kas liecinātu par necieņu pret ”uzticīgo un gudro kalpu”, ar kura starpniecību Jehova mūsdienās dara zināmu savu gribu. (4. Moz. 16:1—3.) Augstu vērtēsim iespēju sadarboties ar kalpa grupu un būsim paklausīgi un padevīgi brāļiem, kam ir uzticēta vadība mūsu draudzē. (Nolasīt Ebrejiem 13:7, 17.)

6. Kāpēc mums būtu jāizvērtē savi apstākļi?

⁶ Mēs apliecinām, ka iespēja piederēt pie draudzes mums ir dārga, arī ar to, ka rūpīgi izvērtējam savus apstākļus un cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai ”turētu godā savu kalpošanu” un godinātu Jehovu. (Rom. 11:13, JD-07.) Dažiem apstākļi ļauj būt pionieriem, citi kalpo pilnu slodzi, būdami misionāri, ceļojošie pārraugi vai Bēteles darbinieki. Daudzi brāļi un māsas piedalās Valstības zāļu celtniecībā. Lielum lielais vairākums Jehovas  kalpu no visas sirds gādā par savas ģimenes garīgumu un katru nedēļu aktīvi sludina. (Nolasīt Kolosiešiem 3:23, 24.) Mēs varam būt droši, ka mums vienmēr atradīsies vieta kristiešu draudzē, ja būsim gatavi veikt jebkādus pienākumus kalpošanā Dievam un darīsim labāko, ko spējam.

Faktori, kas ietekmē mūsu veikumu

7. Kādi faktori var ietekmēt mūsu veikumu kalpošanā Jehovam?

⁷ Mūsu vieta draudzē kaut kādā ziņā ir atkarīga arī no tā, ko mēs spējam veikt un kādi ir mūsu pienākumi draudzē. Piemēram, brāļa stāvoklis draudzē zināmā mērā atšķiras no tā, kāds ir māsai. Arī tādi faktori kā vecums un vāja veselība var ietekmēt mūsu veikumu kalpošanā Jehovam. ”Jaunekļu gods ir viņu stiprums,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 29. pantā, ”un sirmi mati ir vecuma goda rota.” Gados jauni kristieši draudzes labā var izmantot savu spēku un jaunības enerģiju, savukārt padzīvojušie kristieši draudzei ir ļoti noderīgi savas gudrības un bagātās pieredzes dēļ. Mums jāatceras, ka viss, ko mēs Jehovas organizācijā darām, tiek paveikts, pateicoties Jehovas žēlastībai. (Ap. d. 14:26; Rom. 12:6—8.)

8. Cik liela nozīme tajā, ko mēs paveicam draudzē, ir mūsu vēlmēm?

⁸ Lai saprastu, no kā vēl ir atkarīgs, kāda ir mūsu vieta draudzē, iztēlosimies kādu situāciju. Ģimenē aug divas meitas, viņu apstākļi ir visai līdzīgi. Gadu gaitā vecāki viņas ir mudinājuši izvirzīt mērķi pēc vidusskolas beigšanas uzsākt pionieru kalpošanu. Kad mācības ir galā, viena kļūst par pionieri, bet otra sāk strādāt pilnas slodzes darbu. Kāpēc meitenes pieņēma atšķirīgus lēmumus? Noteicošais bija viņu vēlēšanās. Katra galu galā izdarīja to, ko gribēja. Minētā ilustrācija lielā mērā attiecas uz katru no mums un liek nopietni pārdomāt, ko mēs gribam paveikt kalpošanā Dievam. Vai mēs varētu darīt vairāk, pat ja tas nozīmētu kaut ko mainīt savā dzīvē? (2. Kor. 9:7.)

9., 10. Kā mums būtu jārīkojas, ja mums trūkst motivācijas paplašināt savu kalpošanu?

⁹ Bet ja nu mums trūkst motivācijas paplašināt savu kalpošanu un mēs sliecamies darīt tikai pašu minimumu? Pāvils vēstulē filipiešiem rakstīja: ”Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos.” Kā var redzēt no šiem vārdiem, Jehova mūsos var darboties un ietekmēt mūsu gribu un vēlmes. (Filip. 2:13, JD-07; 4:13.)

¹⁰ Vai mums tāpēc nevajadzētu lūgt Jehovam, lai viņš mūsos veido vēlēšanos darīt viņa prātu? Labu paraugu šajā ziņā ir rādījis senās Izraēlas ķēniņš Dāvids. Viņš lūdza: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.” (Ps. 25:4, 5.) Arī mēs varam  Jehovam lūgt, lai viņš dod mums vēlēšanos rīkoties viņam pa prātam. Pārdomājot, cik augstu Dievs Jehova un viņa Dēls vērtē pūles, ko ieguldām kalpošanā, mūs pārņems dziļa pateicība. (Mat. 26:6—10; Lūk. 21:1—4.) Šīs pateicības jūtas, visticamāk, mūs mudinās griezties pie Dieva ar lūgumu, lai viņš rada mūsos vēlēšanos garīgi augt. Mums būtu jāveido tāda pati nostāja, kāda bija pravietim Jesajam. Kad viņš izdzirdēja Jehovas balsi vaicājam: ”Ko Es lai sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?”, Jesaja atsaucās: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jes. 6:8.)

Kā tiekties pēc garīga brieduma

11. a) Kāda vajadzība, uz kuru var atsaukties brāļi, pastāv? b) Kā brālim būtu jārīkojas, ja viņš vēlas pildīt papildu pienākumus draudzē?

¹¹ 2007./2008. kalpošanas gadā visā pasaulē kristījās 289 678 cilvēki. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi brāļi, kas uzņemas vadību draudzē. Kā brālim, kas apzinās šo vajadzību un vēlas palīdzēt, būtu jārīkojas? Īsi sakot, viņam ir jācenšas atbilst prasībām, kādas Bībelē ir izvirzītas draudzes kalpotājiem un vecākajiem. (1. Tim. 3:1—10, 12, 13; Tit. 1:5—9.) Brālim ir dedzīgi jāsludina, apzinīgi jāpilda viņam uzticētie uzdevumi draudzē, jāstrādā pie tā, lai uzlabotu savus komentārus sapulcēs, un jāparāda personiska interese par ticības biedriem. Ja brālis tā rīkojas, viņš apliecina, ka augstu vērtē savu vietu kristiešu draudzē.

12. Kā jaunieši var parādīt mīlestību pret patiesību?

¹² Kā gados jauni brāļi — jo īpaši tie, kas vēl ir pusaudži, — var tiekties pēc garīga brieduma? Viņiem ir jāuzņem Dieva Rakstu zināšanas, lai viņi augtu ”gudrībā un garīgā sapratnē”. (Kol. 1:9, JD-07.) Tāpēc ir svarīgi cītīgi iedziļināties Bībelē un aktīvi piedalīties sapulcēs. Garīgu briedumu palīdz sasniegt arī tas, ka brāļi izvirza mērķi ieiet pa ”durvīm”, kas ved uz ”sekmīgu darbību”, proti, piedalīties kādā no pilnas slodzes kalpošanas veidiem. (1. Kor. 16:9.) Kristieši, kas par galveno savā dzīvē padara kalpošanu Jehovam, izjūt gandarījumu un saņem bagātas svētības. (Nolasīt Salamana Mācītāja 12:1.)

13., 14. Kā māsas var apliecināt, ka augstu vērtē savu vietu draudzē?

¹³ Māsām ir izcila priekšrocība piepildīt pravietojumu, kas rakstīts 68. psalma 12. pantā. Tajā ir teikts: ”Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks.” Viens no galvenajiem veidiem, kā māsas var parādīt pateicību  par savu vietu Jehovas organizācijā, ir piedalīties Kristus mācekļu gatavošanā. (Mat. 28:19, 20.) Ar savu pašaizliedzību un dedzību sludināšanā māsas apliecina, ka augstu vērtē savu vietu kristiešu draudzē.

¹⁴ Vēstulē Titam Pāvils rakstīja, lai vecākas kristietes ”izturas kā svētām pieklājas, ..lai māca labu, pamāca jaunākās mīlēt vīrus un bērnus, būt prātīgām, krietnām, labām nama mātēm, paklausīt saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots”. (Tit. 2:3—5.) Garīgi nobriedušas kristietes draudzei ir īsta svētība. Izturoties ar cieņu pret brāļiem, kam ir uzticēta vadība, un pieņemot gudrus lēmumus tādos jautājumos kā ārējais izskats un izklaide, viņas rāda labu priekšzīmi citiem un apliecina, ka augstu vērtē savu vietu draudzē.

15. Kā ir iespējams cīnīties ar vientulības sajūtu?

¹⁵ Dažkārt māsām, kas nav precējušās, varētu rasties sajūta, ka viņas draudzē it kā paliek malā. Kāda māsa no savas pieredzes sacīja: ”Neprecēta cilvēka dzīvē laiku pa laikam mēdz iezagties vientulība.” Uz jautājumu, kā viņa tiek pāri šādiem brīžiem, viņa atbildēja: ”Lūgšanas un iedziļināšanās Bībelē man palīdz atkal redzēt savu vietu draudzē. Studējot Bībeli, es cenšos saprast, kā Jehova raugās uz mani, un tāpat es cenšos atbalstīt citus draudzes locekļus. Tas man palīdz tik daudz nedomāt par sevi.” Kā var lasīt 32. psalma 8. pantā, Jehova sacīja Dāvidam: ”Es par tevi turēšu nomodā savu aci.” Jehovam rūp katrs no viņa kalpiem, arī māsas, kurām nav ģimenes, un viņš palīdzēs ikvienam atrast savu vietu draudzē.

Sargāsim savu vietu draudzē!

16., 17. a) Kāpēc, atsaucoties uz Jehovas aicinājumu piederēt pie viņa draudzes, mēs esam pieņēmuši labāko lēmumu savā dzīvē? b) Kā mums jārīkojas, lai nosargātu savu vietu Jehovas draudzē?

¹⁶ Jehova katru no mums ir vilcis pie sevis, lai mēs varētu izveidot ciešas attiecības ar viņu. Jēzus sacīja: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Uz zemes dzīvo vairāki miljardi cilvēku, bet salīdzinoši tikai nedaudziem ir gods piederēt pie Dieva draudzes, un mēs esam viņu vidū. Atsaucoties uz Jehovas aicinājumu pievienoties viņa organizācijai, mēs esam pieņēmuši labāko lēmumu savā dzīvē. Mūsu dzīve ir ieguvusi jēgu un saturu, un apziņa, ka mums ir sava vieta Dieva draudzē, mums sniedz dziļu gandarījumu un prieku.

¹⁷ ”Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā,” rakstīja psalma sacerētājs. ”Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu to Kungu.” (Ps. 26:8, 12.) Patiesais Dievs katram no mums ir atvēlējis vietu savu kalpu draudzē. Sargāsim to, uzticīgi sekodami teokrātiskajai vadībai un būdami neatlaidīgi kalpošanā Jehovam!

Vai jūs atceraties?

• Kas ļauj secināt, ka ikvienam kristietim ir sava vieta draudzē?

• Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam savu vietu Dieva draudzē?

• Kādi faktori var ietekmēt mūsu veikumu kalpošanā Jehovam?

• Kā kristīgi jaunieši var apliecināt, ka iespēja piederēt pie draudzes viņiem ir dārga?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 16. lpp.]

Kā brāļi var tiekties pēc papildu pienākumiem draudzē?

[Attēls 17. lpp.]

Kā māsas apliecina, ka augstu vērtē savu vietu kristiešu draudzē?